Vai Latvija būs starptautiski konkurētspējīga bez obligāta fizikas un ķīmijas eksāmena?
Saistītie raksti
Viedoklis /
3. maijs
Labs laiks sievietēm zināšanas un talantu ieguldīt IT nozarē
Viedoklis /
30. aprīlis
Modināšana. Lai kādu panāktu vai apsteigtu, Latvijai jāpamostas
Viedoklis /
22. aprīlis
Augstskolu konkurētspēja mākslīgā intelekta laikmetā – pastāvēs, kas pārvērtīsies
Viedoklis /
19. aprīlis
Kas patiesībā kavē skolēnus sasniegt labākus rezultātus matemātikā?
Komentāri (79)
Anonīms 12.09.2014. 12.35
Tie priekshmeti ir visam pamataa… ja musu jaunatne neapguus inzhenier zinaatnes, tad nekas labs muus nesagaida
http://www.paypal-takeaways.co.uk/
0
jeers 11.09.2014. 20.08
Obligātais ķīmijas un fizikas eksāmens būtiski uzlabotu šo priekšmetu mācīšanas kvalitāti skolās. Ierobežotu resursu apstākļos skolas menedžmentam jāizvēlas prioritātes. Loģiski, ka vispirms tiek resursi veltīti tām pozīcijām, kurās skola tiek vērtēta, t.i. kurās ir eksāmens.
Pataisīt fizikas un ķīmijas mācīšanas kvalitāti tik štruntīgu, ka skolnieki neredz jēgu to mācīties nav grūti. Ja to panāk, tad skolai viena galvassāpe nost. Tikko nav eksāmena licēju, nav vērtējuma. Fizikas un ķīmijas vietā var nodarboties ar ezotēriku, humanitāriem priekšmetiem, aicināt mācītāju lai pasniedz fakultatīvu teoloģiju vai mācīties zumbu.
Būtu muļķīgi gaidīt, ka skolas direktori aiz laba prāta čakarēs sev prātu ņemoties ar sarežģītākajiem un dārgākajiem priekšmetiem, ja tajos viņus nevērtē. Prioritātes tiek izvēlētas citas.
Didzis Šēnbergs 2+2 saskaitīt prot, iepriekš aprakstītais ir tieši tik sarežģīti cik 2+2. Tieši tāpēc cienījamā Šēnberga tuvredzība vēl jo vairāk ir apbrīnas vērta. Ko domā ministre?
2
Jānis Derkusovs > jeers 11.09.2014. 21.45
Obligātais ķīmijas un fizikas eksāmens būtiski uzlabotu šo priekšmetu mācīšanas kvalitāti skolās.
————————————–
Tad argumentējiet, kāpēc tas nav nostrādājis ar matemātiku.
Un tur pat laboratoriju nevajag, bet ķīmijā un fizikā gan vajag.
0
jeers > jeers 13.09.2014. 13.59
Kāpēc nav nostrādājis?! Ir nostrādājis! Bez eksāmena pusē skolu matemātiku mācītu tādā pašā līmenī kā tagad fiziku un ķīmiju. Direktoriem par matemātikas skolotāju piesaisti galva daudz vairāk sāp kā par fiziķiem un ķīmiķiem.
0
Jānis Derkusovs 11.09.2014. 15.50
Viss, ko esam iemācījušies, dara mūs bagātākus
———————————————-
Pilnīgi piekrītu.Bet eksāmens nemāca. Atkal piesaucu matemātiku. Māca skolotājs, bet mācās! skolnieks. Un vecākiem arī tomēr vajadzētu iesaistīties tajā procesā.Laicīgi , mēģinot saprast, uz ko sīkajam ir dotības, palīdzot tās attīstīt.
Un skolai būtu jāsniedz iespēja kvalitatīvi iegūt zināšanas, neatkarīgi no tā ir vai nav eksāmens.
0
Guntis Zemîtis 11.09.2014. 15.00
jautajums_4
Ak tā? Un ko piedāvājat darīt tiem, kas izlēmuši ar novēlošanos un nav gājuši augstskolas sagatavošanas kursos vidusskolas laikā, bet tomēr grib mācīties kādā no specialitātēm, kur nepieciešami eksaktie priekšmeti?
3
Jānis Derkusovs > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 15.20
To pašu, ko dara tie, kuri ir savlaicīgi izlēmuši, ko grib darīt šai dzīvē. Mācīties pašiem un mērķtiecīgi. Un tad iet uz konkursu pēc gada. Jo ja viņi ir pēkšņi atķērušies, tad viņu CE atzīme pilnīgi noteikti būs zemāka par tiem, kuri ir apzinīgi, mērķtiecīgi un papildus mācijušies. Viņi tik un tā neizturēs konkursu, kur tāds ir un kur CE procents ir svarīgs.
Bet kur konkursa nav,viņus tik vai tā paņems. Ja gribēs strādāt profesijā, tad 1.kursā mācīsies papildus un cītīgi. Ja gribēs, tad iedzīs.
Ja nē…tad tā nav viņu profesija.
Vispār nevienu ar varu mācīties piespiest nevar. Nav motivācijas, nav rezutāta.
Vai arī ir jāievieš Ķīnas sistēma -kazarmas disciplīna un 5-6 eksakto priekšmetu stundas dienā.
0
garausiitis > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 15.25
jautājums – Ķīnā ir arī vienotās skolas formas , savukārt pie mums ir iespēja palielīties kuram jaunaks un krutāks telefons :)
0
Guntis Zemîtis > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 15.35
jautājums_4
Palieku pie sava viedokļa: vidusskolai būtu jābūt tai vietai, kur skolēns tiktu sagatavots tā, lai varētu brīvi izvēlēties turpmāko studiju vietu. Vienmēr būs bērni, kuri ir vairāk centīgi un būs tādi, kuri ir slinkāki. Bet tas nenozīmē, ka skolām vajadzētu kļūt par laika nosišanas vietu, kur nodarbojas ar “personības attīstīšanu” un “sagatavošanu dzīvei sabiedrība” vai “attieksmju veidošanu”. Skolām ir jāieliek labi zināšanu pamati. Jā, un eksāmens eksaktajos priekšmetos ir vajadzīgs kaut vai tikai tāpēc, lai pirms augstskolas rūpīgi vēlreiz atkārtotu mācīto vielu un pavairotu iespējas. Viss, ko esam iemācījušies, dara mūs bagātākus.
0
Jānis Derkusovs 11.09.2014. 14.51
Pasniedzēji šausminās, ka ir jaunieši, kuri pēc vidusskolas pēkšņi izdomā mācīties par ārstu, atnāk uz iestājeksāmeniem, kur atklājās, ka viņiem ir vāja saprašana par to, kas vispār ir ķīmija.
—————————————
Un to atkal sauc par karjeras plānošanu. Ja tas sīkais tikai pēkšņi ir atskārtis, ka grib būt ārsts, tad viņš tik un tā neizturēs konkursu ar tiem, kuri uz to ir apzināti gājuši visu vidusskolu gājuši.
Jo praktiski visi sīkie, kuri iet uz medikiem sēž ar privātskolotājiem, brauc uz RSU un LU sagatavošanas kursiem, piedalās jauno ķīmiķu, biologu un kādās tik vien vēl nē skolās.
Līdzīgi ir ar arhitektiem, kur bez fizikas un matemātikas CE atzīmes vēl ir speciāls eksāmens zīmēšanā, ko neviens nenoliks,ja pēkšņi pēc 12.klases beigšanas atķersies, ka grib kļūt par arhitektu.
Zinu no pieredzes , jo meitene- arhitektos, bet puika -biologos.
0
Ieva 11.09.2014. 10.27
Tipiskai arguments – kāpēc man mācīties fiziku vai ķīmiju, ja man to nevajadzēs, jā, tāpat kā nevajadzēs zināt notis, ja nekļūsi par mūziķi, vai zināt to, ko Rainis darīja Šveicē, ja nekļūsi par literātu, vai to kad notika Saules kauja, ja nekļūsi par vēsturnieku.
Pilnīga taisnība. Nevajadzēs. Tad nemācam? Pēc šeit esošo komentētāju loģikas tā sanāk. Atkal gribam būt gudrāki par citām tautām. Tās māca. Dumjāki par mums?
Atbilde ir vienkārša, to jau izteicu iepriekšējā komentārā- vidusskolai ir jādod vispusīgas zināšanas, tā, lai absolvents var izvēlēties jebkuru dzīves ceļu. Arī strādājot eksaktajās profesijās. Specializācija pēc 9. klases ir pāragra. Neiedot eksaktās zināšanas būtu tikpat muļķīgi kā neiedot humanitārās.
10
Jānis Derkusovs > Ieva 11.09.2014. 10.37
Strīds jau nav par mācīšanu vai nemācīšanu. Rakstā ir teikts, ka pāri par 80% mācās vidusskolā šos priekšmetus.
Strīds ir par to, vai eksāmens ir līdzeklis skolēnu zināšanu līmeņa celšanai.
Lai gan uzlikt eksāmenu , protams, ir daudz vieglāk, kā uzlabot programmas , metodikas un skolotāju profesionālo kvalifikāciju. Tikai vai nu tas eksāmens iedos rezultātu…Matemātikā neiedeva.
0
Ieva > Ieva 11.09.2014. 11.41
tieši tā teicu iepriekšējā komentārā – nav tik svarīgi vai eksāmens ir vai nav. Svarīgi, lai visiem mācītu vienādi.
Savukārt, bez eksāmena pazūd motivācija, tāpēc skolniekiem mērķim ir jābūt, citādi skola būs tikai vieta, kur atsēdēt laiku. Un tas neattiecas tikai uz fiziku un ķīmiju. Eksāmenam būtu jābūt visos priekšmetos (jo citādi – “kāpēc man mācīties, ja man to nevajadzēs, un pat eksāmena nav”)
0
Jānis Derkusovs > Ieva 11.09.2014. 13.49
Nu matemātikā jau 5 gadi ir eksāmens. Un? Problēmas atrisinātas? Viss ir kārtībā? Rezultāti ir?
0
Ieva > Ieva 11.09.2014. 14.23
Ir,
1) bērniem ir motivācija mācīties;
2) Latvija šogad starptautiskā matemātikas olimpiādē ieguvusi sudraba un bronzas medaļas, kā arī atzinības rakstu;
0
Guntis Zemîtis > Ieva 11.09.2014. 14.37
Ja eksāmena matemātikā nebūtu, jūs tiešām domājat, ka skolnieki mācītos matemātiku? Ja tā domājat, tad jums droši vien nav bērnu. Protams ir neliels procents 9.klases skonieku, kuri jau skolas laikā skaidri zina, kādu ceļu viņi izvēlēsies, centīgi mācās eksaktos priekšmetus, brauc uz starptautiskajām olimpiādēm utml. Taču lielākā daļa tāda vecuma bērnu ir hormonu pārņemti, viņi nezina – kas viņi grib būt, kur grib stādāt, ko izvēlēties. Lielākā daļa sāk aptuveni aptvert, ko viņi gribētu darīt pirms 12.klases pēdēja zvana. Esmu dzirdējusi, kā Medicīnas akad. Pasniedzēji šausminās, ka ir jaunieši, kuri pēc vidusskolas pēkšņi izdomā mācīties par ārstu, atnāk uz iestājeksāmeniem, kur atklājās, ka viņiem ir vāja saprašana par to, kas vispār ir ķīmija. Un es esmu pārliecināta, ka pieaugušie, kuri sava mīļā miera labad ir gatavi atstāt visu pašplūsmā, sakot: “Ai, nu ko tur plēsties! Tāpat viņš/viņa nemācīsies, ja viņu tas neinteresēs”, bezatbildīgi nodara pāri bērnu nākotnei.
0
Jānis Derkusovs > Ieva 11.09.2014. 14.44
Par starptautisko matemātikas olimpiādi
————————
Latvijas skolēni Starptautiskajā matemātikas olimpiādē piedalās katru gadu kopš 1992. gada.[1] 2007. gads ir vienīgais, kad nevienam dalībniekam no Latvijas komandas neizdevās iegūt kādu no medaļām. Vienīgo zelta medaļu Latvijas komandas sastāvā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē ir izcīnījis Deniss Čebikins 1999. gadā.[2] PSRS komandas sastāvā 1991.gadā Andris Ambainis ieguva 1.vietu ar maksimālo iespējamo punktu skaitu.[3] Visvairāk medaļu Latvijas komandas sastāvā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē ir izcīnījuši Zigmārs Rasščevskis (viena sudraba un divas bronzas medaļas)[4] un Artūrs Verza (trīs bronzas medaļas).[5] Līdz šim veiksmīgākais gads Latvijas komandai ir 1997., kad kopumā tika iegūti pieci apbalvojumi — viena sudraba un četras bronzas medaļas.[6] Kandidātu atlase konkrētajai Starptautiskajai matemātikas olimpiādei notiek Valsts olimpiādes ceturtajā kārtā.[7]
(dati internetā, varat pārbaudīt)
————————————————————-
Nu? Un kāds tams sakars ar CE matemātikā?
Ko 1.ģimnāzijā matemātiku nemācijās pirms CE ieviešanas?
0
garausiitis > Ieva 11.09.2014. 17.37
jautājums – “PSRS komandas sastāvā 1991.gadā Andris Ambainis ieguva 1.vietu ar maksimālo iespējamo punktu skaitu” un pēc gadiem … – http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/450891-latvijas_zinatnieks_ambainis_sanem_prestizo_eiropas_petniecibas_grantu
Manuprāt izcila zvaigzne … pasaule par viņu vēl runās …
0
Karolina Ļaudobele > Ieva 11.09.2014. 17.52
No personīgās pieredzes – vidusskolā mācījos humanitāra novirziena skolā, bet pēc pirmā kursa universitātē mācoties angļu val.filoloģiju sapratu, ka tas man galīgi neinteresē… pārmetos uz savu sirds lietu – IT un nu jau 10+ gadus esmu laimīgs ar savu izvēli – ir gan darbs, gan prieks to darīt. Uzskatu ka līdz vidusskolas pabeigšanai izglītībai jābūt minimāli specializētai.
0
Ieva > Ieva 12.09.2014. 12.19
jā, wikipēdijā smuki ir uzskaitīti olimpiāžu uzvarētāji.
Tomēr liekas, rakstu cik gribi, domu neuztverat. Atkārtoju vēlreiz:
1) Ir jānovērš situācijas, kad izvēle izdarīta kļūdaini, 9. klasi beigušo bērnu prāts nav tik nobriedis, lai uz to paļautos, tajā brīdī svarīgāki šķiet vieglas dzīves kritēriji. Tāpēc visi būtu jāmāca vienādi- pēc vienas programmas.
2) Eksāmeni, tajā skaitā centralizētie, dod bērniem papildu motivāciju. Tiem ir jābūt tāpēc, un ne tāpēc, ka vieni vai otri uzlabo attiecīgās tautsaimniecības nozares zināšanu līmeni (kā rakstā tas ir teikts)
3) Centralizētie eksāmeni, savukārt, vajadzīgi tāpēc, ka tie ir centralizēti, un darbu labošana notiek anonīmi, novērš subjektivitāti, ļauj ranžēt skolas, skolotājus…
Jūs man visu laiku apgalvojat, ka, par cik CE neuzlabo vispārējo zināšanu līmeni tautsaimniecībā, tos nevajag. Un es visu laiku piekrītu tam, ka skolu programmu struktūra nekorelē ar zināšanu pielietojumu tautsaimniecībā.. Bet Jūs man atkal, un atkal to atkārtojat… Un tad ir tā kā manis minētajā piemērā. Paspriežam par to, vai ir dzīvība uz Marsa, un izlemjam par kompensācijām lauksaimniekiem…
0
Jānis Derkusovs > Ieva 12.09.2014. 12.40
>Ķips
Jūs kā CE matemātikā ieviešanas rezultātu uzrādījāt olimpiādes sasniegumus, es Jums loģiski oponēju, ka korelācijas nav, uzrādot rezultātus par gadiem, kad CE nebija ieviests.
Un es piekrītu, ka CE var izmantot skolu ranžēšanai, bet tas neuzlabo skolēnu zināšanas. Tad varbūt arī korekti vajag norādīt pasākuma mērķus un sagaidāmos rezultātus? Jo CE , starp citu, ir visai dārgs pasākums.
Tad nevajag maldināt sabiedrību, piesolot zināšanu kvalitātes līmeņa paaugstināšanu.Tad sakiet, kā ir -skolu ranžēšanai un izglītības darboņu finansēšanai un izpriecām.
0
Guntis Zemîtis 11.09.2014. 09.53
Izglītības mērķis ir sagatavot cilvēku dzīvei sabiedrībā, tās uzdevumi ir gan attieksmju veidošana, gan personības izaugsme, gan arī sagatavošana darba tirgum.
_________________
Visvairāk tracina šīs frāzes par neko!!! Nu gluži kā padomju laikā: “”Nasha celj razvitaja lichnostj dlja zizni v zdorovom obscestve”. Fui!!! Dzivei sabiedribā ir jāsagatavo ģimenē, arī attieksmes ir jāveido ģimenē. Skolā ir JĀMĀCA tā, lai skolēnam pavērtu pēc iespējas vairāk iespēju tālākām studijām.
13
Jānis Derkusovs > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 10.33
Skolā ir JĀMĀCA tā
——————————
1) Kā? Un eksāmens būtu uzskatāms par mācīšanas formu?
Mēs piespiedīsim, mēs liksim un tad tik jūs redzēsiet…Eksāmenu!
Un? Kāpēc jums šķiet, ka jauniešiem, tas šķiet svarīgi? ja nešķita ar matemātiku, kāpēc šķitīs ar fiziku?
2)Nu un kāda tad ir vidējā statistika par ģimenēm, cik vidusskolnieki nāk no šķirtām ģimenēm, nepilnām, maznodrošinātām, sociāli nelabvēlīgām, vecāki darbā ārpus valsts? Sens teiciens – Ko neiemāca ģimene,to iemāca pasaule. Un labāk jau skolā…
Labs ārsts ārstē cilvēku, slikts -slimību. Tas pats ir ar skolotājiem.
0
dro > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 10.42
jautājums_4. Kā? Un eksāmens būtu uzskatāms par mācīšanas formu?
_____________________
Nu, nu:) Vai nu tā būs būs? Lielākā daļa iemācās tieši uz eksāmeniem, bet dzīvē lielākos panākumus gūst tieši tie, kuri bērnībā, jaunībā bijuši lielākie palaidņi.
0
Jānis Derkusovs > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 10.52
Varētu Tev piekrist par tie palaidņiem, bet dzīve lieta sareģīta…Ja nenodzwras, ja nekļūst par spēlmaņiem, ja no zāles un spaisa nepāriet uz nopietnāku mantu, ja jaunibā neiekuļas ātro kredītu lamatās, kas var aizvest pie visa iepriekš nosauktā, tai skaitā emigrācijas…Un par tiem godīgajiem un apdāvinātajiem, ja uztaisītu pētijumu, cik no prestižo skolu vecāko klašu skolēniem sēž uz antidepresantiem…Rādītāji, vismaz es pieņemu no sev zināmajiem faktiem, būtu satriecoši…
Tas, ka sīkie jāmāca labāk, tas viennozīmīgi, bet, ka eksāmens var uzlabot stāvokli…Es neticu!
0
dro > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 11.05
Atzīstu, ka salīdzinot ar Tevi šajos jautājumos esmu profāns, bet lai, kur es būtu mācījies – 7gadīgajā, vidusskolā, tehnikumā, RPI, eksāmens vienmēr bija tas, kas lika saņemties un atgūt slinkumā nokavēto.
Lai pārbaudītu, kuram taisnība, atcelsim eksāmenu autobraucēju tiesību iegūšanai:)
0
garausiitis > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 11.21
jautājums – kas vispār par paaudzi panesusies … skatos uz jaunajiem studentiem , viņiem pat pilna nedēļa nav jāmācās , bet visi tik pārpūlēti, tik noguruši … es savulaik gan paspēju augstskola macīties un pabeigt ar atzīmi virs 4.8 , gan strādāt profilejošā katedrā , gan naudu vēl strādajot pelnīt … par tādiem antidepresantiem pat neko nebiju dzirdējis.
Par eksaktajām lietām te šķēpi ir lauzti nesamērīgi… es pats esmu izgājis tās eksakto lietu dzirnavas un varu tikai pateikt paldies skolotājiem par to ,ka piegaja nopietni savam priekšmetam. Manuprāt jebkuram ir jāzin pamati tadām lietām kā fizika, matematika, ķīmija … tā vienkārši ir pasaules uzbuve … tad nebūs jādzird par tādām sadzīves nelaimēm ka Latgalē vasarā , kad gāja bojā vecāki mēģinot monsterēties ap elektrību … malacis puika toreiz vienīgais noreaģēja.
0
Jānis Derkusovs > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 11.39
Argumentācija ir nekorekta.
Ja nenoliks eksāmenu CSDD, tad nevarēs braukt…ko ļoti gribās. Un ievēro šoferu kurisos iet par savu naudu. jo ļoti tās tiesības gribās!
Bet, kas būs ar eksāmenu ķīmijā un fizikā? Redzi, tie jaunieši, kuri zina, ka grib kļūt par mediķiem mācās reālam konkursam augstskolā. Un arī tagad mācās, jo zina, ka vajadzēs konkurēt ar CE atzīmi. Ir motivācija, ir rezultāts
Bet pārējiem, lai kā viņi noliktu…Augstskolā tiks jebkurā gadījumā.Tikai arī tur ilgi nenoturēsies, jo neinteresē viņus mācīties fiziku, un var gadīties, ka mācīties vispār. Nav motivācijas, nav rezultāta.
Un ja godīgi, tad tā vispār būtu atsevišķa sarunas tēma. 1.ģimnāzija, valsts ģimnāzijas ar eksakto novirzienu- ir pavisam labi rezultāti un pietiekams skaits absolventu, lai tos inženierus Latvijai nodrošinātu, bet viņi nez kāpēc nemaz tā uz RTU neplēšās, bet uz Rīgas Ekonomisko austskolu-par finansistiem, banķieriem u.t.t.
Nu tad ar eksāmenu mēģina izsludināt “vispārējo mobilizāciju”, bet matemātika jau pierādija, ka tas zināšanu līmeni neceļ. Nu tad kāpēc vēlreiz vajag pierādīt šī kvalitātes uzlabošanas instrumenta neefektivitāti?
Fizika, ķīmija, matemātika ir zinātnes, ko triecientempā uz eksāmenu nesarausi, te svarīgs ir zināšanu sistemātiskums.
jāsāk jau būtu ar pedagogu sagatavošanu…Zini , kāpēc tādā vērtē ir pensionētas matemātikas skolotājas? Viņas ir nesalīdzināmi labāk sagatavotas, viņām ir iedzītas padomju metodikas, ko izstrādāja nu ļoti gudri matemātikas profesori, parasti ebreju izcelsmes.Un matemātika nemainās no ideoloģijas. Bet tagad ir pavirši sagatavoti pedagogi, kuri plivinās, jo tagad galvenais ir inovācijas, lai mācītu savādāk kā citi.Un sīkie nesaprot! Jo nav sistēmas programmās un metodikās.
Somiem vispār nav obligāta centralizētā eksāmena, bet ir labi rezultāti, jo viņi uz apmācības procesa kvalitāti spiež.Ķīnā savukārt ir dzelzs disciplīna skolā un četras -6 matemātikas katru dienu- sīkie kā kazarmā- un vasaras nometnes matemātikā. Tādas ir arī Japānā.
0
Jānis Derkusovs > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 11.41
Jā, es piekrītu. Bet ne eksāmens var uzlabot zināšanu kvalitāti.
Un par jaunatni…Šī vispār ir ļoti depresīva paaudze. īpaši latvieši.
Krievi ir jestrāki.
Bet ar latviešiem ir slikti. Ļoti slikti.
0
Jānis Derkusovs > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 11.54
Starp citu, būtu interesanti salīdzināt krievu un latviešu plūsmu vidējos CE rādītājus eksaktajos priekšmetos. Tradicionāli krievi vienmēr ir uzrādījuši labākus rezultātus. Jo izmanto Krievijas metodikas, kas balstītas padomju metodikās eksaktajos priekšmetos.Iespējams arī grāmatas-klusi un neafišējot.
Latvieši vienmēr ir uzrādijuši labākus rezultātus valodās, jo jaunatne dzīvo angļu informācijas telpā, kamēr krievu jaunatne izmanto krievu informācijas telpu. Tur metodikai nav ietekmes.
0
garausiitis > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 12.04
jautājums – grāmatas ir vispār katastrofa … ir nacies atsvaidzināt zināšanas palīdzot skolniekiem ķīmija un fizikā … nu kur var uzrakstīt tik sarežģīti elementāras lietas.
0
dro > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 15.33
jautajums_4 Argumentācija ir nekorekta.
Ja nenoliks eksāmenu CSDD, tad nevarēs braukt…ko ļoti gribās. Un ievēro šoferu kurisos iet par savu naudu. jo ļoti tās tiesības gribās!
___________________
Pat ļoti korekta, nenoliksi eksāmenu – nesaņemsi atestātu. Nu prestižās skolās un ne tikai vecākiem arī jāatver savs maks.
0
Jānis Derkusovs > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 15.45
Pat ļoti korekta, nenoliksi eksāmenu – nesaņemsi atestātu.
————————
Variants, protams, bet vispār…Viņiem UK neviens atestātus neprasa. Bez vajadzības.
Vidusskola vispār nav obligāta, ir daudz saprātīgāk no valstiskā viedokla,ka viņi pa ielām mētājas līdz tiem 18, jo kas gan izskolo labāk kā iela…Labāk, lai nemāk nemaz un neko.
Arī kvalitātes celšanas līmenis, kāpēc nē? Izglītosim maz, bet tie daži būs reāli spoži…
0
garausiitis > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 17.22
jautājums – štruns par to kur prasa vai neprasa atestātus … savulaik centos saprast Somijas modeli un tas pēc manas saprašanas bija vērsts uz to ,ka visiem skolniekiem iedot pēc iespējas plašāku zināšanu bāzi neatkarīgi no viņu sociālā stāvokļa . Ja mans viedoklis, tad esmu par to , lai vidusskolas beidzējs orientējas galvenajās zinībās sākot ar eksaktajām un beidzot ar humanitārajām … Ir jābūt zināšanu minimumam uz kura kā trīs vaļiem balstās zemeslode :) Normālam mūsdienu jaunietim ir jāzin kā vēsture, literatūra, valodas, mākslas zinības, filosofija, tāpat fizika,matemātika, ķīmija … tā ir bāze uz kuras tālāk attīstīties vienā vai otrā virzienā …
0
Jānis Derkusovs > Guntis Zemîtis 11.09.2014. 21.48
>klusais
Ļoti Tev piekrītu! Pilnīgi manas domas.
0
Juris Dzelme 11.09.2014. 08.59
fizika un ķīmija ir Pasaules uzbūves pamatzinātnes, un ja kāds tās negrib, tad vidusskolā un ģimnāzijā nav ko iet !!! cita lieta ir ka nav profesionālu skolotāju svarīgajās jomās, un skola pārvēršas par laika nosišanas vietu…
1
Guntis Zemîtis > Juris Dzelme 11.09.2014. 09.47
Piekrītu!
0
Zuzanna 10.09.2014. 23.54
Unabomberz ieintriģēji mani ar savu “elementāro jautājumu vidusskolēniem”. Es gan skolu jau pasen esmu beidzis, gadījās arī LU ekonomiku nedaudz apgrābstīt bet par šādām sakarībām vai nu neesmu dzirdējis, vai arī patiešām neatceros – tātad lūdzu “atbildi studijā”! “Aritmētiskā” vai “Ģeometriskā”, vai arī “Tas bija jautājums ķeršanai uz muļķi, jo šādas universālas sakarības patiesībā nav un nevar būt”, un ja varat pamatot, tad lūdzu arī pamato, kaut vai trīs teikumos.
1
Ojārs > Zuzanna 11.09.2014. 11.20
tieši tā. Neatceros, ka ražošanas apjoma pieaugums un preces pašizmaksa būtu tik cieši matemātiski saistīti. Piemēram. Sasniedzot zināmu apjomu un turpinot palielināt ražošanu, pašizmaksa vienā brīdī var pat pieaugt, jo nepieciešams iegādāties jaunus pamatlīdzeļus/
0
marchaeva 10.09.2014. 22.51
Par ķīmiju, jo vairāk IT es neko nesaku, bet cik fiziķiem ir darba vietu Latvija ikviens var apskatīties darba piedāvājumos un to meklētājo. Atbilde ir nulle. Nav šādu darba vietu mūsu darba tirgū. Par nodokļu maksātāju naudu izmāca, un tad tad maģistri aizbrauc. Es tiešām domāju, ka ir laiks nosaukt lietas īstajos vārdos, ka fizikas ekāmens būtu labāk aizstājams ar vācu valodas vai IT obligāto eksāmenu.
1
nefratete > marchaeva 10.09.2014. 23.24
IT ????? Vai mums kaut vienā pamat/vidus skolā IT māca? Nevis lietot word un excel, ko katrs bērns prot sestajā klasē, bet tieši IT?
A fizikā iemāca kaudzi ar lietām, kuras ir tīri praktiskas. Kaut vai to, ka stikla alus pudeli, kura vasaras laikā ielikta saldētavā atdzist, nedrīkst tur aizmirst, jo alum sasalstot pudele tiks saplēsta šķidrumam izplešoties :)
0
Guntis Zemîtis 10.09.2014. 22.07
Esmu par obligātajiem eksāmeniem fizikā un ķīmijā. Piekrītu RTU rektoram, kurš teica, ka sākumā ir jāpiespiež tie bērni mācīties, pēc tam paši pateiks “paldies”. Kā nesen teica akadēmiķis Stradiņš: “Latviešiem ir tendence mācīties tikai humanitāros priekšmetus”. Ja tā padomā, tad, ja tas tā turpināsies, latviešiem drīz nebūs ne ārstu, ne ķīmiķu, ne fiziķu, ne citu inženierzinātņu speciālistu un tas nu būs tiešām nācijas sabrukums. Nevar taču tikai dziedāt un dejot…
5
Ludmila > Guntis Zemîtis 10.09.2014. 22.26
Ja tā padomā, tad, ja tas tā turpināsies, latviešiem drīz nebūs ne ārstu, ne ķīmiķu, ne fiziķu, ne citu inženierzinātņu speciālistu un tas nu būs tiešām nācijas sabrukums.
……
Smagi salēji ..smagi …. Ārsti jau sen par daudz . Inženieri …visvairāk bezdarbnieki ar augstāko izglītību . http://www.delfi.lv/news/national/politics/nedaudz-mazinajies-bezdarbnieku-ar-augstako-izglitibu-skaits.d?id=38167413
PS No draugu pulka vislabāk ar darbiem ir politologiem , it sevišķi ja skatās pēc attiecības ..mācību laiks/ grūtums/ samaksa / darba iespējas .
0
Jānis Derkusovs > Guntis Zemîtis 10.09.2014. 22.26
Un matemātikā jau 5 gadi ir eksāmens. Un? Kur ir rezultāti? Sīkos mācīties var piespiest vecāki un perspektīva, bet nevis eksāmens.
Latviešiem ir tendence nevis mācīties humanitāros priekšmetus, bet kāpt uz grābekļiem… Pilnīgi apbrīnojami.
0
anna_audere > Guntis Zemîtis 10.09.2014. 22.33
Tā dejošana un dziedāšana ir savoku roku darbs. Tā ka izteiciens “Latviešiem ir tendence mācīties tikai humanitāros priekšmetus” nav īpaši vērā ņemams. Ja esi spējīgs saprast elementāras fiziskas lietas, tad ieklausies ko saka izcils vācu fiziķis: izglītība – ir tas kas pēc tam, kad aizmirsts pilnīgi viss ko esi mācījies skolā.
0
brigita_damme_rtk_lv > Guntis Zemîtis 10.09.2014. 23.57
Tendence mācīties “kaut ko” ir izglītības sistēmas doto iespēju lauciņš, tā teikt, specializēsimies nākotnei – ja vēlies kļūt par uzņēmēju, tad no matemātikas vajag mācīties tikai saskaitīšanu un reizināšanu, ja par burlaku vai valsts ierēdni, tad tik atņemšanu un dalīšanu…
0
ilmisimo > Guntis Zemîtis 12.09.2014. 08.11
Dominique Tā dejošana un dziedāšana ir savoku roku darbs.
______________
Ja lācis uz auss uzkāpis, balss kā sarūsējusi tačka un kājas tizlas…
Jā – tad šitā jārunā.
0
anna_audere 10.09.2014. 21.57
Kā var nesaprast elementāru fizisku lietu, ka galvenais ir kaut ko darīt, bet fizika un ķīmija pēc vajadzības? Bet savokiem lielāka daļa sadomājušies ka izglītība tam, lai pēc tam var vārtīties pa dīvanu tēlojot kapitālistus, un citiem piespiest darīt tāpat. Par nelaimi tādi ir vairāk par pusi, kāmēr patiesie rietumu kapitalisti sadzīves jomā apdzinuši bijušos savokus uz 30 gadiem. Pirms lemt par fiziku un ķīmiju politiķiem vajag obligāti radīt tādus apstākļus lai cilveki var strādat vairak ar rociņām lai īstenotu savu mērķi un viss būs labi. Cilvēks bez mērķa ir parazīts.
Izglītība – ir tas kas pēc tam, kad pilnībā aizmirsts viss ko esi mācījies skolā. To pateica galvenais vācu fiziķis Einšteins.
0
Egitazz 10.09.2014. 21.40
jopciņ, nu kāpēc top tik gudri raksti, ar atsaucēm uz visādiem pētījumiem, testiem utt, bet netiek pētīts tas vienkāršākais- kāpēc tad negrib izvēlēties 10, klasē ķīmiju vai fiziku?
tur pat pētīt nav ko, precīzi Ķips pateica-pusaudzis izvēlas vienkārši vieglāko, bet tad 12.klases beigās…aj aj, varu iet tikai ekonomistos (bet pat ne visos, RTU garām).
un tad atkal top gudri spriedelējumi “kāpēc augstskolās maz studentu eksaktajos virzienos”, atkal brien dziļumos. kaut gan atbilde ir vienkārša- daļa vienkārši atjēdzās, ka nevar iestāties.
0
Ieva 10.09.2014. 17.50
Problēma nav tajā- likt vai nelikt eksāmenus, problēma ir tajā, ka šobrīd ir “dead end” variants- vieglprātīgi pieņemts lēmums vidusskolā iet pa vieglākās pretestības ceļu, tā sev aizslēdzot iespēju studēt eksaktās profesijas. Skolnieki nav tik nobrieduši, lai šajā vecumā (pēc 9.klases) spētu būt korekti un izvēlētos savu turpmāko dzīves ceļu. Tāpēc būtu jāvirzās uz vienādu apmācību, lai kāda tā būtu.
Savukārt, par autora argumentāciju – droši vien taisnība, bet tikpat labi tā varētu būt arī taisnība par to, ka humanitārie priekšmeti nekorelējas ar sasniegumiem kultūrā, piemēram. Tas, vai Latvijas skolās pastiprināti māca vai nemāca dziedāšanu nav nekādi saistāms ar koru kultūru, piemēram, ar koru olimpiādi vai sekmēm Kannu kinofestivālā. Jeb, vispārinot, skolu priekšmetu struktūra maz ietekmē valsts sekmes vienā vai otrā nozarē. Un ja tā, tad autora argumentācija zaudē spēku, jo tās ir maz saistītas lietas. Tipa paspriežam par to vai ir dzīvība uz Marsa, un, par cik liekas, ka nav, pieņemam lēmumu izmaksāt lauksaimniekiem kompensācijas par Krievijas sankcijām…
Man gan liekas, ka Latvijas vidusskolām būtu jāsagatavo skolnieks tā, lai visas iespējamās durvis būtu vaļā. Savukārt, pa kurām iet, būtu viņa ziņā.
Un centralizētie eksāmeni atvērs vairāk durvis kā tagad.. un kā filozofs teica- brīvība ir tad, kad vari izvēlēties..
0
ILZE 10.09.2014. 15.40
Kāda jēga vidusskolā visiem zubrīt fiziku, ķīmiju vai matemātiku, ja daudzi pēc 5 gadiem tos priekšmetus būs aizmirsuši. Vidējai izglītībai jābūt ar specializāciju, jo 16 gadīgam jaunietim jau ir skaidri jāzin, par ko viņš grib kļūt un centīgiem trūcīgiem jauniešiem valsts varētu palīdzēt ar stipendijām. Vispārējai vidējai izglītībai nav jēgas, un tai jau būtu jābūt par maksu, jo daudziem jauniešiem vidusskola ir tikai laika nosišanas vieta. Kā teica Latiņina: “tas ko met pakaļ, to nenovērtē” Vairāk vērības būtu jāpievērš amatu mācīšanai.
Muļķiem izglītībai vispār būtu jākļūst par greznumlietu, jo izglītojušies, tie jau iedomājās sevi par gudriem esam un tādā veidā “simts gudrās galvas” Latviju ir novedušas, kur tā ir.
12
Kristīne > ILZE 10.09.2014. 16.01
“Latviju ir novedušas, kur tā ir. ”
===
Vai tā būtu kāda īpaši slikta vieta, kur esam nonākuši/novesti?
0
ILZE > ILZE 10.09.2014. 16.06
kristaps_freimanis
Vēršanās pie starptautiskiem aizdevējiem un t.s. konsolidācija(lasi: vienas personas veiksmes stāsts, kā Kalvīša “treknie gadi”, kad purns vairs TV ekrānā neielien), ko nevajadzēja Igaunijai un Lietuvai, kaut gan mēs 1991. gadā bijām vienādās starta pozīcijās.
0
nefratete > ILZE 10.09.2014. 16.09
Aha, un pēc tam šitādi vidusskolēni bola lielas acis uz elementāru jautājumu, piemēram: “Vai pieaugot pasūtījuma apjomam izmaksas uz vienu vienību samazināsies aritmētiskā vai ģeometriskā progresijā?”
0
ILZE > ILZE 10.09.2014. 16.14
Unabomberz
60-80% to, kuri priekšmetus ir mācījušies un ekzāmenus kārtojuši, tāpat nezinās atbildi. Iezubrītais nav neko vērts.
0
nefratete > ILZE 10.09.2014. 16.27
v_rostin
ja 60-80 nezin atbildi, tad problēma ir mācīšanas procesā, nevis eksāmenā. Jo runa ir par to, vai cilvēks vispār saprot elementārus jēdzienus. Jebšu atzīstam, ka cilvēks ar vidusskolas izglītību neko citu kā ielas slaucīt nav spējīgs.
Cilvēks, kurš nevar atbildēt uz šāda tipa jautājumiem nevar strādāt ar pārdošanu saistītos amatos augstāk par kasieri, jo viņš nespēj potenciālajam pircējam izskaidrot sava uzņēmuma cenu politiku. Un viņš to nevar tā iemesla dēļ, ka viņam nav elementāras sapratnes no kādiem faktoriem cena ir atkarīga, t.i. viņam nav izpratnes kāds ir iemesls tam, ka vairumā maksā lētāk.
0
Dace > ILZE 10.09.2014. 16.44
Unabomberz, tā ir ekonomika, to vidējis statistiskais skolnieks/darbinieks tāpat nezinās, pat ja būs mācījies matemātiku. Kaut gan tā protams ir svarīga.
Un Tu prasi par daudz no parastā vidusmēra cilvēka. Kurš turklāt diez vai Latvijā ir stulbāks kā Vācijā.
0
nefratete > ILZE 10.09.2014. 17.32
Ekonomika ir sociālās zinātnes, kuras tagad, pēc eksakto apgriešanas vajadzētu zināt. Tātad mācāmies sociālās zinātnes, bet neko tik un tā nejēdzam?
Jēga tad mācīt skolā sociālās zinātnes, piemēram to pašu ekonomiku, ja cilvēks elementāri neizprot no kā vispār veidojas preces cena un KĀPĒC vairumā maksā lētāk.
PS – aritmētiskā un ģeometriskā progresija ir 10.klases viela :) Nedomāju, ka prasu par daudz, es vienkārši demonstrēju kā iegūtās zināšanas jāpielieto dzīvē.
0
Dace > ILZE 10.09.2014. 18.11
Nu dabīgi, ka sociālā, bet kādēļ tāds piemērs pie raksta par fiziku?
Tieši tādēļ jāmāca ekonomiku, jo tās ziņāšanas Latvijas sabiedrībā ir vājas, un nemaz nešaubos, ka cilvēki tur elementāras lietas nesaprot. Bet matemātiku jau tāpat daudz māca, neredzu te problēmu.
0
Kristīne > ILZE 10.09.2014. 19.16
“Vai pieaugot pasūtījuma apjomam izmaksas uz vienu vienību samazināsies aritmētiskā vai ģeometriskā progresijā?”
===
Izmaksas var arī pieaugt.
0
Jānis Derkusovs > ILZE 10.09.2014. 20.04
Vēl vienu reizi…eksāmens nav mācīšana, eksāmens ir mērījums. Kurš interesē tevi, bet ne viņus.
Un es iesaku sākt ar programmām un metodikām. Un beigās tikai likt eksāmenu.
Nu nemācījās mana paaudze eksāmena pēc, bet lai tiktu augstskolā, kur vietu skaits bija ierobežots. bija reāla konkurence!
Un tagad, lai kā viņš noliktu-augstskolā tiks. Jo augstskolu daudz, studentu maz. Tagad augstskolas konkurē, nevis studēt gribošie.
0
nefratete > ILZE 10.09.2014. 23.01
Kristap, pieļauju, ka ir produkti, kur izmaksas pieaug, bet lielākajā daļā tomēr samazinās.
Pingvīn, ja cilvēks zinās matemātiku, tad viņam likumsakarības ekonomikā būs vienkārši aptvert, bet šobrīd redz iznāk tā, ka dragā ekonomiku, kuru ne nieka nesaprot, jo pietrūkst pamatzināšanu matemātikā, kā rezultātā tajā pašā ekonomikā vienkārši “peld” vai zubrās bez likumsakarību izpratnes, rezultātā saņemot sūdīgas zināšanas matemātikā un ekonomikā, t.i. abos priekšmetos.
0
Kristīne > ILZE 11.09.2014. 01.34
“pieļauju, ka ir produkti, kur izmaksas pieaug, bet lielākajā daļā tomēr samazinās”
===
Īstermiņā vienmēr pieaugs. Ilgtermiņā var samazināties, ja nav kādu sarežģītāku detaļu vai elementu, ko vajag visiem, bet kuru ražošanas (vai resursu gadījumā – ieguves) jaudas nav tik lielas / nav ātri palielināmas.
0
Timurs Čuntonovs 10.09.2014. 13.03
Es gan esmu persona, kam neinteresē ne ķīmija, ne fizika. Tādēļ jau pēc 8. klases izvēlējos profesiju, kur šie priekšmeti ir tikai tā – starp citu. Tomēr mani izbrīna tas, ka pat kaut kāda koalīcija, kaut kādas partijas izsaka savu viedokli par to, kādi eksāmeni kam būtu jāliek. Dīvaini – vai tad citu problēmu valstī nav? Un protams, skolnieki izvēlēsies fiziku/ķīmiju macīties pastiprināti tad: 1) ja viņus tas interesēs; 2) ja zināšanām fizikā/ķīmijā būs kaut kāda jēga un svars, izvēloties viņu nākotnes profesiju – vai tā būs prestiža, labi apmaksāta, perspektīva utt. Tā ka jāsaka vecais labais – nespiediet mūs mīlēt Raini un nerakstiet partiju programmās devīzi: obligāti būsim gudri, ja obligāti liksim eksāmenus fizikā un ķīmijā!
8
+3
-3
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Dace > Timurs Čuntonovs 10.09.2014. 13.22
Tieši tā, te galvenais jautājums ir, cik tad īsti izdevīgi ir studēt fiziku vai ķīmiju salīdzinot ar sociālajām vai humanitārajām zinātnēm. Šobrīd visticamāk nekāda īpašā izdevīguma nav. Lai gan mīts tiek uzturēts jau ilgu laiku, ka tas dos labu darbu ar lielu algu.
0
nefratete > Timurs Čuntonovs 10.09.2014. 15.34
hombros, problēma ir tajā, ka 12.klasē daudzi pusaudži “nokrīt no gaisa” un atklāj, ka arhitektos studēt nevar, ja neesi mācījies fiziku, mediķos (ne tikai ārstos, bet piemēram farmaceitos, kurus tautas valodā sauc par aptieķniekiem) obligāts priekšnoteikums – ķīmija. T.i. ir pietiekoši daudz jomu, kurās cilvēks nevar uzsākt studijas, jo viņš nav apguvis nekādus pamatus attiecīgajās jomās vidusskolas laikā. Savukārt 16 gadu vecumā desmitajā klasē tam cilvēciņam vēl vējš galvā un viņš piecas reizes gatavs savu nākotnes profesiju nomainīt.
0
Jānis Derkusovs > Timurs Čuntonovs 10.09.2014. 15.45
Rakstā taču teikts, 87% vidusskolnieku savā programmā apgūst gan ķīmiju, gan fiziku.
Nav tikai obligātā eksāmena-ir izvēles. Tie, kuri zina, ka ies uz mediķiem vai kur nu tur, kur prasa, to izvēleās un kārto. Kur problēma?
un pat ja kāds noveļas pēc skolas beigšanas, tad to var risināt, paredzot iespējas CE nolikt pēc tam.Lai mācās un kārto.Eksterni – sens jēdziens klasiskajā izglītībā.
Arī pašlaik augstskolās organizē CE kārtošanu gribētājiem.
Bet eksāmens ir tikai mērījums, kā Šēnbergs ļoti pareizi ir pateicis.
Tas neko nerisina.
0
Kristīne > Timurs Čuntonovs 10.09.2014. 16.00
“Nav tikai obligātā eksāmena-ir izvēles. Tie, kuri zina, ka ies uz mediķiem vai kur nu tur, kur prasa, to izvēleās un kārto. Kur problēma? ”
===
Kur problēma likt eksāmenu, ja tu attiecīgo priekšmetu mācies? Pie reizes uzzini, vai esi ko arī iemācījies…
0
Jānis Derkusovs > Timurs Čuntonovs 10.09.2014. 16.13
Bet ja sīkos neinteresē uzzināt?
Redzi, tieši tā pašlaik arī matemātikas eksāmenu kārto, tādiem kā Tev par prieku.
Visi var pavaimanāt, ka slikti, bet zināšanu līmeni tas neceļ.
Bet CE vispār valstij izmaksā pietiekami, tas nebūt nav lēts prieks.
0
Kristīne > Timurs Čuntonovs 10.09.2014. 17.37
“Redzi, tieši tā pašlaik arī matemātikas eksāmenu kārto, tādiem kā Tev par prieku.”
===
Iesaki skolā mācīt tikai to, kas “sīkos” interesē? Pink Kitty un Angry Birds?
=
Par pārējo – nekas no skolas programmas nav nekas ūbergudrs, ko nevarētu iemācīt jebkuram, kuram nav īpašu (medicīnisku) uztveres traucējumu. Pedagoģija, protams, ir māksla un pie mums – švaki atalgota.
0
Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 11.09.2014. 10.29
Unabomberzam. Es jau 15 gadu vecumā zināju, kur gribu mācīties. Ja kāds grib deldēt bikšu dibenu vidusskolā, tad būtu labi apmēram 15 gadu vecumā noorientēties, ko gribētos studēt un sākt apgūt vajadzīgos mācību priekšmetus.
0
Timurs Čuntonovs > Timurs Čuntonovs 11.09.2014. 10.31
Jau no seniem laikiem ir zināms, ka OBLIGĀTI cilvēkam ir jāapgūst mūzika un matemātika. Viss pārējais ir tikai ūdens. :)
0