Par reformu nepieciešamību veselības aprūpē: ko var izdarīt drīzumā?

Var tikai piekrist autores norādītajiem virzieniem, kādos būtu jāiet reformām.

Vajadzīgi gan papildus līdzekļi, vismaz, līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim, gan pārmaiņas sistēmas iekšienē.

Saprotams, papildus līdzekļi nav atkarīgi tikai no VM, bet, reformas sistēmas iekšienē, iepirkumu centralizāciju, lietderīgāku naudas izlietojumu, utt.VM gan varētu veikt.

Nekāda liela cerība, ka kaut kas mainīsies attieksmē pret šo sfēru gan nav, ņemot vērā jau ierasto ikgadējo relatīvo medicīnas finansēšanas samazināšanu un deputātu un valdības absolūto pofigismu att. uz arvien lielākām med. palīdzības izmaksām, kas daudziem vienkārši nav paceļami.

Var tikai ar skaudību noskatīties uz Igauniju un Lietuvu, kur medicīna, praktiski, bezmaksas vai ar simbolisku samaksu visiem nodokļu maksātājiem, un, saslimstot, cilvēks garantēti saņems palīdzību, un jaunākos un efektīgākos medikamentus, atšķirībā no Latvijas, kur tas, iespējams, saņems primāro pal. pie ģimenes ārsta un neatliekamo palīdzību, bet, viss tālākais, ir miglā tīts un maksā ļoti dārgi.

Kā būtu, ja būtu…

Veselības aizsardzības nozare ir viskorumpētāka Latvijas sfēra. Visiem tak ir tik skaidrs, ka dakteriem, māsām, sanitārēm maksā tik noželojami, ka kaut kas ir ‘jānes’. Tas jau ir kļuvis par aksiomu, ikdienu, normu. Tāpēc apšaubu, ka arī tad, kad sanitārei maksās vairāk, viņa attieksies no papildus aploksnes. Korupcija, ko,protams, medicīnas darbinieki tā nesauc, ir dziļi medicīnas darbinieku prātos. Tos jau ir sagrauzusi. Diez vai šīs paaudzes laikā tas var mainīties. Valsts ilgstoša politika ir izdarījusi savu. Pie kam normālam Latvijas iedzīvotājam ārstēšanās izmaksā ļoti dārgi. Nav gan jāmaksā oficiāli, bet aploksnēs gan. Mēs jau tagad tērējam lielus līdzekļus, tā kompensējot mazo veselības aizsardzības budžetu. Mūsu formālā bezmaksas veselības aizsardzība (jo neviens jau nav deklarēji, ka tas tā nav) mums izmaksā ļoti dārgi. Pie kam primārā jau nav nauda, primārā ir mūsu pašu attieksme pret savu veselību. Mēs par to nerūpējamies, toties sagaidām, ka to darīs valsts un par velti. Savu auto pret negadījumiem apdrošinam, savu veselību ne. Tāpēc bez attieksmes maiņas, bez reformām, papildus nauda veselības aizsardzībai ir tikai ūdens liešana caurā sietā.