The Latvian labour force: That shrinking feeling…

Komentāri (13)

marchaeva 25.02.2014. 18.44

Nu nodokļus savākt un par pakalpojumu samaksāt nav sociālistisks bet gan vispārpieņemts pilsoniskā sabiedrībā pieņemts finansēšanas veids. Arī progresīvais nodoklis ir faktiski visur Eiropā. Latvijā GINI ir daudz lielāks kā citur, arī korupcijas indekss augstāks. Tie visi ir vispārzināmi fakti, un no sociālisma te nav nekā. Te ir matemātika. Ja vid neatmaksājas iekasēt nodokļus trūcīgo iedzīvotāju segmentā, untrūcīgie brauc prom, tad ir tikai mormāli salikt kopā A un B, un nonākt līdz lielākam neapliekamajam minimumam. Turklāt jēgpilnam, salīdzinājuma ar citām ES valstīm.

Es tiešām nesaprotu kāpēc vēlaties saskatīt spciālismu kur tā nav – tā kā reizi ir uzņēmējdarbības legalizācija un sociālisma radītās oligarhisma prakses ierobežošana.

Atbildēt

Ieva Leinerte 25.02.2014. 18.44

Mr. Hansen,

I always appreciate your time and effort in sharing your thoughts and observations.

P.S.

I wish this time the graph labels had a higher resolution.

Atbildēt

Dzintars > 25.02.2014. 23.10

Higher resolution?!?

So do I and they should have. I have asked the editors to check this. In the meantime, blame the EU – too many countries, forcing one to choose a very small font…

But it is Latvia in red, Lithuania in green, Estonia in blue….

Atbildēt

Ieva Leinerte > 27.02.2014. 01.36

My wish was granted. The font is readable. Thank you.

Good thing I didn’t ask to expel a few countries from the EU.

Atbildēt

marchaeva 25.02.2014. 15.18

Man šķiet, ka lielākais prombraukšanas motivators ir pilnīgi bezjēdzīgais nodokļu smagums uz mazāk pelnošo sabiedrības daļu.

Kāpēc nevar noteikt neapliekamo minimumu uz kaut ko stipri jēgpilnu – piem.

eur 300, un sākt rēķināt nodokļus tikai virs šīs summas.

Par progresīvo nodokli virs eur 2000 tas pats, pieņem un apliek.

Tāpat ar ES vidējam atbilstošu nodokli būtu jāapliek visi monopoli un faktiskie monopoli.

Akcīze dabas gāzei arī kaut kur pazuda. Dabas resursu nodokļi ir zemi salīdzinājumā ar ES vidējo. Tad arī esam kur esam – GINI liels un trūcīgie nevar samaksāt pat vidēji labu dzīvokli un dzīvi pilsētā.

Jā, zinu daudzi teiks, bet nodokļu bāze, utt – patiesība tomēr ir tāda, ka VIDam maksā vairāk rēķināt nodokļus šajā trūcīgo iedzīvotāju daļā nekā tiek saņemts.

Kad GINI aizies uz vidējo ES, tad arī prom nebrauks. Viss pārējais ir daudz maz ok, izņemot, protams, Krievijas dabas gāzes mega lobija pārmērīgo ietekmi LR.

Atbildēt

kaps > marchaeva 25.02.2014. 16.41

Es nezinu kurā Latvijā jūs dzīvojat, bet jūsu aprakstītais variants nozīmētu katastrofālu budžeta deficītu, tā iemesla dēļ, ka Latvijā nav vidusšķiras kā tādas un jūsu piedāvātais risinājums nav iespējams, jo dzīvē fiziski nav īstenojams, kaut gan loģisks, jo tieši šāds mdoelis ir visās rietumu valstīs. Latvijā tikai 1.6% nodarbināto pelna virs 1400Eiro, kas būtībā ir tādas populāras valsts kā Anglija minimālais atalgojums, teiksim, trauku mazgātājam.

-5

Atbildēt

marchaeva > marchaeva 25.02.2014. 17.16

Latvijā ir ne tikai tie kas strādā par algu, bet arī pašnodarbinātie, sia īpašnieki, aplokšņu saņēmēji, mežu un lauku īpašnieki, utt utj.

Tas ka tikai ticēt aklai statistikai nevar rāda tirdzniecības apgrozījums un transporta parks, ka arī NI tirgus. Naudas te ir DAUDZ vairāk nekā rāda nodokļu statistika.

Proti, te nemaksā daudzus nodokļus. Viens no iemesliem ir, ka mazapmaksāts vid ar zaudējumiem rēķina santīmus un eiro, bet lēmēji tā vietā lai palielinātu nodokļu masu ar apgrozījuma nodokli, tos aizstāj ar sia, kuri tipiski pie mums strādā “ar zaudējumiem”. Iemesls viens – biezos kā atslēdznieks un ostas un pašvaldības lutina. Tapēc arī NI nekāds, bet pašnodarbinātie traucē. Tad nu arī maz legālo darbavietu, kur sapelnīt dienišķai maizītei tiem kam vairāk pat eur 500 mēn arī nevajag.

Angliju un Latviju nevar salīdzināt NI cenu un izmaksu dēļ, kā arī veselības aizsardzības izmaksu dēļ. Ne jau velti latviešu nodokļu maksātājs faktiski apmaksā aizbraukušo viesstrādnieku ģimenes ārstu apmeklējumus. Būtu vismaz normālas pacienta maksas ieviesuši, kā Vācijā.

Atbildēt

kaps > marchaeva 25.02.2014. 17.50

Jūsu viedokli var vienā teikumā raksturot kā sociālistisku, respektīvi jūs plānojat ņemt nost no “bagātajiem”, savukārt, no manas pieredzes reālam biznesam(ne siles) Latvijā tik labi neklājas tam par iemeslu daudzi faktori, bet tāda ir realitāte.

Un par kopējas naudas daudzumu šeit arī ir pufelis jo net international investment position mums ir -66% no IKP un current account balance ir bijis negatīvs visus Latvijas neatkarības gadus, no tā var secināt ka naudas šeit varbūt arī ir daudz(???), bet tā visi ir aizņemta

-3

Atbildēt

Janka, Janic 25.02.2014. 14.34

nabadziibai divi galvenie iemesli – totaala korupcija un valsts izzagšana , piemeeram mieriigi var atmazgaat 140 000 000 ls: un( http://www.diena.lv/papildinata-140-miljonus-liepaja-atmazgajis-iespejams-artis-hartmanis-756470nekas par to nav), (jezdakovu par ko no amata noņeema un taapat nekas nav), plus piesmietais tiesiskums , par ko te vispaar runaat , naak jaunas kaarteejaas veeleešanas , bet uz izmaiņaam maz ceriibu , un tas 22 gadus peec attiistiita sociaalizma sabrukuma , ne jau peec pasaules kara …

Atbildēt

anesteeziste 25.02.2014. 13.57

Material deprivation is most likely the consequence of labour market participation, not the cause. No job- no money for meeting basic needs. There are other more plausible reasons for relatively low labour market participation rates: poor health. As many as half of men in Latvia die before they reach the retirement age, and many of them are ill or disabled well before they die; mismatch between skills and labour market demands; low geographical mobility – a typical Latvian looks for a job in the place they live; poor working conditions – the statistics of health and safety at Latvian workplace is so appaling. Work damanages health which in turn has negative effect on labour market participation. So, using just material depresivation is a too simplicity way of explaining low labour force participation.

-2

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam