Matemātika, fizika, ķīmija – ir vērts papūlēties

Labs reklāmraksts. Un piekrītu, vajag mācīties. Tikai kā nu īsti ir ar to drošo darbu un profesionālo izaugsmi? Jo tajā analīzē, ko cīenījamais autors ir ielinkojis, tak ir skaidri 26. lpp. norādīts, ka dabaszinātņu un eksaktajās grupās ir pat lielāks bezdarbs kā tik ļoti nicinātajās sociālājās zinātnēs. Protams, tas var mainīties. Arī tajā pētījumā ir norādīts, ka drīz būs milzīgs iztrūkums eksaktajās grupās. Vecie kadri masveidā aizies, un, jaunajiem pavērsies leknas ganības. Bet par to jau runā kādu laiku. Ganību vel nav. Un vajadzetu arī tomēr pieskarties atalgojuma jautajumiem, jo ne visās eksaktajās un dabaszinātnēs tas ir līmenī.

Skan jau brīnumjauki. Man no studijām RTU ir labs rūdījums pret tādām lietām kā: daudzu pasniedzēju nevēlēšanās vispār dajebko mācīt un pilnīgākais pofigisms, brīšam vienkārši mācāmā priekšmeta nepārzināšana. Un tad vienam vai 2 pasniedzējiem kas reāli grib un var mācīt nākas vismaz daļu šo zināšanu robu aizšpaktelēt, lai studenti uz viņu stulbi neblenztu par elementārām lietām. Viens kursabiedrs izteicās — viņam šī sistēma patīkot – ja gribi, vari mācīties, ja gribi – vnk. dabūt papīru ka esi inženieris.
t.i. – ja ir papīrs vari dabūt darbu specialitātē. Darbu dabūsi–vajadzīgo iemācīsies. Zināma loģika tur ir.
Vienu varu pateikt… mani vidusskolas skolotāji tādu pofigismu neatļāvās (tā gan jau bija pagājušā tūkstošgade, nezinu kas cik un kā mainījies)

Fizika un ķīmija jāmācās visiem, tas attīsta loģisko un abstrakto domāšanu, un vajadzīgs pie jebkuras specialitātes, pusaudzis nespēj izvēlēties, ko viņam vajadzēs, ko nevajadzēs.

Principā jau te viss ir vienkārši. Būtiskākā izvēle ir vidusskolu uzsākot. Izvēloties humanitāro virzienu, durvis uz eksaktajām profesijām tiek aizslēgtas. Izvēloties eksakto- ne. Un par cik skolnieks tajā vecumā domā kategorijās – kur būs vieglāk mācīties, un nevis domā par to, kur, beidzot mācības, būs vieglāk atrast darbu, tad daudzi nepadomā, un izvēlas pastiprināti mācīties humanitāros priekšmetus. Domāju, ka šāda agrai specializācijai nav pamata. Bērni vēl nav tik nobrieduši, lai izdarītu pareizo izvēli. Tikpat labi varētu prasīt bērnu dārza audzēkņiem, kādu 2 līmeņa pensiju plānu izvēlēties…

Šāda izvēle ir viena no daudzajām IZM reformām, kas ir sekmējusi vispārējā izglītības līmeņa kritumu…

” Par darba iespējām nākotnē un veiksmīgu karjeru ir jādomā jau skolas solā”. Labi jau būtu! Parasti par to domā ledus hallē, rokkoncertā, F1 sacīkšu laikā u.tml. vietās. Tas nabaga jaunietis jāiesēdina skolas solā ne jau tikai tīri fiziski. Diez vai inženieris ir tas ” mūžīgais arods” iepretim vecmātei, pavāram, kurpniekam un kapracim.