Adekvāts finansējums kultūrai ir nacionālās drošības jautājums
Saistītie raksti
Ārpolitika /
12. aprīlis
Ārskats nr. 75: Pieprasa “Patriot” Ukrainai. Gruzijā savelk žņaugu. Slovākijā prokrieviski vēji
Analīze /
10. aprīlis
Aploksne—bankomāts—partija
Komentāri (23)
Þanis Bezmers 10.04.2014. 18.41
Katram, kurš grib tikt pie naudas vai grib tikt ievēlēts, jāpierāda, cik viņš svarīgs. Domājat joka lieta – no 170 gribētājiem tikai 8 tiks uz Briseli. Tāpēc jeb kādi iluzionistu triki derīgi.
0
Ieva 10.04.2014. 15.16
Visumā jau Žagaram taisnība, vienīgi kaut kā neatstāj sajūta, ka šis raksts ir taisīts vēlēšanu kontekstā, lai vāktu popularitātes punktus.
Savukārt par kultūru, kā tādu – šoreiz piekrītu Džerim, ka laukos tās kultūras ir daudz vairāk kā pilsētā. Nu, kas tā piemēram par kultūru, ka bērnus vairs uz teātri pat aizvest nevar, jo tur vienas vienīgas rupjības (Džilindžera izrādes, piemēram). Kas tā par kultūru, ja diletantu izrādes nacionālā televīzijā ir kļuvušas par neatņemamu programmu sastāvdaļu (dejo ar, dziedi ar, talantu šovi., dziedošās ģimenes…) Var jau, protams, priecāties, ka tādējādi tiek identificēti talanti, bet, ja katru vakaru Tevi baro ar šķībām notīm, tad tas jau kļūst par normu.
Ko varam gribēt, ja vienā Daugavas krastā uzbūvējam nevajadzīgu kultūras simbolu (un nevis funkcionālu bibliotēku), kamēr otrā krastā kultūras mantojums- Rīgas pils brūk kopā? Mēs priecājamies, ka esam kultūras lielvalsts. Tik šis narcisisms ātri vien pāriet, izmetot līkumu pa Rīgu. Kulturālajai Rīgai vairs nav palicis neapķēzīts neviens nams, un suņu nepiekakāts neviens pagalms. Labā mēra Ušakova darba rezultāts! Tāpēc būtu jāsāk ar ikdienas kultūru, kultūru sevī. Un tās ir palicis mazāk. Stipri mazāk!
6
ligakalnina > Ieva 10.04.2014. 16.04
Rīgas pils, kas ir tas īstais kultūras mantojums, brūk kopā, bet, būvējam Potjomkona sādžas, jo tur var nozagt diezgan daudz naudas.
Tā arī ir visa Latvijas kultūrpolitika.
0
reksa > Ieva 10.04.2014. 23.39
Ķīpam
Tavs komentārs ir īsāks, lakōniskāks un interesantāks par pašu rakstu. Tāpēc es komentēšu tavu komentāru :)
Tu raksti: “kas tā piemēram par kultūru, ka bērnus vairs uz teātri pat aizvest nevar, jo tur vienas vienīgas rupjības”
Es te saskatu divus jautājumus, kas saistīti ar kultūru: valodas kultūra un māksla kā audzināšana.
Latviešu dainās ir daudz vārdu, piemēram, dažādu ķermeņa daļu un dažādu darbību apzīmēšanai, bet “kultūrālie cilvēki” nez kāpēc izmanto dažādus samākslotus eifēmismus to pašu jēdzienu apzīmēšanai. Kas tā ir par “kultūru”, kas pašas tautas senus latviskus vārdus ir atzinusi par … nekultūrāliem? Kaut kas nav kārtībā ar šādu kultūru…
Otrkārt, kultūras audzinoša funkcija. Tu negribi, lai tavi bērni klausītos rupjības, jo baidies, ka viņi tās iemācīsies un atkārtos. Bet ne tikai bērni mācās no dažādām nejaucībām. Tāpēc man grūti saprast “sociāliskā reālisma” saglabāšanos mūsdienās. Ar dokumentālām filmām viss ir skaidrs – jo tās skaidrāk atspoguļo īstenību, jo tās būs vērtīgākas (pēc kādiem 50 gadiem). Bet citas filmas, grāmatas, izrādes? Ja mākslas darbs atspoguļo, piemēram, korupciju, par to vien sirsnīgi pasmejoties, tad cilvēku psīche to tā arī uztvers – kā darbību, par kuŗu var sirsnīgi pasmieties. Ja režisors filmā par katru cenu cenšas ielikt kādu teikumu vai vārdu krieviski, tad skatītāja psīche tā arī uztvers – vajag lietot krievu vārdus un runāt krieviski. Ja “mākslinieki” atspoguļo dzīvi “sociāliskā reālisma” gaumē, tad ar to viņi konservē nevēlamās parādības – ieliek tās cilvēku psīchē, lai tās atkārtotos no paaudzes paaudzē. Bet ja viņi savos darbos radīs tādu dzīvi, kādai tai būtu jābūt civīlizētā vai vēl labāk – ideālā nākotnes valstī, tad attiecīgi šie modeļi ieņemtu vietu cilvēku psīchē. Pat izmantojot vecos darbus (klasiku), tos var pārveidot – piedāvāt jaunus atrisinājumus, varbūt pat tik negaidītus, lai maksimāli iztīrītu skatītāja psīchē atstātās nevēlamās pēdas – labs izaicinājums mūsdienu māksliniekiem. Ne tikai bērni mācās no paraugiem, arī pieaugušie. Paraugiem būtu jābūt iedvesmojošiem.
Tu raksti: “Kas tā par kultūru, ja diletantu izrādes nacionālā televīzijā ir kļuvušas par neatņemamu programmu sastāvdaļu (dejo ar, dziedi ar, talantu šovi., dziedošās ģimenes…)”
Te es redzu pat trīs jautājumus.
Pirmkārt, televīzijās strādā tādi cilvēki, kādi ir. Un tāds ir viņu darba rezultāts. Jautājums ir – ko valsts var darīt lietas labā? Valstij ir neskaitāmās augstskolas. Kāpēc tās nepiedāvā labākus profesionāļus?
Otrkārt, valstij piederošs Lattelekoms. Kāpēc tas skatītājus baro ar dažādām krievu televīzijām? Latvija nevar atļauties simts televīziju latviešu valodā, bet var izmantot Eiropas televīzijas. Kāpēc valstij piederošais Lattelekoms to nenodrošina? Latvija 50 gadus bija nogriezta no Eiropas kultūras. Būtu loģiski, ka tagad katrā mājā rādītu vācu, franču, zviedru televīziju bezmaksas paketēs. Televīzija pagaidām ir labākais veids, kā iepazīties ar Eiropas kultūru visās tās izpausmēs – var mācīties visu, pat to, kā rīkot pirmsvēlēšanu debates – kāpēc gan neiejustos vācu vai zviedru vēlētāju ādā?
Treškārt. Lai cilvēki labāk saprastu, kas tur (Vācijā, Francijā, Zviedrijā utt.) notiek, cilvēkiem būtu jāprot attiecīgās valodas. No vienas puses, pašas televīzijas veicina valodu apgūšanu (ja bērns visu laiku skatīsies zviedru multenes, tad viņš nejauši iemācīsies zviedru valodu), no otras puses, valstij būtu jāpārvērtē svešvalodu apgūšanas polītika. Ja pirms 20 gadiem Latvijas skolās bērniem mācītu zviedru valodu, tad tagad tūkstošiem cilvēku būtu aizbraukuši nevis uz Īriju un Angliju, bet gan uz Zviedriju. Attālumam tomēr ir nozīme. Ja katras brīvdienas var atbraukt pie radiem Latvijā, tad attiecības saglabāsies daudz ciešākas, un lielāka varbūtība, ka cilvēks atgriezīsies Latvijā. Turklāt zviedru valoda sniegtu daudz citu priekšrocību: varētu labāk saprast zviedru patērētājus un piedāvāt viņiem attiecīgas preces. Ja tirdzniecība ar mazo Igauniju nodrošina vairāk par 10% no Latvijas eksporta, tad var tikai iedomāties kādus rezultātus var gūt, tirgojot ar krietni lielāku un krietni bagātāku Zviedriju. Latvijā Zviedriju bieži uzskata par paraugvalsti – kam līdzināties. Bet kā tai var līdzināties, nesaprotot, kas tur notiek? Tieši zviedru valoda un zviedru televīzija parādītu zviedru mentālitāti darbībā. Latvieši kādreiz daudz iemācījās no baltvāciešiem, protot vācu valodu. Ir vērts pamācīties no zviedriem, un to var izdarīt tikai zviedru valodā. Vismaz katrā trešā skolā Latvijā būtu jāmāca zviedru valoda.
0
reksa > Ieva 10.04.2014. 23.39
P.S.
Tu raksti: “Ko varam gribēt, ja vienā Daugavas krastā uzbūvējam nevajadzīgu kultūras simbolu (un nevis funkcionālu bibliotēku), kamēr otrā krastā kultūras mantojums- Rīgas pils brūk kopā?”
Vai tiešām jaunā Nācionālā bibliotēka nav funkcionāla? Nebiju dzirdējis. Ja tā nav funkcionāla, tad tas protams ir dīvaini. Kas attiecas uz simbolu, tad simbolam nav ne vainas. Ja kādam bija mērķis nozagt no valsts miljonus, tad viņš to izdarītu neatkarīgi no tā, kādu ēku viņš būvētu. Skaistā simbolā es nespēju saskatīt neko sliktu. Ja vien tas ir labi uzbūvēts.
Protams būtu labi, lai visi kultūras mantojuma objekti tiktu uzturēti pienācīgi. Kas attiecas uz Rīgas pili, tad es labāk tai piešķirto naudu būtu piešķīris … Cēsu pils atjaunošanai. Ja salīdzinām Cēsu pili un Rīgas pili, tad: Cēsu pils ir ārpus Rīgas. Nevar taču visu tikai Rīgai, Rīgai un Rīgai. Cēsu pils ir lielāka par Rīgas pili. Cēsu pils ir Livonijas galvenā pils, bet Rīgas pils ir tikai provinciāla pils, ko rīdzinieki divas reizes nojaukuši un tad nekvalitātīvi uzbūvējuši vēlreiz. Atjaunojot Cēsu pili, tiktu atgūta būtiska Latvijas vēstures daļa. Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs nāk tieši no Livonijas galvaspilsētas – no Cēsīm. Rīgai Latvijā trūkst konkurentu. Cēsīm kā Livonijas galvaspilsētai un vienai no skaistākajām Latvijas pilsētām varētu būt liels potenciāls. Vēl viena no skaistākajām Latvijas pilsētām ir Kuldīga, Kurzemes hercogīstes galvaspilsēta. Man patiktu, ja valsts vairāk uzmanības veltītu Cēsīm un Kuldīgai, nevis Rīgai. Kas attiecas uz Rīgas pili, tad tā sastāv no trijām daļām: Livonijas ordeņa pils, Zviedrijas gubernātora ēka un Krievijas gubernātora ēka. Livonijas ordeņa pils ir konvents ar četriem torņiem. Zviedrijas gubernātora ēka ir uzbūvēta uz iepriekšējās (rīdzinieku nojauktās) Rīgas pils pamatiem blakus Livonijas ordeņa pilij. Krievijas gubernātora ēka ir uzbūvēta Livonijas pils priekšā – no Pils laukuma puses tu gandrīz nemaz neredzi Rīgas pili (tikai torni), jo pašu pili aizsedz Krievijas gubernātora ēka. 1942.gadā bija izstrādāts projekts, lai atjaunotu pili sākotnējā izskatā – nojaukt Krievijas gubernātora ēku, atjaunot Livonijas ordeņa pili, bet Zviedrijas gubernātora ēkas stāv blakus, tās netraucē pilij. Ja šis projekts būtu īstenots, Rīga būtu atguvusi skaistu pili.
0
Ieva > Ieva 11.04.2014. 11.26
Uz Aldi. Piekrītu Jūsu viedoklim. Pirmais komentārs faktiski ir par to, ka ir divas kultūras- iekšējā un ārējā. Iekšējā ir tā, kas kādam liek domāt, ka viņa uzķēzītais grafiti uz mājas sienas ir skaists, savukārt, ārējā- institūciju un pasākumu kopums, kuram īstenībā jau tā iekšējā kultūra būtu jāattīsta. Tas ir tas, par ko runājat, un tas ir tas, par ko mūs radošā inteliģence aizmirst. Un māca no skatuves runāt rupjības, un goda vietā liek smiešanos par ziloni trauku veiklā (diletantu šovi). Ārējai kultūrai cilvēks būtu jāceļ, nevis jāgremdē.
A par bibliotēku – mums vajadzēja funkcionālu jaunu bibliotēku (ar funkcionalitāti domāju modernas komunikācijas, gaišas lasītavas, piebrauktuves), bet mēs neesam tik bagāti, lai taisītu jaunu kultūras simbolu, kas faktiski bibliotēka ir. Mans parastais piemērs ir Sidnejas opera- nu nesanāca tas stikla kalns tāds. Milzīgā nauda, kas tika izgrūsta par Simbolu, varēja tikt likta lietā, lai funkcionāli atjaunotu (tātad, tik daudz, cik Latvijas un prezidenta reprezentācijai nepieciešams) Rīgas pili, un vēl Cēsīm un Kuldīgai iznāktu. Man Stikls kalns rada asociācijas ar dzīrēm mēra laikā. Vai mums to vajadzēja? Vai tas nav tajā pašā sērijā, kur zelta tilti un platīna puķu kioski?
Un vēl par valodām. Var plānot, izgrūst miljonus valodu pamācībām, bet var pavisam vienkārši izmantot subtitrus TV radījumos, atstājot oriģinālvalodu dzirdamu. Man ir vairāki zināmi piemēri, kur bērni tikai(!) skatoties attiecīgo valodu ir apguvuši. Vesela tauta – igauņi pat bez subtitriem savulaik apguva somu valodu. Bet NEPLP & saistītajām organizācijām tas prasīja n-tās diskusijas, lai to saprastu, un pat tagad ir dažādi pretargumenti..
0
juhans > Ieva 11.04.2014. 11.54
Aldis
Skaisti!
Par zviedru valodu. Nu, ja es būtu skolas vecumā, vai, ja man būtu bērni skolas vecumā, es gan laikam dotu priekšroku tām valodām, kurām šobrīd ir, ja tā varētu teikt, plašākais informācijas segums – angļu, tad vācu un 3. vietā varbūt spāņu.
Par biblioteku. Droši vien, ka funkcionē. Vienīgi varētu strīdēties, cik efektīvs ir ieguldījums Ls vai tagad eiro uz kvadrātmetru. Iebildums par estētisko atdevi, kuru “nevar naudā izteikt”? Hm.
Par pilīm. Jā. Bet “augstākos plauktos” doma par Rīgas decentralizāciju jeb de+rīgošanu droši vien liktos ķecerīga, ja ne vēl vairāk.
0
Ieva > Ieva 11.04.2014. 12.33
Ja kāds no populārajiem operatoriem kādam zviedru kanālam nodrošinātu subtitrus latviski, pēc gadiem pieciem būtu daudz zviedru valodas zinātāju. Tas ir tik vienkārši! Tik vienkārši tas arī ir! Valstij būtu jāizdala tam līdzekli no kāda izglītības vai EU fonda, un viss. Bet izpaliek rosīšanās, IZM plānošanas, sēdes, komisijas, konkursi utt, un nekas tāds nenotiks.
Savukārt par estētisko vērtību Bibliotēkai. Jā tā ir – man šķiet, ka tā ir par dārgu, ieguldītā nauda to neatsver. Jums un daudziem liekas, ka atsver. Un pat ja atsver, vai krīze bija īstais brīdis, kad rīkot dzīres?
0
Jānis Derkusovs 10.04.2014. 15.11
Nū…Kad AŽ sāk par nacionālo drošību izteikties…Paliek reāli neomulīgi!
4
Inese > Jānis Derkusovs 10.04.2014. 15.27
Un kad Pabriks sāk izteikties? Vai tad ir omulīgāk?
p.s. Pabriks pats gan nepiedalījās Baltijas praida gājienā, jo šajā laikā atradās citā pasākumā, tomēr uzsvēra, ka politiski atbalsta šī pasākuma norisi.
Komentējot Tiesībsarga biroja konsultatīvās padomes atzinumu, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības pašlaik nav gatava atzīt viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju par līdzvērtīgu laulības institūtam, ministrs pauda viedokli, ka šāda argumentācija nav pieņemama, jo arī Ziemeļvalstīs, kad tika legalizētas viendzimuma partnerattiecības, sabiedrība to sākotnēji neatbalstīja, taču pēc pāris gadiem aptaujas jau rādīja citu ainu.
“Es iestājos par tādu politisko vidi, kur mēs kā politiķi nevis ejam aiz pūļa, bet cilvēki mums seko,” sacīja Pabriks. http://www.delfi.lv/news/national/politics/pabriks-latvijas-likumdosanu-nevar-balstit-uz-stereotipiem-un-idejam-par-politikas-un-baznicas-vienotibu.d?id=42403994
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 10.04.2014. 16.07
Jā, kad Pabriks izsakās, tad ir omulīgāk.
Un kāds sakars ar praidam ar valsts drošību?
AŽ sakari ar Krieviju gan var būt bīstami, jo tieši caur kultūras/ sabiedriskajiem sakariem tiek īstenota “maigā vara.”
Kur AŽ, kur Sudraba…Abi tai pašā pļaviņā ganās…
0
Inese > Jānis Derkusovs 10.04.2014. 16.10
Sudraba takšu pa ASV vēstniecībām vazājas, kur saņem saistošus norādījumus:
Valsts kontroliere saņem norādījumus ASV vēstniecībā
Latvijas Valsts kontroliere Inguna Sudraba apsvērusi iespēju veidot jaunu politisku partiju un būt šīs partijas premjera amata kandidāte pirms 10.Saeimas vēlēšanām, taču viņas politiskās ambīcijas amerikāņu diplomāti apšaubīja, klāstīts ASV vēstniecības Latvijā ziņojumā Valsts departamentam 2010.gada sākumā. Sudraba portālam “Delfi” gan sacīja, ka esot pārprasta, jo partiju dibināt viņa neesot gribējusi.
Slepenajā ziņojumā, kas publiskots interneta vietnē “WikiLeaks”, pausts, ka valsts kontroliere sākusi asi kritizēt valdību par rīcību ekonomiskās krīzes laikā, un šī kritika esot skaidrojama ar politiskajām ambīcijām. “Konfidenciālās tikšanās laikā ar vēstniecību Sudraba atklāja plānus veidot jaunu politisko partiju un, iespējams, kļūt par premjera amata kandidātu 2010.gada 10.Saeimas vēlēšanās,” pausts ziņojumā.
Ziņojumā gan norādīts, ka Sudraba tikšanās laikā nepiedāvāja konkrētu ekonomisko programmu un vairāk pievērsusies valdības kritikai. “Līdz šim Sudrabas politiskās ambīcijas palikušas labi glabāts noslēpums,” teikts slepenajā ziņojumā. Tāpat diplomātu ziņojumā norādīts, ka par spīti Sudrabas popularitātei sabiedrībā, viņas iespējamie panākumi vēlēšanās būtu apšaubāmi.
Ziņojumā atgādināts par Sudrabas kritiku valdībai budžeta veidošanas dēļ, jo, viņasprāt, budžets nav orientēts uz mērķiem, tas veidots “matemātiski”.
Ziņojumā arī klāstīts, ka 2009.gada novembrī Sudraba un “pirmā postpadomju premjerministra Kārļa Ulmaņa padomnieks Mr. Ivars Markods” (Guntis Ulmanis gan bija pirmais atjaunotās Latvijas prezidents un viens no viņa padomniekiem bija Aivars Markots) prasījuši tikšanos ar vēstniecības pārstāvjiem. Tās laikā viņi klāstījuši plānus par jaunu politisko spēku, kuru varētu vadīt Suraba, bet par kuru galveno dzinuli ziņojumā nosaukts “Mr.Markods”, kurš arī apgalvojis, ka iepriekšējos korupciju apkarotājus – “Jauno Laiku”, Pilsonisko Savienību un “Sabiedrību citai politikai” – finansiāli atbalstījis un kontrolējis Ventspils mēra Aivara Lemberga oponents Oļegs Stepanovs.
Ziņojumā klāstīts, ka Sudraba un Markods iezīmējuši galvenos punktus sava politiskā spēka platformai, piemēram, latviešu un krievvalodīgo kopienu attiecību uzlabošanu, uz ES un NATO orientētu ārpolitiku, ekonomikas politiku, kas balstās uz pretkorupciju, taču neesot spējuši izklāstīt savu vīziju detaļās. Markods apgalvojis, ka viņus atbalstot daudz valsts pārvaldes amatpersonas, un iespējamais “ideju kongress” varētu notikt martā, lai sagatavotos partijas dibināšanai 2010.gadā. Sudraba atzinusi, ka viņa apsverot iespējas startēt vēlēšanās kā jaunās partijas premjera amata kandidāte, ja izdotos iegūt pietiekami daudz atbalstītāju un atrast finansējumu, norādīts slepenajā ziņojumā, stāsta Delfi.
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 10.04.2014. 16.20
Nū…Būs bijusi uzdevumā…
0
Inese 10.04.2014. 15.07
p.s.
http://www.youtube.com/watch?v=t0dN-lm3CgA
0
ligakalnina 10.04.2014. 13.01
Kultūru var saprast divējādi – šaurākā nozīmē, kā literatūru, mākslu, teātri, utt., gan arī plašākā kontekstā – kā dzīvesveidu, tradīcijas, utt.
Tā ka, te, pirmkārt, derēja noskaidrot, kas tieši domāts ar to kultūru, un, vai visi, kas uzskata sevi par tiem kultūras nesējiem tādi arī ir, un kas ir jāatbalsta, jo šinī rakstā galvenais ir – dodat naudu!
Varbūt, kādai ģimenei, kas dzīvo viensētā, un un, faktiski, izdzīvo, pateicoties naturālajai saimniecībai, zeķu adīšanai, mājlopu turēšanai utt., lielāks sakars ar Latvijas kultūras un vēstures tradīcijām, nekā kādam modernam literātam, kas brēc – dodiet man naudu, es esmu kultūras nesējs, kaut, īstenībā, viss, ko viņš raksta, atbilst patreizējam kontekstam un realitātēm, ne vairāk, kā naturalā saimniecība, un tad jau labāk dod to naudu tai ģimenei, kura, vismaz, saglabā kultūras tradīcijas, un tradīciju saglabāšanai daudz lielāka nozīme, nekā kādām izrādēm vai literāriem darbiem, kas ir intersanti tikai uz doto brīdi?
Ar to, dabiski, negribu teikt, ka naturālajai saimniecībai jākļūst par Latvijas nākotni, bet, ja reiz ir runa par tradicionālo kultūru, es labāk atbalstītu šo, mūsdienīgajai kultūrai jauztur pašai sevi.
Kas attiecas uz kultūras finansēšanas saistību ar nac. drošību – ilgtermiņā, protams, šiem diviem lielumiem sakarība ir.
0
aivarstraidass 10.04.2014. 12.31
Mišels Monteņs rakstīja, ka arī godīgam cilvēkam var gadīties nonākt duļķainos ūdeņos, bet viņam jāatceras, ka tur nedrīkst zvejot. Valsts kultūras politika un atbalsts noteiktām nozarēm, protams ir vajadzīgs – tādēļ mums ir Kultūras ministrija. Bet nav pamata pīt klāt militāro apdraudējumu banālai naudas pieprasīšanai. Kultūras administratoriem ir jādomā, kā izdarīt labāk un efektīvāk – nevis dārgāk. Vienkāršoti sakot, vajag mazāk megaprojektu, bet vairāk elementāru soļu, lai esošā kultūra būtu plašāk pieejama.
Piemērs no A.Žagara jomas – ja es tagad vēlētos apskatīties kādus A.Žagara Latvijā režisēto operu uzvedumus video formātā, tad es neko nevaru atrast, pat par naudu nē. Un var runāt cik patīk par to, ka “kultūra nav tikai patērējoša nozare” – bet nevajag dot naudu, ja cilvēki nespēj ieviest savā nozarē acīmredzamas lietas (Deutsche Grammophon ar operu ierakstiem tirgojas jau sen – http://www.deutschegrammophon.com/en/cat/ ).
0
Pēterītis 10.04.2014. 12.16
Jo vairāk kopsim nodokļos maksātā šķērdēšanas kultūru, jo vairāk solītāju, demagogu un blēžu šajā kultūrā integrēsies.
0
Inese 10.04.2014. 12.08
Nekas no kultūras valstij nebūtu jāfinansē. Ibo piķis tāpatās tiks sadalīts starp tipa savējiem.
0