Par nepieciešamiem grozījumiem Vēlēšanu likumā

Nepamanīts ir galvenais!

5% vēlēšanu barjera ir pret Satversmes 6. pantu – pret vienlīdzīgām vēlēšanām! 5% barjera partijas nostāda nevienlīdzīgās iespējās – cilvēki baidās balsot par “mazajām” partijām – nevar balsot brīvi.

Otrkārt vēlēšanu likums arī ir pret Satversmes 6. pantu – tur 8.4 pants dod iespēju lielajām partijām , kas kandidē vairākās pašvaldībās, iztērēt vairāk naudas priekšvēļēšanu kampaņā kādā vienā pašvaldībā kur viņi vairāk grib tikt iekšā – šo kopējo naudu var iztērēt kur gribi. Mazām, lokālām partijām tādu iespēju nav (kas kandidē uz vienu pašvaldību)

1922.gada LIKUMS PAR SAEIMAS VĒLĒŠANĀM: http://blogs.krustaskola.lv/archives/14294

vēlēšanu sistēma vienmēr tiek apspriesta ārpus Saeimas, par to nediskutē neviena no valdošajām varas partijām, pat politologi necilā šo tēmu. Kāpēc?

Tāpēc, lai valdošie daži tūkstoši partijas biedru un viņu atbalstītāju nezaudētu varu un ietekmi, kura ir jau iegūta.

Kā to visu mainīt? Neiet uz vēlēšanām? Tas neko nemaina!Kāds tūkstotis jau vienmēr aizies.

Varbūt tomēr sabiedrības balsij ir jākļust skaļākai šajā jautājumā un jāpiespiež politiķus manīt tomēr pastāvošo vēlēšanu sistēmu? Kas gan cits to darīs mūsu vietā?

Nez vai uzticība partiju sistēmai būtu saistāma ar Satversmes pantu neievērošanu. (Svarīgi zināt – cik LR pilsoņu labi zina Satversmi.) Šķiet, vārds, “partija” daudziem izsauc zināmu alerģiju, atceroties to vienu ilggadējo kopumu, kas nēsāja partijas vārdu un ņemot vērā faktu, ka dižas atšķirības ar patlabanējiem politbiznesa veidojumiem nav. Manuprāt, ir viena alga, vai “formālā elite” veidojas nedemokrātiski vai demokrātiski, ja tās rīcība ir vienlīdz aprobežota. Partijas ir mazliet kā slēgtie klubiņi, veidojumi. Būtu interesanti zināt, piemēram, vai pirms budžeta pieņemšanas, amatpersonu ievēlēšanas vai ministru apstiprināšanas balsojošās partijas konsultējas ar partijas biedriem, kas nav Saeimā, un vēlētājiem. Kā tas notiek, ja notiek? Pie mums trūkst politiķu un secīgi – nav politiķu dinastiju vai pārmantojamības, kad vari teikt: Mans vecvectēvs bija “zaļais” un es arī tāds esmu un no Sēlijas tagad būšu 17. Saeimā. Piemēram! LV par politiķi sauc ikvienu, kas vakar vēl bijis pensionārs vai ierēdnis, vai skolotājs, bet šodien tup Jēkaba ielā. Pa kuru laiku šis cilvēks ir tapis par politiķi? Viens otrs varbūt pat tikai “listē” ierakstīts un viss. Visbeidzot – runas par reputāciju un godīgumu ir bezjēdzīgas pēc būtības, kamēr nebūs skaidrs – cik apmaksātu likumu “gaismā” mēs dzīvojam, cik likumu pieņemts noteiktās interesēs, kas nav sabiedrības intereses un kamēr budžeta nauda tiks trallināta uz nebēdu. Kaut kādas nelielas kustības “uz labu” notiek, bet pārlieku lempīgi un negribīgi. Ir pārliecība, ka konkrētai sabiedrības daļai (ierēdniecība) rūp tikai viss labums NO valsts un visas neizmantotās iespējas (finansu likstas, Saeimas atlaišana, Zolitūde, tagad Ukraina) liek domāt, ka tikai “sprādziens” var mainīt ieeļļoto shēmu bīdītājus, jo citādi viņiem viss ir labi – alga, krēsls, dators un vara. Mazliet apnicis tas viss.

Autors ,maigi sakot,dulburis.Man skumji,ka esam abi bijuši saistīti ar RTU.Maldiem nav robežu.Kāda tauta,tādi priekšstāvji.Katrs no mums ir slavaskārs.Arī gudros pēdējās atstāj slavas alkas.Cilvēku pazīst pēc vina darbiem.Cilvēks ir mirstīgs,viņa darbs-paliekošs.

Ādolfs Gertneris. Autors ir ļoti pamatoti apsūdzējis esošos vēlēšanu likumus un to slepenos autorus, kuri kā mafija, iespējams, vēl turpina pārvaldīt valsti. Raksts atkal ir ļoti vietā – tuvojas SAEIMAS vēlēšanas. Vai atkal ievēlēsim mazāko ļaunumu? Vai nevarībā lūgsim dievu: “Apžēlojies par mums, atsūti prātiņu, mūsējais jau ir nodzerts!”

Autoram:

1. punkts (jebkurš var būt izvirzīts un ievēlēts) ir pretrunā ar 3. punktu (jāiziet veselības pārbaude).

2. Ja vēlēšanas ir nevis par sarakstiem, bet par personām, tad vēlētājam ir iespēja izvēlēties 1 personu, nevis visus kas patīk.

4. Bijušajam zinātniekam piestāvētu sniegt kaut nedaudz faktus, piem. esmu vēlēšanu komisijā un piecos procentos no visiem sarakstiem ir izsvītroti visi kandidāti. Šobrīd pārdomas izklausās kā risinājuma meklēšana neesošai problēmai.

4.a Piedodiet, kas visu laiku vēlē Lembergu, ZZP, agrāk Šleseru un Šķēli, Boldānu, Kabanovu, Kravcovu, Rubiku, Mirski, Ždanoku – nepilsoņi, citplanētieši? Protams, ka tauta dabū tos, par kuriem vēlē.

5. Ūdres un Ēlertes mīnusu pārsvars pār plusiem pierāda, ka Jums nav taisnība.

6. Latvijas likums ir unikāls? Kāds ir minimālais nepieciešamais balsojušo skaits LT, EE, UK, DE, US, SK, SL?

7. Kurā valstī var atsaukt deputātus, kuri nav izdarījuši smagus kriminālnoziegumus?

8. punkts ir kopsavilkums par iepriekš aprakstīto, nevis vēl viena problēmu joma. Nav skaidrs, kāpēc secinājums tiek noformēts kā vēl viens arguments.

Daudz ticamāk būtu, ja redzētu vienkāršu tabulu 1) Vēlēšanu likuma [iedomātā] problēmu joma 2) situācija Latvijā 3) kāda situācija ir citās valstīs.

Neo (Ilmāram Poikānam) pirmdien 28.aprīlī 10:00 Rīgas Centra rajona tiesā

(Abrenes iela 3) notiks tiesa, kuru tiesnese skatīs slēgtā sēdē.

Vairāk par tiesas sēdi var meklēt googlē, ierakstot –

“Poikāns tiesai atkārtoti lūgs tā dēvēto Neo lietu skatīt atklāti”

Lieta tiek apzināti safabricēta pret viņu. Meklējiet googlē, ierakstot –

“Neo lietas izmeklētāja strādā cietušajā kredītiestādē?”

Neo vienkārši nosūtīja žurnālistei datus, kam uzdūrās internetā!!

Tas nebūtu noziegums demokrātiskā valstī.

Aicinu rakstīt e-pastus un zvanīt (vēlams laipni), lai skatītu lietu atvērtā tiesas sēdē, izbeigtu lietu un attaisnotu Neo!!!

Tiesnese Una Melameda – una.melameda (at) zemesgramata.lv

Tieneses palīdzes telefons – 67077242 (strādā šodien līdz 16:00)

Prokurore Vitai Ozoliņa – vita.ozolina (at) lrp.gov.lv

Rīgas Centra rajona tiesa – rigas.centrs (at) tiesas.lv

Ģenerālprokuratūra – gen (at) lrp.gov.lv

Man, piemēram, simpatizē Dombrovskis un Zīle. Bet viņi ir dažādās partijās, būs jāizvēlas viens. Es tagad nezinu, kurš deputāts mani pārstāv- nav teritoriālā principa, nav iespējams no deputāta prasīt rezultātu vai pat atsaukt.

Tie ir daži piemēri, kas ilustrē autora izteikto kritiku. Vēlēšanu sistēma ir jāreformē! Noteikti! Jautājums par to, cik tai jābūt mažoritārai, cik pēc partiju principa (šķiet, ka Lietuvas kompromiss ir labs variants)

Vispareizākā sistēma būtu vai nu Lietuvas, kad pusi deputātu ievēl pēc partiju sarakstiem, pusi – pēc mažoritārās, cik zinu, kas līdzīgs ir arī dažās citās Es valstīs.

Pilnībā mažoritārai sistēmai arī ir daudzi trūkumi, un tā, īstenībā, var novest līdz vēl sliktākām sekām.

Vispār, valsts labklājībai un vēlēšanu sistēmai nav nekāda sakara, ir labklājības valstis ar mažoritāro sistēmu, ir ar partiju sistēmu, un otrādi.

Bez tam, ņemot vērā Latvijas korupciju, kur var nopirkt veselas partijas, un par lētu naudu, nopirkt atsevišķus deputātus būs pavisam vienkāsrši.

es savu viedokli par muusu partijaam esmu deklareejis jau vairaakkaart , jau perestroikas laikaa saakaas dažaadas kustiibas , Helzinki 86 , pilsoņu savieniiba , čeka saprata ka taa lieta var aiziet ne pa iisto ceļu un ar Latvijas neatkariigaas kompartijas centraalkomitejas gaadiibu tika uztaisiita tautas bfronte , kura iepriekšeejaas grupeešanaas aptureeja jau saakumstadijaa , tautas frontee tuuliit organizeejaas visi kompartijas biedri , pats tobriid straadaaju lielaa uzņeemumaa un sapulcees bija skaidri jaušams kam šajaa organizeetajaa grupeejumaa buus teikšana , protams bijušajai partijas nomenklatuurai , iesaakumaa pat krievi bija ceriibaa ka ies vienu ceļu , bet kad sapulcees saakaas ideaalu šķiršanaas uzreiz rdaas interfronte , kura preteeji tautas fronte , ražiigi darbojas joprojaam , tikai nu jau oficiaali kaa kremļa sateliitpartija , bet no tautas frontes mudiigi atšķeelaas grupeejums ar pareizajaam intereseem , Latvijas ceļš , kur tas noveda , tas lasaam lembes stipendiju sarakstos , toties latviskaa komunistu kopa veiksmiigi manevreejot un paarkristot un krustojot savas partijas , notureejušies pie varas jau 22 gadus , nelaižot pie teikšanas ne reizi kremlim tuvinaatos , bet ja skataamies uz likumdeveeja pieņemto likumu kvalitaati , tad nav ko briiniities ja lielaakaa teikšana vecajai komunistu un čekas brigaadei , par ko tad var buut runa , tieslietas nepaartraukti tiek pakaartotas lai valsts nozadzeejiem nenaaktos seedeet aiz resteem , neviens kurš ticis pie miljona valsti apdalot taa ar veel nav aiz resteem iemests , jo klaat netiek , sen esmu teicis , ka Černopirdinam taisniiba , visas partijas komunistu paarstaaveetas , neko citu nedara kaa turaas pie savlaiciigi sagraabtajaam ietekmes sfeeraam , uz veeleešanaam jau neiet teju puse pilsoņu , jo nav ceriibu , ka kautkas mainiisies , esam nonaakuši pie totaalas nabadziibas un nu jau ar draudiem ka vara var nonaakt kremļa vajadziigo struktuuru rokaas , 22 gados veel joprojaam kuļamies kaa pliki pa naatreem , neskaitot simts miljonaarus kuri dziivo kaa nieres pa taukiem .tas mans personiigs viedoklis veelreiz atgaadinu , ka man nav politologa izgliitiibas , bet tas man netraucee sekot politiskajiem notikumiem muusu varas gaiteņos. tagad luudzu miinusus.

Ir variants ar tiešās demokrātijas ieviešanu izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.

Iedomājaties Saeimu kas sastāv no 10 ministrijām, katru ministriju parlamentā pārstāvētu 10 tautas pārstāvji, šie tautas pārstāvji tiek ievēlēti izmantojot e-vēlēšanas un tās izveidoto portālu. Šai portālā piesaka savu kandidatūru jebkurš pilsonis norādot informāciju par sevi (izglītība, darba pieredze, sasniegumi, reģions no kura nāk, utt.),kandidēt var uz vienu ministriju. Vēlētāji balso par 1 pārstāvi katrā no ministrijām, kopā tie ir 10 pārstāvji. Rezultāta tiek ievēlēti 100 gudrās galvas parlamentā + 10 ministri + 1 premjers. Premjers ir tas kas saņēmis visvairāk balsu, 10 ministri ir tie kas visvairāk balsu saņēmuši izvēlātā ministrijā, kurā kandidēja, un nākošie 10 pārstāvji Parlamentā ir tie kas saņēma visvairāk balsu pēc savas nozares ministra.

Šai portālā kandidātus neatlasītu pēc vārda uzvārda vai numura bet gan tikai pēc parametriem, kas raksturo kandidāta profesionalitāti – līdz ar to diez vai kāds izvēlēsies ievēlēt kādu atlasot vidējo izglītību bez darba pieredzes noteiktā nozarē kas piederoša pie izvēlētās ministrijas.

Tādā veidā tiek ievēlēti profesionāļi savā nozarē, kas nav savā starpā saistīti un tātad nekalpo kāda oligarha interesēs, bet patiešām tautas interesēs.

Partijas ir slēgts, partiju kases ir slēgtas, partiju reklāmas ir slēgtas.

Nekas tāds nebūtu iespējams pirms interneta tehnoloģijas attīstības jo kurš gan varētu salīdzināt 50 000 kandidātus uz lapiņām? Bet mūsdienās kad viss tiek meklēt un salīzināt interneta kā ebay vai ss.lv – tas ir iespējams. Atlasi labāko, salīdzini ar citiem un nobalso.

Aicinu papildināt ar saviem ierosinājumiem, ko varētu uzlabot šādā piedāvājumā. Kopā jāstrādā, lai mainītu esošo sistēmu uz tādu kas patiesi būtu demokrātiska un pārstāvētu pilsoņu intereses.