Pedagogi: Streika iespējamība atkarīga no jaunā darba samaksas modeļa izstrādes gaitas

morgenstern > 12.12.2014. 13.50

Piecas rindkopas vaimanu un neviena cipara. Mani, piemēram, interesē, cik budžetam izmaksās skolotāju algu celšana līdz “Eiropas līmenim”, un kur to naudu ņems.

+5

0

Atbildēt

0

Absints > 12.12.2014. 14.41

Veselības aizsardzībai, kur valda korupcija, un bardaks ir ar kārtu lielāks, 30 miljonus piešķīra bez atrunām. Bez jebkādām norādēm par aprēķinu sarežģītību, medicīnas pakalpojumu kvalitāti. Manuprāt, tur reformas un jauni modeļi būtu pat vairāk nepieciešami, lai es operāciju varētu taisīt bez aploksnes, neriskējot ar savu dzīvību… Tāpēc jau arī saku, ka naudas nepiešķiršanai izglītībai tiek meklētas atrunas. Aprēķinu sarežģītība izrādījās labs vairogs aiz kā aizsegties..

Par summām – Seile nosauca divus ciparus: 12 un 30 miljoni. Nezinu gan cik tie ticami, jo ministre “Sastrēgumstundā” nezināja kāda ir skolotāju alga..

Un vēl – algu aprēķināšanas kārtību nosaka ministrija, tātad valdība. Ne jau skolotāji to izdomāja, tomēr ķīlnieki ir viņi. Un pārmetumus saņem viņi, nevis IZM ierēdņi, kas Latvijas izglītības sistēmu 25 gadu laikā ir “noreformējuši” podā.

+2

-2

Atbildēt

0

heinrihs > 12.12.2014. 14.50

>morgenšterns. Jautājums par naudas iegūšanas avotiem daļai komentētāju ir par grūtu, gluži tāpat kā doma par to, ka šī nauda nāk no mūsu maciņiem un tad, ja to pieliek vieniem, tā ir jāatņem citiem. Es tik tiešām neesmu izglītības speciālists un savu mūžu nestrādātu par skolotāju, bet es arī skaidri zinu, ka profesijas un darbavietas izvēle ir katra privāta lieta un neviens netiek spiests strādāt tur, kur jūtas nenovērtēts, apcelts, apbižots un “apknaibīts”, kā saka otra mūsu sabiedrības hroniski apbižotā daļa – ruskojazičņiki.

+3

-2

Atbildēt

0

lno > lama 12.12.2014. 12.21

lama. Es nu nebūšu skolotāju aizstāvis, bet nu pilnīgi neloģiski pārmest učukiem pašu neizdarību – sistēmas izstrādi. Varbūt es kļūdos – izglītības ministrs nemaz nav valdības loceklis?:):):)

+3

-4

Atbildēt

0

andrejs > lama 12.12.2014. 14.44

bet nu pilnīgi neloģiski pārmest učukiem pašu neizdarību – sistēmas izstrādi.

—————————————-

viņi jau paši nezina, ko grib. Vienīgais – dodiet vairāk naudas! Algas viņiem ir reāli OK priekš LR vidējā nabadzības līmeņa. Apmaksāts atvaļinājums trīs reizes garāks nekā jebkuram valsts iestādē strādājošam, nemaz nerunājot par celtniekiem, uc. profesiju pārstāvjiem, kuriem atvaļinājums nozīmē mēnesi iztikt bez algas.

Visa tā brēkas celšana un streikošana pamatojas uz Kalvīša laikos piesolīto algu pieauguma grafiku. Dombrovskis to “iesaldēja’, tagad školotāji grib šo t.s. Vienošanos atjaunot.

+2

-1

Atbildēt

0

heinrihs > lama 12.12.2014. 14.53

>andrejs. Visu cieņu! Es pilnīgi piekrītu katram Tavam vārdam un pieliktu 10 plusiņus, ja tas būtu tehniski iespējams:)

+1

-1

Atbildēt

0

heinrihs > WAT 12.12.2014. 10.05

>WAT. Man patiess prieks, ka es neesmu vienīgais šādu uzskatu paudējs:)

+5

-4

Atbildēt

0

morgenstern > WAT 12.12.2014. 12.55

:WAT

Daudz daudz plusu par šo komentu. Par cilvēkresursiem runājot, mums vēl ir dzīvs padomju princips – ka lietas ir vērtīgākas par cilvēkiem un tas, ka iemesli ir citi, būtību jau nemaina.

+2

-1

Atbildēt

0

J.Biotops > WAT 12.12.2014. 13.20

Skatos, te jau bezsirdīgā kapitālisma aizstāvji priekšā.

Cik nu atceros, pēdējos desmit gados ik pa laikam lasīts, ka budžetnieku algas ne vien ir lielākas, kā privātajiem, bet arī augot pamatīgāk, kas manā sīkburžuja izpratnē ir pilnīgs absurds. Vēl trakāk – arī budžeta naudas saņēmēju īpatsvars sabiedrībā augot. Nupat jaunā izglītības ministre jau paspēja paziņot, ka IZM vajagot vairāk darbinieku (pieskaitīsim vēl to komisko izglītības attīstības aģentūru un gan jau vēl kādas, ko nezinu).

Naudas tērēšana „nevis cilvēkresursos, bet iekārtu pirkšanā” ir elementāra – no cilvēkresursiem ne vella nevar dabūt atpakaļ. Labai pārvaldībai vēl jāpieskaita nekustāmo īpašumu ap(iz)saimniekošana un būvniecības līdzekļu „apgūšana”. To dēļ IZM nepavisam nav tā nabadzīgākā ministērija.

Par publicēšanu – gandrīz katru gadu man gadās pa kādam ar valsts, pašvaldību vai ES naudu apmaksātam pasūtījumam un nav ne mazāko iebildumu pret to publicēšanu. Bet tas, ko daru privātuzņēmējam vai privātpersonai, ir tikai mūsu abu un VID darīšana.

+5

-1

Atbildēt

0

Ēriks > WAT 12.12.2014. 19.57

Kaut kas te neiet kopā.Vispirms žēloties,ka nav ieguldījumu cilvēkos un reizē nolamāt skolotājus par budžetniekiem,kuriem pienākas mazāk kā privātstruktūrās…tad valsts uzņemas risku saņemt ne pārāk labi izglītotu jauno paaudzi ar izrietošām sekām.

0

-3

Atbildēt

0

WAT > WAT 15.12.2014. 09.40

Kamerād, Ērik, no sākuma rezultātus un tikai tad prasības pēc kaut kā, bet ja rezultāti-konstants pakāsiens un degradācija, tad pelnītais ir piecpirkstu kombinācija zem deguna, vismaz no mana mazā uzņēmēja-pakalpojuma sniedzēja viedokļa.

+1

0

Atbildēt

0

Ēriks > heinrihs 12.12.2014. 09.02

Nu kāpēc gan ņemt tik sekli,mēs visi uzreiz varētu pārcelties uz bagāto Rietumeiropu.

+4

-6

Atbildēt

0

Bet > heinrihs 12.12.2014. 09.55

Es domāju tā, ar ko skolotājs priviliģētāks par pārējiem strādājošiem. Ja nepatīk, lai meklē citu darbu!

Tā teica man, kad aizgāju strādāt VID ar mazu algu un atvaļinājumu 20 darba diena s, pie tam atvaļinājums rudenī!

Man nepatika, jo virsstundas nema znedrīkstēja atzīmēt, bet tās spieda strādāt.

Man nepatika- es aizgāju. ja skolotājiem nepatīk- tad lai iet un meklē citu darbu, lai pārkvalificējas, kā to biju spiesta darīt es savulaik.

Ja reiz brīvais tirgus, tad brīvais tirgus arī darba spēkam, pie tam visiem!

+9

-5

Atbildēt

0

heinrihs > heinrihs 12.12.2014. 10.03

>Bet, es Tev pilnīgi piekrītu. Skolotājam galu galā ir augstākā izglītība, un viņš ir speciālists kādā konkrētā nozarē, kādas tur lielas problēmas atrast citu darbu? Var arī strādāt privātās skolās, ja kvalifikācijas līmenis to atļauj, tur nebūs jāpublisko alga, jo tā tiek saņemta par reālu un KVALITATĪVU darbu

+6

-4

Atbildēt

0

v_rostins > heinrihs 12.12.2014. 10.15

Ēriks

Nu kāpēc gan ņemt tik sekli,mēs visi uzreiz varētu pārcelties uz bagāto Rietumeiropu.

_________________

Tiešām, kāpēc negribi uz EP par Dombrovska palīgu?

+3

-5

Atbildēt

0

gustaps > heinrihs 12.12.2014. 13.36

“Es esmu kategoriski pret to, ka ar manu naudu tiek apmaksāti klaigājoši prastoņas”

+100

+2

0

Atbildēt

0

heinrihs > viedoklis_lv 12.12.2014. 09.51

“Aiz labas dzīves” varbūt arī neiet, bet prasmīgu manipulatoru uzkūdīti ar zemu IQ apveltīti cilvēki gan iet ielās visā pasaulē. Es redzēju tā saucamo “afroamerikāņu” protestus pret sīka huligāna nogalināšanu ASV, tie klaigājošie “protestētāji izskatījās apmēram tādi paši kā mūsu “sašutušie” skolotāji, kas viņiem vien zināmu iemeslu dēļ negrib atklāt, cik īsti viņi pelna.

+8

-3

Atbildēt

0

zanE. > viedoklis_lv 12.12.2014. 12.38

…Viedokli_lv….maniem bijušajiem kolēģiem uz skolu atnācis aicinājums – nodrošināt 10 skolotāju piedalīšanos piketā….pieci, kuri apvienoja “patīkamo ar lietderīgo” – aizbrauca…brīva diena un iespēja iepirkt Ziemassvētku dāvaniņas… :)

+5

-1

Atbildēt

0

heinrihs > viedoklis_lv 12.12.2014. 14.41

>ZanE. Taisni šādi es apmēram iedomājos tās LIZDAS vai kā nu tur to arodbiedrību sauca aktivitātes. Man tā šķiet, ka šīs lizdas priekšsēdētājai (īsti neatceros uzvārdu) ienākumi būs rakstāmi ar četriem cipariem, tāpēc jācenšas uzturēt hroniskā netaisni apcelto un nenovērtēto nabaga skolotāju mentalitāte. Patiesi – kāpēc gan nepastāvēt svaigā gaisā un neizvingrināt rīkles un plaušas, pie viena jūtoties bezgala svarīgai personai, kas var iepūst Saeimas deputātiem?

+3

-1

Atbildēt

0

puika > puika 12.12.2014. 02.24

Cik labs var būt skolotājs, kurš māca citu bērnus, bet pats nevar būt drošs vai varēs savus uzturēt? ;)

+6

-5

Atbildēt

0

jautajums_4 > puika 12.12.2014. 09.05

Puika

No 29 tūkstošiem, vakar pie saeimas bija knapi 2 tūkstoši. Un par tām zemajām algām…Nū…

Kāpēc Tu domā bija tāds sašutums par IZM priekšlikumu publiskot skolotāju algas?

Ja jau tāda nabadzība, kā tiek apgalvots, tad kāpēc tik kategoriski pret publiskošanu?

Bet aina tur pavērtos o,oi,oi…

+8

-5

Atbildēt

0

puika > puika 12.12.2014. 12.07

>jautājums

Nū… nevajag. :D

Domāju, ka daudzi, kam skolotāju algas šķiet lielas, paši nezina cik viņiem uz papīra tā alga liela.

Sākot ar septembri, Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku mēneša algu likmes mainīsies.

Turpmāk tās būs no 405 līdz 1800 eiro līdzšinējo 385 līdz 1565 eiro vietā, vienojās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti.

Izglītības iestādes direktora mēneša algas likme būs 700 līdz 1800 eiro apmērā, iestādes vadītāja – 700 līdz 1600 eiro apmērā, direktora vai vadītāja vietnieka – 532 līdz 1400 eiro apmērā, struktūrvienības vadītāja – 516 līdz 1400 eiro apmērā, izglītības metodiķa – 405 līdz 1200 eiro apmērā, kultūras vai sporta pasākumu organizatora vai instruktora, kā arī kolektīva vadītāja, sociālā pedagoga, izglītības psihologa un pirmsskolas izglītības skolotāja mēneša algas likme būs no 405 līdz 800 eiro, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Savukārt pirmsskolas pedagoga, pamatizglītības un vidējās izglītības pedagoga, interešu izglītības skolotāja, profesionālās ievirzes izglītības skolotāja, sporta trenera, logopēda, speciālā pedagoga, pagarinātās dienas grupas skolotāja, izglītības iestādes muzeju pedagoga, pedagoga palīga, iestādes bibliotekāra, koncertmeistara, brīvā laika pedagoga un karjeras konsultanta mēneša algas likme būs 405 līdz 700 eiro apmērā.

Komitejas sēdē vairāki deputāti izteica sašutumu par atsevišķu izglītības darbinieku nevienlīdzīgo atalgojumu. Kā norādīja Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, pie atalgojumu izlīdzināšanas jautājuma sadarbībā ar Finanšu departamentu tiekot strādāts un tam tiks meklēti risinājumi, veicot grozījumus 2015.gada budžetā šī gada oktobra sākumā.

Galīgo lēmumu plānots pieņemt tuvākajā Rīgas domes sēdē. Paredzēts, ka minētās mēneša algu likmes spēkā stāsies šī gada 1.septembrī.

http://www.e-klase.lv/lv/zina/zinas/aktualitates/mainisies-izglitibas-iestazu-darbinieku-menesa-algu-likmes/

+3

-2

Atbildēt

0

puika > puika 12.12.2014. 12.14

Vidējā mēneša darba samaksa Latvijā 2014. gadā ap 760 Eiro. Sabiedriskajā sektorā ap 790. Pašvaldības un to padotības iestādēs ap 615.

http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__isterm__dsamaksa/DS0010m_euro.px/table/tableViewLayout1/?rxid=89fa53c2-5ff7-456f-aae4-c4274cf3b2aa

0

-1

Atbildēt

0

klusais > puika 12.12.2014. 12.29

puika – stāstam par algām prasās arī otra sastāvdaļa – par darba kvalitāti. Ja spriež pēc tā , ko stāsta mani kādreizējie kolēģi RTU , tad eksaktajās lietās varētu būt nopietnas problēmas … un tas jau ir saistīts ar skolotāju darba kvalitati …

+3

-1

Atbildēt

0

zanE. > puika 12.12.2014. 12.31

…Puika….atļaušos Tev nepiekrist….uzbrauciens par izglītības kvalitāti ir vietā….kurš tad ar to, it kā, IZM sagatavoto materiālu strādā?….IZM ierēdņi?…nē, tie ir skolotāji!…vai skolotājs neredz nejēdzības, kas sarakstītas mācību materiālā?…viņam nav jābļauj pilnā rīklē – ei, ko jūs esat sadarījuši, tas viss ir galīgi garām!…kur ir skolotāju protesti?…kur publiskas iebildes?…un vecāki skolotājus atbalstītu, taču šobrīd skolotājiem ir tikai viena rūpe, kas skar izglītības jautājumus – viņu algas…

…tas suns ir aprakts citā vietā – gandrīz katrs skolotājs cenšas uzrakstīt SAVU mācību grāmatu, to izsist cauri apstiprināšanas sietam un panākt tās iekļaušanu mācību programmā….paskaties, cik šobrīd ir mācību grāmatas vienā mācību priekšmetā, no kurām skolēni mācās dažādās mācību iestādēs….protams, vadmotīvs ir saglabāts, bet atšķirības ir pamatīgas….

….skolotājiem ir mācību priekšmetu metodiskās apvienības, kurās vajadzētu šķilties uguņiem, kā Tev šķiet, cik ir to pedagogu, kuri šādās sanāksmēs un semināros šķiļ tos uguņus?….un kur tas viss paliek?…čussss…

…nupat marasms ar “Dzīvesziņas” mācību priekšmeta ieviešanu skolās – pēc vienas partijas pasūtījuma, kaktu kantorim, par 22 tūkstošiem!..rezultāts?….izgāšanās ar lielu blīkšķi….katrs to deķīti velk uz savu pusi, bet bērns tam visam pa visu, kurš no skolotāju puses ir aizmirsts, jo nekādu protestu skolēnu sakarā taču nav…viss ir ideāli, vien klupšanas akmens – neesošās skolotāju algas Eiropas līmenī….

….saki – notiek sabiedrības sarīdīšana?…skolotāji pieprasa ministrijai (!) pedagogu prestiža celšanu (tāds prasījums bija vakardienas piketā), bet paši dara visu, lai sava aroda prestižu iznīcinātu….

…ja klases audzinātājs laukos nav atradis laiku noskaidrot, kas noticis ar viņa skolēnu, kurš nedēļu nav apmeklējis skolu – par ko mēs vispār varam runāt…izjust bezgalīgu cieņu pret šādu skolotāju?….

+7

-3

Atbildēt

0

lno > puika 12.12.2014. 12.35

klusais….eksaktajās lietās varētu būt nopietnas problēmas … un tas jau ir saistīts ar skolotāju darba kvalitati …

______________

Kad tā nav bijis? Kad es stājos RPI bija konkurss 3.5 uz 1 vietu, pēc matemātikas palika 1/3 no grupai nepieciešamā skaita; pat apvienojot ar krievu plūsmu, kursā palika tikai puse no nepieciešamā studentu daudzuma. Iespējams tagad ir vēl traģiskāk.

+2

-1

Atbildēt

0

klusais > puika 12.12.2014. 12.51

lno – man ar bija līdzīgs konkurss , bet nebija tik traki rezultati pēc matemātikas , iespējams tapēc , ka specialitate bija vairāk saistīta ar fiziku un matematiku …

+1

-1

Atbildēt

0

Absints > puika 12.12.2014. 13.16

Zane, skolotāji baigie maitas, nav ko viņiem vispār maksāt tad, līdz pierādīs (ja nebūs jau nomiruši badā), ka reformējas, uzlabojas, domā par izgītības kvalitāti.. Vai tā?

Nu nenotiek tā dzīvē. Neviens neceļ māju uz solījumu pamata – ja iznāks laba, tad nopirkšu.

It tāds jēdziens kā Investīcijas. Kāpēc tādas vajadzīgas, ja varētu būt tikai Kompensācijas – izdarīju, uzlaboji, pacēli – saņem..

Es nenoliedzu, ka izglītības sistēmā ir vajadzīgas kardinālas reformas. IZM vadoņi pēdejos gados (un ne bez Vienotības aktīvas līdzdalības) izglītības sistēmu ir nolaiduši podā. Bet nevar ratus jūgt priekšā zirgam. Lai uzlabotu kaut ko ir vajadzīgs projekts. Bet, lai uztaisītu projektu, ir vajadzīgi līdzekļi, gan paša projekta taisīšanai, gan projekta subjektam. Skolotāji ir ntās reizes piešmaukti, pēdejo reizi to tikko izdarīja Vienotība solot izglītībai prioritāti. Kāpēc lai tagad tie ticētu? It sevišķi, ja skolotāju algas ir viens no iespējamiem neparedzētiem gadījumiem

0

-3

Atbildēt

0

puika > puika 12.12.2014. 16.22

>zanE

Lai neteiktu rupji, teikšu – Tu runā muļķības. Ar vecāku viedokli vari iepazīties komentāros :D

Nu labi, komentāri nepārstāv visu spektru.

Princips ir vienkāršs – lai celtu izglītības kvalitāti, skolotājam jāvelta laiks paša izglītībai. Un te sāks diezgan masveidīga īdēšana, ka skolotājam taču tik maz stundas jāstrādā, atvaļinājums tik garš. No otras puses skolotājam esot pienākums noskaidrot, kur bērns palicis, jāizvāc klase uz remonta laiku utt. utt. Un pavisam normāli, ka tas jādara pēc darba laika beigām, brīvdienās vai atvaļinājuma laikā.

Par izglītības programmām pati esi bijusi lieciniece – es kā profesionālis esmu mēlē caurumu izdeldējis runājot, bet vislielākā pretestība ir bijusi tieši no vecākiem – es tā darīju, un bērniem vajag to pašu. Tas nekas, ka vecāks skolu beidzis citā laikmetā.

Gribi lai papildus darbam ar audzēkņiem skolotāji vēl cīnītos pret vecāku un ierēdņu vējdzirnavām?

Var pačīkstēt, ka vajag labāku izglītību, bet tas sasniedzams tikai ar darbu. Darbs ir jāatalgo. Nav pat runa par treknu dzīvošanu. Vienkārši vajag brīvu laiku, kad nav jādomā par iztikas pelnīšanu, lai to veltītu mācību programmu, materiālu utml. izstrādei.

0

0

Atbildēt

0

puika > puika 12.12.2014. 16.30

Par sadarbību ar ierēdņiem no savas pieredzes neko sliktu nevaru teikt. Manā nozarē vēlme uzlabot kvalitāti ir, pietrūkst padziļinātu zināšanu par nozari, ko arī nav reāli prasīt no cilvēkiem, kuri atbild par padsmit nozarēm vienlaicīgi. Gada pusotra laikā būs izdevies diezgan daudz sakārtot. Kādam tas ir jādara.

+1

0

Atbildēt

0

puika > puika 12.12.2014. 17.03

>klusais, lno

Vainīgs skolotājs?

Hmm… Problēmai ar matemātiku/fiziku var būt cits izskaidrojums.

Man pedagoģijas lekcijās skaidroja, ka abstrakti intelektuālā domāšana zēniem attīstās uz gadiem 19-21. Meitenēm mazliet ātrāk.

Varbūt vaina vēlmē macīt vecumam neatbilstošas lietas, vilties rezultātā un meklēt vainīgos? ;)

Tā vispār ir tendence pie mums – vajag, vajag atrāk, ātrāk visu iemācīt. Pretī ir Daba ar savu realitāti.

http://www.mind-development.eu/stages-development.html

+2

-1

Atbildēt

0

puika > puika 12.12.2014. 17.27

>zanE

Nejauc skolotājus ar autoriem ;)

Nedomāju, ka man jāskaidro, kāpēc kāds cenšas kļūt par autoru. :D

Tas ir risināms jautājums. Zinu, ka katru gadu ir iepirkums metodiskajiem materiāliem. Vēl neesmu izpētījis kā tiem tiek atrunāts autortiesību jautājums. Manuprāt, ja valsts iepērk, tad atļaujai izmantot vajadzētu būt diezgan brīvai.

Vari minēt kam pret to var būt iebildumi ;)

0

0

Atbildēt

0

zanE. > puika 12.12.2014. 20.28

….Puika….pāriet uz rupjībām, protams, nevajag… :)

…bet…saliksim visu pa punktiem:

1. ja i-neta vidē izteiktie komentāri būtu ņemami par pilnu – nāktos apšaubīt lielākās daļas rakstoņu veselo saprātu…bet, paldies Dievam, tie pārsvarā ir īpatņi, kas protestē pret visu… :)

2. klases audzinātājam IR pienākums zināt visu par savas audzināmās klases katru skolēnu, noskaidrot – kāpēc viņš neapmeklē skolu, kāpēc viņa sekmes pasliktinājušās, kāpēc viņa uzvedība mainījusies….tas ir viņa tiešais klases audzinātāja pienākums, par kuru viņš saņem apmaksātas papildus 6 tarificētas stundas nedēļā…

3. klases audzinātājs kontaktējas ar klases vecāku padomes locekļiem (droši vien, šis nosaukums daudzviet ir atšķirīgs) un lemj par klases remontiem, klases telpas atbrīvošanu utt. jaunākajās klasēs vecāki ir ļoti atsaucīgi un labprāt iesaistās šādos pasākumos, vecākajās klasēs – paši skolnieki iesaistās darbos…skolotājam tas nav jādara ne brīvdienās, ne atvaļinājumu laikā….ja nespēj kontaktēties ne ar vieniem, ne otriem – nu, ko – atliek pašam skolotājam stiept solus un krāsot grīdu…bet, tā jau ir viņa komunikācijas problēma….

4. piedēvēt vēlmi, lai skolotājs cīnītos pret vecākiem un ierēdņu vējdzirnavām – izklausās nedaudz pēc demagoģijas…skolotāji protestēja, jo izglītība atstāta novārtā, taču – aktuālais jautājums bija nevis izglītība, bet skolotāju algas….

5. un…autorus ar skolotājiem, vai skolotājus ar autoriem – nejaucu…skolotāji ir grāmatu autori, tās rakstījuši un rakstīs….protams, ja pēkšņi negadās kāda partija, kas bez iepirkuma apmaksā jauna mācību priekšmeta izstrādi kaktu kantorim…. http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/lauzh-liigumu-par-maciibu-priekshmeta-dziiveszinja-izstradi.a109990/

6. par Tavu centību – patiesa cieņa… :)

+1

-1

Atbildēt

0

puika > puika 12.12.2014. 23.13

>zanE

Labi, pa plauktiņiem.

1. Pārlasi komentārus. Domāju, vismaz daļa ir vecāki. Dominējošais viedoklis par skolotājiem – nepatīk nestrādā. Ok, tas tā varētu būt. Arī par tiem, kas halturē ir taisnība. Nebūtu jātur skolā. Tikai tādam viedoklim ir viens liels liels trūkums – kur dabūsi vietā tos labos? Kā dabūsi izcilos? …jo lielākas algas taču nepienākas.

2. Ir pienākums, nestrīdos. Tas ir gadījums, ko Tu piesauc.

Vienmēr pietiek ar sešām stundām nedēļā?

3. Kontaktējas un bērni palīdz. Tikai vidusskolās remontus sāk pēc eksāmeniem. Nu tieši tad kad skolotājiem ir atvaļinājums ;)

4. Nekādas demagoģijas tur nav. Protestēt uz ielas pret izglītības programmām nav jēgas. Ja nepatīk vajag izstrādāt citas labākas. To nevar izdarīt atlicinot pa stundiņai nedēļā, kur nu vēl sakārtot visu sistēmu.

5. Grāmatas raksta autori. Kāpēc dēļ tā uzbrauciens no Tavas puses visiem skolotājiem? ;)

Grāmatas ir jāraksta. Labu mācību līdzekļu trūkst. Īpaši profesionālajā izglītībā. Lai uzrakstītu labu grāmatu ir jāiegulda liels darbs. Tas ir jāatalgo. Autoram jāsaņēm atlīdzība.

Bet paskaties kas vēl gūst labumu no autordarbiem ;)

0

0

Atbildēt

0

zanE. > puika 13.12.2014. 00.40

…Puika…OK!…pretargumenti:

1. rakstīji: – “kur dabūsi vietā tos labos? Kā dabūsi izcilos? …jo lielākas algas taču nepienākas.”

….skolotāji paši izdarīja izvēli 2009.gadā….kā jau rakstīju – LIZDA izvēlējās lineāru darba samaksas samazināšanu par 20% visiem skolotājiem, lai nevienam pedagogam darbs nebūtu jāzaudē, jo, palielinot darba likmi no 21 līdz 24 kontaktstundām nedēļā, apmaksājamo pedagoģisko likmju skaits samazinātos par 14 000….

2. rakstīji: – “Vienmēr pietiek ar sešām stundām nedēļā?”

…piezvanīt, painteresēties par klasē neesošu skolēnu – tas neprasa pat 10 minūtes…nemaz nerunājot – tie ir atsevišķi izņēmumi, kuriem skolotājam jāpievērš uzmanība….

3. rakstīji: – “Tikai vidusskolās remontus sāk pēc eksāmeniem. Nu tieši tad kad skolotājiem ir atvaļinājums.”

….skolotājam nav jāremontē skola…viņš atbild par 1 (vienu) savas klases vai kabineta telpu…atkarībā no tā, kad skolotājam sākas atvaļinājums – 15.augustā pārsvarā visi ir uz strīpas…cik ilgu laiku prasa vienas telpas kosmētiskais remonts – manuprāt, nav ilgi jādomā….strādājot atvaļinājuma laikā, atvaļinājums attiecīgi tiek pagarināts, to saskaņojot ar skolas direktoru….

4. rakstīji: – “To nevar izdarīt atlicinot pa stundiņai nedēļā, kur nu vēl sakārtot visu sistēmu.”

…skolotājs ar vairāku gadu stāžu – nekļūdīgi pateiks, kas un kur būtu jāmaina….kāpēc LIZDA to nestāsta, nerāda sabiedrībai?…lai kā mēs vīpsnātu par sabiedrības izglītotības pakāpi, bet tie, kuriem ir bērni – tie saprastu….par to tikai ir skaļi un pamatoti jārunā….

5. rakstīji: – “Grāmatas raksta autori. Kāpēc dēļ tā uzbrauciens no Tavas puses visiem skolotājiem?”

….jā, atzīstu – izteicos neprecīzi, ja saprati, ka uzbraucu visiem skolotājiem par grāmatu rakstīšanu….biju domājusi par neskaitāmajām mācību grāmatām vienā mācību priekšmetā…un, protams, katram autoram (skolotājam) viņa garadarbs ir tas ģeniālākais un vis-, vis-, vislabākais….taču – vai šodien vienam mācību priekšmetam ir nepieciešamas 10 dažādu autoru mācību grāmatas?….skolēns izjūt pamatīgu apjukumu, ja mācību gada laikā jānomaina mācību iestāde un citā – mācību priekšmets jāapgūst no citas mācību grāmatas….

…visssss…mēs šobrīd skaldam matus…

….katrā skolā ir Skolotāji, kuri pelnījuši cieņu un ieguvuši autoritāti…kuri “deg” par savu skolēnu un mācību priekšmeta perfektu iemācīšanu, kuri spēj aizraut, ieinteresēt un iedvesmot…Skolotāji – kuriem viņa audzēknis vēlētos līdzināties…visu cieņu Skolotājiem – ar lielo burtu…

0

0

Atbildēt

0

puika > puika 13.12.2014. 02.06

>zanE

Klasē parasti ir vairāk par vienu skolēnu.

Ja tie ir 20, tad nedēļā 18 minūtes uz vienu sanāk. Ar to bieži nepietiek, ja jārisina kāda individuālas problēmas.

Pacelt telefonu, piezvanīt un noskaidrot var, ja otrā galā kāds atbild. Pazušana bieži nozīmē arī sakaru pārraušanu, tad jābrauc meklēt. 10 minūtes, saki? Kurš te ar demagoģiju nodarbojas? ;)

Skolotājs netaisa remontu, bet kurš gan izvāks no klases mācību materiālus uz remonta laiku un skārtos tos atpakaļ pēc remonta? Būvniekiem ir savs grafiks.

Problēma nav pateikt, kas nav pareizi. Tas ir teikts gana bieži. Problēma ir atrast risinājumu. Sistēma ir komplicēta ar daudziem faktoriem un lielu inerci. Risinājums nenāks dienas divu laikā.

Labi, beidzam.

0

0

Atbildēt

0

lno > klejotājs 11.12.2014. 23.12

klejotājs. Labs. Skolotāji bija lielākie TP atbalstītāji:)

+7

-3

Atbildēt

0

mūsu alus > klejotājs 11.12.2014. 23.29

Ino, tāds smuks simbols – uz 3 bērniem 2 skolotāji :)

http://www.gmkfreelogos.com/logos/T/img/Tautas_Partija.gif

+8

-2

Atbildēt

0

klejotājs > klejotājs 11.12.2014. 23.45

aizmirsās piebilst.

skolotāji diemžēl ir tādi paši kā deputāti, kā būvuzņēmēji, kā taksisti, kā saldējuma pārdevēji, piedodiet par saldējuma pārdevēju apvainošanu, ir tādi paši kā visa sabiedrība. Kādreiz skolotājs kaut ko lielu nozīmēja, varēja ar lielo burtu rakstīt. Ir indiešu teiciens- kad skolēns gatavs, tad parādās Skolotājs. Nopietna lieta.

+9

-1

Atbildēt

0

vvilums > klejotājs 12.12.2014. 12.35

Skolu efektivitātes celšana TP laikos bija aktuāls jautājums, tikai skolotāju “silto krēslu” sindroms un to protežē politikā ZZS konkrēti Grigules personā “lika spieķos mietus”, lūk “cīnījās par lauku skolām”.Bet kurš to tagad atceras?

+3

-1

Atbildēt

0

J.Biotops > zanE. 11.12.2014. 22.35

Par skolotāju produkta kvalitāti arī daži ne visa tīkam vērojumi. . Paradoksāli, ka ar visu to milzīgo pārslodzi 9.klasi pabeigušam dēlietim nav skaidra atšķirība jēdzieniem „pilsēta” un „valsts”. Tikpat izglītota meitenīte nezin, vai 13 centimetri ir garāks gabals par 30, vai tomēr nav. Angliski ņi kukū, kas tā fizika par zvēru… labāk neprasīt. Bet atzīmes uz papīra itin pieklājīgas sazīmētas. Ne visi tādi no trūcīgām ģimenēm, metiņa minētā šņabi „Finlandia” nekļūdīgi atšķir no negaršīgā „Abslut”, (es to nevaru). Cenās toties orientējas, nevaru saprast, kā. Protams, ne visas skolas tādas, pietiek, ka dažas ap katru videni vai arodskolu – tur diezgan labi jūt stabilas atšķirības starp tik mīļajām mazajām pagastu skoliņām. Un nereti producē to pašu tālāk.

+7

-2

Atbildēt

0

mūsu alus > zanE. 11.12.2014. 22.52

Vispārējās izglītības likums

33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) 1.klasē – 22 mācību stundas;

2) 2.klasē – 23 mācību stundas;

3) 3.klasē – 24 mācību stundas;

4) 4.klasē – 26 mācību stundas;

5) 5.klasē – 28 mācību stundas;

6) 6.klasē – 30 mācību stundas;

7) 7.klasē – 32 mācību stundas;

8) 8. un 9.klasē – 34 mācību stundas.

———————-

Variet pārskaitīt 9. klašu stundu skaitu

http://vpg.edu.lv/wp-content/uploads/2014/11/7.-9.-kl..pdf

+3

0

Atbildēt

0

heinrihs > zanE. 11.12.2014. 22.54

>Biotops. Man gan par skolēnu kvalitāti nav praktiski nekādas jausmas, jo bērni jau sen pieauguši, taču, šodien ziņās paskatoties uz svilpjošajiem, taurējošajiem un klaigājošajem pedagogiem, man radās bēdīgs secinājums, ka tik neinteliģenti un neaudzināti ļauži gan neko labu jaunajai paaudzei iemācīt nevar.

+10

-3

Atbildēt

0

mūsu alus > zanE. 11.12.2014. 23.26

Tie, kas tur bļaustās ir pieaugušie bērni ;)

+5

-1

Atbildēt

0

J.Biotops > zanE. 12.12.2014. 05.22

Heinrihs > Bērni man arī sen jau izstudējuši, bet kā mazpilsētas sīkpilsonim dažādās tuvākajās skolās notiekošais katru dienu acu priekšā un praktiskas darīšanas sanāk gan ar skolām, gan to darba rezultātiem.

Skolotāju demonstrēšanās stils, par kādu sajūsmināties, pazīstams jau vismaz gadus 20. Man ļoti maz patika nu jau aizmirstā Gaiļa (LC) valdība, bet dzirdot demonstrējošo pedagogu inteliģentos bļāvienus „Gaili zupā!” pārvērtos gandrīz vai tās valdības aizstāvi.

Tomēr lielāka ķeza ne tajā vietā. Šodien pieliekot algas tai daļai (nespriedīšu, cik tā liela) skolotāju, kas tur „strādā” tāpēc, ka citam darbam nav spējīgi (tieši tādu situāciju rada lielais skolotāju skaits pustukšās skoliņās), šī daļa vēl ciešāk turēsies pie iegūtās vietas un aktīvi pretosies jebkādām izglītības reformām. Kopā ar dabisko jebkura vāja darbinieka sabiedroto – arodbiedrībām. Tad krīze izglītībā padziļināsies lavīnveidīgi.

+9

-1

Atbildēt

0

Ēriks > zanE. 12.12.2014. 08.08

Kas liedz naudu sajūgt kopā ar kvalitātes prasībām un kontroli?Un vai tas nav ministrijas jautājums?

+2

-3

Atbildēt

0

Bet > zanE. 12.12.2014. 09.38

Tie, kas prot tikai prasīt un nevis dot kaut ko pretī ir tieši skolotāji, kuri pieraduši šlaukāties, kā PSRS laikos. Un inteliģences līmenis lielai skolotāju daļai arī ir kritisks, jo kā var nesaprast, ka valstij tagad nepieciešams beidzot ieguldīt aizsardzībā, kad Putins karo Ukrainā. laikam jau skolotājiem vienalga kam kalpot, jo nauda jau nesmird, bet lai necer, jo viņu lielajam skaitam neviens te Latvijā Eiropas bagātāko valstu skolotāju algas nespes samaksāt. jaunie vienkārši aizbrauks un nafta sarī mums nav, ko papumpēt skolotāju kabatās.

+6

-4

Atbildēt

0

klusais > zanE. 12.12.2014. 11.51

Pastāsts par to kā vairākus gadus atpakaļ kādā Rīgas vidusskolā bija organizetas fizikas stundas – sākoties stundai skolēni atbild iepriekšējā stundā uzdoto vielu , tas notiek praktiski visu stundas laiku. Stundas beigās skolotājs nosauc vielu ko mājās jāsagatavo uz nakamo stundu … Interesanti būtu redzēt viņa algu sarakstu …

+9

-1

Atbildēt

0

andrejs > zanE. 12.12.2014. 15.03

Man ļoti maz patika nu jau aizmirstā Gaiļa (LC) valdība, bet dzirdot demonstrējošo pedagogu inteliģentos bļāvienus „Gaili zupā!”

—————-

gailis ir ļoti pozitīvs kekss, kuru noteikti ir vērts aizstāvēt… :) Ne velti viņam Lembergs vēl pirms dažiem gadiem bija atvēlējis padomes “locekļa” amatu Latvijas Kuģniecībā.

+1

-2

Atbildēt

0

heinrihs > ozolnieki 11.12.2014. 17.45

Apmēram 1000 eiro mēnesī nav liela pārmērība, taču par 40 stundām nedēļā tas nav arī maz.

+8

-2

Atbildēt

0

ozolnieki > ozolnieki 11.12.2014. 17.56

Oi esmu smagi nokļūdījies . Abi algu saņem no domes . Laikam ir izvēle , vaij nu deputāta vai skolotāja /direktora .

Tātad skolā viņi saņemtu mazāk .

+1

0

Atbildēt

0

Bet > ozolnieki 11.12.2014. 18.00

Es piemēram, zinu savas pilsētas ģimnāzijas sdirektoru, kurš bez direktora amata vēl brauc uz Ķīnu vadot eksursijas! Cik skolotāji daudz laika nevandās eksursijās mācību perioda laikā, kad stundas nenotiek?

slaisti!Oi oi, tikko dzirdēju, ka skolotāji tā pārstrādājušies jo likmes 20 kontakstunda spārvērstas par slodzi, un nu nabadziņi strādājot ne tikai 20 kontaktstundas bet vēl pusotru slodzi un pārguruši, jo kā nekā nedēlā sanāk 30 kontakstundas. oi oi, cik jau nu traki pārstrādājušies nabadziņi un gribot naudu teātriem un ceļojumiem, bet, kas to negrib? Lai pelna paši savā uzņēmumā- tad redzēs, kā nauda jāpelna!

+7

-6

Atbildēt

0

lno > ozolnieki 11.12.2014. 18.21

Es piemēram, zinu savas pilsētas ģimnāzijas sdirektoru, kurš bez direktora amata vēl brauc uz Ķīnu vadot eksursijas!

____________________

Подлец – нетрудовые доходы, за решетку!:)

+6

-6

Atbildēt

0

Absints > ozolnieki 12.12.2014. 08.12

BET, nu nevajag būt tik nenovīdīgai. Protams ir ekstrēmisti, protams ir skolotāji, kas iziet uz kvantitāti, protams, viņiem ir garšs atvaļinājums, Bet mani pārliecina šie fakti:

Skolotāju vidējā alga valstī ir tikai 1,2 reizes lielāka pat minimālo algu

Uz vienu kontaktstundu tiek pamaksātas 8 minūtes stundu gatavošanai un burtnīcu labošanai.

Un jaunais modelis jau tieši uz to ir orientēts- samazināt starpību starp lielāko un mazāko apmaksu.

Savukārt arguments “sakārtojiet tad redzēsim” ir tas pats kā – uzceliet man māju, ja patiks- maksāšu. Naudai ir jāiet pirms reformām nevis pēc tām. Tā tas dzīvē nestrādā.

+3

-4

Atbildēt

0

jautajums_4 > ozolnieki 12.12.2014. 09.02

Nē, sakārtojiet, tad maksāšu nozīmē, ka vispirms ir jābūt modelim,algoritmam, lai vispār sarastu -cik, kam un par ko.

Pēc analoģijas, vispirms izstrādājiet projektu, tai skaitā tehnisko, un tad tikai var ķerties pie celtniecības. Jo valdībai ir jāsaprot, kas tiek finansēts un par kādām summām ir runa, Un tie ir simti miljoni jau pašlaik.

+8

-5

Atbildēt

0

Ēriks > ozolnieki 12.12.2014. 09.08

Valdība gandrīz tā pati,kas iepriekš,bet neko nezina un nesaprot,ko un kāpēc pati finansē -labi laiki pienākuši…Tad kāpēc vajadzēja solīt pirms vēlēšanām?

+4

-5

Atbildēt

0

Absints > ozolnieki 12.12.2014. 11.55

uz jautājumu. Nu nav jau nekādas garantijas, ka tad , kad modelis būs nauda. Būs “neparedētais gadījums”- un- kukū. Sola visu laiku. Pēdejie solītāji bija Druviete, Vienotība – un atkal kārtējo reizi – nekā. Kāpēc, lai ticētu tagad?>

+1

-4

Atbildēt

0

lno > ozolnieki 12.12.2014. 12.45

jautajums_4. Pēc analoģijas, vispirms izstrādājiet projektu, tai skaitā tehnisko, un tad tikai var ķerties pie celtniecības. Jo valdībai ir jāsaprot, kas tiek finansēts

_______________

Tu esot šeit lielākais speciālists izglītības jautājums, bet demagogs vēl lielāks. Kam tad jāizstrādā modelis, skolotājiem vai? Cik gadus V/ZRP jau vada ministriju? Cik gadiem jāpaiet, lai valdība beidzot saprastu? Visnožēlojamāk būtu, ja tā nespēj saprast…

+3

-4

Atbildēt

0

Bet > ozolnieki 11.12.2014. 17.58

Un cik EUR mēnesī par garāko atvaļinājumu- atmaksātu garāko atvaļinājumu vasarā 48 darba dienas un kur tad vēl brīvdienas ziemā janvārī 2 nedēlas, vēl viena nedēla rudenī un vēl viena nedēla pavasarī!

Starp citu esmu strādājusi arī VID un pati savām asīm esmu redzējusi cik lielas ir tās skolotāju algas, un tas mani nepatīkami šokēja, jo arī domāju, ka alga sir mazas, taču tās skolotāju algas sastāvēja no vairākām likmēm, ne tikai divām, bet visādām piemaksām un alga bija vismaz divtik lielākas nekā mums VID un tas vēl bija mazpilsētas skolotāju algas, kuras mani šokēja.. Tagad man neviens neiestāstīs, ka skolotājiem ir mazas algas.

+8

-5

Atbildēt

0

heinrihs > ozolnieki 11.12.2014. 18.34

5,4*30 stundas =162 Eiro ned.

162*4 nedēļas = 648 Eiro mēn. pēc nodokļiem.

Nav brīnums, ka visi gatavi svilpt un taurēt piketos, bet strikti iebilst pret algu publiskošanu.

+10

-3

Atbildēt

0

mūsu alus > Bet 11.12.2014. 23.24

Tas ir nemitīgo reformu rezultāts. Kādreiz mazajās skolās viens skolotājs mācīja vairākus priekšmetus. Slodze lielāka, darbs vairāk,izmaksas zemākas. Tad no augšas nāca ukazs, ka tā nu tagad vairs nevarēs – katram jāpasniedz tik tas priekšmets, uz ko specializējies. Sanāca lielāks bars ar mazu noslodzi un izmaksām, kā to tā saudzīgāk pateikt, – sākums skolotāju mazo algu epopejai. Sākums arī skolotāju skaita neatbilstībai pret bērnu skaitu. Kaut ko sadalot uz vairāk galviņām, rezultāts vienmēr ir mazāks. Tagad lielam baram mazjās skolās slodzes nav, naudas nav. Lielajās ar pedagogiem pašvakāk, jo tikai nauda seko skolniekam, ne skolotājs ar visu iedzīvi, māju, ģimeni, govi un citām parpalām. Tad nu, ja ir iespēja, tad skolotājs rukā tās 2 slodzes, kas nav nekāds vieglais darbs, bet tādejādi vismaz kaut ko kopā tajā maciņā saņem. Viņam tātad vismaz ir iespēja nopelnīt. Tagadiņās visus novienādosim, otra slodze nebūs iespējama, tātad saņems mazāk. Par 1 slodzi varbūt vairāk, nekā iepriekš, bet mazāk nekā par 2 slodzēm tagad. Tātad iespēja nopelnīt tiks atņemta. Tikmēr laukos tik un tā līdz tai vienai slodzei nesanāks un rezultātā arī sūds vien būs – optimizēs, slēgs un apvienos, un skolotāju neapmierinātība nemazināsies, tikai pieaugs. Patreiz izglītības vadoņi vairāk izraisa kašķī starp laukiem un pilsētu, nevis novērš sistēmas kļūdas. Bla, bla, bla…

+6

-2

Atbildēt

0

puika > Bet 12.12.2014. 03.24

Student/teacher ratios

Student/teacher ratios have fallen at both primary and upper secondary levels over the last decade; at primary level significantly.

At primary level student/teacher ratios vary significantly between EU Member States; from around 20 pupils on average per teacher in France and the United Kingdom to around 10 pupils only per teacher in Malta, Lithuania, Denmark and Poland. The average ratio for all countries fell from around 16 pupils per teacher in 2000 to 14 in 2009.

At upper secondary level (general education such as high school and vocational training leading to a labour market qualification), student/teacher ratios are slightly lower than at primary level (12.5 students per teacher in 2009), and the decrease has been less significant over the last decade. The variation in ratios between countries is also smaller than for primary education; ranging from 8 to 9 students per teacher in Portugal, Luxembourg and Spain to more than 16 in Estonia, the Netherlands and Finland.

While this shows that countries have increased teacher resources in the school system, it does not necessarily mean that more teacher time is allocated to pupils (the correlation between the student/teacher ratio and class size is positive at 0.5). This also depends on other factors, such as special needs education and the degree to which classes are specialised at upper secondary level. Class sizes also decreased during the last decade but by far less than student/teacher ratios (less than 1 percentage point).

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/File:Student_teacher_ratios_in_primary_education.PNG

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/File:Student_teacher_ratios_in_upper_secondary_education.PNG

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/Education_statistics#Student.2Fteacher_ratios

+1

0

Atbildēt

0

puika > Bet 12.12.2014. 03.49

Nevar skatīt pliku statistiku, neiedziļinoties konkrētās sistēmas specifikā.

Somu izglītības sistēmu uzskata par vienu no labākajām, taču tā ir stipri atšķirīgi organizēta.

Extra Teachers for Struggling Students

The average class size in Finland is 20 students. There is no tracking or separation of students based on ability. They are all taught in the same class. To ensure that children with learning or behavior disabilities, or immigrants struggling to learn Finnish, don’t fall behind, schools hire teaching aides who undergo an extra year of education to supplement teachers’ efforts.

http://www.takepart.com/photos/ten-surprising-facts-finlands-education-system-americans-should-not-ignore/extra-teachers-for-struggling-students

http://www.stuff.co.nz/auckland/local-news/local-blogs/off-pat/9731207/Finns-are-in-a-class-of-their-own

+1

0

Atbildēt

0

andrejs > Bet 12.12.2014. 14.56

To ensure that children with learning or behavior disabilities, or immigrants struggling to learn Finnish, don’t fall behind

—————————-

somi nenodrošina kolonistus ar mācībām dzimtajā valodā? Kaut kāds bardaks…

+1

0

Atbildēt

0

puika > Bet 12.12.2014. 15.46

Somi nodrošina to, ka klases stundās skolotājs var strādāt vienlaicīgi ar 20 bērniem, jo skolēniem nav izteiktu zināšanu un prasmju atšķirību. Individuālais darbs ar bērniem ir apmaksāts un plānots uz noteiktu laika periodu.

Paskatoties tikai statistiku rodas jautājums – kā tad somi tiek galā. Tā arī tiek. Savu izglītības reformu veica 30 gadu laikā. Un tagad jau sāk runāt, ka jāmaina atkal, jo situācija mainījusies. Patiesībā nekādas reformas mūsu izpratnē nav pie viņiem nav bijis. Tikai rūpīgs pārdomāts darbs :D

0

0

Atbildēt

0

Bet > heinrihs 11.12.2014. 16.57

Man patīk šie skolotāju plakāti ar prasībām pēvc Eiropas algām, bet kā tad ar darba laiku kā Eiropā! Cik zinu, tad Vācijā skolotājiem nav tik garš vasaras atvaļinājkums, ko valsts apmaksā no nodokļu maksātāju kabatām! Vācijā mācās visu jūniju un atsāk mācību gadu 15. augustā!

Vai arī darba laiku skolotāji pagarinās un tad samazinātos mācibu gadu skaits skolās! Un kā ar skolēnu skaitu un skolotāju skaitu attiecībām? vai arī kā Eiropā!

bez tam, vai pārējie valsts iedzīvotāji saņem Eiropas bagātāko valstu alga sun pensijas!

tad kas jums tās algas pelnīs, skolotāji, ja jaunatne, kuru jūs it kā esat audzinājuši brauc prom paši pelnīt sev tās Eiropas lielās algas!

tad kas to pelnīs jums?

+11

-5

Atbildēt

0

Normunds > heinrihs 12.12.2014. 16.14

Kapitālismā neviens neko tāpat nedod. Rietumos labklājība un vienlīdzīga labumu sadale ir panākta tikai ar streikiem un protestiem. Neko jūs nedabūsiet, skolotāji. Jums pasolīs, iedos podačku, jūs izliksities, ka noticat un vilksiet tālāk savu nožēlojamo dzīvi līdz nākošajai kurnēšanas lēkmei.

+2

-3

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam