Finanšu pakalpojumu eksports var kļūt par izaugsmes stūrakmeni

Jā, Jā finanšu centrs, noteikti… LC jau mēģināja – BB&pārējie, vēlāk PAREX, KB…

Un Autoriņš jau varēja nekautrēties stādīties priekšā ,kā augļotājbandas(SMS credit un pārējie) direktoriņš-rīkotājiņš, kura starp citu izmanto KRĀ&KAR no Parex nobēdzināto piķīti….

Gudrenieciņš, trūkumā iedzīto ļautiņu no asinīm atbrīvotājiņš…

Lieli finanšu sektori iepretim “reālajai ekonomikai” rada arī lielus riskus, sk. Kipru, Islandi.

Ar šādiem pat saukļiem Latvija 2006-2008. gados arī būvējās par Finanšu centru starp Austrumiem un Rietumiem – … tikai beidzās viss joks ar strauju … ne jau izaugsmi, bet 5mljd iebēršanu Parexā un 25% IKP kritumu

Visi zin kādus zaudējumus Latvijas sabiedrībai radījusi banku sistēma.

Bankas Baltija bankrots ar dažiem simtiem miljonu zaudējumu, Rīgas Komercbankas zaudējumi 100 miljoni, Parex 1 miljards, beidzot Krājbanka – 200 miljoni no sabiedrības (noguldītāji, pašvaldības un valsts budžets) kabatas.

Tagad viens ‘loan shark’ vēl prasa lai finanšu sistēmai nevajadzētu maksāt nodokļus! Šobrīd izskatās, ka izdevīgāk slēgt visas bankas ar Austrumu un vietējo kapitālu un atļaut tikai biržā kotētas Rietumu bankas.

Un attieksmei pret SMSkredītu un citiem ātro kredītu devējiem jābūt kā pret narkotiku dīleriem.

Labklājību nodrošina sabiedrībā uzkrāto cilvēku problēmu risinājumi nevis finanšu spekulācijas: http://odo.lv/Blog/140316

Deviņdesmitajos jau izdomājām, ka būsim tilts starp rietumiem un austrumiem, un ka būsim lieli finansisti. Tā bija lielākā kļūda. Finansēm ir jābūt tikai papildnozarei, nevis nozarei uz kuru balstīties. It īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

Un kāds murgs par nespēju konkurēt ražošanā ar rietumiem. Ja protams, autors ar ražošanu nesaprot tikai lielražošanu. Latvijai ir jākonkurē ar nelielām specializētām ražotnēm ar lielu pievienoto vērtību. Un tādi piemēri jau ir Latvijā. Lielražošana lai paliek Ķīnai.

Tāpat ļoti labi Latvija var konkurēt lauksaimnieciskajā ražošanā.

Bet ja runa par servisa nozari, kas būtu jāattīsta un kura varētu ienest naudu arī kā ražošana (dažadu produktu izstrāde), tad tāda ir nevis finanses, bet IT.

Autors maļ tagad apmēram tos pašus murgus, ko Latvijas Ceļš deviņdesmitajos, un vēlas turpināt attīstīt sistēmu, kuras dēļ mēs atkal varam iekrist lielākā krīzē kā citi, kā arī sistēmu, kas absolūti neveicina ienākumu izlīdzināšanos sabiedrībā, bet tieši pretējo, kā arī nozare, kas ir absolūti riskanta.

Autors ir vai nu pārāk jauns, vai naivs muļķītis, vai kretīns demagogs lobists.

Islande arī uzkūla ar finansu pakalpojumiem un sabruka. Visdrošākais izaugsmes stūrakmens ir uz eksportu vērsta ražošana.Izskatās, ka raksta autors ir no trekno gadu gāzētāju faniem.

“…Mēs atrodamies starp Eiropu un NVS valstīm un varam savus finanšu pakalpojumus piedāvāt kā vieniem, tā otriem…”

Kā tad, kā tad! Kipra ir piebremzēta jeb “zārks jau nevar palikt tukšā”.

Finanšu sektors jāapliek ar sociālo nodokli, nevis algots darbs. Krīze nebija tur, kur bija lielāki nodokļi finansu sektoram, jo tad visādi avantūristi tās valstis apiet ar līkumu.