Par Grieķijas lielajiem parādiem neatbildam
13Saistītie raksti
Viedoklis /
13. novembris
Neskaidrība aug
Viedoklis /
21. oktobris
Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Viedoklis /
2. septembris
Izaugsme Latvijas ekonomikā šogad būs zemāka nekā iepriekš prognozēts
Viedoklis /
28. augusts
Izaugsmes prognozes kļūst piezemētākas
Komentāri (13)
LieneNorberg 16.03.2014. 20.01
Meiļie, pēdējais laiks atcerēties ka šasdienas Grieķijas pilsoņi nav leģitīmi Senās Grieķijas mantinieki. Tie ir pēcnācēji barbariem,kas iznīcināja šo kultūru, nemāk strādāt un visu laiku atsucas uz saviem upuriem kā senčiem. Lai tokš sāk strādā, nevis visu laiku siestot un dumpoties!
0
Andris Jautriņš 13.03.2014. 23.20
Skumīgi… ..sēju orda tā arī neieradās.
0
efeja60 13.03.2014. 16.26
Pasaules valdības apmaksāti meli.
1
dzerkaleliva > efeja60 14.03.2014. 05.30
Ar šādiem meliem es no sava kaimiņa varētu mēģināt izkrāpt galvojumu par kādu mega kredītu, ko vēlāk esmu nolēmis nemaksāt.
Bet pēc tās šļuras, kas salieta uz Ērgli, šis portāls ir degradējies līdz zemākam iespējamam līmenim.
0
Andris Jautriņš 13.03.2014. 12.55
Exactly, and that is the vast majority [of the money lent]. Latvia is only getting involved with what the ESM has been doing, that is Spain and Cyprus.
Nū, tad jau varam gulēt mierīgi – tikai Spānija un Kipra. Pupu mizas! Vēl tikai papildus divi caurumiņi siksnā. Tiesa, tik īsa siksna ap kaulaino vidukli nederēs, bet uz kakla būs OK!
0
kreëstliv 13.03.2014. 11.32
Par Īriju tas patiešām tā ir, ka tika piespiesti.
Par pārējo – ir tikai divi veidi kā daudz maz normāli atrisināt Eiropas lielāko problēmu. Viens ir augsta inflācija, otrs – parādu norakstīšana, lai izdarītu otro, ir nepieciešama reāla nauda, pirmajam – ECB nauda. ESM agrāk vai vēlāk tiks pārveidots, lai darītu otro, par pirmo tagad Vācijas Konstitucionālā tiesa ir lūgusi ECJ viedokli. ECB tagad ar dažādiem gudri nosauktiem instrumentiem pa tiešo aizdod valstīm, piemēram, Spānijai.
To visu var uzrakstīt daudz vienkāršāk, nekā Reglinga kungs minējis, viņš kā diplomāts ir pateicis to pašu. Eiropā patiesi tagad runā par inflācijas mērķa maiņu, deflācijas draudiem, jo politiski budžeta deficītu Vācija palielināt neļaus Eirozonas valstīm, lai tās segtu savus un citu valstu parādus. Eiropa pašreiz mēģina iet pilnīgi pretēju ceļu Latvijas un arī Īrijas gadījumā pielietotajai politikai, taču, protams, nevēlas, lai Latvija vai Īrija tomēr palielinātu budžetus un radītu papildus parādus, jo tad jāsedz būs vairāk. Protams, ka tas nav taisnīgi, tādēļ arī rakstā negāja kopā argumenti par it kā Reglinga atbalstītu Francijas, Itālijas un EK pozīciju un viņa aicinājums nepalielināt Latvijas budžetu.
0
andris 13.03.2014. 10.39
Patiesībā Īrijas valdība garantēja tikai noguldītāju depozītu atmaksu pilnā apjomā. Tas, ko Īrijas valdība nevēlējas, bet ko uzspieda ECB un dažas lielās dalībvalstis, bija visu banku parādu pārņemšana, arī no tā dēvētajiem institutcionālajiem kreditoriem (senior bond holders)u.c., kuri nereti ir citu valstu bankas. Jāatzīmē arī, ka tas, ko K. Reglings šajā vietā saka par procentu likmēm, ir muļķības. Nozīme ir jaunajiem, nevis vecajiem spēles noteikumiem.
0
inta_s 13.03.2014. 08.24
1.) Tā ir taisnība, ka pašreiz paredzētais plānotais kapitāls, kas jāiemaksā ir 221 miljons eiro 5 gadu laikā.
2.) Parakstītais kapitāls nav kāda nesvarīga naudas summa, bet gan kā šeit aprakstīts ” it is there to demonstrate to markets that if something goes wrong, the euro area is prepared, there is this unused firepower.” Jautājums ir vai tiešām Latvija “is prepared” iemaksāt līdz 1,93 miljardiem euro pēc ESM pieprasījuma ja būs milzu krīze un tā esošāj ačgānā ekonomikas sistēma noteikti ka būs. http://www.esm.europa.eu/pdf/FAQ%20ESM%2030012014.pdf (3. un 4. lapa)
3.) Tā ir taisnība ka mēs nevienam neatdodam šo naudu bet gan aizdodam, taču:
a.) Iespējams ka mums būs tāds pats scenārijas kā Itālijai ( http://youtu.be/2-Hz-mrplKU ) kura bija spiesta aizdod Spānijai līdzekļus par zemāku % likmi kā tā pati aizņēmās. Līdz ar to pat ja tiek atmaksāts aizdevums, Itālija sevi iedzina dziļāk parādos. Diez vai mēs būsim ar Vācijas kredīta reitingu lai nopelnītu uz šiem aizdevumiem.
b.) Pastāv risks ka daļa vai pilnībā parāds tiks norakstīts šādām valstīm kam aizdod. Tas jau ir noticis ar Grieķiju tātad šāda prakse pastāv un mēs varam pazaudēt šo aizdevumu, un tā kā mums brīvu līdzekļu nav un paši to aizņemamies tad tas nozīmē ka mūsu valsts slīgs lielākos parādos par ko mums visiem jāmaksā.
4.) Šāda sistēma tika izgudrota lai uzspiestu naudas iemaksu Banku glābšanai. Pirms tam to varēja darīt labprātīgi un liela atsaucība nebija tā kā iedzīvotāji pretojās, bet nu tas būs spiestā kārtā jo līgums jau parakstīts.
5.) Šāda ačgārnība nebūtu un arī šādu krīžu nebūtu ja veiktu monetārās sistēmas reformu kā to paredz Chicago plan ar ko aicinu iepazīties:
http://www.youtube.com/watch?v=YnAtHbDptj8
p.s. aivar15, Tu jau zini kur skatīties http://www.ir.lv/2014/3/5/labs-laiks-lai-atskatitos-uz-10-gados-paveikto/viedokli#viedoklis_393049
6.) Bet ES projekta veidotāji kas patiešibā nosaka dienas kārtību, neveiks monetārās sistēmas reformu, tā nevēlas atrisināt krīzi, tā vēlas to turpināt. Jo tikai tad var nonākt pie “loģiskā risinājuma” ka nepeiciešams centralizēt arī fiskālo politiku, ne tikai monetāro politiku – protams saglabājot esošo ačgārnību. Un tas nozīmē ka ir jāatsakās no valstu neatkarības pilnībā. Lai arī patiesībā to nemaz nevajadzētu darīt lai atrisinātu krīzi. Bet tas tiks pasniegts kā vienīgais reālais risinājums. Iespējams ka sākumā tas būs pasniegts kā “ES kodols kurā jāintegrējas” vai kā citādāk un tad pakāpeniski kā PSRS pievienos katru nākošo valsti klāt tikai darīs to caur ekonomikas un politikas svirām nevis militāru iebrukumu.
0