Valsts pirmā grāmata

Komentāri (22)

lno 26.12.2014. 15.06

«Šī ideja pašreiz Latvijā, rēķinoties ar apstākļu kopumu, kādos mēs dzīvojam, nav atbalstāma.

Ja mēs dzīvotu ideālā Latvijā, es teiktu, ka es par šo ideju balsotu,

jo tā man ir ļoti simpātiskā,» sacīja Mūrniece. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/541231-murniece_norada_uz_riskiem_kas_saistiti_ar_tautas_veleta_prezidenta_ideju

-1

Atbildēt

edge_indran > lno 26.12.2014. 22.40

——-

Pirmās Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 1922. gada 14. novembrī. Jānis Čakste pēc vienošanās starp Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju un Latvijas Zemnieku savienību tika izvirzīts kā vienīgais kandidāts un ievēlēts kā 1.Latvijas prezidents ar 92 balsīm par un 6 deputātiem atturoties.

===============================================================================

……līdz “ideālam” vēl tālu – paies mūžība, bet tauta “pie ratiem” kā tika turēta – tā tiks turēta ar visu veidu iespējamajiem līdzekļiem….

Nekādas nozīmes tai jarinovsku meklētajai “dziesmu grāmatai” šāda situācijā nemaz nevar būt.

-1

Atbildēt

edge_indran 23.12.2014. 16.55

———–

Valsts pirmās grāmatas pirmais ieraksts:

(..)

Kur beidzies pārējais un cilvēks sācies, / Tur sākusies ir viņa dzimtene.

Cits Volgas krastu mīl, cits kalnu klinti / Es mīlu garu lapegļainu gatvi

Kur manī reiz ar nedzēšamu tinti / Ik asins pilienā bij rakstīts – Latvija.

Un, kad sauks sarkans karogs cīņu takā, / Lai vēji tajā ugunsgrēkā pūš,

Kur liesmo Sudmaļa un Rudzutaka / Un arī visu nezināmo mūžs.

Ja tas ir maz, tad ziniet – vairāk nav man, / Kaut vienas dzīves vietā dodiet simteni. / Bet sviedri līs, / Ja vajadzēs, līs asins aumaļām

Par lielu vai par mazu, bet – par dzimteni.”

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/4/45/OVacietis.jpg

-2

Atbildēt

Kalvis Apsītis 22.12.2014. 14.57

>>> Kad solījums dots, Alberts Kviesis turpat tribīnē stāvēdams paraksta Sigismunda Vidberga mākslinieciski izgatavoto zvērestu, par kuru parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka ar visu grāmatu nodos Saeimas arhīvā un kuru Kviesis, pat devis atkārtoti, lauzīs jau pēc četriem gadiem mēneša un četrām dienām.

=========

Šajā vērtējumā pievienojos autorei. Visumā Latvijas Republikas prezidenti (gan kā institūcijas iemiesojums, gan kā personības) manī allaž iedvesuši respektu – pat ja reizēm starmešu gaismā var pamanīt vienu vai otru trūkumu, viņi tomēr ir centušies pildīt savus pienākumus – pēc labākās apziņas, kā teikts Satversmes 40.pantā. Savukārt Alberts Kviesis kā Valsts Prezidents ir “klase par sevi”.

1930.g. un 1933.g. (tāpat kā tagad) Valsts Prezidenta solījums saturēja šādu teikumu: “Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus.”. Pienāca 1934.gada 15.maijs, un Alberts Kviesis ne tikvien nepretojās valsts apvērsumam, bet līdz pat pilnvaru termiņa beigām 1936.g. neatkāpās no amata un palika sēžam savā krēslā, kas pēc Satversmes apturēšanas nenozīmēja vispār neko – pēc apvērsuma visus likumus pieņēma Ministru kabinets. Manuprāt, Alberts Kviesis ir parasts uzmetējs – apmēram vienā līmenī ar 1990-to gadu amatpersonām, kas vēlējās palikt tautas atmiņā ar t.s. “Motes smiekliem”, kas esot aizsargāti ar autortiesībām. A.Kvieša “svinīgais solījums” ir tāda pati valsts piesmiešana – un, manuprāt, eBay izsoļu vietnē nav ne izgrauzta eirocenta vērts.

-2

Atbildēt

edge_indran > Kalvis Apsītis 22.12.2014. 15.29

——

Uzmetēji bija, ir un būs – “uzmešana” gēnos. Esošajā sistēmā “uzmešana” tikai palielināsies un palielināsies, jo līdz Rietum-krātijas “vidējam līmenim” vēl neesam tikuši:

Metjū (Matīss) Kots, Upsalas universitātes zinātniskais līdzstrādnieks, Oksfordas universitātes vēstures doktorands:

“Kā Dr.Šilde-Kārkliņa pareizi norādīja, uzaugot brīvajā pasaulē, jaunā trimdinieku paaudze kļuva par sava veida pilsoniskās sabiedrības mentalitātes karognesēju latviešu tautā. Jaunie cilvēki, 60. un 70.gadu pārmaiņu iedvesmoti, lielākoties bija pārvarējuši tos zaudējumus, ko viņu vecāku pilsoniskās sabiedrības mentalitātei bija nodarījuši Ulmaņa un kara laiki. Trimdā uzaugusī paaudze bija gatava aktīvi iesaistīties pilsoniskās sabiedrības atjaunošanā Latvijā. Vēl šodien atbildīgus valsts amatus vai augstākos posteņus nevalstiskās organizācijās Latvijā ieņem bijušie trimdinieki, tā veicinot pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanos un tālāku attīstību. Šim stāstījumam tātad ir laimīgas beigas. Man ir liela pārliecība, ka tā tas arī turpināsies, kad nu esam uzņemti Eiropas Savienībā un 1922.gada Satversme ir papildināta ar kopš starpkara gadiem gaidīto 2.daļu.”n

http://www.diena.lv/arhivs/pilsoniskas-sabiedribas-bojaeja-latvija-12224026

Atbildēt

aivarsk > Kalvis Apsītis 23.12.2014. 09.25

Alberts Kviesis ne tikvien nepretojās valsts apvērsumam,

___________________________

Mani vienmēr fascinē vēstures vērtējumi no mūsdienu skatu punkta, balstoties uz mūsdienu vērtībām, mūsdienu interesēm…

Aizmirstam, kāda bija vēsturiski politiskā “mode” Eiropā. Aizmirstam, kādi bija konkrēto personu argumenti tajā laikā.

Nosodot Ulmani, aizmirstam, ka bez ulmaņlaikiem, grūti (grūtāk-neiespējami) būtu saglabāt tautas atmiņā STĀSTU par LATVIJU.

Aizmirstam, ka Strādnieku un zemnieku frakcijas deputāti aktīvi izmantoja Saeimas tribīni komunistisko ideju sludināšanai, Padomju Savienības slavināšanai un Latvijas valsts un parlamenta zākāšanai. Nodrošinājušies ar deputāta imunitāti, viņi izplatīja komunistisko literatūru. Atsevišķi šīs partijas deputāti rīkoja tračus un kautiņus, jaucot sociāldemokrātu sapulces un mītiņus.

1931. gada rudenī notika 4. Saeimas vēlēšanas. Kaut gan sociāldemokrāti un Zemnieku savienība saglabāja savas vadošās pozīcijas Saeimā, to iegūto deputātu vietu skaits bija sarucis, bet komunistiskā Strādnieku un zemnieku frakcija savu stāvokli bija nostiprinājusi.

Aizmirstam, ka līdz Latvijai atvēlās pasaules saimnieciskās krīzes viļņi. Jau 1930. gada rudenī uz leju sāka slīdēt kokapstrādes ražojumu cenas. 1932. gadā produkcijas ražošana metālapstrādē un mašīnbūvē, apģērbu un apavu rūpniecībā, keramikas rūpniecībā un kokrūpniecībā samazinājās uz pusi. Kritās iedzīvotāju dzīves līmenis, uzņēmumi pārtrauca ražošanu un cilvēki palika bez darba. Bezdarbnieku skaits trīskāršojās no 11,5 tūkstošiem 1928. gadā līdz vairāk nekā 35 tūkstošiem 1932. gada janvārī. Saeima un valdība izmisīgi meklēja ceļus krīzes radītā posta pārvarēšanai.Galēji kreiso (kompartijas) un galēji labējo (pērkoņkrustiešu) naids pret Latvijas parlamentāro demokrātiju bija vienāds, sakrita pat tā izteiksmes līdzekļi. Komunisti Saeimu sauca par “spekulāciju centru un melno biržu”, bet pērkonkrustieši runāja par “žīdiskā “pērk un pārdod” tvanā skanošiem Jūdasa grašiem”.

Padomju Savienībā 1929. gadā nedalītu diktatorisku varu ieguva Staļins, bet 1933. gada 30. janvārī pašā Eiropas centrā – Vācijā – triumfēja nacisms, Hitleram kļūstot par kancleru. Abi šie režīmi uz Latviju raudzījās kā uz nākotnē iekārojamu laupījumu – gardu kumosu ar neaizsalstošām ostām un labi attīstītu lauksaimniecību. Vācija atklāti sāka izplatīt savas idejas Latvijas vācu tautības pilsoņu vidū.

K. Ulmaņa izdarītais valsts apvērsums nesastapa nekādu pretestību,

K. Ulmanis lika slēgt visas partijas, savu Zemnieku savienību ieskaitot. Saimniecība pakāpeniski izgāja no 30. gadu sākuma lielās krīzes. Latvijas sviests un bekons bija slavena un pieprasīta prece Eiropā.

K. Ulmaņa valdība izrādīja patiesas rūpes par tautas izglītības līmeņa celšanu, daudzi pagasti saņēma jaunas un skaistas skolu ēkas.

Mūsdienu demokrātiskās Latvijas augstākās valsts amatpersonas varētu daudz pamācīties no K. Ulmaņa spējas un drosmes uzturēt kontaktus ar tautu. Viņš bez īpašas apsardzes varēja savu braucienu laikā pa Latviju vienkārši ieiet kādā lauku sētā un aprunāties ar zemnieku par darāmajiem darbiem un problēmām. Nav noliedzams, ka tāpēc daudzi K. Ulmani mīlēja. Tāpat nav noliedzams, ka viņš gribēja darīt tikai labu. Protams, viņam patika vara, bet viņu nekad nevadīja savtīga vēlme izmantot savu stāvokli, lai piepildītu sev kabatas.

Atšķirībā no Staļina un Hitlera Latvijas diktators nekad nebalstīja savu varu uz asiņainām represijām.

Es nekādi nepieskaitu sevi ulmanistiem un 15. maijs nav nekāda svētku diena, bet neņemot vērā vēsturisko kontekstu, mēs aizmirstam dažadus riskus (piem. “ŗevolūcija” Latvijā ar sekojojošu piloņu karu pēc Spānijas parauga jau 1936-1937.g) un MĀNĀM SEVI!!!

http://m.lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=177170&size=3&size=2&size=1

-5

Atbildēt

traductrice > Kalvis Apsītis 23.12.2014. 09.47

precīzi pateikts!

-1

Atbildēt

nomale > Kalvis Apsītis 23.12.2014. 10.36

aivarsk. Piedod – Tavs garadarbs ir sviests!

1) Strādnieku un zemnieku frakcijai ar kuru tu mūs te biedē bija tikai 7 vietas no 100!!! 3. saeimā viņiem bija 6 vietas. Afigenijs kāpums, visiem baidīties!

2) Ulmanis ar saviem zemniekiem uz 4. saeimu spēja savākt TIKAI 14 vietas no 100!!! Salīdzinot ar 3. saeimu zaudētas divas vietas. Tas ka viņš pirms apvērsuma bija varen populārs ir bulšits! Viņa popularitāte ir 5 gadu personības kulta un propogandas rezultāts.

3) Kad krīze sākās pasaulē, tā ietekmēja arī Latviju. Kad pasaulē tā beidzās, beidzās arī Latvijā. Pierakstīt Ulmanim panākumus krīzes pārvarēšanā ir tas pats, kas piešķirt Putinam ekonomikas ģēnija statusu naftas cenu kāpuma laikā.

4) 35000 bezdarbnieku:) Sasmīdināji! Šobrīd, pie tāda paša iedzīvotāju skaita, to ir ap 100000.

5) Pacēla izglītību? Izglītots cilvēks nebučos kājas Lembergiem-Putiniem-Ulmaņiem. Ulmaņlaika izglītība gatavoja izglītotas aitas.

6) Un galvenais! Ja Latvija būtu aizstāvējusies mums šodien nebūtu jāmeklē varoņi starp tiem, kas karoja zem svešiem karogiem. Otrkārt pēc kara šeit nebūtu sabraukuši tik daudz civilokupantu. Viņiem būtu bail.

-4

Atbildēt

Kalvis Apsītis > Kalvis Apsītis 23.12.2014. 10.51

>>> AivarsK: Nosodot Ulmani, aizmirstam, ka bez ulmaņlaikiem, grūti (grūtāk-neiespējami) būtu saglabāt tautas atmiņā STĀSTU par LATVIJU.

===========

Apgalvojums ir par kaut ko citu – Valsts Prezidents ir tāds amats un loma, kas noteikts Satversmē. Ja Satversme nedarbojas, tad šādam amatam zūd jēga. Pēc 1936.g. K.Ulmanis bez problēmām apvienoja valdības vadītāja un arī valsts reprezentatīvo funkciju – t.i. bez A.Kvieša mierīgi varēja iztikt. Lai kādi arī nebūtu laiki, kārtīgam cilvēkam neklājas vispirms solīt ievērot Satversmi, un pēc tam ar savu piedalīšanos leģitimēt un pat saņemt algu par tās neievērošanu. Līdz mūsdienām nav saglabājusies piemiņa par kaut ko svarīgu un paliekošu, ko Valsts Prezidenta amatā būtu paveicis 3.prezidents – bet necieņa pret Satversmi un pret sevi pašu ir visā krāšņumā. No viņa kā no profesionāla jurista pat nebūtu jāprasa kaut kādas pārcilvēcīgas izdarības – vienkārši spēja īstajā brīdī atkāpties no amata.

Jums, AivarsK, ir īpatnēja attieksme pret Latvijas valsti un tās likumiem. Ir lietas, kuras ir jāievēro. Pašlaik rodas iespaids, ka Jūs, ja būtu piedzimis par krievu, līdzīgā veidā attaisnotu Putina nejēdzības. Tā teikt, citas izejas nebija – ienaidnieki gribēja Krieviju iznīcināt, bet uzradās vadonis, kurš valsts bojāeju apturēja. Krimu arī “bez lielām asinīm” pievienoja – jo Krimas iedzīvotājus esot apdraudējis “labējais sektors”, utml.

Esmu ļoti PAR savas valsts un tās likumīgo pārstāvju cienīšanu; man nepatīk zākāšanās par mūsu prezidentiem, kas īpaši sazēlusi pēdējo 4-8 gadu laikā. Nevajag tikai par prezidentiem – mēs pazemotu savu valsti arī, teiksim, bez izšķirības šimpējot policistus vai ierēdņus. Tomēr, manuprāt, Latvijas tauta ir pilsoņi, kas ir likuma priekšā brīvi un līdzīgi savās tiesībās, nevis dzimtcilvēki vai labdzimuša monarha sulaiņi. No manis nekāda V.Putina vai citu diktatoru “karsējmeitene” nesanāks.

-4

Atbildēt

v_rostins > Kalvis Apsītis 23.12.2014. 14.03

nomale

aivarsk. Piedod – Tavs garadarbs ir sviests!

_______________

Kādam gan jābūt nelietim, nolādētam saskaņiešu mērglim – zatļerastam, lai ienīstu Ulmani par to, ka tas nedeva iespēju tā laika Saeimas cērmēm: zatļeriem, kozlovskiem, rinkēvičiem, pabrikiem un dombrovskiem, kas smacēja valsts pārvaldi, pievienot Latviju PSRS vēl kādā 1935. gadā. “Baigās piecgades” laikā latviešu tauta būtu pazudusi bez pēdām.

-5

Atbildēt

v_rostins > Kalvis Apsītis 23.12.2014. 14.14

Kalvis Apsītis

Līdz mūsdienām nav saglabājusies piemiņa par kaut ko svarīgu un paliekošu, ko Valsts Prezidenta amatā būtu paveicis 3.prezidents

_________________

Kas nu kuram svarīgs. Man latviešu tautas eksistence ir vissvarīgākais pasaulē. Ulmani ierindoju izcilo savu valstu izcilāko dēlu, Franko un Pinočeta, pulkam, kuri arī paglāba savas tautas no krievu fašistisko izdzimteņu – cilvēkēdāju tīkojumiem.

Par Hitleru. Ja kaut kur uzradies staļins, kura mērķis pārvērst visu cilvēci par absolūti nozombētu vergu masu, līdzīgu krieviem, ir jānāk hitleram, kas to izdzimteni apturētu. Analogija ar Putinu un mūsdienām.

-2

Atbildēt

Unabomberz > Kalvis Apsītis 23.12.2014. 18.30

Rostiņ, vai vispār jēdz, ko raksti? Kalvis par 3. prezidentu, but tu kaut kādā sakarā par Ulmani. Ja reiz esi tāds nacionālists paņem pamatskolas vēstures grāmatu un palasi, kas bija Latvijas trešais prezidents. Varētu jau iemācīties arī visus no galvas, bet tavām divām rievām acīmredzot par daudz prasīts.

-2

Atbildēt

v_rostins > Kalvis Apsītis 23.12.2014. 20.04

Unabombers

Varēju kļūdīties, bet tu laikam alksti pievienoties manu “draugu”, zatļerastu pulciņam.

-1

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam