Kodolvilkme

VS Dalai Lamas pašreizējā vizīte Rīgā piedāvā līdzīgu dilēmu, kaut gan ārpus “Eiropas”: Vai Latvijai vajadzētu oficiāli un praktiski atdzīt/atbalstīt Tibetas trimdas valdību (Central Tibetan Administration) un tās centienus?

.

Lietu “uzlikšana uz papīra”, ar to saprotot zināmu pārdomu fiksāciju, vārdos vai citās grafiskās zīmēs, kuru varētu uztvert kā ziņu citiem, ne reti ir centieni strukturēt, gan procesa, gan rezultāta izpratnē, pašam savu attieksmi un pozīciju.

Arī šis faktiski nav komentārs par rakstā paustajām idejām, vērojumiem un slēdzieniem. Taču, nav arī nejauša vieta manam mēģinājumam saprast lietas.

Kultūrcilvēku vēstule prezidentam. Tikpat kategoriska, cik šaurleņķa. Cik kontekstus pamanīt negriboša, tik masveida. Parakstīta masveidā.

Redaktores intervija ar Domburu. Starp citu, jaunais domburšovs startēja visai smagnēji. Bet atbilde intervētājai par lietu neviennozīmīgumu bija jaudīgi ietilpīga.

“Kodolvolkmē” var vērot abu iepriekšminēto izpausmju kaledoskopiski mijiedarbīgu sintēzi. Mainot uzsvarus, vai tikai vārdu emocionālās nozīmes, varam iegūt priekšstatu par autores galēji ekstrēmu situācijas vērtējumu, gan arī par totālu toleranci pret jebkuru apskatāmoprocesu. Pēc katra individuālas izvēles.

Drošība. Ēna. Spēle tikai ar šiem diviem vārdiem vien ir ko vērta.

Protams, pašpozicionēšanās visvienkāršākā ir tad, ja to konstruējam iepretim sašaurinātam skatam uz lietām. Koncentrējoties uz vienu, vai dažiem aspektiem.

Tajā pašā laikā kādiem mezglpunktiem mūsu katra attieksmē ir jābūt fiksētiem.