Kā latviešiem organizēties Īrijā
Saistītie raksti
Vēsture /
13. novembris
«Sirdskapitāls»
Viedoklis /
3. oktobris
Apple jāatmaksā nelikumīgi piešķirtais valsts atbalsts jeb Kāpēc dāvinātam zirgam jāskatās zobos?
1
Viedoklis /
20. septembris
Kāpēc dzimtene nav mīļa?
Viedoklis /
7. jūnijs
No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?
1
Afiša /
1. novembris 2023
Ir iesaka
Komentāri (18)
Ainārs 19.03.2014. 22.54
Interesants raksts! Patīkami, ka vēstniekam rūp tautiešu liktenis, sadzīve, kultūras dzīve Īrijā! Nesaprotu, piemēram, ar ko nodarbojas vēstniecība Beļģijā – ne franču, ne flāmu valodas medijos par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu ne vārda, ES iestādēs, kur strādā darbinieki no visām ES dalībvalstīm, arī nekāda informācija netiek izplatīta, lai gan daudziem interesē apceļot visas ES valstis, kā arī iestāžu darbinieki viesojoties savās izcelsmes zemēs var daudz vairāk pastāstīt par citām ES valstīm. Bet nu tas tā, tāda atkāpīte no tēmas. Galvenais, ka prieks, ka ir vēstnieki, kas domā par savas valsts piederīgajiem.
0
British Embassy 19.03.2014. 12.48
Es nevaru uzņemties atbildību par interpretācijām, ka Īrijas latvieši parazitē uz īru sociālajiem pabalstiem. Visi cilvēki Īrijā savus pabalstus ir godīgi nopelnījuši, jo ir strādājuši algotu darbu. Tas attiecas gan uz īriem, gan latviešiem, gan poļiem utt. Taču sociālās problēmas ir un paliek: augsts bezdarba līmenis kopumā (12.4%), strukturāls bezdarbs, atkarību problēmas, kas saistītas ar nenodarbinātību. Diemžēl tas ietekmē ģimenes un bērnus, arī tuviniekus Latvijā. Plaši apspriestā fiktīvo laulību tēma nebūt nav vienīgā negatīvā parādība. Man personiski vairāk rūp to latviešu bērnu situācija, kas cieš no vecāku sociālajām problēmam. Arī no vecāku nespējas pilnvērtīgi integrēties, apgūt angļu vai īru valodu labā līmenī. Tieši tāpēc raksta priekšplānā ir divas tēmas: pašvaldību darbs ar diasporu un izglītības jautājumi.
1
Ieva > British Embassy 20.03.2014. 16.53
Vēstnieka kungs, mana doma ir, ka Latvijā notiek ģenētiskā attīrīšanās, tā ir pretēja tendence tam, kad kara un pēckara gados tika iznīcināta vai aizbrauca prom Latvijas inteliģence. Tagad uz ārzemēm dodas tie, kas nespēj sevi vai savu ģimeni apgādāt, ir vieglprātīgi iekrituši kredītu valgos vai vienkārši laimes meklētāji. Paliek stiprākie, gudrākie un tie, kam vārds Latvija kaut ko nozīmē.
Tas nelej ūdeni uz Jūsu dzirnavām, jo gribas jau domāt, ka aizbraucēji ir godīgi, čakli, gudri darba rūķi. Un daļa jau arī ir. Bet vai to var vispārināt? Domāju, ka ne.
0
Ieva 19.03.2014. 12.03
Labs raksts. Bet netiešie secinājumi – imigranti ir bijušie Latvijas iedzīvotāji bez izglītības, tagad bieži vien parazitē uz īru sociālajiem pabalstiem, daudz narkomānu, dzērāju. Cilvēki, kas negrib un nespēj organizēties. Citiem vārdiem sakot – neveiksminieki te turpina būt neveiksminieki tur.. Krīzes gados noziedzības līmenis, pretēji gaidītajam, samazinājās. Kāpēc? Tāpēc, ka eksportējām noziedzību. Un visumā piekrītot vēstnieka teiktajam, nepiekrītu tēzei par narkomānu un dzērāju reemigrācijas veicināšanu. Priekš kam? Jau jau laimi (benefits) ir atraduši tur, tad, lai tur arī paliek. Jo tās ir vienas no šis negatīvās demogrāfijas tendences pozitīvajām sekām. Latvijai, protams.
1
Ojārs > Ieva 19.03.2014. 12.24
Diemžēl uz Īriju un Lielbritāniju pārcēlušies arī ļoti liels skaits normālu latviešu. Tā ka tur nav tikai dzērāji un narkomāni.
0
Ojārs 19.03.2014. 11.14
Kas tie par aktieriem tajā fotogrāfijā? Pēc latviešiem neizskatās.
1
Antra Ozollapa > Ojārs 19.03.2014. 14.38
šķībacim
Nujā, tādi viņi kļuva pēc PSRS noziedzīgā režīma “brālīgajiem” apskāvieniem. 45 gadi padomju “čekas” selekcijas nepalika bez pēdām. Tie, kuri bija “īsti”, tika likvidēti, represēti, vai bēga pāri jūrai no cilvēkēdāju režīma. Palikušie pielāgojās baisajai sistēmai…runā vienu, domā citu.
0
dace_roze_lmt_lv 19.03.2014. 10.12
“Kāpēc latviešiem Īrijā būtu jāveido savas biedrības, jāatbalsta latviešu skolas”
Tas nav jādara at all tātad vispār, jo nacionāla identitāte ir svarīga krieviem, nevis latviešiem, jo latviska dzīves ziņa paredz atteikšanos no savas dzimtās valodas un kultūras, tieši tāpēc latvieši spiež arī krievus kļūt par latviešiem. Tāpēc pilnīgi loģiski, ja latvieši Īrijā mācās angļu valodā, kas viņiem nav kaut kāda sveša valoda, bet savas mītnes zemes valoda, kurai jābūt vistuvākai, aizstājot vairs nevajadzīgo latviešu valodu.
Es nevienā vārdā neesmu teicis, ka latviešu valoda ir bauru valodā, kaut mēs saprotam, ka krievu, un jo vairāk angļu valodā, veidots ārkāŗtīgi liels kultūru un zinātņu sasniegumu skaits, tāpēc angļu valoda nesalidzīnāmi vērtīgāka.
0
Kārlis Rozenbergs 19.03.2014. 10.06
Vajadziigs viedoklis, paldies par to. Izskataas, ka vestnieks ir aatri “apguvis dreebi”.
Piekriitu, ka pashorganizeeshanas ir vajadziiga, tas tiesham var talak raisit skolinju, deju kopu un citaadu latviesu klubu veidoshanos.
Ir labi, ka vestniekam ir idejas par risinaajumiem, bet viss iezimets ar fraazeem “varetu”, “varetu sazinaties”, “pashvaldiibas tad butu atbildiigas par saikni….”
Nepiekriitu, ka atgrieshanos Latvijaa noteiks emocionaalie motiivi. Ekonomiskie – gan. Un tie veel noteiks atlikuso dzimtas loceklu parcelshanos uz arvalstiim. Dienvid-Anglijaa, stradajot bezpajumtnieku patversmee, esmu pietiekami satikusi nokliidushus un bez darba palikusus Latvijas cilveekus, bet nu nekada braaljoshanas uz nacionaliem pamatiem vinjus neintereseeja, tikai – zelta teljs- “BENEFITs”.
Emocionaalie motiivi, tie paarsvaraa liek luukoties glaazees, mucaas, pudelees un luukoties pec narkotikaam.
0
aivarstraidass 19.03.2014. 08.02
Cik daudzi no latviešu izcelsmes imigrantiem dzīvo tādās Īrijas vietās, kur viņi var apgūt un lietot īru valodu (Gaeilge)?
Neraugoties uz īru valodas oficiālo statusu ES, tā ir vēl vairāk apdraudēta nekā latviešu valoda. Un gadījumā ja Austrumeiropas iebraucēji lieto gandrīz vienīgi angļu valodu, viņi savā ziņā apdraud īru tautas kultūras pastāvēšanas izredzes. Līdzīgi hipotētiskai situācijai, ja Latvijā iebrauktu liels skaits cilvēku no Vidusāzijas, kuri visur gribētu sazināties tikai (lauzītā) krievu valodā un nemācītos latviešu valodu.
Vai Latvijas vēstniecībai ir nodomi veidot kultūras sadarbību ar Īrijas varasiestādēm tādā veidā, lai Latvijas pilsoņi, kuri ir Īrijas pastāvīgie iedzīvotāji, harmoniski iekļautos Īrijas kultūras vidē un apgūtu vietējo valodu – nevis taptu par globalizācijas laikmeta darba lopiem kuri degradē savas mītnes zemes vidi. Par kuriem Māra Zālīte rakstīja “Kas tu esi\ Bez acu bez ausu bez valodas\ Tavs tuvums ir melna migla\ Kurā es sabrienu savu dvēseli…” (rokopera “Lāčplēsis”).
3
Inese > aivarstraidass 19.03.2014. 08.04
Kāda vēl īru valoda? Kas to mācīsies? Vai šādi kadri?
“Arī narkotikas tur iet pilnā sparā. Mazdēlam, kurš šobrīd Latvijā (viņam jau 18), palīdzēt nevaru. Labi lauku skolā mācījās, bet māte paņēma uz Īriju, un tur ar narkotikām aizgāja tik tālu, ka 15. martā viņu iesēdināja lidmašīnā un Rīgā no lidostas pa taisno aizveda uz narkoloģijas nodaļu Jelgavā. Īrijā paspēja visu ko noprovēt — zālīti un kokaīnu, iekrita lielos parādos un nāca mātei prasīt — sita logus un durvis ārā, sadraudzējās ar īru čigāniem un pamanījās kaut kādus datorus nospert — meitai vajadzēja drošības naudu samaksāt, 1000 eiro, lai neliktu cietumā, un vēlāk arī parādus maksāt.”
0
British Embassy > aivarstraidass 19.03.2014. 10.23
Kalvim Apsītim. Imigranti jau nu gan nav īru valodas kaprači. Pats esmu saticis vairākus latviešu jauniešus, kas skolās sekmīgi mācās īru valodu. Taču ikdienā to lieto tikai dažos attālos Īrijas novados. Pēc 2011.g. datiem īru valodu ikdienā lieto apmēram 100 000 īru (lai gan skolā to mācījušies vai mācās 1,3 miljoni no 4,5 milnjoniem iedzīvotāju). Pirms dažiem gadiem īru valoda kļuva par ES oficiālo valodu, tad bija grūtības atrast pieteikamu skaitu tulku darbam ES institūcijās. Valodu ikdienā lieto vai nu lauku cilvēki, vai izglītoti īru patrioti. Īru valodas TV kanāls manā skatījumā ir pats saturīgākais, patīkami atšķiras no angliskajiem īru un britu TV kanāliem (īru valodai jau nav komerciālas vērtības, tāpēc pārraides pamatā ir izglītojošas:)). Bet valsts iestādēs (kur nu vēl privātajā sektorā) īru valodas pozīcijas ir vājas. Nesen šī iemesla dēļ no amata atkāpās valdības amatpersona, kas atbild par īru valodas jautājumiem. Latviešu imigranti tiešām tur nav vainīgi.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 19.03.2014. 12.54
>>> Nulle: Latvijas pilsoņi to arī dara un tāpat kā 95+% Īrijas iedzīvotāju iekļaujas angliskajā kultūras vidē un apgūst angļu valodu.
========
Ar to ir vairākas problēmas.
(1) Ne visi, kas pastāvīgi dzīvo Īrijā, runā tādā angļu valodā kā Džeimss Džoiss vai Viljams Jītss – daži cilvēki nav mācījušies gramatiku un viņu angļu valoda (it īpaši rakstītā) ir švakāka nekā dažam labam Latvijas latvietim. Programmētājiem tas ir citādi, bet ne visi latviešu emigranti uzturas kulturālu īru vidē, kur var kaut vai literāru angļu valodu dzirdēt. Varbūt pēc 2-3 paaudzēm tas atrisināsies pats no sevis – bet tad šie latvieši būs asimilējušies.
(2) Kultūras intereses stipri korelē savā starpā. Ja cilvēkam Īrijā nerūp īru valoda, parasti viņam nerūpēs arī latviešu valoda – jo Īrijā tai ir vēl mazāka praktiska nozīme. Latviešu biedrības viņiem varbūt pat būs – bet tām nebūs tāda kultūras loma kā tām biedrībām, ko rīkoja 2.pasaules kara bēgļi.
Abas šīs lietas (atrašanās angļu kultūras perifērijā un orientēšanās uz valodas utilitāro nozīmi) nesola neko labu latviešu diasporas saglabāšanai Īrijā. Un ja tā – tad kādēļ vispār izvēlēties šādu dzīvesvietu?
0
Inese 19.03.2014. 07.06
Vispār jau skarba tā vēstnieka zīmētā aina – vidējais latviešu ekonomiskais bēglis ir mazizglītots lauķis, kas dzīvo no pabalstiem.
p.s. Īrijas latvieši ir nodzērušies, dzen kandžu un lieto narkotikas. Tā var spriest pēc kādas tukumnieces stāstītā laikrakstam „Neatkarīgās Tukuma Ziņas”. Šokējošā intervija atklāj Īrijas latviešu „virtuvi”. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/32419/latviesi-irija-dzen-kandzu-un-nodzeras (pilns intervijas texts šeit: http://pastebin.com/dYUFLX5y )
0