Vēlētāji referendumā noraida Skotijas neatkarību (papildināts 12.30)

43

Komentāri (43)

inta_s 19.09.2014. 19.39

Anonīms 19.09.2014. 15.01

нашла новую фишку по заработку – просто читать смс и получать за это деньги, я зарабатываю 20-30$ в день просто читая смс, времени не занимает вообще и возраст не имеет значения, деньги получала на карточку не однократно.Вот сами попробуйте, вот ссылка – http://goo.gl/jLYqHo

0
0
Atbildēt

0

Ieva 19.09.2014. 13.10

Valstis savulaik veidojās galvenokārt militāru iemeslu dēļ. Vienai pilij, ciematam, pilsētai, karalistei, apgabalam, rajonam, mazai valstij nav iespējams aizsargāties pret ārēju ienaidnieku. Latvijai, lai cik militāri stipri tā būtu, nekad nebūs iespējams aizsargāties pret lielvalstīm. Politikā nekad nav valdījusi un nevaldīs demokrātija, lielvalstīm vienmēr būs taisnība tikai tāpēc, ka tās ir lielas. Reālie spēlētāji ir tikai lielvaras vai militārās apvienības – bloki. Līdz ar to mūsdienās vienas atsevišķas valsts pastāvēšanai, ja vien tā nav lielāko skaitā, nav īsta pamata. Svarīgi, lai attiecīgā teritorija būtu daļa vai tā būtu kopā ar kādu, kādā militārā savienībā. Globalizācija ir noārdījusi robežas, bizness jau tā nekad nav īsti bijis nacionāls, mūsdienās vēl mazāk, tirgošanās ir tur, kur var pārdot, ne tur, kur ir tautieši. Francija pārdot Mistrālus Krievijai, kaut ir pret tās politiku… Eiropa turpina izmantot Krievijas gāzi, Ukraina turpina pārdot Krimai elektrību…

Citiem vārdiem sakot, valstu robežām ir maza nozīme, Eiropā tās ir uz papīra, ASV tāpat. Tāpēc ideja uzcelt ap Skotiju sētu šķiet arhaiska. Tajā pašā laikā katra māja, katrs ciems, pilsēta, rajons, valsts ir unikāla. Unikāla ar savu tautu, kultūru, paradumiem, dabu, izrakteņiem, un vēsturiskā centralizācija tam darbojas pretim. Tāpēc jebkuram (!) reģionam, struktūrai, kopienai, ir jābūt daudz autonomākai kā tagad. Nu kāpēc, piemēram, Bauskas novadā nevarētu pieņemt lēmumu par stingrāku tiesnešu kontroli vai sodiem par apgraphitizētām mājām. Valstiskuma jēdziens faktiski ir novecojis un atbilst 19. 20. gadsimta militārajai doktrīnai. Tagad Skotijai, Katalonijai, Korsikai, Piedņeprai būtu jāspēj realizēt savu iedzīvotāju vēlmes, nevis tām jāpārbrauc ar centralizēto galvaspilsētas ceļa rulli, no otras puses, savu mantiņu paņemšana, norobežošanās stūrī un sētas uzcelšana pie nekā laba nenovedīs.

Latvijā valsts pārvalde ir ļoti dārga. Domāju, ka nevienam neienāks prātā, ka Londonas priekšpilsētām būtu savs parlaments, Saeima, budžets… bet Latvijā ir tikpat iedzīvotāju, cik tipiskā Londonas priekšpilsētā. Un tādi valstiskuma atribūti mums ir. Un tas ir uz tik mazu iedzīvotāju skaitu, ka gudri tautu valdnieki – politiķi rodas ļoti maz. Tāpēc Latvijā Saeima un valdība taisa vienu kļūdu pēc otras. Bet, ja paskatās no malas, vai tas ir normāli? Skotija, ja atdalītos, būtu kādas 4 reizes lielāka par Latviju… Neatdalījās. Kādus secinājumus ir jāizdara mums?

+4
0
Atbildēt

8

    janis17 > Ieva 19.09.2014. 13.28

    Valstiskuma jēdziens faktiski ir novecojis

    _______________________________

    Kaut kā visa pasaule pierāda pretējo. Pārvaldīt pašiem sevi ir moderni, gan skotiem, gan katalāņiem, gan ukraiņiem…

    Nez, pēc cik sekundēm tu karātos laternā, ja šādu lozungu plivinātu Maidanā?

    Tavs secinājums – pievienoties tam, kurš mūs gribētu pievienot???

    Nē, ir jānorobežojās un jāceļ dzels aizkars, ja nevaram cerēt uz kaimiņa ātru nāvi!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 19.09.2014. 13.40

    1) Pārvaldes funkciju deleģēšana- no tīri racionāliem apsvērumiem.

    2) lielāka autonomija jebkuram subjektam (jebkuram, kurš to vēlas)

    Problēma nav tajā, kā kāds vai kādi vēlas lielāku autonomiju, problēma rodas tad, kad centralizētā vara to negrib pieļaut.

    Skotijas gadījumā Londonai bija iespēja uztaisīt otru Īriju, cīnīties ar Skotu republikāņu armiju. Londona to neizdarīja, bija referendums – un jautājumu vairāk nevienam nav..

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 19.09.2014. 13.41

    Nē.

    Un noteikti ne ar Krieviju, jo tā neciena savus pārvaldes subjektus.

    1) Pārvaldes funkciju deleģēšana ‘(šinī gadījumā Eiropas Savienībai)- no tīri racionāliem apsvērumiem.

    2) Lielāka autonomija jebkuram subjektam (jebkuram, kurš to vēlas)

    Problēma nav tajā, kā kāds vai kādi vēlas lielāku autonomiju, problēma rodas tad, kad centralizētā vara to negrib pieļaut.

    Skotijas gadījumā Londonai bija iespēja uztaisīt otru Īriju, cīnīties ar Skotu republikāņu armiju. Londona to neizdarīja, bija referendums – un jautājumu vairāk nevienam nav..

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > Ieva 19.09.2014. 17.41

    Ķīps, Problēma nav tajā, kā kāds vai kādi vēlas lielāku autonomiju, problēma rodas tad, kad centralizētā vara to negrib pieļaut.

    __________________________

    Ir gan! Jautājums un problēma ir gan vēsturē, gan virzības vektorā, gan pašā procesā.

    Vai Latgale drīkst autonomizēties? Bet Ventspils? Jelgava? Rīga? Salaspils?

    Un kā ar mūsu ģimenes māju? Ja nu kāds grib tur pats pēc saviem likumiem dzīvot? Sist sievu? Viņu valstī drīkst… Tīri autonomi…

    Patiesībā tikai tautai kopumā ir tiesības uz valsti un autonomiju, nevis kādas citas tautas daļai, minoritātei, īpaši, ja tai ir sava cita valsts.

    Londonai un arī Briselei, Parīzei u.c. nāksies cīnīties ar islāma valsti, islāma “republikāņu” armiju

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 19.09.2014. 18.18

    Nav taisnība, Latgalei, Venstpilij, Katalonijai utt ir tiesības uz lielāku autonomiju, taču tas nenozīmē citu valsti. Mums nez kāpēc ir tikai divas galējības – neatkarība, kas tā vai citādi nozīmē izstāšanos, un pilnīga pakļautība, kas nozīmē pilnu varas centralizāciju. To, ko mēģinu pateikt- taisnība ir kaut kur pa vidu, jebkuram, kas vēlas uzņemties lielāku atbildību, tas ir jāļauj, saprotot, ka racionālā pieeja lielās lietās uzvarēs (nez vai Ludzai vajadzētu organizēt savu armiju, vai taisīt savu apgabalstiesu..)

    Tas ir tas, kas patreiz notiek, un no kā jāizdara secinājumi. Nez vai Skotijas neatkarības referendums vispār būtu apsverams pirms pirmā vai otrā pasaules kara… 19. un 20, gadsimtos varas centralizācija bija valsts izdzīvošanas priekšnoteikums, tagad šis arguments atkrīt. Tāpēc būtu jāseko varas decentralizācijai, lielākas atbildības nodošanai pārvaldes subjektiem… pagaidām vēl nepārkāpjot valstu robežas. Tas arī notiks Skotijā – paklausieties angļu politiķu komentārus- “tik daudzi balsoja “yes”, ka…” Tāpat man, piemēram, nebūtu nekas pretī, ka personas identifikācija visās Eiropas valstīs būtu vienāda (pases, ID kartes, to pielietojums. protams atstājot norādi uz valsti, tautību..), vai, piemēram, satiksmes noteikumi būtu centralizēti visur (jo, ko gan “neatkarība”, te dod?)

    Jūsu piemērā – nevis Londonai, Briselei vai Parīzei – bet Eiropas Savienībai, Nato… Atasevišķa valsts, ka rakstīju augstāk, būs par švaku…

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > Ieva 19.09.2014. 18.30

    Ir unitāras valstis un ir federācijas, kur subjektiem ir šādas vai tādas autonomas tiesības, funkcijas utt. Unitāra valsts ir viena no valsts iekārtas pamatformām, valsts, kura nedalās politiski patstāvīgās daļās. Ir tikai viena centrālā valsts vara, no kuras atkarīgas visas vietējās valsts varas iestādes. Unitāra valsts — valsts ir iekšēji politiski vienota un tāpēc viengabalaina un nedalāma. Tās sastāvā nav autonomu valstisku veidojumu, bet tikai administratīvi teritoriālās vienības (rajoni, apgabali, novadi utt.). Unitāras valsts teritorijā parasti spēkā ir viena konstitūcija, vienota likumdošanas sistēma, parasti viena pilsonība. Unitārā valstī pastāv vienoti likumdevējas varas orgāni un vienota pavalstniecība. Jo spilgtāka ir reģionu etniskā savdabība jo lielāka tieksme uz nacionālo patstāvību, ekonomisko neatkarību, tad jo grūtāk izveidot centralizētu valsti un tādos gadījumos veidojas demokrātiska unitāra valsts, kuras vara koncentrēta galvenokārt centrālo institūciju rokās, bet reģioniem tiek piešķirta (par piemēru — uz līguma pamata) zināma autonomija. Unitārā valstī pastāv augstāko valstisko orgānu sistēma. Šo sistēmu veido — valsts galva, parlaments, valdība, augstākās tiesas institūcijas. Pārstāvniecības un administratīvi — teritoriālie veidojumi nav pieskaitāmi pie augstākās valsts varas orgāniem. Unitārā valstī pastāv vienota tiesību sistēma. Tikai centrālo valsts varas orgānu izdotie normatīvie akti iegūst augstāko likuma spēku un ir obligāti visiem visā valsts teritorijā. Tas nenozīmē, ka vietējās pašpārvaldes nevar veikt tiesisko regulējumu lokālo problēmu risināšanai. Pašpārvalžu izdotie normatīvie akti ir ar zemāko juridisko spēku, kurus izdod kompetences robežās, un tie attiecas tikai uz konkrēto reģionu. Nodokļu sistēmas ieviešana unitārās valstīs ir atšķirīga. Taču pirmtiesības uz nodokļu sistēmas izveidošanu pieder valstij, nevis administratīvi teritoriālajiem iedalījumiem. Teritoriālajiem iedalījumiem, atšķirībā no valsts, nav tiesību pašrocīgi ieviest savu nodokļu politiku. Parasti unitārajās valstīs tiek izveidota vienota tiesu iekārta.

    Federācija jeb federāla valsts ir valsts uzbūves un pārvaldes forma, kurā valsts sastāv no vairākām teritorijām (pavalstīm) ar pašnoteikšanās tiesībām. Federāciju pārvalda kopīga centrālā valdība, tomēr daudzas funkcijas ir nodotas vietējām (parasti politiskajām) valdībām. Dažādās valstīs šīs federālās pavalstis tiek sauktas atšķirīgi, piemēram, ASV tie ir štati, Vācijā – federālās zemes, Krievijā – apgabali, novadi un autonomās republikas, Šveicē – kantoni.

    Bet Jūs tur kaut ko runājat par pārvaldes funkciju deleģēšanu…

    Latvija NEKAD nebūs federāla un NEKAD neiesaistīsies federācijās. Tāpēc, ka šī ir monokulturāla valsts.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Ieva 19.09.2014. 18.44

    Viss atkarīgs no sabiedrības attīstības pakāpes.Senatnē,kad apkārtnē vispār nebija nekādu valstu,katrs ciems varbūt bija un varēja būt autonoms,jo iztika ar to,ko paši saražoja un likumus arī noteica paši.Kādā nākotnē pēc karu un vardarbības izbeigšanās atkal tā varētu būt,bet tagad,kad valstis un tautas plēšas par savām interesēm un velk to deķīti katra uz savu pusi…tā ir utopija.Vai tad visām ES tautām ir vienādas,kopīgas intereses visos jautājumos,ka mēs tā varētu atdot visu valdīšanu citiem?Paliksim ar plikām nabām un tukšu Latviju.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Ieva 19.09.2014. 23.16

    Nu ja visiem vienu pārvaldi vajag,es nullem ieteiktu padzīvot zem Kim Ir Čena valdīšanas,tur ir kārtība,liela,stipra armija ar atomieročiem un mazas administrēšanas izmaksas,tāpatās tur visiem programmētājiem paskaidros,kāpēc viņiem saimnieks jāklausa ,kad tas liek iet uz fronti.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Ansis 19.09.2014. 12.32

Vispārīga situācija man nebūtu nekas iebilstams pret Skotu neatkarību, bet patreizējā Krievijas agresijas brīdī ir labi, ka Skoti nobalsoja pret Lielbritanijas sadalīšanu, jo šis varēja paraut dažādu separatistu referendumu lavīnu, kas padarītu Eiropu ļoti nestabilu.

+5
0
Atbildēt

1

    ILZE > Ansis 19.09.2014. 12.39

    Edgars Avotiņš

    jo šis varēja paraut dažādu separatistu referendumu lavīnu

    _________________

    Labs piemērs tatāriem, jakutiem, udmurtiem, baškīriem, ņenciem un desmitiem citu krievu paverdzināto tautu.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Jānis Derkusovs 19.09.2014. 11.34

Nu 2003.gadā Korsika ar 50,98% pret 49,02% nolēma palikt Francijas sastāvā. Un principā korsikāņi ir nomierinājušies. Arī teroristiskās kustības ir atslābušas . jo tauta bija brīvi paudusi savu gribu referendumā.

Arī ar Skotiju domāju būs līdzīgi. Tāda ir tautas griba.

Un domāju, ka beidzot visi ir tikuši ar to skaidrībā brīvā gribas izpausmes manifestācijā.

Es domāju, ka arī skoti nomierināsies.

+4
-1
Atbildēt

1

    silvija_vitina > Jānis Derkusovs 19.09.2014. 12.01

    Arī ar Skotiju domāju būs līdzīgi. Tāda ir tautas griba.

    Principā, cik man pavirši ir nācies dzirdēt žurnālistu intervētos ļaužus, tad tiesības piedalīties referendumā bija ne tikai skotiem, bet arī, kā atzīmēja Ina Strazdiņa, ~ 1400 naturalizētiem latviešiem, kādai ukrainietei, kas 7 gadus dzīvo skotijā u.tml.

    Ir skaidrs, ka skotiem (tautai), kuriem uz pleciem ir 300 gadus ilgā vēsturiskā atmiņa, būs pilnīgi citi argumenti nekā naturalizētajiem skotiem. Šis referendums parādīja, kuri argumenti ir dominējoši. Šoreiz nacionālais romantisms neuzvarēja pragmatisko izdevīgumu. Un konkrētajā situācijā – labi, ka tā.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

ILZE 19.09.2014. 11.03

J.Biotops

Tad trešais(nacionālais romantisms) kādu laiku der par rotājumu, kamēr sapūst un sāk smirdēt.

______________

Skaidrs, tad jau būsi no prokremlisko izdzimteņu: Urbanoviča, Zatļera un Dombrovska faniem, tiem arī vārds, “nacionālisms”, kā Purgens.

+2
-3
Atbildēt

1

    Aivars Krauklis > ILZE 19.09.2014. 11.29

    Nu protams, kolēģi, protams. Kad atkal satiksimies pie kases, aprunāsimies, te apkārt svešo par daudz.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

Aivars Krauklis 19.09.2014. 10.51

Cik nu manīts, skotu neatkarības gribētāju motīvi bija:

1. Izteikti kreisāka novirze politiskajos balsojumos;

2. Cerība uz labu dzīvi no naftas ienākumiem;

3. Nacionālais romantisms.

Ilglaicīgai attīstībai draudīgi ir katrs no tiem, bet abi pirmie kopā garantē sabiedrības pagrimumu un ilgstošu atpalicību nenovēršami. Tad trešais kādu laiku der par rotājumu, kamēr sapūst un sāk smirdēt. Piemēru pasaulē netrūkst.

No visām 3 pozīcijām iespējams lamāt notikušo izvēli un tas jau iet vaļā. Ne tikai Skotijā. (Gaidām Krievijas un vietējo kreilīšu viedokļus)

+7
-1
Atbildēt

2

    buchamona > Aivars Krauklis 19.09.2014. 11.06

    Norvēģi arī dzīvo no savas naftas un labi dzīvo. Kreisums tiem ļaužiem, kuri to pa īstam, praktiski nav izbaudījuši liekas pievilcīgs līdz brīdim, kamēr ar šo ļaunumu nav nācies saskarties praksē. Skoti nav vienīgie, kuri slimo ar kreisumu. Vācieši, itāļi, franči utt, tā pati diagnoze.

    Par romantismu – romantisma vārdā ir darītas gan lielas un ļoti labas lietas, gan lielas un ļoti ļaunas lietas, viss atkarīgs no konteksta

    +14
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Aivars Krauklis 19.09.2014. 11.20

    Ja kāds stipri velk pa labi,protams,ka uzradīsies arī kreisie.Bez simetrijas rati parasti iebrauc grāvī.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

ILZE 19.09.2014. 10.47

rinķī apkārt

Ilgas dzīvot savā nacionālā valstī latvieši ir izjutuši jau no tautiskā romantisma laikiem

________________

Ir milzīga starpība. Ja skoti būtu dzīvojuši 50 gadus kopā ar cilvēces pabirām, tie 100% būtu nobalsojuši par izstāšanos. Visus izlecējus nosistu, kā trakus suņus, tāpēc 100%.

+7
-2
Atbildēt

0

buchamona 19.09.2014. 10.40

Man ir divējādas izjūtas par šī referenduma rezultātu. Pirmām kārtām virsroku ņem egoisms, jeb ” saprāta balss” :) – Skotijas atdalīšanās no Lielbritānijas neapšaubāmi vājinātu Latvijas drošību, jo vājāka kļūtu ES un NATOt. Netiešu, bet tomēr morālu (ja šajā gadījumā var runāt par morāli) atbalstu referenduma pozitīvais rezultāts dotu Latvijas vietējiem ” seperātistiem”, kuri cenšas runāt par Latgali, kā par jau Latvijai vairs nepiederošu teretoriju utt, vārdu sakot referenduma pozitīvais rezultāts radītu problēmas, gluži vienkārši tādēļ, ka mums ir jādzīvo ar kremliniem zem vienas debess.

No otras puses- es ļoti labi varu iztēloties, kā pēc zaudēta referenduma un apraktas idejas par Skotijas valsti, šobrīd jūtas tie gandrīz puse Skotijas iedzīvotāji, kuri balsoja par atdalīšanos no Lielbritānijas. Ilgas dzīvot savā nacionālā valstī latvieši ir izjutuši jau no tautiskā romantisma laikiem – līdz pat Brīvības cīņām, kurās šīs ilgas realizēja, un Atmodai, kurā tika atgūta Latvijas neatkarība. Par šodienas Latviju es šajā kontekstā negribu runāt. Šobrīd Latvijā nacionālas valsts ideja ir kļuvusi par tumsonības zīmolu ar kuru ir spējīgi lepoties tikai cilvēki ar šauru pieri, kā es te bieži lasu komentāros, nacionālas valsts romantisms šajos pragmātiskajos laikos Latvijā ir kļuvusi par tirgus preci :) Taču tā visa ir “lirika un atkāpe no tēmas, ja runājam par Skotiju.

Ja nu vienīgi – salīdzināšanai – skotu kopējais skaits tiek lēsts aptuveni 6 – 8 miljoni ļaužu. Skoti dzīvo Lielbritānijā tā tad drošībā, viņu identitāti neapdraud vardarbības draudi, taču viņiem nav savas valsts.

Latvieši – kopējais skaits aptuveni 1.5 miljoni, latvieši dzīvo Krievijas pierobežā, tātad Latvijas zeme robežojas ar cilvēcīgā valodā neformulējamu ļaunuma impēriju – Krieviju, bet latviešiem vēl pagaidām ir sava nacionāla valsts. Vai tas nav brīnums? Kuru diemžēl paši nenovērtējam un kuru dāļājam un tirgojam pa labi un kreisi, lai gan precīzāk, kuru iztirgojam tai pašai Krievijai.

+20
0
Atbildēt

2

    dzintarz > buchamona 19.09.2014. 10.44

    Pavērosim – vai rudā bestija un viņas “partijas” biedri spēs gūt kādu mācību no Skotijas referenduma…

    Aizsēdējušies tie “biedri” oi kā aizsēdējušies.

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

    silvija_vitina > buchamona 19.09.2014. 11.37

    @RA

    Precīzi manas domas. Un pēdējā rindkopā paustā doma – izcili formulēta. Gribētos, lai politiķi, kas sevi uzksata par Latvijas NĀCIJAS patriotiem (by the way, interesants raksts viedokļu sadaļā par šo tēmu), prastu to izlasīt un izdarīt secinājumus.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

silvija_vitina 19.09.2014. 10.26

Teikšu godīgi – es zināmā mērā esmu atvieglota par šo rezultātu. Ne tāpēc, ka skoti nebūtu pelnījuši neatkarīgas valsts statusu, bet tāpēc, ka tas būtu pirmais solis, lai GB izstātos no ES, un priekšvēstnesis turpmākai ES sairšanai, kas šajā brīdī Latvijai un citām mazajām valstīm būtu nāves spriedums, ņemot vērā šā brīža ģeopolitiskās spēlītes.

Bez tam, ja Skotija atdalītos – tieši šobrīd – tas būtu kārtējais demagoģijas rīks putleristiem Ukrainas sadalīšanai.

Varbūt skoti ir pelnījuši neatkarību, taču – ne tagad. Tad, kad izbeigs pastāvēt Krievija kā federāla valsts (un nešaubos, ka tas notiks), tad varēs šo jautājumu atkal pacelt.

+15
-1
Atbildēt

6

    dzintarz > silvija_vitina 19.09.2014. 10.40

    Dāvis Kamarūts diemžēl ir kārtējā “klibā pīle”.

    Tā gadās, kad varu atļauj pārņemt žurnaļugām un messmēdītājiem nevis tautai.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ILZE > silvija_vitina 19.09.2014. 10.43

    traductrice

    Tad, kad izbeigs pastāvēt Krievija kā federāla valsts

    _____________

    Tātad pirms Ivana bargā aizņemtās teritorijas krieviem vēl atvēli? Nekādu kompromisu, visai aziopas teritorijai jābūt iztīrītai un taisnīgi sadalītai?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    janis17 > silvija_vitina 19.09.2014. 11.23

    Kas ir Dāvis Kamarūts?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > silvija_vitina 19.09.2014. 11.35

    traductrice ES sairšanai, kas šajā brīdī Latvijai un citām mazajām valstīm būtu nāves spriedums,

    ____________________________

    Ļoti lielā mērā pievienojos.

    Dažreiz uzjautrina ES federalizētāji un arī tie, kas baida ar federalizāciju.

    Tie ļaudis VISPĀR neko nesajēdz un neredz sev apkārt notiekošo.

    Daudz tuvāk ES ir izjukšanai, ne federalizācijai. Jā abi šie scenāriji mums ir nederīgi, bet izjukšana ir tuvāk.

    Pasaule ir dinamiska. Tā mainās, kādreiz arī Skotija būs neatkarīga, lai gan nez vai šodien skoti ir trakoti apspiesti. Arī krievija drīz izjuks. Domājams, ka drīz tur varētu notikt militārs apvērsums, ja pļutkina idiotisms sāks pārsvērt armijnieku pragmatismu un nevēlēšanos zaudēt savus miljardus un mirt kodolziemā. Atņems puikiņam čemodāniņu…

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > silvija_vitina 19.09.2014. 11.51

    Cik tur viņiem tās reālās atšķirības palikušas starp skotiem un angļiem?Latgale arī būs valsts?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    tuba76 > silvija_vitina 19.09.2014. 16.10

    Man nav īsti bijis laiks sekot visam niansēm, bet vienu iedomājos – ja Skotija kļūtu neatkarīga – kāds būtu tās juridiskais statuss ES sakarā? Vai neatkarīgie skoti piedalītos arī GB balsošanā par palikšanu ES?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Aivars Krauklis 19.09.2014. 09.40

Zvēriskais anglosakšu imperiālisms atkal parādījis savu divkosīgo dabu. Kad vajadzēja atraut izlaupīšanai Latviju, tad neatkarība bija laba un atbalstāma, kad savas tiesības prasa pašu apspiestās Skotijas tauta – tad iedarbina labi ieeļļoto balsošanas mehānismu un sagrauj skotu tautas cerības.

Katram muļķim taču skaidrs, ka visi skoti bija par neatkarību. Ar viltu un māņiem safabricētais referenduma rezultāts nevienu neapmuļķos. Pat Donbasa Tautas republikā jau atklāti atmaskojoši fakti par tautu brīvības centienu apspiešanu!

+5
-9
Atbildēt

2

Evita 19.09.2014. 09.34

Nu re atskiriba, no Krimas un Austrumukrainas ari tadus jautajumus var risinat normala cela, tacu tur kur ir Putinisti, tas nekad nebus iespejams, jo vini nav spejigi ieklausities preteja viedokli, un pienemt godigus speles noteikumus.Nu vismaz normalai pasaulei ir velviens trumpis cinai, ar Putinismu.

+17
0
Atbildēt

0

janis17 19.09.2014. 09.24

Saprāta uzvara.

Katalonijā rezultāts būs pretējs.

+11
-4
Atbildēt

2

    Alise > janis17 20.09.2014. 08.52

    Es jau, protams, saprotu, ka Latvijai merkantīli ir izdevīgāk, ka Skotijas referendumā uzvar neatkarības pretinieki. Tomēr diez vai ir ilgtermiņā labi, ja uzvar imperiālisti kopā ar derīgajiem idiotiem un imigrantiem. Bet tā iet, ja dod tiesības balsot visiem, arī ne pilsoņiem. Pietiek, ja 4 gadus esi nodzīvojis Skotijā.

    Redz kur jau sekas – Skotijā Glāzgovā pēc neatkarības referenduma sākušies nemieri – http://m.tvnet.lv/article/527449

    Imperiālisti un kolonisti vienmēr ir līdzīgi – citāti no teksta, kas raksturo situāciju:

    “Kā liecina novērojumi, nekārtību cēlēji ir tieši «uzvarētāju» atbalstītāji jeb tie, kas balsoja «par» Skotijas palikšanu Lielbritānijas sastāvā – masveidā cilvēki izgājuši ielās ar Lielbritānijas karogiem un dažādiem britu atribūtiem”

    “Sociālajos tīklos palaistajā video arī redzams, kā kādai meitenei jauns puisis brutāli atņem Skotijas karogu”

    Tad nu tie, kas te skaisti un plaši runā par to, ka uzvarēja saprāta balss, nebrīnieties, ka visi rietumi negrib sniegt reālu palīdzību Ukrainai, tāpat vēlas, lai mēs ņemam Saskaņu valdībā, utt. Nelamājiet viņus, ja jūs paši tieši tādā pat veidā izturaties Skotijas jautājumā. Skotijā faktiski uzvarēja analogs mūsu Saskaņas elektorātam – kolonisti, pārangļotie skoti, imigranti, derīgie idioti un naivie cilvēciņi.

    Es kā reiz iedomājos, ja mums būtu vairāk saskaņiešu un viņi uzvarētu, piemēram, valodu referendumā, viņi uzvestos tieši tāpat kā augšminētajos citātos. Pazīmes tam jau bija, kad SC ieguva visvairāk balsu Saeimas vēlēšanās (tipa, uzvarēja). Daudzi krievi sāka izturēties kā saimnieki un pieprasīja ar viņiem runāt krieviski, piem., veikalos. Tas pat presē bija tolaik aprakstīts.

    Jebkurā gadījumā, Skotija ir sašķēlusies uz ilgu laiku. Un mums tas ir piemērs, ka balsstiesības drīkst dot tikai pilsoņiem, bet pilsonību mētāt apkārt visiem nedrīkst, un nav arī jāveicina pilsonības piešķiršana nepilsoņiem, savādāk vienā dienā arī mēs ar likumīgu referendumu iestāsimies Krievijā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    janis17 > janis17 20.09.2014. 20.13

    Austras koks Es jau, protams, saprotu, ka Latvijai merkantīli ir izdevīgāk, ka Skotijas referendumā uzvar neatkarības pretinieki.

    __________________________

    Tieši tā, mums beidzot jāsāk traktēt pasaule, skatoties no MŪSU redzespunkta, nevis izjūtot milzu empātiju.

    Un, ja nu mēs uz Skotiju paskatamies, kā uz Latgali?

    Vai tādu līdzjušanu dosim arī Latgales (ne latgaliešu) vai Ķengaraga “tautai”?

    Vai pieļausim Rīgā/Daugavpilī/Latgalē/Vangažos sarīkot referendumus?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

brigita_damme_rtk_lv 19.09.2014. 08.20

Neatkarīgi no rezultāta par atdalīšanos Skotija ir sadalījusies.

+2
-5
Atbildēt

1

    janis17 > brigita_damme_rtk_lv 19.09.2014. 09.29

    visas saiedrības bija un ir un būs sašķeltas, vajag tikai skatu punktu izvēlēties:

    siev/vīr

    jaunie/vecie

    vācieši/turki

    strādājošie/bezdarbnieki

    alus dzērāji/atturībnieki

    savējie/nodevēji

    kaķu/suņu mīlētāji

    geji/straiti

    …..

    …..

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam