Gadu domas

Diemžēl, IR WEBvietni pakāpeniski pārņēmuši “jaunizglītoties nejegas/najākļi”.

Brīva laika tiem daudz: izglītība – neakadēmiska (FBuks, TWbuks, RToday u.c.), pārdzīvojumi sekli (azvien atjaunojošās un reskturējošamās WEB klaķieru vide) ved pie skaisti evolucionāra rezultāta.

sauļot punci Katarā

nevar katr(i)s dievs

to var menedžere IRsā

kurai dievs ir krievs

Noslēdzies aplis… Tas asociējas ar pirmo, apziņā palikušo gultiņu – tajā man atradās dažādu krāsu un izmēru ripuļi, kurus no lielākā uz mazāko serdenim samaucot, veidojas eglītei līdzīgs dizains. Tāda varētu izskatīties pasaules LIELĀKĀS ĢEOPOLITISKĀS TRAĢĒDIJAS trīsdimensiju ilustrācija.

Latvijas gadījumā gribētos lietot tēlojumu: BEIDZIES SINUSOĪDAS KĀRTĒJAIS PERIODS.

liana_langa ‏@liana_langa 12h12 hours ago

Московские бизнесмены увольняют с работы сотрудников, которые кричали «крымнаш» http://v7v7v7.com/2014/12/21/moskovskie-biznesmeny-uvolnyayut-s-ra/ …

Когда пару лет назад я назвал нашего малолегитимного начальника Владимиром Владимировичем Мугабе, я думал, что шучу. Типа гипербола…

Ничего не гипербола уже.

В Крым с официальным визитом приехал вчера из Зимбабве тамошний министр по имени Сэйвиор Касукувере – как сообщает ТАСС, чтобы поделиться с россиянами опытом жизни под гнетом санкций! http://www.echo.msk.ru/blog/shenderovich/1460660-echo/

Inteliģģentais Ķīps tomēr tajā sūdā iekāpa. Laikam pats vēl nav pamanījis.

Kad rubenis riesto, viņš dzird tikai sevi…

DDD

Uz Kurmīti, Jūsu komentārs ir apliecinājums manējam. Jūsu komentārā faktiski ir nožēla, ka šī gada laikā esam tikuši soli tālāk no Krievijas, kas tā arī ir. 1. Ja mēs nebūtu NATO un ES, ja NATO nebūtu iestājies par Baltijas valstu aizsardzību, un to nenodemonstrētu, mēs jau būtu Pleskava guberņa, jeb Krima #2 2. Ārlietās brīžiem, lai paustu Eiropas viedokli, Rinkevičš aizvieto Mogerīni, savukārt nolaisties līdz seriālu līmenim ārpolitikā man šķiet nenopietni. Tā tomēr ir ārpolitika, nevis ziņas, kas ar ko guļ un kā. 3. Varbūt, uzrādiet avotus, jo mana informācija ir citāda – ekonomika, kaut lēni, bet atveseļojas. Lužkova šprotu karš, Krievijas defaults jau bija izdarījuši savu, lai kārtējā Krievijas kaprīze nebūtu tik sāpīga kā varēja būt. Domāju, ka daudziem tas nu ir pēdejais piliens, lai saprastu, ka biznesā jāsadarbojas ar uzticamiem partneriem. Secinājums viens – vinnē tas, kas tālāk no Krievijas. 4. Vēlēšanas. Domāju, ka pirkto balsu skaits būtiski neizmainīja balsu samēru, vienkārši, lai to izdarītu, būtu jāpērk ļoti daudz. Tāpēc skandāli par balsu pirkšanu nez vai īpaši izmainīja proporcijas starp skandālos iesaistītajām partijām – Vienotību un SC. Iespējams, ka ir jāuzlabo vēlēšanu sistēma, taču diskusijās joprojām nav izkristalizējies tas zelta vidusceļš, uz ko būtu jāiet. Bez tam es neesmu diez ko augstās domās par vēlētāju, jo viņš pārvēlē zagļus, korumpantus, un muļķa puišeļus.

Par kanālu aizliegšanu piekrītu- tas bija muļķīgi. Taču joprojām nesaprotu kāpēc Latvija atbalsta to translāciju.

Piekrītu arī, ka komunisma un fašisma dzimtene nav Krievija, taču vai tas izmaina faktu, ka ka tieši Krievijā komunisma un fašisma idejas ir visdzīvākās, ka tur tagad valda izteikts nacionālšovinisms, ka tur, atšķirībā no Latvijas, pastāv komunistiskās un fašistiskās organizcaijas, notiek uz rasu naida balstītas slepkavības, un citādi domājošo vajāšanas.

Abstraqtas pārdomas.

Nav tādu jautājumu vispār, par kuriem nedrīkstētu diskutēt. Nav kaut kādas vispārpieņemtas izteiksmes formas, kas liegtu diskutēt. Bet temati ir dažādi, formas tik krāšņas un sulīgas… Aicinu izvērtēt, iesaistīties vai nē, likt plusiņus-mīnusiņus vai nē, rakstīt rupjības vai nē tam, kurš uzprasās. Kādam varbūt tava rupjība ir kā maize… Bet tev – sūds uz zābaku zoles, pat ja pats nepamani to…

Kritērijs ir – tava pašcieņa. Izvērtē pats.

>> autorei

Tas par tiem „principiem” un „vērtībām” un viņu nodošanu bija ļoti aizkustinoši. Vai autore nepakomentētu, kā vērtē šajā kontekstā bamas tikko kā pieņemto lēmumu „atzīt” Kastro režīmu un atcelt 50 gadus ilgušās sankcijas pret šo „komunisma perēkli” ! Nodemonstrē mums „vērtību” paraugstundu! … : )))

Latvijai aizgājušais gads ir traģisma pilns. Jo.

1. Drošība. Valsts tika kārtējo reizi savā vēsturē okupēta. Parādījās Nato čurātāji un vēlāk arī tanki. Un tagad visiem jau līdzīsnējiem riskiem pievienojās vēl viens – ka karu ar Krieviju tagad var izprovocēt kāds jeņķu idiots, kuram ievajadzēsies „ierebežotu konfliktu” pierobežā, piemēram Putina dzimšanas dienā. Ko viņš atrisinās, paceļotot klausuli Vašingtonā un atdodot pavēli čurātājiem Latvijā. Latvijas drošība tās līzšinējā izskatā vairs neeksistē, jo tagad ir atkarīga arī no čurātājiem.

2. Ārlietas. Šogad mēs uzzinājām, ka vismaz ārlietās mūsu valsti vada seksuāli norūpējies pedarasts. Un lielā mērā, pateicoties šim pedarastam, mūsu valsts visa gada garumā sevi pozicionēja kā mūsu kaimiņvalsts ienaidnieks. Un, ja nekā savādāk , tad spļāva acīs, kvekšķēja Twitterī un taisīja krievu kultūras darbinieku „melnos sarakstus”. Gada beigās krievi atzina, ka, ja jau tā gribat, nu ieliksim jūs arī kādā, piemēram – ienaidnieku sarakstā, ieliksim …

3. Ekonomika. ekonomiski sankciju un pretsankciju rezultātā sākās problēmas, kuras tagad kā sniega bumba sāk velties arvien lielākas. Tiek slēgti uzņēmumi, atlaisti cilvēki. Gatavojamies kārtējam „veiksmes stāstam”.

4. Iekšlietas. Vēlēšanās mēs uzzinājām, ka balsis var elementāri nopirkt un tev par to nekas nebūs. Tā teikt – demokrātijas augstākā forma. Valdošajai kliķei nepietika ar to, ka tās labā strādā visi mediji, administratīvais aparāts un represīvie orgāni. Vēl izdomāja arī trūkstošās balsis prasti piepirkt klāt. Kā rezultāts – nav nekāds brīnums, ka vēlēšanās „uzvarēja” tie paši līdzšinējie valdošie kretīni. Jautājums par to, cik no balsīm tika nopirktas, cik pierakstītas, cik „pareizi saskaitītas” šajā valstī nevienu, protams vairs neinteresē.

Nu un nobeidzot. Šis gads iezīmējās ar vienkārši fantastisku, cinisku un pat īpaši vairs neslēptu tautas muļķošanas un smadzeņu skalošanas mašinērijas demonstrēšanu. Netīkamie TV kanāli tika aizliegti, ka smird, cenzūra ieviesta bez kautrēšanās un no mediju puses sāka gāzties tādas melu straumes, ka bail paliek. Pietiek paskatīties uz Dienu – 3-4 dienas no vietas karājas melīgs, faksfikācijās balstīts rakstelis un pa visu šo laiku tam savācas ir 5-6- …10 komenti. Pie tam, reizēm uzaug līdz 20-30 un tad strauji tiek izcenzēti … atstājot tikai dažus „pareizos” …

TĀ, kā šodien, netika melots pat padomju „verdzības” laikos !

Vissliktākais gads kopš Neatkarības atgūšanas !

Kas attiecas uz fašismu un komunismu, gan vienam, gan otram dzimtene ir EIROPA! Nevis Krievija. Un arī šobrīd nacisma renesansei kājas aug tieši no turienes. Pēc dažiem gadiem varēsi šim savas „sakrālajam” sarakstam pievienot vēl vienu – badero-nacisms.

Paldies, Sanita!

Domāju, ka Latvijas šībrīža raksturojums ir – “mēs esam Eiropā”. Esam kā pilntiesīgi tās locekļi, izvēlētais ceļš mūs ir nosargājis no kolīzijām, mums ir sava, Latvijas vieta Eiropas tautu saimē. 20 un vairāk gadus atpakal mēs uz to gājām. Tikai gājām. Tagad esam. Latvija ir līderos dzimumu līdztiesībā, Latvija ir pirmrindniece nacionālajās attiecībās, Latvija izskan sportā, mākslā… Kopumā(!) dzīvojam labāk, kā nekad. Kopumā dzīvojam labāk , kā lielākā daļa pasaules valstu. Tagad uzdevums – iekļūst attīstītāko skaitā. Un te man ir pretarguments tēzei – “bagātākās valstis kļūst bagātākas, nabagākās – nabadzīgākas”. Jā, ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā. Ir pienācis laiks norādīt prātos uzceltās robežas. Mēs varam strādāt Latvijā, mēs varam strādāt Īrijā, un pēc būtības tas ir tas pats, jo ceļam gan savu, gan Eiropas Savienības, tātad arī Latvijas labklājību. Ir jāmācās būt atvērtiem un jāmācās nosargāt savu nacionālo savdabību. Ir jāmācās nenodalīt savu kaktiņu, lai uzceltu sētu ap to. Mēs visi baudam globalizācijas augļus. Lamājam , bet pērkam lētās Ķīnas preces, spļaudamies, bet lietojam dārgās vācu automašīnas, pērkam korejiešu televizorus, amerikāņu telefonus. Lamājamies, bet balstamies uz globalizācijas priekšrocībām. Latvijai ir jāprot tās izmantot, jāiegūst no tā labums, nevis jāizolējas… Ir jāiemācās būt kosmopolītiem, paliekot pie savām nacionālajām saknēm. Tas ir jāiemācās! Un tas ir uzdevums nākotnei.

Krievija norobežojās no pasaules, un tāpēc valūtas kurss nesamazinājās par 15%, kā Norvēģijā, kas arī atkarīga no naftas cenām, bet par trešdaļu.

Netaisīsim tādas kļūdas…