Sankcijas un atriebība

Spēcīgs, atmaskojošs raksts, tādēļ izsauc sašutumu gļēvas varas atbalstītājos un ienaidniekos.

Latvijiešu bauri pa kapeikām sevi pārdevuši gazpromam. Kur ir spēka vads no Zviedrijas un kodolstacijas Jūrkalne un Visaginā? Komunistu rīklēs un kabatās, izpostitās un neuzceltās fabrikās. Iztukšotās bankās. Un tādu kretīnu, kuri nesā hūti, ārzemju kontos. Un muļķu pensonāru galvās,kuri balsos par komunistiem un viņu sulaiņiesm atkal un atkal. Jacer, ka Putins, kas nopirka Šrēderu, vēl nav pilnīgi nopircis “kamceleršu”. Jo Puķins KGB skolā īpaši”studēja” vervēšanu. Saskaņiešu un citus latvijiešu -pašmāju kangari.

———

Nevajadzētu būt ilūzijām Latvijas enerģētikas tirgu pēc notikumiem Ukrainā

==============================================================================

Mieru, ozoliņi, mieru – pārdzīvojām godmaņlaikus, pārdzīvosim bērziņ-laiciņu!

Un, vispār, esam ES un NATO, tāpēc liel krīzes situācija Rietumi palīdzēs!!!

http://www.youtube.com/watch?v=nagt3tme0H4

01.01.2014.gadā stājās spēkā likums 30.1 “Par elektoroeneģijas tirgus sakārtošanu”, kurā paredzēta mikroģeneratora pieslēgums ST māsaimniecību pašpatēriņam. 29.01 iesniedzu Pieteikumu par pieslēguma ierīkošanas iespējām. Pagājuši, bez dažām dienām 2 mēneši, – atbildi neesmu saņēmis. Izskatās, ka valstī pat savu personīgo naudu nav iespējams ieguldīt pasākumā no kura daļa manu līdzekķu nonāktu valsts budžetā nodokļos, samazinātu dabasgāzes izmantošanu, radītu eksportpreci CO2 kvotas pārdošanai.

Путин – добрейшей души интеллигент, но он не любит, когда его обманывают, рассказывает экс-президент США Клинтон. Запад обещал Путину, что Украина не будет членом НАТО и ЕС, и Запад обманул Путина. Путин не остался в долгу:

Russian President Vladimir Putin is “highly intelligent” and a patriot for his country, former President Bill Clinton says.

Clinton said in his years of dealing with Putin, he always found that the Russian leader was open about his motives, including with Ukraine.

“The one thing I will say about him is he was always pretty transparent,” Clinton said. “He never pretended to be what he wasn’t, and I found in dealing with him — and by the way, with most other leaders with whom I had differences — that it was best to be brutal with him in private and be honest because they respected you if you were, and then as long as you could, to avoid embarrassing them in public.”

Clinton said it’s generally possible to work with a leader like Putin, and he hopes the situation in Ukraine is “not going to spin out of hand.”

Clinton noted that 20 years ago, he and Putin signed an agreement promising that Russia would respect the territorial rights of Ukraine in order to keep it from joining the European Union.

“Crimea is a special case because [late Soviet Premier Nikita] Khrushchev gave it to Ukraine in ’52 thinking Moscow would always run the whole show anyway,” Clinton said.

https://www.youtube.com/watch?v=XJhpwP8EyCA

Vai alternatīvās ir kāds ieinteresēts, vaicāsim uzņēmumu īpašniekiem?

—————————–

Straujumas valdībai un Ekonomikas ministrijai?

nu par gāzi mums nav jāuztraucas- tās Inčuklnā esot 3 gadiem .

Kad jūs sāksiet cilvēkiem maksāt algas, nevis nenomiršanas pabalstus un uztraukties par to?

Beidzot kāds sāk runāt arī par voldiņa atkarību no gāzes adatas. Vai šobrīd straujuma ir spējīga kaut nedaudz mainīt šo situāciju? Domāju, ka nē…

.Saduras divas

Līva Melbārzde, 2011. gada 22. augusts 00:00

Apšaubot Ekonomikas ministrijas izstrādātās stratēģijas profesionalitāti, Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji piedāvā savu stratēģiju

Pēdējās nedēļas laikā Latvijas enerģētikas nākotnes apspriešana kļuvusi par karstu tematu. Tuvu finišam ir Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Latvijas Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam, ko jau septembra sākumā plānots skatīt Ministru kabinetā. Taču paralēli šai stratēģijai ir izstrādāta cita – Latvijas Zaļās enerģijas stratēģija 2050, ko radījuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Abas stratēģijas pašlaik gan plašākai publikai netiek rādītas, toties to veidotāji tās sākuši jau aizstāvēt gan formālās, gan neformālās tikšanās reizēs.

Viens otru nesaprot

«Ekonomikas ministrijā diemžēl nav neviena speciālista, kam būtu enerģētiķa izglītība, tāpēc nav profesionāļu, kas šāda līmeņa plānošanas dokumentu varētu izstrādāt,» tā RTU profesore Dagnija Blumberga. Kamēr EM savu stratēģiju vēl tuvākās nedēļas gatavojas apspriest ar enerģētikas ekspertiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, D. Blumbergas vadībā izstrādātā stratēģija jau iesniegta Latvijas valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Tautsaimniecības komisijai. «Pietiek guldīt līdzekļus tādos projektos, kas veicina fosilo energoresursu izmantošanu un kļūst par slogu visai Latvijas tautsaimniecībai. Negribam pieļaut, ka priekšvēlēšanu troksnī tiek izdzīti cauri atkal kārtējie Ministru kabineta noteikumi par dārgiem, bet nevajadzīgiem gāzes projektiem, kāds ir, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes terminālis,» tā D. Blumberga. EM arī kritizē RTU stratēģiju: «Tajā ir pārāk liela valsts kā regulatora loma. Tur paredzēts, ka valsts pilnībā nosaka, kad un kādu enerģiju konkrētā brīdī tērēt,» tā EM valsts sekretārs Juris Pūce, kas personīgi RTU stratēģiju neesot pat lasījis, to darījis EM Enerģētikas departaments.

Gāzei – nē

DB jau rakstīja, ka EM stratēģijā sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būve Rīgā ir viens no enerģētikas attīstības stūrakmeņiem, kas ļaus diversificēt dabasgāzes piegāžu avotus. Tāpat atsevišķa nodaļa šajā stratēģijā veltīta slānekļa gāzes ieguvei, kas pēc EM redzējuma Latvijā varētu sākties pēc desmit gadiem. RTU zinātnieku stratēģijā dabasgāzei un slānekļa gāzei ir teikts – nē. Tajā paredzēts līdz 2050.gadam vairāk nekā trīs reizes samazināt no fosilajiem resursiem saražotās enerģijas patēriņu galvenokārt uz energoefektivitātes pasākumu rēķina, kā arī aizstāt gāzi ar biomasu, kas jau šodien esot divas līdz trīs reizes lētāks energoresurss. D. Blumberga pret dabasgāzes izmantošanu radikāli nenostājas pirmo reizi – viņai pieder ideja par Rīgas TEC pārveidošanu biomasas izmantošanai, kā arī viņas vadītā domubiedru grupa ir rakstījusi vēstuli Eiropas Komisijai, lūdzot apturēt TEC-2 otrās kārtas būvniecību. Eiropas Komisija gan uz šo iesniegumu atbildējusi, ka efektīva dabasgāzes koģenerācija ir atbalstāma, tāpēc viņi pret TEC-2 neiebilst. Ar šādu atbildi D. Blumbergas komanda nav samierinājusies un sagatavojusi papildu argumentus, lai pierādītu, ka TEC-2 nevar būt koģenerācijas stacija, jo Rīgai tik daudz siltuma, kā saražos TEC-2 pēc rekonstrukcijas, neesot nepieciešams.

Vietumis domas sakrīt

Arī par citu atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijas enerģētikā RTU un EM viedokļi atšķiras. EM uzskata, ka vēja parki Latvijā, visticamāk, nebūtu būvējami ar lielāku jaudu kā 50 MW, bet RTU uzskata, ka minimums ir 1500 MW. EM uzskata, ka saules enerģija Latvijā varētu būt atsevišķu indivīdu iniciatīva, RTU – ka saules kolektoriem jābūt teju uz katras daudzdzīvokļu mājas. Arī ar finansējuma piesaisti šiem projektiem RTU zinātnieki problēmas neredz. Nerunājot par ES fondiem un privātiem investoriem, pasaules prakse piedāvājot izveidot energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu rotācijas fondu, kur naudu ieguldītu lielie enerģētikas uzņēmumi un saņemtu to atpakaļ no veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem un tādējādi samazinātā energopatēriņa. Tomēr ir arī daži aspekti, kur abas stratēģijas sakrīt, piemēram, par to, ka Latvijā būvējama koksnes biodīzeļa rūpnīca, un par to, ka biogāze izdevīgi izmantojama transportā.

Cenšas provocēt

«Abās stratēģijās pašlaik ir gana daudz minhauzeniska, tomēr ir vērts atsijāt graudus no pelavām,» tā enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, uzskatot, ka abas stratēģijas pašlaik ir tādas, lai provocētu viedokļu apmaiņu un piesaistītu uzmanību.

«Pats galvenais ir nodrošināt konkurenci, ja stratēģijā būs iekļauti atjaunojamie energoresursi, sabiedrība vismaz varēs izvēlēties, jo gāzes izmantošana jau tāpēc nebeigsies,» uzskata ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieks Edgars Vīgants. Viņš gan uzskata, ka lielās gāzes stacijas nākotnē būs arvien mazāk konkurētspējīgas kā bāzes jaudas. «To jau mēs redzam pašlaik, kad elektroenerģiju ir izdevīgāk importēt nekā darbināt TEC, gāzes stacijas nākotnē varētu kalpot, piemēram, vēja enerģijas balansēšanai, lai gan vēl labāk to kompensēs starpsavienojumi un tā saucamie viedie tīkli,» tā E. Vīgants.

Viedie enerģētikas risinājumi ir pieminēti abās stratēģijās, taču pagaidām lielas konkrētības šajos infrastruktūras jautājumos nav.

http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/zinas/saduras-divas-257096

Izskatās tas, ka Latvija, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, 20 gados neko nav darījusi, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes, ir lielākā Latvijas kļūda, laikam, tagad to saprot daudzi.

Ja tikai ne politiskās korupcijas sekas, mums tas nebūtu nekāds pārsteigums.

Heh, Latvijas ceļa polītikānis augšāmcēlies.

Starp citu, teksta autors savulaik bez maksas tika pie elektrības pieslēguma.

1998. gadā prese rakstīja:

No dabas stihijas pērn daudzcietušajā Zaubes pagastā nu jau bijušais enerģētikas valsts ministrs, bijušais Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks un tagadējais premjera Guntara Krasta padomnieks enerģētikas jautājumos Juris Ozoliņš pirms diviem gadiem bez maksas ticis pie jaunas elektrības līnijas uz savām lauku mājām. Tā citi elektroenerģijas patērētāji viņa vietā samaksājuši vismaz 3000 latu.

Cēsu rajona Zaubes pagastā, kurš pērnziem bija Latvijas uzmanības lokā sakarā ar dabas stihijas izpostītajām elektrības līnijām, ir kādas lauku mājas, kuras pieder J. Ozoliņam. Pirms diviem gadiem līdz viņa mājām ir uzbūvēts elektropārvads, par ko bijušais ministrs nav maksājis, jo līnija it kā ierīkota elektrības padevei mājām, kurās dzīvo represēto ģimene, kam pienākas maksas atvieglojumi.

J. Ozoliņš vakar Neatkarīgajai teica, ka līnija ierīkota pirms divām ziemām, laikā, kad par šādu pakalpojumu nav bijis jāmaksā. Pieslēguma maksa ieviesta tikai pērnruden, «līdz tam tāda neeksistēja». Bet tolaik vēl visi pieslēgumi tikuši apmaksāti no Latvenergo attīstībai paredzētās naudas. Un arī tagad patērētāji nemaksā visu pieslēguma maksu, jo daļa tiek segta uz uzņēmuma rēķina, stāstīja J. Ozoliņš. Viņam kaimiņos tiešām dzīvojot divreiz represēta ģimene, kura savulaik lūgusi pārkārtot viņiem elektrības apgādi.

Tiesa, meža ielokā, kur, pilnīgi izolētas no nevajadzīgiem skatieniem, gozējas J. Ozoliņa lauku mājas, Neatkarīgā nevarēja saskatīt nevienu kaimiņu māju, kuras īpašniekam kā represētajam varētu pienākties bezmaksas elektrības pieslēgums. Aptuveni kilometru izbūvētā elektrolīnija ar enerģiju apgādā tikai un vienīgi bijušā ministra lauku māju, kur pēc nogurdinošās darba nedēļas ik sestdienu un svētdienu atpūsties ierodoties J. Ozoliņš.