Ačgārnā (noziedzīgā) attieksme pret sportu

Atbrīvojuma zīmes no sporta nodarbībām galvenokārt ir tāpēc, ka sporta stundu prasības ir dažiem indivīdiem pat mokošas. 5km kross ziemā vispār atsit jebkādu vēlmi nodarboties ar sportu. Ja prasības skolās būtu citādas un ja būtu pasniedzēji, kuri izdomā ko vairāk kā gadskārtējo bumbas driblēšanu vai 30 pietupienus minūtē, tad būtu cita situācija. Bērniem ir vēlme kustēties un būt aktīviem, bet problēma šķiet ir dziļāk izglītības sistēmā.

Ja vecāki un ārsti nesagādātu bērniem attaisnojošas zīmes atbrīvošanai no sporta stundām, tad piedalījušos skaits sporta stundās būtu lielāks. Pati esmu strādājusi par sporta skolotāju un ļoti labi zinu, kādas zīmes atnes uz skolu, lai atbrīvotu no sporta stundām, pārgājieniem, skolas sporta pasākumiem utml… Viss tomēr ir pašu galvās. Dažās zīmēs ir tāds teksts, ka jābrīnās, kā tas bērns vēl elpo… Peldētapmācības stundās arī piedalās tikai daļa skolēnu, jo pārējiem ir atbrīvojuma zīmes…

Lai cik tups ir indrānu edžus, vienā viņam taisnība, proti – sports un ļaužu fiziskā kultūra nav sinonīmi. Tas jāievēro un, ja to nedara, tad izveidojas pašreizējā realitāte. Jo pie mūsu necilās rocības esam gana ievērojami pasaules sporta elitē. Tas nozīmē tendenciozu resursu patērēšanu spožas, īslaicīgas slavas dēļ. Ir vērts parēķināt, cik resnīšu pienākas uz vienu olimpisko medaļnieku. Cilvēki ir apātijas pārņemti, tajā skaitā skolotāji. Es nesaku, ka no šī purva nav izejas. Ir. Manuprāt fiziskā kultūra ir apaudzināta ar dārgām, nevajdzīgām uzpariktēm, kā dēļ veselības un ķermeņa kopšana daudzbērnu un trūcīgām ģimenēm ir padarīta nepieejama. Fiziskā kultūra visvienkāršākajā, vispieejamākajā, visefektīvākajā veidā mūsdienu izpratnē padarīta neiekārojama, nicināma iepretIm mantiski- naudiskajām izklaidēm ar masīvu reklāmu iedarbi uz bērnu prātiem. Tas pats lielais, spožais sports daudz ko varēt darīt lietas labā, taču, izskatās, ka viss notiek pretēji -sorta zvaigznes kalpo tirgotāju reklāmai. Lielā nauda pret bērnu veselību.

Olimpiskā komiteja, tās bagātnieki, ir vezis Latvijas fiziskajā kultūrā un sportā. Tapec man priekšlikums ir nodibināt fiziskās kultūras un sporta departamentu Kultūras ninistrijā. Viss jāsāk ar kultūru un izglītību, kur fiziskā lultūra ir neatņemama sastāvdaļa. Un sports ir masveida fiziskās kultūras virsotnes. Tikai 3 piemēri no pasaules. Sebastians Kou, XXX Olimpādes Londonā spēļu virsvadītājs ar izcilību ir beidzis divas augstskolas un pasaulē pazīstams būvinženieris, arī parlamenmta deputāts, koservatīvo viens no vadoņiem. Bez tam vēl uzstādijis piecus pasaules popuārajās vidusdistsncēs un guvis divas olimpiskā uzvarētāja zelta medaļas. Alfredam Oertera, 4 olimpisko zelta medaļu īpašniekam diska mešanā arī ir divu augstskolu izglītība, pasaules speciālo laidmašinu būvēšanas milža Grumman Aircraft galvenā inženiera amats. Bils Bredlijs olimpiskās zelta medeaļas ipašnieks basketbolā {Tokijā] Bils Bredlijs spēleja profesionālās basketbola komandās, lai nopelnītu naudu studijām leģendārajā Kembrižas universitāti un tiktu ASV preszdenta kadid;ata godā. Viņu no savu valstu Olimpsikajām komitejām nav saņēmuši ne centu. Ar savu izglītību tikuši arī sporta augatākajās virsotnēs. Dakteram Apinims taisnība, ka proifesionālam sportam pašam jaānopelna sava nauda un vēl jāmaksā nodokļus. Cik miljonus nabadzgā Latvia iegrūdiso nekur pasaulē nezināmiem “profesionaļiem”. Pasules sporta veidi voejboos,basketbols, vieglatlētika, futbols un riteņbaraukšana Latvijā ir bara bērbi. Skolas ir be peldbaseiniem, zālēm un stadioniem. Prarazītie toties ir ledus hokeja halles. Latviešu muļķi nezina, ka hokeju spēlē visā pasaulē, bet ne ledus hokeju.

Lai „olimpiskā komiteja” tērētu laiku ar bērnu fiziskām aktivitātēm? Kas nu vēl nebūs! No bērnu sporta taču nevar iegūt nekādu atbirumu. Treneriem naudu? Priekš kam, provincē sabūvētās zāles tīri labi var stāvēt pustukšas, ekspluatācijas izdevumi paliek pašvaldībām. Arī tām kas ar lielu sajūsmu lēma par būvēšanu.

Tā kā likvidēt to komiteju laikam neizdosies, tad vismaz pārtraukt tai jebkādu finansējumu no visu veidu budžetiem un arī no valsts uzņēmumiem ir ne tikai iespējams, bet vitāli nepieciešams. Lai rīko globālo plātīšanos par brīvprātīgiem privātiem ziedojumiem.

Apzinos, ka manas reakcionārās idejas noraidīs ne tikai vēderaini sporta līdzjutēji, bet arī plaši sazēlusī sporta žurnālistu sabiedrība. Bez tās aktīva atbalsta Apiņa aprakstīto nejēdzību būtu krietni mazāk.

Indrānu Edžus ir sev uzticīgs- komentē nevis rakstu, bet jaunam rakstam jau pieliek komentāru, ko iepriekš sagatavojis. Tēma nav svarīga.

Kāds gan Benesam Aijo ir sakars ar sportošanu skolās? Pēc Indrānu Edžus – ir…

Savukārt par rakstu – manuprāt, ir jānošķir divas lietas – sports un fizkultūra. Sports ir veselībai kaitīgs – vai esat redzējuši vecu sportistu? Ja pat sportists pēc aktīvo sporta gaitu beigšanas vēl ir dzīvs, viņam, kā likums, ir veselības problēmas….

Fizkultūra savukārt ir veselību veicinoša un visādi atbalstāmi. Nelaime ir tā ka mūsu sporta skolotāji gatavo sportistus, nevis nodrošina fizkultūras nodarbības.

Stundām pirmām kārtām būtu jāveido veselīgs bērns, nevis 40 minūtēs jāliek noskriet 5 kilometrus kross, pēc kura bērnam atlikušajās stundās trīc kājas.

Piekrītu Apiņa domai, bet domāju, ka skolās ir jābūt fizkultūrām, ne sporta treniņam. Bērniem no dabas patīk kustēties, kāpēc to neizmantot?

Atkal valsts vainīga.

Izskatās raksta autors nezina kas ir Rīgas Nordea maratons un kur nu vēl piedalījies tajā. Nerunājot par pārējiem LV masu spoatošanas pasākumiem, tai skaitā Magnētu, utt.

Ja nemaldos, čīkstēšana ir pati grūtākā skaņa nervu sistēmai

Šajā gadījumā piekrītu Apinim. Profesionālais sports ir izklaides žanra daļa, kas būtu jāapmaksā skatītājam. Neprofesionālam un bērnu sportam jēga ir būtiski lielāka. Turklāt pirmējais sportistu veselību drīzāk grauj, otrais – veicina.

Naudas bērnu sportam nebūs, kamēr pat katrā 2 līgas ( lasi sētas )komandā klīdīs pa kādam melnādainim, kurš nekur citur pasaulē sev nevar atrast siltu vietiņu. Starp citu, Argentīnas futbola izlase ir pasaules klases komanda nevis no Peresa laikiem, bet jau vairāk kā 100 gadus un pirmajā pasaules čempionātā 1930.gadā izcīnīja sudraba medaļas.

——-Pēteris Apinis:”Sports kā bērnu veselība, nevis kā politiķa un olimpieša dubultfoto zelta rāmītī”.

===============================================================================

Mediju ziņa:”Beness Aijo kaismīgā uzrunā Doņeckā aicina atjaunot Padomju Savienību”.

Kā Doņeckā pateica – tā Rīgā atbalsojās. Tā,lūk,soli pa soli tā atjaunošanās notiks,jo rietumnieciskais sociālais modelis Latvijai neder? Taču kamēr būsim NATO un ES tikmēr sports būs bizness gan priekš politikāņiem,gan olimpiešiem. Pilsonīšiem priekšvēlēšanu laikā atliks vien uzdziedāt.

Aiziet,Pēterīša jaunības grāvējs!

Paul McCartney — Back In The USSR (Live in Kiev 2008)

http://www.youtube.com/watch?v=XrtnnLor2UM

Roberts Ķīlis un Vjačeslavs Dombrovskis pret bērnu sportu bija/ir reāls Latvijas ļaunums

=====================

Vainīgie atrasti. Atliek vien saukt pie atbildības.