Kūpināta īstā gaļa un īstais sviests, nevis tas, ko mums pārdod pēc ķīmiskā kūpinājuma un dabīgo prioduktu aizvioetošanu ar sintētiku lielveikalos, ir daudz nekaitīgāks, ka tie, it kā, “nekaitīgie” produkti.
Vispār, produktu kaitīgumu, sevišķi, kas att. uz taukvielām, nosaka farmakokompānijas, kas uz tā rēķina gūst miljardus lielu peļņu, pārdodot medikamentus, kas pazemina holesterīnu.Viss tas sen zināms, bet, plaši par to runāt neļauj pārtikas un farmakoloģiskais lobijs.
Pirkt gaļu lielveikalos vispār absurds, jebkuru gaļu.
Pilnīga putra. Vispirms, kas ir “līdzšinējās metodes”?
Gaļa, kuru uzmetot uz pannas, saturs pārvēršas par smirdīgu šķidrumu – tā ir gatavota pēc kādām metodēm. Līdzšinējām? Ir tiktāl, ka es vairs nevaru saņemties veikalā nopirkt t.s. žāvēto/kūpināto gaļu. Tā gaļa žāvēšanas procesam nav tuvu stāvējusi. Tā ir sutināta ar “alkšņu dūmu aromātu”. Sver 2x vairāk par svaigu. Un tādu gaļu man tiešām nevajag! Un nevajag liet par “tradicionālajām” metodēm! Šādai gaļai “tradicionāls” ir tikai ārējais izskats, ne garša, ne metode.
Es gribu pirkt kūpinātu gaļu. Žāvētu speķi, ar kuru sacept treknus kartupelīšus. ai, neveselīgi. Bet šad tad ļoti gribas. Tikai veikalā tāda nemaz nav nopērkama. jāiet uz tirgu un jātic mājražotāju godaprātam. Un gribās jau arī ticēt. Vienīgais, kas man vieš bažas – no kurienes šie mājražotāji ņem izejmateriālu. Skaidrs, ka ne jau paši audzē. Un skaidrs, lai kaut attālināti spētu konkurēt cenas ziņā ar piesūcinātajiem “izstrādājumiem”, jēlā gaļa jādabū maksimāli lēti, lai varētu kaut kā kompensēt mitruma zudumus. Tā ir medaļas otra puse mājražotāju biznesam.
Lai šis gadījums, kalpo par piemēru, kā ir jācīnās par savām interesēm un šajā gadījumā tradīcijām ! Kā arī to, ka par laimi mums ir daži profesionāli lobisti, kas var vajadzības gadījumā pārstāvēt LV intereses – šajā reizē D.Šmits
Nu bet tak neviens tev ar varu tās šprotes un žāvētās vistas ēst neliek, vai ne?
Un ja jau tomēr liek ēst, prasi lai dod tās bālākās… Esmu redzējis un garšojis “atbilstošās” šprotes. Nožēlojama parodija, tad labak 4 reiz gadā ēdu klasiskās:)
Vai 4* gadā ĪSTAS šprotes man nodarīs lielāku ļaunumu, kā ikdienas azbestcementa jumts, dioksīni zivīs, nitrīti pārmēslotajos dārzeņos, sēdēšana korķī elpojot auto atgāzes, nervu bendēšana vienvirziena diskusijās ar neieinteresētiem valsts ierēdņiem, kārtējā izsmēķētā paciņa cigarešu utt., utjpr.?
Nu bet varbūt, ja gribi indēt sevi un ciemiņus, tad kūpini mājās cik patīk. Paņem tik labi sašpricētu vistu un uz priekšu. Kopā ar 22 reizes miglotajām zemenēm būs tāds kokteilis un cienasts kā ierasts.
Te jau runa ir par aizliegumu veikalā pārdot veselībai kaitīgus produktus.
Ja ir runa par aizliegumu veikalā pārdot veselībai kaitīgus produktus,tad 90% no lielveikalu produktiem tūlīt vajadzētu izmest ārā.Graudu izstrādājumi no ar raundapu apkaisītiem laukiem,pilni ar glifosātiem,zivis ar dioksīniem,saldumi pilni piebāzti ar transtaukskābēm un indīgām krāsvielām,siers un desas ar nātrija glutamātu …A te uztraucas par benzopirēnu,pie kura cilvēka organisms pieradis gadu simtiem.Humoristi…
2010. gada decembrī Vācijas sabiedrības veselība iestādes olās un vistu gaļā atklāja cilvēka veselībai kaitīgo un vēzi izraisošo dioksīnu. Saindēšanā bija notikusi, sajaucot tehniskiem nolūkiem paredzētas taukskābes, kuras satur dioksīnu, ar barībai paredzētiem augu taukiem. Vācija tika slēgtas vairāki tūkstoši lauku saimniecību. Produkcija bija nonākusi lauku saimniecībās astoņās federālajās zemēs, un daļa eksportēta uz Nīderlandi, Franciju, Nīderlandi, un izplatīta arī Lielbritānijā pārstrādātu produktu veidā.
Dioksīnu galvenais avots veselības aprūpes sektorā ir veselības aprūpes
atkritumu dedzināšana un ar dedzināšanu saistītie procesi (atklāta degšana,
dažādi atkritumu sadedzināšanas veidi, gazifikācija, rotējošas cepļu krāsnis, plazmas pirolīze, u.c.). Šajās vadlīnijās ir pieņemts, ka ārstniecības iestādēs attīstības valstīs visbiežāk tiek izmantotas šādas metodes: atklāta sadedzināšana, trumuļu tipa atkritumu sadedzināšanas krāsnis, vienkameras pavarda tipa kurtuves no ķieģeļiem vai metāla, rotējošāas cepļu krāsnis un divkameru atkritumu sadedzināšanas krāsnis.
Dioksīns veidojas, sadegot hloru saturošiem ogļūdeņražiem. Visvairāk dioksīna (95%) vidē nonāk, dedzinot hloru saturošus atkritumus, arī sadzīves atkritumus, piemēram, plastmasas pudeles vai citas lietotas plastmasas detaļas. Dioksīna piesārņojums rodas arī ķimikāliju un pesticīdu ražošanā, balināšanas procesā papīrrūpniecībā, kā arī polivinilhlorīda plastmasas ražošanā, tēraudlietuvēs u.c.
Tātad PVH, kas nav sadzīves atkritumi. To izmanto vadu izolācijās, pakešu logos, caurulēs…uz pirkstiem var saskaitīt. Galu galā arī dioksīns, kā visi ogļūdeņraži, sadeg, veidojot CO2, H2O un HCL, protams ne jau ugunskurā vai mājas krāsnī.
sadalās, bet atdziestot skurstenī atkal saķeras kopā benzola gredzenos. Nekas labs tur beigās nav. Tāpēc jau neviens pie savām mājām negrib ne dedzinātāju (Olaine) ne lielos skursteņus (Liepāja).
”Brisele atļauj indēt savu tautu pēc līdzšinējām metodēm”
Tieshaam smiekliigs sasniegums. Latvieshi arii turpmaak eediis kancerogeenus ‘sveetumus’, indees sevi un savus beernus, briiniisies par ljoti augsto onkologjisko slimiibu izplatiibu Latvijaa (ko tauta centiisies izskaidrot ar visaadaam vanjku presee lasiitaam Rietumu sazveerestiibas teorijaam, bet tikai ne ar smeekjeeshanu un benzpireena koncentraatu – galjas kuupinaajumu un kuupinaatu zivtinju mashiineljljaa – aka shprotu – lietoshanu paartikaa). Un ignorees zemo videejo dziives ilgumu Latvijaa. Un lamaas Briseli par to ka taa nosaka stingras paartikas aizsardziibas normas. Apsveicu.
Labāk apskaties,kādu ķīmiju veikalos pārdod pārtikai piemaisītu,pirms uzbrukt dabiskām vielām,kuras organisms jau sen pazīst.Visas malas pilnas ar glifosātiem un transtaukskābēm.
Ar mašīneļļu ir tiešs sakars,tā ir ķīmija no naftas.Benzopirēni toties ir savienojumi,kas rodas,degot malkai,bet malku cilvēce ēdienu gatavošanai izmanto jau tūkstošiem gadu.
Pirmkārt. Daudz, daudz milzīgākās devās benzopirēnu iegūst tie, kas smēķē. Bet pat smēķētāji lielākā daļa dzīves laikā neiegūst vēzi, kaut tur bez benzopirēna ir vēl daudz citu kancerogēnu vielu. Tā kā no kūpinājumiem iegūt vēzi vispār ir faktiski neiespējami.
Otrkārt, nav pētījumu cik lielā mērā vēzi var iegūt no E vielām, kas kūpinājumos aizstāj benzopirēnu, ja netiek izmantotas tradicionālās kūpināšanas metodes. Jo tradicionāli kūpinot, produkts iegūst attiecīgu garšu, smaržu, krāsu un glabāšanās ilgumu. Tas E vielu kokteilis, ko pievieno rūpnieciskajiem kūpinājumiem (ko nokūpina uz ātro ar elektrību bez dūmiem), lai iegūtu ko līdzīgu tradicionāliem kūpinājumiem, ir, visticamāk, daudz, daudz kaitīgāks par to niecīgo benzopirēna daudzumu, kas ir tradicionālajos kūpinājumos.
Treškārt, nevienai valdībai, ne vietējai, ne Briseles, ne vēl kādai, nav tiesību ierobežot manu izvēli ko lietot uzturā. It īpaši, ja par benzopirēna ietekmi līdzvērtīgu pētījumu nav par nitrītsāli (e250), nātrija glutamātu (e621) un pārējiem e murgiem, kuri kūpinājumos aizstāj benzopirēnu, un kuriem, visticamāk, ir tikpat, ja ne vēl vairāk negatīva ietekme uz organismu. Jo taisnība ir tiem, kas saka, ka organisms pie benzopirēna ir pieradis. Tas jau vēsturiski ar indēm ir pierādīts, ka cilvēks, lietojot indes mazās devās, iegūst imunitāti pret tām. Un ja kūpinājumi ir lietoti paaudžu paaudzēs, un ņemot vērā benzopirēna niecīgo daudzumu (kaut vai salīdzinot ar cigaretēm) kūpinājumos, tad benzopirēnam, visticamāk, ir daudz mazāka ietekme uz organismu kā e vielu kokteiļiem, kas ir mūsdienu produktos.
Ja ir vēlēšanās rūpēties par cilvēku veselību, tad lūdzu ieviesiet normas, ka ir jānorāda produktiem visas sastāvdaļas un izgatavošanas metodes, un es pats izlemšu ko lietot.
Bet tiem, kas vēlas indēties ar E vielu kokteiļiem, nav tiesību aizliegt man indēties ar benzopirēnu.
Tā kā no kūpinājumiem iegūt vēzi vispār ir faktiski neiespējami.
_______________
Jebkura, pat niecīgākā, kancerogēna deva var izraisīt audzēju, tāpāt, kā elektromagnētiskais vai UĪV starojums, vai arī stress. Bundžiņa šprotu mēnesī ir nieks, salīdzinot ar mūžīgo raustīšanos par savu veselību, piedevām jāņem vērā, pozitīvās emocijas, kas kādam rodas tās ēdot un tas jau ir vērtīgāk, kā jebkuras zāles.
Komentāri (31)
ligakalnina 02.07.2014. 11.00
Kūpināta īstā gaļa un īstais sviests, nevis tas, ko mums pārdod pēc ķīmiskā kūpinājuma un dabīgo prioduktu aizvioetošanu ar sintētiku lielveikalos, ir daudz nekaitīgāks, ka tie, it kā, “nekaitīgie” produkti.
Vispār, produktu kaitīgumu, sevišķi, kas att. uz taukvielām, nosaka farmakokompānijas, kas uz tā rēķina gūst miljardus lielu peļņu, pārdodot medikamentus, kas pazemina holesterīnu.Viss tas sen zināms, bet, plaši par to runāt neļauj pārtikas un farmakoloģiskais lobijs.
Pirkt gaļu lielveikalos vispār absurds, jebkuru gaļu.
0
silvija_vitina 02.07.2014. 09.45
Pilnīga putra. Vispirms, kas ir “līdzšinējās metodes”?
Gaļa, kuru uzmetot uz pannas, saturs pārvēršas par smirdīgu šķidrumu – tā ir gatavota pēc kādām metodēm. Līdzšinējām? Ir tiktāl, ka es vairs nevaru saņemties veikalā nopirkt t.s. žāvēto/kūpināto gaļu. Tā gaļa žāvēšanas procesam nav tuvu stāvējusi. Tā ir sutināta ar “alkšņu dūmu aromātu”. Sver 2x vairāk par svaigu. Un tādu gaļu man tiešām nevajag! Un nevajag liet par “tradicionālajām” metodēm! Šādai gaļai “tradicionāls” ir tikai ārējais izskats, ne garša, ne metode.
Es gribu pirkt kūpinātu gaļu. Žāvētu speķi, ar kuru sacept treknus kartupelīšus. ai, neveselīgi. Bet šad tad ļoti gribas. Tikai veikalā tāda nemaz nav nopērkama. jāiet uz tirgu un jātic mājražotāju godaprātam. Un gribās jau arī ticēt. Vienīgais, kas man vieš bažas – no kurienes šie mājražotāji ņem izejmateriālu. Skaidrs, ka ne jau paši audzē. Un skaidrs, lai kaut attālināti spētu konkurēt cenas ziņā ar piesūcinātajiem “izstrādājumiem”, jēlā gaļa jādabū maksimāli lēti, lai varētu kaut kā kompensēt mitruma zudumus. Tā ir medaļas otra puse mājražotāju biznesam.
1
esmeralda_se > silvija_vitina 02.07.2014. 10.41
Atrodi radu/draugu/paziņu kas laukos kūpina pats, nopērc gaļu – kādu gribi, aizved lai šis nokūpina.
Labi, nedārgi, apmēram zināsi, ko ēd:)
0
lebronj2356 01.07.2014. 21.56
Lai šis gadījums, kalpo par piemēru, kā ir jācīnās par savām interesēm un šajā gadījumā tradīcijām ! Kā arī to, ka par laimi mums ir daži profesionāli lobisti, kas var vajadzības gadījumā pārstāvēt LV intereses – šajā reizē D.Šmits
4
ktk > lebronj2356 01.07.2014. 22.18
Tradiicijaam indeet savu tautu??? Ahaa…
0
esmeralda_se > lebronj2356 01.07.2014. 23.46
Nu bet tak neviens tev ar varu tās šprotes un žāvētās vistas ēst neliek, vai ne?
Un ja jau tomēr liek ēst, prasi lai dod tās bālākās… Esmu redzējis un garšojis “atbilstošās” šprotes. Nožēlojama parodija, tad labak 4 reiz gadā ēdu klasiskās:)
Vai 4* gadā ĪSTAS šprotes man nodarīs lielāku ļaunumu, kā ikdienas azbestcementa jumts, dioksīni zivīs, nitrīti pārmēslotajos dārzeņos, sēdēšana korķī elpojot auto atgāzes, nervu bendēšana vienvirziena diskusijās ar neieinteresētiem valsts ierēdņiem, kārtējā izsmēķētā paciņa cigarešu utt., utjpr.?
0
marchaeva > lebronj2356 02.07.2014. 08.25
Nu bet varbūt, ja gribi indēt sevi un ciemiņus, tad kūpini mājās cik patīk. Paņem tik labi sašpricētu vistu un uz priekšu. Kopā ar 22 reizes miglotajām zemenēm būs tāds kokteilis un cienasts kā ierasts.
Te jau runa ir par aizliegumu veikalā pārdot veselībai kaitīgus produktus.
0
Ieva Aile > lebronj2356 02.07.2014. 09.27
Ja ir runa par aizliegumu veikalā pārdot veselībai kaitīgus produktus,tad 90% no lielveikalu produktiem tūlīt vajadzētu izmest ārā.Graudu izstrādājumi no ar raundapu apkaisītiem laukiem,pilni ar glifosātiem,zivis ar dioksīniem,saldumi pilni piebāzti ar transtaukskābēm un indīgām krāsvielām,siers un desas ar nātrija glutamātu …A te uztraucas par benzopirēnu,pie kura cilvēka organisms pieradis gadu simtiem.Humoristi…
0
ILZE 01.07.2014. 21.35
Vienas cigaretes dūmos vairāk benzopirēna un pārējo kancerogēnu, kā kilogramā kūpinātas vistas
0
marchaeva 01.07.2014. 21.03
Laikam Latvijā vēl par maz onkoloģisko saslimšanu un nāves gadījumu, ja var dioksīnus pārdot lielveikalos vēl gadiem.
8
Janka, Janic > marchaeva 01.07.2014. 21.14
benzopirēns , mīlīt
0
lebronj2356 > marchaeva 01.07.2014. 21.54
prātiņ nāc mājās !
0
Ieva Aile > marchaeva 01.07.2014. 22.07
2010. gada decembrī Vācijas sabiedrības veselība iestādes olās un vistu gaļā atklāja cilvēka veselībai kaitīgo un vēzi izraisošo dioksīnu. Saindēšanā bija notikusi, sajaucot tehniskiem nolūkiem paredzētas taukskābes, kuras satur dioksīnu, ar barībai paredzētiem augu taukiem. Vācija tika slēgtas vairāki tūkstoši lauku saimniecību. Produkcija bija nonākusi lauku saimniecībās astoņās federālajās zemēs, un daļa eksportēta uz Nīderlandi, Franciju, Nīderlandi, un izplatīta arī Lielbritānijā pārstrādātu produktu veidā.
http://www.europarl.europa.eu/news/lv/news-room/content/20110121STO12289/html/Dioks%C4%ABns-p%C4%81rtik%C4%81-vair%C4%81k-uzraudz%C4%ABbas-smag%C4%81ki-sodi
0
marchaeva > marchaeva 02.07.2014. 08.26
Tā ir. Dioksīns bija no lielajām ogļu fabrikām un dedzinātājiem.
0
Ieva Aile > marchaeva 02.07.2014. 08.59
Dioksīnu galvenais avots veselības aprūpes sektorā ir veselības aprūpes
atkritumu dedzināšana un ar dedzināšanu saistītie procesi (atklāta degšana,
dažādi atkritumu sadedzināšanas veidi, gazifikācija, rotējošas cepļu krāsnis, plazmas pirolīze, u.c.). Šajās vadlīnijās ir pieņemts, ka ārstniecības iestādēs attīstības valstīs visbiežāk tiek izmantotas šādas metodes: atklāta sadedzināšana, trumuļu tipa atkritumu sadedzināšanas krāsnis, vienkameras pavarda tipa kurtuves no ķieģeļiem vai metāla, rotējošāas cepļu krāsnis un divkameru atkritumu sadedzināšanas krāsnis.
http://www.lvif.gov.lv/uploaded_files/UNDP/Dokumenti/LV_Dioksina_emisiju_esosas_situacijas_novertejums.pdf
0
Ieva Aile > marchaeva 02.07.2014. 09.04
Dioksīns veidojas, sadegot hloru saturošiem ogļūdeņražiem. Visvairāk dioksīna (95%) vidē nonāk, dedzinot hloru saturošus atkritumus, arī sadzīves atkritumus, piemēram, plastmasas pudeles vai citas lietotas plastmasas detaļas. Dioksīna piesārņojums rodas arī ķimikāliju un pesticīdu ražošanā, balināšanas procesā papīrrūpniecībā, kā arī polivinilhlorīda plastmasas ražošanā, tēraudlietuvēs u.c.
http://www.diena.lv/arhivs/fileja-dioksina-merce-10464168
0
ILZE > marchaeva 02.07.2014. 09.44
Ēriks
Dioksīns veidojas, sadegot hloru saturošiem ogļūdeņražiem.
___________________
Tātad PVH, kas nav sadzīves atkritumi. To izmanto vadu izolācijās, pakešu logos, caurulēs…uz pirkstiem var saskaitīt. Galu galā arī dioksīns, kā visi ogļūdeņraži, sadeg, veidojot CO2, H2O un HCL, protams ne jau ugunskurā vai mājas krāsnī.
0
marchaeva > marchaeva 03.07.2014. 13.47
sadalās, bet atdziestot skurstenī atkal saķeras kopā benzola gredzenos. Nekas labs tur beigās nav. Tāpēc jau neviens pie savām mājām negrib ne dedzinātāju (Olaine) ne lielos skursteņus (Liepāja).
0
ktk 01.07.2014. 17.57
”Brisele atļauj indēt savu tautu pēc līdzšinējām metodēm”
Tieshaam smiekliigs sasniegums. Latvieshi arii turpmaak eediis kancerogeenus ‘sveetumus’, indees sevi un savus beernus, briiniisies par ljoti augsto onkologjisko slimiibu izplatiibu Latvijaa (ko tauta centiisies izskaidrot ar visaadaam vanjku presee lasiitaam Rietumu sazveerestiibas teorijaam, bet tikai ne ar smeekjeeshanu un benzpireena koncentraatu – galjas kuupinaajumu un kuupinaatu zivtinju mashiineljljaa – aka shprotu – lietoshanu paartikaa). Un ignorees zemo videejo dziives ilgumu Latvijaa. Un lamaas Briseli par to ka taa nosaka stingras paartikas aizsardziibas normas. Apsveicu.
6
Ieva Aile > ktk 01.07.2014. 22.03
Labāk apskaties,kādu ķīmiju veikalos pārdod pārtikai piemaisītu,pirms uzbrukt dabiskām vielām,kuras organisms jau sen pazīst.Visas malas pilnas ar glifosātiem un transtaukskābēm.
0
ktk > ktk 01.07.2014. 22.16
Visas malas pilnas ar glifosātiem un transtaukskābēm. >>>>
Kaads tam sakars ar benzpireeniem kuupinaajumos un mashiinellju shprotees?
0
Ieva Aile > ktk 01.07.2014. 22.23
Ar mašīneļļu ir tiešs sakars,tā ir ķīmija no naftas.Benzopirēni toties ir savienojumi,kas rodas,degot malkai,bet malku cilvēce ēdienu gatavošanai izmanto jau tūkstošiem gadu.
0
reksa > ktk 02.07.2014. 00.24
Tas, ka Brisele nevar liegt idiotiem indēties, tas ir skaidrs.
Bet kāpēc Latvijas valdība ļauj šeptmaņiem indēt Latvijas tautu?..
0
Alise > ktk 02.07.2014. 08.45
Ar to benzopirēnu kā indi nevajag pārspīlēt.
Pirmkārt. Daudz, daudz milzīgākās devās benzopirēnu iegūst tie, kas smēķē. Bet pat smēķētāji lielākā daļa dzīves laikā neiegūst vēzi, kaut tur bez benzopirēna ir vēl daudz citu kancerogēnu vielu. Tā kā no kūpinājumiem iegūt vēzi vispār ir faktiski neiespējami.
Otrkārt, nav pētījumu cik lielā mērā vēzi var iegūt no E vielām, kas kūpinājumos aizstāj benzopirēnu, ja netiek izmantotas tradicionālās kūpināšanas metodes. Jo tradicionāli kūpinot, produkts iegūst attiecīgu garšu, smaržu, krāsu un glabāšanās ilgumu. Tas E vielu kokteilis, ko pievieno rūpnieciskajiem kūpinājumiem (ko nokūpina uz ātro ar elektrību bez dūmiem), lai iegūtu ko līdzīgu tradicionāliem kūpinājumiem, ir, visticamāk, daudz, daudz kaitīgāks par to niecīgo benzopirēna daudzumu, kas ir tradicionālajos kūpinājumos.
Treškārt, nevienai valdībai, ne vietējai, ne Briseles, ne vēl kādai, nav tiesību ierobežot manu izvēli ko lietot uzturā. It īpaši, ja par benzopirēna ietekmi līdzvērtīgu pētījumu nav par nitrītsāli (e250), nātrija glutamātu (e621) un pārējiem e murgiem, kuri kūpinājumos aizstāj benzopirēnu, un kuriem, visticamāk, ir tikpat, ja ne vēl vairāk negatīva ietekme uz organismu. Jo taisnība ir tiem, kas saka, ka organisms pie benzopirēna ir pieradis. Tas jau vēsturiski ar indēm ir pierādīts, ka cilvēks, lietojot indes mazās devās, iegūst imunitāti pret tām. Un ja kūpinājumi ir lietoti paaudžu paaudzēs, un ņemot vērā benzopirēna niecīgo daudzumu (kaut vai salīdzinot ar cigaretēm) kūpinājumos, tad benzopirēnam, visticamāk, ir daudz mazāka ietekme uz organismu kā e vielu kokteiļiem, kas ir mūsdienu produktos.
Ja ir vēlēšanās rūpēties par cilvēku veselību, tad lūdzu ieviesiet normas, ka ir jānorāda produktiem visas sastāvdaļas un izgatavošanas metodes, un es pats izlemšu ko lietot.
Bet tiem, kas vēlas indēties ar E vielu kokteiļiem, nav tiesību aizliegt man indēties ar benzopirēnu.
0
ILZE > ktk 02.07.2014. 09.56
Austras koks
Tā kā no kūpinājumiem iegūt vēzi vispār ir faktiski neiespējami.
_______________
Jebkura, pat niecīgākā, kancerogēna deva var izraisīt audzēju, tāpāt, kā elektromagnētiskais vai UĪV starojums, vai arī stress. Bundžiņa šprotu mēnesī ir nieks, salīdzinot ar mūžīgo raustīšanos par savu veselību, piedevām jāņem vērā, pozitīvās emocijas, kas kādam rodas tās ēdot un tas jau ir vērtīgāk, kā jebkuras zāles.
0
Malda 01.07.2014. 17.36
Stepam ar superaci būs atkal trekna ēšana :)
0