Latviešu atbildība

Šķiet Autore nezin, ka tas viss ir kādreiz bijis:

Ja Versaļa Vācijai nemaksātu tādu cenu, kā maksāja, tad Brest_Ļitovskas iespaidā, gar Baltijas jūras krastu rastos +- vienota valstu grupa, saistīta ar Reihu ( nenoliedzami ģermāniska, bet tā kā Versaļas nebūtu, nebūtu arī vecais Adis pie šprices ticis, un vāciem nebūtu nācies draudzēties ar boļševikiem, un iespējams 2WW visi Rietumumi Staļinu aizsūtītu pie Dieviem).

Latvijas, Igaunijas vietā ( daļa R Lietuvas) -Baltijas apvienotā hercogiste, +Lietuva, Polija, Somija.

Vārdu sakot tautas, kas dzīvotu Baltijas hercogistē sauktu baltieši( droši vien leiši arī zem tā parakstītos). Autores koncepcija strādādu, bet…

Tā kā redz tās lietas tā nenotikās, bet notikās kā notikās( par sovoka kolonistiem nediskutēšu pat), tad nu Latvijā ir latvieši, nevis latvijieši.

Rakstam savā ziņā piekrītu. Bet uzdevums nemaz nav tik vienkāršs kā izklausās.

Autore, šķiet, latviešu leksiku zina vienlīdz vāji kā demogrāfiju un vēsturi.

Palīdzēšu atbildēt uz rakstā uzdoto jautājumu. Vārds ir “Latvijas valstspiederīgie”.

Honkongiete vai ķīniete?

Kam vajadzīgi lieki apzīmējumi vienā vārdā, kuri pašiem nav vajadzīgi? Ir jau pāris apzīmējumu gan tagad, gan no nedaudz senākiem laikiem – Latvijas pilsonis, pavalstnieks. Tā jau ir kopēja attieksme pret valsti, kas šeit atrodas. Kuram ir vajadzība pēc vēl kaut kāda “latvijca” vai “latvijieša”, kas pievienotu Latvijas pilsoņiem vēl klāt nepilsoņus, kuri nevēlas būt šīs valsts pilsoņi, tātad paši negrib nekā kopēja ar pārējo kopienu un ārvalstnieki, kuriem vienkārši te patīk dzīvot vai izdevīgi strādāt, bet uzskata Latviju tikai par mītnes zemi, nezaudējot valstiskuma saites ar savu dzimteni. Tātad kādam mākslīgi vajag terminu ar kuru iespējams manipulēt. Analogs termins ir “krievvalodīgie”, ar kuru variē Krievija, ja pašu krievu kaut kādu akciju leģimitācijai ir par maz.

Valstiskas nācijas jēdziens ir bijis nepieciešams tām valstīm, kuru teritorijas sastāv no vairāku tautu atsevišķi apdzīvotām teritorijām, vai arī tās izveidojušās no vairāku valstu kolonistiem, izspiežot vai pat iznīcinot pamatiedzīvotājus. Vai Latvija ir kāds no šiem gadījumiem? Par laimi vēl ne, kaut gan latvieši lībiešus tomēr ir asimilējuši paši savā valstī, bet Krievijai ar Latviju pagaidām tas nav izdevies, kaut gan centība ir bijusi liela un vēl turpinās. Tad, kad valstiski iedzīvinās kādu no šiem vai citiem mākslīgajiem terminiem, varam uzskatīt, ka Latvija kā nacionāla valsts ir beigusi pastāvēt, zaudējusi savu dibināšanas jēgu un turpmāk lietojama vien kā tūrisma zīmols.

Rakstā pārāk daudz nepārliecinoši terminu skaidrojumu, kurus lasot, rodas sajūta, ka autores mērķis nav tik labdabīgs, kā to gribētos domāt. Autore, žonglējot ar terminiem, tīši, vai netīši, bet aizķer atjaunotās LR valsts pamatos ieliktās pamatvērtības, tādas kā pilsonība, valsts valoda utt, cenšas, ” kārtojot vārdus”, izdarīt izmaiņas valsts ideoloģijā.Lai definētu esošās valsts saturu nav jāizdomā un jāievieš jaunvārdi. Pietiek ar esošiem, lai formulētu savu attieksmi pret valsts konstitūciju, Latvijas gadījumā Satversmi. Autore, cenšoties pamatot jaunu terminu nepieciešamību latviešu valodā, patiesībā mēģina grozīt Satversmes garu. Ja par ” taviešu atbildību”, tad šajā – skarbi, agresīvajā laikā LR pilsoņa pienākums ir šo Satversmes garu nosargāt, un atkal jau – akcents nav jāliek uz nacionālo piederību, bet uz ideoloģiskajām atšķirībām, kuras velk šo bezdibeni ne tikai LR sabiedrībā, tas ir globāls proces – Rietumu demokrātijas un putinistiskās Krievijas totalitārisma sadursme.

Latvijā dzīvo latvieši un utainie. Latvieši var būt arī gan lietuviešu, igauņu, krievu , žīdu u.c. etniskās izcelsmes.

Tas pats attiecas uz utainajiem. Diezgan daudzi ir latviešu izcelsmes.

Manuprāt, saprātīgāk par to ir rakstījis Kalvis Apsītis: http://www.ir.lv/blogi/politika/vai-but-latvietim-ir-klase-vai-saskarne

Šis kāds kārtējais integratoru sacerējums vai autorei ar pašapziņu slikti?!

Piemēram, par vāciešiem sauc gan vāciešus etniskā nozīmē, gan vāciešus nācijas nozīmē. Tāpat ir ar itāļiem, francūžiem utt.

Krieviem un pārējiem mazākumtautībniekiem ir jāsaprot, ka viņi nācijas nozīmē ir krievu izcelsmes latvieši, igauņu izcelsmes latvieši utt. Bet kā jau traductrice teica – krieviem no nosaukšanas vai sevis asociēšanas ar latviešiem ir vairāk bail kā velnam no krusta. Un iemels tam ir viņu imperiālistiskā un koloniālā mentalitāte. Ja viņi pieņem, ka viņi ir latviešu nācijas pārstāvji, viņi psiholoģiski pazaudē saikni ar krievu nāciju. Viņi to nespēj, jo tad viņi vairs nejūtas tā kā pieraduši – ka ir lielākie, gudrākie, vecākais brālis utt.

“Ja latvieši neuzņemsies atbildību par šo procesu, tad to uzņemsies kāds cits, jo tā tas vienmēr notiek.”

Paldies, ļoti labs aktuālu un vajadzīgu domu izklāsts. Ceru,ka būs atbildīgo iestāžu reakcija.

Uz nacionālās pubertātes nomocīto puišu komentāriem nav vērts reaģēt.

manuprāt, autore maldās trijās priedēs.

Tautība (ethnicity) un nācija, protams, ir šķirami jēdzieni. Ar vienu apzīmē indivīda līmeni, ar otru – valsts līmeni. Es, latvietis (indivīda līmenī), un tu, igaunis (indivīda līmenī) – mēs abi esam latviešu nācijas (valsts līmenī) pārstāvji, ja dzīvojam Latvijā, igauņu nācijas pārstāvji, ja dzīvojam Igaunijā.

Es nezinu, kāpēc ir jādomā “speciāls termins” nācijas apzīmēšanai. Piemēram, angļu valodā, franču valodā (ak, vai – arī krievu valodā) bez bailēm un šaubīšanās tikt pārprastiem lieto – French President, Le président américain, финский лидер, украинский конфликт …

Šādos vārdu salikumos nevienam neradīsies jautājums – vai runa ir par nācijas/valsts prezidentu vai par prezidentu, kurš pēc tautības ir francūzis (hmmm… varbūt prezidents Olāns nemaz nav francūzis, spriežot pēc viņa uzvārda rakstības oriģinālvalodā???), vai runa ir par Ukrainas konfliktu vai par konfliktu, kurā iesaistīti ukraiņi, bet nav iesaistīti Ukrainā dzīvojošie krievi.

Runā, visas slimības rodas galvā. Tas pats attiecas arī uz šo jautājumu. Kādam ir izdevīgi nemitīgi jaukt etniskuma un nācijas jēdzienu vienā putrā un MANIPULĒT ar tiem. Latvijas krieviem ir ļoti, ļoti bail no tā, ka viņus, dies pasarg, pieskaitīs pie latviešiem! tai pat laikā viņiem nešķiet nekas traģisks, ka par vāciešiem [in general] viņi paši sauc visus Vācijā dzīvojošos – arī savus tautiešus. Viņi tak nav izdomājuši Vācijas krieviem/turkiem u.c. speciālu terminu apsaukāšanai. Tas nav politiski aktuāli. Tad kāpēc lai tas būtu politiski aktuāli Latvijā? Etniskums un nācija ir jāskatās KONTEKSTA jeb INDIVĪDS vs VALSTS līmenī, nevis valodas līmenī.

Domāju, ka autore drusku skalda matus- nez vai ir jāizdomā jauni jēdzieni, ja ar esošiem pietiek. Latvijas iedzīvotājs, pilsonis, manuprāt, ir pietiekami aptveroši un izsmeļoši jēdzieni, savukārt jebkura vārda latvietis krustošana ar kaut ko citu, būtu šī jēdziena degradācija.

Manuprāt, autore ietekmējas no citām valstīm, kur šāds atsevišķs jēdziens ir. Bet vai mums to vajag?

Latvija iedzīvotājs var būt arī nelojāls Latvijai, jēdziens aptver visus tos, kas dzīvo Latvijas teritorijā, vai pat uz laiku ārpus taās, kamēr pilsoņa jēdziens tomēr nozīmē piederību Latvijas valstiskumam, pie kam ir skaidri saprotama un identificējama arī atlikusī daļa- nepilsoņi. Citiem vārdiem sakot, man nav skaidra autores motivācija, kāpēc to vajag..

Saprotu autores domu gājienu, bet šobrīd tas izskatās bezcerīgi. Ne jau tautība mūs šķir, bet gan ideoloģija. Ja mani nosauks par latvijieti(vai vienalga kā šajā garā), tas nozīmēs, ka esmu pa pusei Putina impērijas fans, bet krievu latvijietis būs tikai pusimpērists.

pufelis!