Ar Blaumani svētkos

Tas ir padumjo laiku mantojums. Blaumaņa laikā vēl nebija cilvēkiem tā izčakarētas smadzenes.

Man šķiet, ka būtiska starpība brīvības izmantošanā starp Blaumaņa laikiem un mūsdienām ir paļaušanās uz valsti. Uplejas kundze to drusku piemin, bet neizvērš. Man tas lika aizdomāties. Blaumaņa darbos, šī pļaušanās ir ļoti maz. Paši mīlējas, paši ķīvējas, krāpjas un dara pāri, samierinās un priecājas. Mēs gaidām no valsts – rūpi par izglītību, drošību, darbu, izglītību, veselību. Mēs no darītājiem esam pārvērtušies par prasītājiem, Uzveram “ka mums pienākas”, un nedomājam, “ka mums jādod”. Un lielākais kuriozs ir veselība. Mēs gaidam, ka veselību sargās valsts, ka medicīnas pakalpojumi būs par brīvu, ka valsts noreaģēs, izārstēs, piešūs, salāpīs. Mēs par savu veselību nerūpējamies, neskrienam, neejam uz sporta zāli, bet smēķējam, piedzeramies un pieēdamies- bet gaidam ka valsts veselību nodrošonās.

Savu auto pret negadījumiem apdrošinam, veselību ne..

egde_indran pārkusties trīsreiz, lai gan šaubos vai tev līdzēs. : ..sapurināja valsti 1905, sapurinājās 1917,-

uzpurpinājās Somijai, vēl nejauši papur-i-purinājās Polijā, nopurpinājās Latvijai, Igaunijai, Lietuvai. Pie reizes nejauši gadījās arī no Rumānijas gabaliņu paķert (Besarābija).

Sori, piemirsu purināšanos Mongolijā.

Ui, piemirsu arī 1941.gada 25. jūniju, kamā nejauši papurpinājās Somijā un Afganistānā.

Neaizmirsti par drosmīgo desanta operāciju 1941.g.jūnijā Rumānijā. Arī papurināšana.

Tā tik bija purpurināšana. Apsveicu…

Purināšana nav viegla… 2014.gadā jānopurina Krima, patlaban jāpurina Doņecka, Luhanska, Harkova utt.

Nopurini sviedrus, priekšā vēl Viļņa, Rīga, Tallina, Varšava, Parīze …

viegli nebūs…

Pēc mīnusa saņemšanas jautāšu tiešāk – vai Dievam tā jāskopojas ar saprašanas dalīšanu !?

——-Sanita Upleja:”Jā, un liekas, ka neviens viņa stāstos un novelēs neuzveļ vainu valstij par paša dzīvi un lēmumiem.”

===============================================================================

Ja “liekas”, tad vajag pārkrustīties!

R.Blaumaņa stāstu, piem. “Spijēnos”, “Nezāle” http://letonika.lv/literatura/read.aspx?f=1&r=188#2626326

lasītāji to valsti 1905.g. kārtīgi sapurināja, bet 1917.g…..oi, paskat, kas 1940.g. jūnijā – augustā te Latvijā uzdarbojās. Ne velti Blaumaņa darbus padomju laikos obligātās literatūras sarakstā iekļāva.

Te ir tie Blaumaņa stāstu lasītāji – Rīgas Kinostudijas filmā

Vārnu ielas republika

http://www.youtube.com/watch?v=bE4ktEem7Dc

Blaumaņa loma marksisma attīstībai latviskajā vidē vēl nav pietiekami novērtēta. Lugā NO SALDENāS PUDELES Krišs ļoti spilgti ilustrē pretrunas starp ražošanas spēkiem un ražošanas līdzekļiem – skaidrojumā par PUTU ģIPTS rašanos centripūgas pielietojuma gadījumā. Manuprāt, spilgtāks vienīgi ir Andris Ģērmanis ilustrējot piedzērušos malkas zāģerus, kuri uz ielas stūra sazāģē savu zāģējamo krāģīti.

P.S. Varu, mantu, naudu, brīvību, katrs saņemam no Dieva. Vai nevar kāds iemeldēt par mīlestību!?

Paldies, Uplejas kundze, par dāvanu svētkos! Visā, visnotaļ vajadzīgajā svētku pasākumu, izpriecu, uguņošanas virpulī, dažkārt pietrūkst brīdis mierīgām un svētīgām pārdomām. Vēlreiz paldies Jums un gaišus Valsts svētkus!