Aicina pagaidām neizmantot internetbankai “Internet Explorer”
Saistītie raksti
Viedoklis /
27. augusts
Piekļūstamības direktīva – praktiski ieteikumi, kas ļaus to ievērot un pelnīt vairāk
Naudas idejas /
4. augusts
Nevis uzkrāt, bet ieguldīt!
Viedoklis /
26. jūlijs
Militārās nozares finansēšana – bankas gatavas, bet ko darīt uzņēmumiem?
Viedoklis /
25. jūlijs
Šis gads var kļūt par iespēju ekonomiskajam atspērienam turpmākai attīstībai
Komentāri (20)
Daina 07.07.2014. 02.14
Aizdevumi internetā ir pieejami no 20 gadu vecuma un bez ķīlas.
http://populari-1.mozello.lv/bildes-runa/home-1/
Ņemot vērā faktu, ka kredītu izsniedzēji kļūst aizvien vairāk, mēs apkopojām visus izdevīgākos kredītu izsniedzējus vienuviet. Izveidojām sarakstu ar vairākiem kritērijiem, piemēram – no cik gadiem izsniedz aizdevumu, cik lielu summu jūs varat aizņemties.
Vivus
50 – 1500 EUR
Vecums: no 20 līdz 75 gadiem
Reģistrācijas maksa: 0.01 EUR
Kredīta termiņš: no 1 līdz 24 mēnešiem
Kredīta summa: no 50 EUR līdz 1500 EUR
Saņemt naudu – http://inx.lv/VkO
SMSCredit
5 – 300 EUR
Vecums: no 20 līdz 75 gadiem
Reģistrācijas maksa: 0.01 EUR
Kredīta termiņš: no 1 līdz 30 dienām
Kredīta summa: no 5 EUR līdz 300 EUR
Saņemt naudu – http://inx.lv/Vks
CreditON
1 – 215 EUR
Vecums: no 20 līdz 70 gadiem
Reģistrācijas maksa: 0.01 EUR
Kredīta termiņš: no 1 līdz 30 dienām
Kredīta summa: no 1 EUR līdz 215 EUR
Saņemt naudu – http://inx.lv/VUZ
Viasms
50 – 500 EUR
Vecums: no 20 līdz 70 gadiem
Reģistrācijas maksa: 0.01 EUR
Kredīta termiņš: no 7 līdz 30 dienām
Kredīta summa: no 50 EUR līdz 500 EUR
Saņemt naudu – http://inx.lv/VUI
Ferratum
10 – 400 EUR
Vecums: no 21 līdz 75 gadiem
Reģistrācijas maksa: 0.01 EUR
Kredīta termiņš: no 1 līdz 45 dienām
Kredīta summa: no 10 EUR līdz 400 EUR
Saņemt naudu – http://inx.lv/VUy
Opencredit
50 – 200 EUR
Vecums: no 20 līdz 70 gadiem
Reģistrācijas maksa: 0.01 EUR
Kredīta termiņš: no 14 līdz 360 dienām
Kredīta summa: no 50 EUR līdz 200 EUR
Saņemt naudu – http://inx.lv/VUv
Minicredit
25 – 100 EUR
Vecums: no 20 līdz 72 gadiem
Reģistrācijas maksa: 0.01 EUR
Kredīta termiņš: no 1 līdz 30 dienām
Kredīta summa: no 25 EUR līdz 100 EUR
Saņemt naudu – http://inx.lv/VUf
Latcredit
50 – 150 EUR
Vecums: no 20 līdz 65 gadiem
Reģistrācijas maksa: 0.01 EUR
Kredīta termiņš: no 7 līdz 30 dienām
Kredīta summa: no 50 EUR līdz 150 EUR
Saņemt naudu – http://inx.lv/VUb
Greencredit
25 – 150 EUR
Vecums: no 21 līdz 75 gadiem
Reģistrācijas maksa: 0.01 EUR
Kredīta termiņš: 5, 7, 10, 14, 21 vai 30 dienas
Kredīta summa: no 25 EUR līdz 150 EUR
Saņemt naudu – http://inx.lv/VUW
Kredits7
25 – 200 EUR
Vecums: no 21 līdz 70 gadiem
Reģistrācijas maksa: 0.01 EUR
Kredīta termiņš: 7, 14, 21 vai 30 dienas
Kredīta summa: no 25 EUR līdz 200 EUR
Saņemt naudu – http://inx.lv/VUO
Kredits365
25 – 200 EUR
Vecums: no 21 līdz 70 gadiem
Reģistrācijas maksa: 0.01 EUR
Kredīta termiņš: 7, 14 vai 30 dienas
Kredīta summa: no 25 EUR līdz 200 EUR
Saņemt naudu – http://inx.lv/VUs
Westkredit
Bez ierobežojuma
Kredīts:
– pret nekustamā īpašuma ķīlu
– nekustamā īpašuma iegādei
– komunālo parādu dzēšanai
Saņemt naudu – http://inx.lv/V8n
Bigbank
Līdz 7 000 EUR
Kredīts:
– pirmais maksājums no 3. mēn.
– kredīta termiņš līdz 5 gadiem
Saņemt naudu – http://inx.lv/V8e
VitaCredit
Minimālā summa 200 €
Maksimālā summa
20000 € Minimālais termiņš 30 dienas
Maksimālais termiņš 60 mēneši
Aizdevums pret auto ķīlu.
Vecums 21 – 60 gadi .
Darba laiks
Mo-Su
9:00 – 18:00 SAŅEMT NAUDU! – http://inx.lv/VLA
VitaCredit2 Minimālā summa
711.44 €
Maksimālā summa
142287.18 € Minimālais termiņš
6 mēn.
Maksimālais termiņš
20 gadi Aizdevums pret nekustamā
īpašuma ķīlu. Vecums
21 – 60 gadi.
Darba laiks
Mo-Su
9:00 – 18:00 SAŅEMT NAUDU! – http://inx.lv/VLA
0
oktanvis 01.05.2014. 13.33
Varbūt tomēr sãkumã vajag aicināt IE neizmantot pornolapu apmeklēšanai, jo ne jau internetbankãs tos vīrusus saķer…
0
Anna Gaigule 30.04.2014. 17.33
Pirmkārt, nevis pagaidām, bet nelietojiet IE vispār.
Otrkārt, no vilka bēgot, nevajag lācim nagos iekrist. Protams, Google Chrome vai Apple Safari ir labāki par IE, jo labāk ievēro tīmekļa standartus. Tomēr uzticamai drošībai noteikti ir jāizmanto atvērtā pirmkoda pārlūkus — Firefox, Konqueror vai arī Chromium.
4
ciparsone > Anna Gaigule 30.04.2014. 21.03
Tikai tādēļ, ka atvērtā pirmkoda? Vai arī kādas salīdzināmas priekšrocības? Vai tik nesenais serveru drošības caurums, kura dēļ teju visiem visas paroles ieteica mainīt, nebija atvērtā koda produkts (te es domāju OpenSSL). Bet sajūta ir, ka kautkāda pārlūku krīze iestājusies – IE nedrošs un atbaidošs, Chrome logojas iekšā visos Google pakalpojumos, Firefox nestrādā šādas tādas lietas (teiksim autentifikācija ar Latvijas eID viedkartēm). Būs pie Opera jāatgriežas, vai jāmeklē kautkas vēl eksotiskāks.
0
Anita Priede - Pried > Anna Gaigule 30.04.2014. 23.23
SSL “Heartbleed” kļūdu, par kuru plaši paziņoja 7. aprīlī, es uz saviem Ubuntu serveriem izlaboju 9. aprīlī, izpildot komandu: “sudo apt-get update && sudo apt-get upgrade”. Senākām, ne tik kritiskām kļūdām, ļāvu “izlaboties pašām”. SAMBA: http://odo.lv/Blog/120522 tiesību eskalācija: http://odo.lv/Blog/090818
Ja tikpat operatīvi labotu kļūdas slēgtā koda sistēmās, tad vīrusu ķērāju bizness izputētu, jo būtībā tā ir cīņa ar kļūdu sekām.
0
ciparsone > Anna Gaigule 01.05.2014. 14.38
Tad varu pieņemt, ka ja Firefox būtu publiski izsludināts kāds briesmīgs caurums vienā laikā ar IE, tad šobrīd tas jau būtu salabots un pārlūks automātiski atjaunojies uz jaunāku vērsiju, kamēr Microsoft vēl kautko plāno kaut kad darīt?
0
ineta_rr > Anna Gaigule 01.05.2014. 15.40
Tieši tā. Kods ir pieejams, tādēļ ikviens, kas grib un spēj, var novērst kļūdu un laboto versiju to pats izplatīt vai nosūtīt Mozilla izvērtēšanai, kas nozīmē, ka pat tad, ja Mozilla pašu programmētāji būtu nogulējuši, labojums vienalga tiktu izstrādāts, un tas prasītu maksimums dažas dienas, parasti pat tikai stundas. Un pat tad, ja Mozilla nogulētu tik ļoti, ka pat nepapūlētos publicēt laboto versiju [kas nav pat iedomājams nopietnas, uzbrucēju aktīvi pielietotas ievainojamības gadījumā], gan paši lietotāji, gan nopietnie distributīvi izvērtētu kāda ne-Mozilla izstrādātāja publicēto labojumu, un to pielietotu. Tas ir pilnīgi reāli, un man ir gadījies programmatūras labojumu testēšanas ietvaros uz savas sistēmas lokāli lietot programmatūru, kurai ir uzstādīti testa labojumi, lai tos pārbaudītu pirms tie tiek publiskoti.
Turpretī IE pirmkods ir pieejams Microsoft, ASV valsts iestādēm, Krievijas Federācijas vismaz atsevišķām iestādām, gan jau arī Indijai un vēl citām demokrātijas citadelēm. Tie arī operatīvi novērstu šaizi, ja viņus tas vispār skartu. Un, protams, varētu to pielietot savām vajadzībām, kamēr Microsoft mēnesi vai divus pīpētu, testētu un citādi apčubinātu radušos problēmu, turklāt novērstu nevis pa īstam, bet tikai uzliktu ielāpu, jo īsta kļūdas novēršana var izmainīt ABI, un tad izmainītā bibliotēka vai aplikācija vairs nebūtu bināri saderīga ar veco versiju, un tad uzreiz visi, kas izmantoja veco ABI, ķertos Microsoft pie rīkles.
Neticīgie Tomi kā parasti var pagūglēt par fiksajiem labojumiem no Kaspersky un tamlīdzīgiem, kas vismaz tad, kad sen atpakaļ lietoju MS Windows, šādos gadījumos dažu dienu līdz nedeļas laikā izveido pagaidu ielāpus, šķiet, dažkārt pat bez pieejas pie IE pirmkoda. Lai gan problēma tā pati, ka tā tikai novērš konkrēto veidu, kā atklāto kļūdu pielietot, taču patiesa kļūdas novēršana ir iespējama tikai atvērtā pirmkoda programmatūrai, jo nereti kļūdas izlabošana nozīmē visu saistīto programmu pārkompilēšanu, ko var izdarīt tikai tas, kuram ir pirmkods visām iesaistītajām programmām, un praksē tie ir tikai atvērtā pirmkoda distributīvi un lietotāji, kas var operatīvi rekompilēt skarto programmatūru.
Jebšu Jums ir visu Jūsu izmantoto Windows programmu pirmkods un sagatavots toolchain, lai to visu rekompilētu un uzinstalētu, un pārliecinātos, ka nav palikušas vecās versijas kaut kur? Mana GNU/Linux sistēma to spēj, un pāris reizes gadā tas tiek veikts profilakses/testa nolūkos, tādēļ zinu, ka man tas ir iespējams. Bet kā ir ar Jūsu Windows?
0
kkristaps 30.04.2014. 13.56
ločmeļa bankas konts ar 15 krievu rubļiem gan vajadzīgs visiem amerikāņu imperiālistiem.
0
Inese 30.04.2014. 13.37
Braun, nahuj kādam vajadzīgs tavs bankas konts ar 2 centiem?
0
Inese 30.04.2014. 13.36
Stulbie bauri jau padomus neklausa.
2
Þanis Bezmers > Inese 30.04.2014. 14.29
Gribēji pateikt, pridurok, ka ar miglaino latvijas valsti abi esiet gudrākie? Kā tad!
0
Malda > Inese 30.04.2014. 17.22
Vispār jau padomus vai nu ņem vēlā vai neņem, ar klausīšanu tur nav nekāda sakara. :) Kārtējais rašisms.
0
silvija 30.04.2014. 13.36
klau, nulle, tiem varoņiem, kas prot piekļūt taviem i-bankas kontu datiem, vajadzētu piešķirt Nobela prēmiju, vai ta nē? Tādi paši varoņi kā Snoudens, Poukāns, tas Imantas urlaks un citi cīnītāji par atklātību
0
Inese 30.04.2014. 13.31
The New York Times iraid ultrakrieviska? ;) http://www.nytimes.com/2014/04/29/us/snowden-retained-expert-in-espionage-act-defense.html?_r=0
Un vispār, Biotopa, tu vēl par pērnā gada sniegu pastāsti ;)
0
Aivars Krauklis 30.04.2014. 13.21
Visbriesmīgāko spiegu NSA precīzi nosaucāt. Tāds imperiālistisks nezvērs taču nav salīdzināms ar demokrātiskās Krievijas humānajiem specdienestiem. Tikai ar to atmaskotāju tā dīvaini. Ultrakrieviskais KM apjukumā stāsta, ka Snoudens prasoties uz mājām, caur dārgiem advokātiem meklējot vienošanos ar ASV valdību. Ja tas tiesa, tad laikam nabagam materiāli izsīkuši, un krievi vairs negrib pa tukšo barot.
0
ingazilunska 30.04.2014. 13.08
Viss plūst, viss mainās, agrāk visdrošākā pārlūkprogramma jeb labāk sacīt brauzers kļuvis par izmieklu objektu, ir par ko padomāt, arī Latvijai tā visa apkārtējā un iekšējā situācija strauji mainās.
1
+4
-3
Atbildēt
@Malda > ingazilunska 30.04.2014. 17.19
O! spešiaļists. Un kad tad IE ir bijis drošākais browseris? 1994. gadā vai? Vienmēr ir bijis blakus Netscape, kas pēc koda atvēršanas turpinājās kā Firefx. Un kur tad vēl Opera, vēlāk Chrome.
Kārtējo reizi parāda savu stulbumu. Atrodi darbu un strādāt, nevis sēdi tīklā un sapņo par “atbrīvotājiem” kas atnāks un nokārtos tavas “problēmas”.
0