Daļēji apmierināta prasība: kurš ir zaudētājs?

Izdevumi par advokāta palīdzību ir daļa no tiesāšanas izdevumiem. CPL 41.panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt, ja prasība apmierināta daļēji, atlīdzināmo apmēru nosaka prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Šis samazinājums var tikt attiecināts arī uz advokāta palīdzību. Protams, atbildētāja maksājumi advokātiem par palīdzību, kas bija nepieciešama nepamatotu prasību atspēkošanai jāņem vērā, nosakot atlīdzināmo apmēru. Ja interpretējot likumu to nevar izdarīt, likums jāprecizē.

Vienīgais reālais netaisnības iemesls ir minēts priekšpēdējā rindkopā: “Tas neatrisina jautājumu par to, kā procesuāli būtu iespējams atturēt no nepamatotu prasību iesniegšanas to prasītāju kategoriju, kuri saskaņā ar likumu ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.”

Tas tad arī būtu jārisina. Vispirms – nedrīkstētu būt prasītāju kategorijas, kurām automātiski pienākas atbrīvojums no nodevas, to vajadzētu izvērtēt tiesai kopā ar iesniedzamo prasību, un pieņemt atbilstošu lēmumu, kas var būt nodevas samazināšana, daļēja iemaksas atlikšana, u.c.

Daļēji apmierināta prasība: kurš ir zaudētājs?

============

Tas kuŗam lētāks un mazāk korumpēts advokāts.

Janukoviča preses konference

http://www.youtube.com/watch?v=GkFyw6AtEUg#t=1549

Praksē tiesāšanās izdevumu piedziņu un sabiedrisku organizāciju kontu bloķēšanas draudus lielie izmanto kā Damokla zobenu pret mazajiem (piem. vides aizsardzības lietas un t.s. mr. 20 un atslēdzniekveidīgi attīstītāji).

Līdz ar to ja ir vēlēšanās nodrošināt lielāku tiesiskumu tad autorei noteikti nevarētu piekrist, jo ja jau tiesa noskaidrojot lietas apstākļus konstatē tiesību aizskārumu, tad prasītajam pilnīgi viennozīmīgi ir pamats vērsties tiesā strīdus gadījumā.