Vajadzīgas strukturālas reformas

37
⟵ Uz rakstu

Komentāri (37)

tara 25.10.2014. 13.43

It can only be tackled by removing the structural bottlenecks that hamper competition, innovation, and productivity.

Novérojums par produktivitāti reālā dzīves situācijā.

Pirms 10 gadiem viesnīcas apteksnes vienas darba dienas laikā apkopa 8 istabas. Pašlaik šis skaits ir divkāršojies – 16 istabas. Darba samaksa protams, nav divrāršojusies.

Vai no dzīves atrautais bankas vadītājs spēj saprast, ka produktivitāti vairs nav iespējams celt tā vnk iemesla dēļ, ka cilvēks/darbinieks jau ir sasniedzis maksimālo fizisko iespēju robežu?!

Par inovāciju runājot…

Manuprāt būtu jāievieš jauni biznesa modeļi ES.

Israēlas kibuci ir laika gaitā pārbaudīts modelis, kā veidot veiksmīgu biznesu apejot alkatīgo dzīšanos pēc peļņas.

Britānijas Building Society Nationwide ir labs piemērs, kā izbeigt banku alkatību.

Patiesībā lielākā ekonomikas problēma ir cilvēku alkatība.

Neesmu manījusi, ka kāds nopietni būtu pētījis veidus, kā to ierobežot, piedāvājot sabiedrībai alternatīvus sabiedrības sadarbības modeļus.:)

Inovācija arī kādu dienu tiks alkatības “apēsta”, tapat kā tas jau ir noticis ar competition.

+1
0
Atbildēt

0

Econ 23.10.2014. 19.26

Growth-friendly consolidation is an important part of that – raising the retirement age, for instance, strengthens both the public purse and growth potential.

Vācija nesen samazināja dažām kategorijām, uztur neelastīgāko darba tirgu Eiropā. Pareizam virsrakstam vajadzēja būt “Vācijas konkurētspējas nodrošināšanai nevaram palielināt izdevumus vai algas, jo tad citas Eirozonas valstis tajā skaitā Latvija varētu aizņemt mūsu eksporta tirgus daļas, ko negribam”. Tas jau it kā nav nekas pārmetams, katra valsts rūpējas par sevi, taču nav nekādas nepieciešamības to slavināt, jo Latvijas ekonomika no tā cieš tāpat kā citas ne-Vācijas Eirozonas valstis, tagad jau pat arī Somija.

0
0
Atbildēt

0

apmulsis 23.10.2014. 16.27

Bija tā

BIS: Central banks must end ‘whatever it takes’ policy

http://www.bbc.com/news/business-23025355

un, iespējams, ir šitā

BIS warns on ‘violent’ reversal of global markets

https://uk.finance.yahoo.com/news/bis-warns-violent-reversal-global-205452924.html

0
0
Atbildēt

4

    Econ > apmulsis 23.10.2014. 19.32

    BIS jau sen brīdināja, ir brīdinājuši arī par to, ka visi brīnumainie finanšu insturmenti nav nosegti ar reālu naudu. Ir divas alternatīvas – valstu budžeti par to samaksā vai tiek sataisīta inflācija, abi divi nozīmē naudas iedošanu tiem, kam tā ir no tiem, kam tāpat nekā nav. Pirmais labāks, ja māk ieņemt nodokļus no tiem, kam ir, piemēram, no kapitāla tirgus, otrais – ja bankas pārak daudz uzpērk valdības un ar darba nodokļiem tiek aplikti nabagie. Inflācija ir kā proporcionāls nodoklis, savulaik bija priekšlikumi uzlikt kaut kādu procentu vienreizēju nodokli uz visiem kapitāla uzkrājumiem, lai nosegtu vismaz budžeta deficītus Eirozonā, ko, protams, noraidīja. Weidemann to saprot ļoti labi, tapat kā saprot, ka pie vainas bija arī Vācijas visai neefektīvā savu banku uzraudzība, kas visus tos finanšu instrumentu mē.. izdomāja un pārdeva.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    apmulsis > apmulsis 23.10.2014. 19.59

    Econ

    Par viskautko brīdina gandrīz katru dienu un arī vainīgi ir visi. Bet tīri teorētiski ir interesanti – ‘whatever it takes’ uztaisīja burbuli, jeb neuztaisīja.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Econ > apmulsis 23.10.2014. 21.13

    BIS to teica pirms wahtever it takes finanšu krīzes sākumā. Whatever it takes bija mēginājums nosegt ar inflāciju – parādu uzpirkšanu, ko tūlīt darīs. Bez whatever it takes paliek Vācijas izstāšanās no Eirozonas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    apmulsis > apmulsis 23.10.2014. 23.52

    Daudz kas ir darīts kopš krīzes sākuma. Bet kāpēc tagad ir “zemflācija”?

    0
    0
    Atbildēt

    0

locus 23.10.2014. 10.56

Ak, Dievs! Šī fiskālā pasaule! Tādi sausiņi un tāāāda garlaicība…

0
-4
Atbildēt

2

Ločmelis 23.10.2014. 10.06

Pauls Raudseps nav atvainojies lasītājiem par viņu krāpšanu, publicējot nekritisku rakstu par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, no kura vadītās iestādes par dažādiem pakalpojumiem pēdējā gada laikā saņēmis 1800 latu. Nekādus paskaidrojumus nav sniegusi arī citkārt principiālā žurnāla un izdevniecības vadība, savukārt žurnāla pārstāve Indra Sprance sociālajā tīklā Twitter atklāti likusi saprast – žurnāla pārstāvji nesaprotot, kāpēc viņiem vajadzētu ievērot pašu ētikas kodeksā ierakstītās normas, un šo ētikas kodeksu nav pat lasījuši. http://www.pietiek.com/raksti/raudseps_lasitajiem_neatvainojas;_atklajas,_ka_ir_zurnalisti_savu_etikas_kodeksu_nav_pat_lasijusi

+3
-7
Atbildēt

0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Radars / 13. novembris
Radars pasaulē
Viedoklis / 6. novembris
Uzņēmumu kreditēšana kā nosacījums valsts attīstībai – kā to veicināt?
Viedoklis / 21. oktobris
Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Ārpolitika / 14. oktobris
VIDEO: Vai iegūt pilsonību Eiropā kļūs vieglāk?
blank-post-image
Īsumā / 6. oktobris
Latvija vienā lappusē