Atbalsta ieceri ieviest nolikto atslēgu principu vienīgajam parādnieka mājoklim

Komentāri (35)

Anonīms 27.09.2014. 15.05

нашла новую фишку по заработку – просто читать смс и получать за это деньги, я зарабатываю 20-30$ в день просто читая смс, времени не занимает вообще и возраст не имеет значения, деньги получала на карточку не однократно.Вот сами попробуйте, вот ссылка// – http://goo.gl/jLYqHo

Atbildēt

Zuzanna 26.09.2014. 21.25

Interesanti cik cilvēku krīzes laikā zaudējot darbu devās trimdā lai varētu turpināt atmaksāt savus kredītus šīm bankām? Un interesanti, kāpēc “vienkāršs uzņēmums” (kā kāds te izteicās) jāglābj, iegāžot tajā miljardu mūsu naudas?

Atbildēt

vērtīgs relikts 26.09.2014. 16.15

Ceru, ka likums tiks pieņemts.

Jo bankai jau nevajadzētu neko zaudēt, JA “pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas.”

Būtisks ir šis JA.

Līdz šim, īpaši līdz 2008.gada krīzei, bankas atbalstīja tikai NĪ vērtētājus, kas no 1998.gada līdz 2008.gadam, tātad 10 gadu laikā, astronomiski uzaudzējā ieķīlājamo NĪ vērtību. Nav taču noslēpums, ka 10 gadu laikā tieši 10 x palielināja vecu, padomjlaiku dzīvokļu cenas.

Un ja vēl zinām, ka šos dzīvokļus padomju laikā cilvēki nepirka, bet saņēma.

Ja zinām, ka ne jau visiem izdevās “saņemt” valsts dzīvokļus.

Ja zinām, ka valsts un pašvaldību dzīvokļus privatizēja par sertifikātiem, kuriem faktiskā tirgus vērtība tieši tajā periodā samazinājās no 28 uz kādiem 1.5 Ls..

Līdz ar to loģiski, ka Skandināvijas bankas un veco dzīvokļu pārdevēji jau ir krietni nopelnījuši laikā kopš 1998.gada, kad sāka izsniegt burbuļkredītus. To visu taču var matemātiski sarēķināt. Ja vēl publiskotu un paanalizētu tos Tautas skaitīšanas datus, kas nez kāpēc ir kļuvuši par valsts noslēpumu…

-1

Atbildēt

Ligiña Doniña 26.09.2014. 16.05

jādomā, kā apiet esošo banku likumu, kas neļauj LV radīt jaunas bankas (nekādas). Mums akūti nepieciešama kredītiestāde, kas spētu kreditēt labus ražošanas projektus. Vai, tas būtu fonds, vai jeb kas cits. Swed brēcieni ilgi nerimsies un viņu alkatīgie centieni paturēt lombarda statusu būs mūžīgi. Mums jāmeklē politiskā griba un gaiši prāti, kas var iestāties par mūsu interesēm. Šo uzskatu par lielāko izaicinājumu LV jauno laiku vēsturē.

Atbildēt

inta_s 26.09.2014. 10.10

Tas būtu pareizi, kā te izsakās, ka Bankas būtu tikai vienkārši uzņēmumi, kā visi citi. Diemžēl tā tas nav. Bankas rada naudu – tieši tā! Tieši privātas Bankas nevis centrālā banka – rada lielāko tiesu jaunas naudas. Tāpēc ka mūsdienā visā pasaulē naudas pamatā ir parāds. Nav parāda, nav arī naudas.

Te piemērs ar Lielbritānijas centrālo banku un privātbankām – bet tā sistēma galvenos principos visā pasaulē ir vienāda. Arī EURO zonā ar ECB un mūsu privātām bankām.

http://www.youtube.com/watch?v=CvRAqR2pAgw

Tas protams būtu jāreformē un es piekrītu ka monetārās sistēmas reformai vajadzētu būt pirmai prioritātei visā pasaulē.

http://www.youtube.com/watch?v=vEU13R5jt1w

Un ir arī dažādi varianti.

http://www.youtube.com/watch?v=YnAtHbDptj8

http://www.youtube.com/watch?v=eHQ7wvWzUW0

-1

Atbildēt

inta_s > inta_s 26.09.2014. 11.38

Nedomāju ka Bank of England runā un raksta pilnīgas muļķības.

Bet Tavs piemērs ir interesants un es sniegšu arī tam skaidrojumu. Tiesa tagad nav laika.

Atbildēt

Alise 26.09.2014. 06.43

Īstermiņā tas varbūt ietekmēs pirmās iemaksas celšanos, bet ilgtermiņā noteikti nē. Konkurence lēnā garā noliks visu pa vietām. Jāskatās, vai visas bankas nāks ar paziņojumiem kā Swedbanka un Sebs, vai nē. Piemēram, DnB laikam vēl neko nav teikusi.

Bankām nauda tāpat kaut kur ir jāliek un arī savas atņemtās mājas un ciemi jāpārdod, tā kā ilgtermiņā bankas nekur neliksies. Sākumā pastiprinās kredītu piešķiršanas noteikumus, bet tie lēnām noslīdēs atpakaļ.

Svarīgāk tiešām šobrīd ir, lai Seba Bērziņš to likumu izsludina.

-1

Atbildēt

Ligiña Doniña 25.09.2014. 22.22

Apsveicam! Laba pendele alkatīgajiem zviedru baņķieriem. Tā jau likās, ka sāks klajā ar faktu sagrozīšanu un demogoģiju. Principā, banku kundzība ir nākamais pret ko jācīnās. Aizmirsuši, ka viņus var piebeigt ar avīzi!

-3

Atbildēt

Andris > Ligiña Doniña 26.09.2014. 00.07

Cīnoties pret banku kundzību, var nonākt nelabā kompānijā. Pret to cīnījās Hitlers, bet tagad cīnas islāmisti. Varbūt tomēr nevajag izdomāt kaut kādu mistisku kundzību? Bankas ir vnk uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji.

Neesmu finansists vai tml., bet vai pēc jaunā likuma bankas nepārvērtīsies par sava veida lombardiem? Kur var dabūt naudu, tikai ieķilājot pretī kaut ko krietni dārgāku.

Manuprāt, bankām tomēr jāatšķiras no lombardiem.

-3

Atbildēt

Ieva Priedenfelde > Ligiña Doniña 26.09.2014. 01.05

Bankas tagad jau tādas ir. Lai zemnieks dabūtu kredītu, jāieķīla 3x vērtīgāks īpašums un vēl jādabū galvotājs.

-1

Atbildēt

Alise > Ligiña Doniña 26.09.2014. 06.38

agrunte, pēc jūsu loģikas sanāk ka ASV un daudz kur citur, kur nolikto atslēgu princips vai nu ieviesies pats konkurences ceļā vai ieviests ar likumu, bankas ir lieli lombardi. Diez vai tā nu būs :)

-1

Atbildēt

tuba76 > Ligiña Doniña 26.09.2014. 09.03

Piekrītu Agruntei!

Problēma bija nevis zviedru bankās, bet Latvijas politiķos un to radītajā likumdošanā, ko varbūt beidzot sāks sakārtot. Ar tādu likumdošanas un uzņēmējdarbības vidi, kāda ir Latvijā rezultāts būtu tāds pats neatkarīgi no banku izcelsmes. Krīze bija arī ASV, Islandē, UK, Grieķijā, Portugālē, Spānijā – arī tur zviedru bankas pie vainas? Nevajag vienkāršot tik prasti – korumpēti politiķi un pēc kapitāla badīgi uzņēmumi pēc principa, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ.

-1

Atbildēt

lebronj2356 > Ligiña Doniña 26.09.2014. 09.21

Tāda dīvaina loģika…viss pret ko cīnijies Hitlers ir automātiski labs ?! Tad jau nav pamata lamāt boļševikus…. Un bankas nav vienkārši pakalpojumu sniedzēji, sevišķi jau neoliberālajā LV, tā ir sistēma, bez kuras vienkāršais iedzīvotājs nevar iztikt un šī sistēma to izmanto ikgadēji paaugstinot tarifus par pakalpojumiem, kas arī tiem ļauj tagad draudēt, ka neizsniegs kredītus – neizsniedzot kredītus zūd banku jēga, bet nu tā jau varētu būt, jo bankas jau labu laiku LV ir pārvērtušās par sava veida lombardiem, kas caur savām meitas firmām ir sapirkušas atņemtos īpašumus, kuriem tur augstas cenas (lai kāds būtu to reālais stāvoklis), savukārt, lai uzņēmums saņemtu kredītu tam bezmaz vai vairākkārt tas ir jānodrošina ar mantu – tā nav normāla situācija, tieši tāpat kā nebija normāla situācija 2006-2008 gados sviest pakaļ kredītus nelikvīdiem īpašumiem astronomiskos apmēros ! Un, lai tagad nečīkst, par visām šīm kļūdām samaksājuši ir iedzīvotāji, ne jau bankas, kuru eksperti turpina pūst biezu miglu LV masu mēdijos !

-2

Atbildēt

tuba76 > Ligiña Doniña 26.09.2014. 09.28

Paskatieties piemēram te – kā zviedru avīžnieki cīnās ar bankām klientu labā. Te ir procentu likmju apkopojums, informāciju iesūtījuši lasītāji no visas Zviedrijas pēc avīzes SvD publikācijām, kas atmasko kā bankas krāpjas ar procentu likmēm – http://www.svd.se/naringsliv/sag-din-ranta/

Pēc publikācijas daudzi banku klienti plāno mainīt banku un vislielāko kritiku saņēmusi tieši Swedbank, kas “matemātisku aprēķinu” ceļā iekasējusi likmes par papildus dienām – palielinājusi kalendārā gada dienu skaitu. Manuprāt ļoti sarežģīts bulshits, kura atklāšanai tiešām ir vajadzīga profesionāla izpratne.

Krīzes laikā tie bija zviedru politiķi – it īpaši finansu ministrs Anders Borg, kas vai ik dienas aicināja banku klientus izaicināt savus kreditorus un prasīt taisnīgumu.

Tāpēc man šķiet diezgan netaisni visu vainu novelt uz ZVIEDRU… Ja latviešu politiķi un žurnālisti tā cīnītos, tad bankas arī pierautos un nebūtu tik bezkaunīgas.

PS – pazīstot zviedru mentalitāti – es gribu tomēr apšaubīt, vai tie tiešām bija zviedri, kuri pašrocīgi realizēja banku politiku Latvijā – papētiet atbildīgo darbinieku sarakstu – vai tikai tur nav pārsvarā latvieši paši.

Atbildēt

ILZE > Ligiña Doniña 26.09.2014. 10.08

Vita

Problēma bija nevis zviedru bankās

_______________

“Zviedru bankas”, tas tāds bubulis šļeserastiem, kā Zatļeram Lembergs, vai Lembergam Sorošs.

Atbildēt

Ligiña Doniña > Ligiña Doniña 26.09.2014. 16.08

agrunte. Bankas strādā jau labu laiku pēc lombarda principiem un tieši tā tiek arī dēvētas. Bet taisnība, ka to viņiem ļāvis likumdevējs. Ne Vācijā, ne Zviedrijā tas nav iespējams tādos apmēros kā LV. Un šādu agresīvu lombarda banku īpatsvars piem. Vācijā ir ārkārtīgi zems, ap 10% no kopējā.

Atbildēt

simpsons 25.09.2014. 20.25

Prezidentam ar viņa SEB pagātni būs grūti atcelt izmaiņas. Es viņa vietā tā arī pateiktu: “Likums ir slikts jo, turpmāk hipotekāro kredītu varēs iegūt tikai tie, kuriem kontā ir 25 tūkstoši. Bet biju baņķieris, tāpēc nevaru rīkoties banku labā. Lai Saeimas deputāti paši pēc 3 mēnešiem atceļ savu likumu.’

-3

Atbildēt

ArmL > simpsons 25.09.2014. 22.04

Gan banku, gan nodokļu maksātāju interesēs ir veicināt kredītu pieejamību. IMHO, ilgtermiņā, to vairāk nosaka kreditējamā objekta novērtējuma pareizība, bet ne pirmās iemaksas neesamība.

-1

Atbildēt

efeja60 25.09.2014. 19.34

„Šodien pieņemtie populistiskie grozījumi…

==============

Aha, Obama ir populists, Bušs ir populists, Reigans arī bija populists. Banku muldoņa.

-11

Atbildēt

efeja60 25.09.2014. 19.32

swedbank var aizvākties no Latvijas vispār!

-13

Atbildēt