Kūdras izmantošana apkurē: ieguvumi un riski
Saistītie raksti
Ārpolitika /
22. janvāris
VIDEO: Siltuma cena – Eiropas enerģētiskā nabadzība
Redaktora sleja /
2. oktobris 2023
Sveika un sveiks!
Viedoklis /
6. septembris 2023
Vai atjaunotā “Rīgas siltuma” stratēģija pazeminās siltuma rēķinus vai paliks uz papīra?
Komentāri (26)
ievamuizniece 21.12.2013. 14.00
Biju Īrijā tādā vieglā rudenī, īri jau sāka kurināt – drausmas, kā tā kūdra degot smird… :(
0
Sandra 20.12.2013. 17.32
Telpa ir pilna ar enerģiju. Tikai nevīžojam paņemt.
2
Jolanta Švābe (Stalidzāne) > Sandra 20.12.2013. 21.40
Un ko tu ar to gribēji teikt? Ir kādi zinātniski pierādīti fakti vai tikai Zilākalna Martas stāsti torsionu lauku mērcē?
0
Danute Klaiva > Sandra 20.12.2013. 22.21
apkaries ar caurulēm un sildi ūdeni tanīs, varbūt izdodas uzdzīt grādus 80. :D
0
Danute Klaiva 20.12.2013. 17.10
kūdru izmantot krāsnīs var, bet to vaig sapresēt. Deg labi, tāpat kā ogles ar malkas siltumu, bet tās atstāj daudz pelnu un tie satur skābumu lielā koncentrācijā. Tātad vaig sākumā atrisināt pelnu likvidēšanu un tad var svilināt to kūdru. Latvijā jau no pirmās dienas tiek veikts postīšanas darbs. Sākumā nolikvidēja rūpnīcas aizbildinoties kad impēriju nav un produkcija nav vajadzīga. Tagad kasa dibenus un brīnās kāpēc nav naudas. Kūdra ir tikai viens Latvijas resurs no kā var iegūt miljardus, bet nevienam neko nevaig. Tie kam ir kūdru purvi daļa tos izmanto, pārdod un iegūst naudu. Citi no tā izgatavo augsni un atkal pelna. Bet ir kuru saka liec kūdru mierā! Ir tak tik daudz ievesto fosīlo produktu, ko pēc izlietošanas var izmantot siltuma ieguvei, bet atkal jau nevienam neko nevaig. Un tā visu laiku ņemās ap to ko citi sen ir apguvuši. CO2 izdalās vienmēr kurini ko gribi, kūdru, malku, vai pat savus pirdienus. Vis atkarīgs no tā kā pirms tam sagatavo kurtuvi, katrs degprodukts ir jādedzina savādāk un tad ar var samazināt to CO2. Gribat būt zaļi? Bet jēga kāda skriet pa pagalmu ar pliku dibenu saucot cik zaļi dzīvoju, ja kaimiņos tanī pašā laikā to CO2 pūs mākoņos uz velna paraušanu. Un bez cilvēka to CO2 gaisā izmet pati zeme caur krāteriem. Uzliekat tiem mices pret CO2 :D
0
Sandra 20.12.2013. 14.20
Pēcnācēji mūs nolādēs par fosīlo kurināšanu
0
sausins 20.12.2013. 11.19
Kā jau rakstā minēts ES neatzīst kūdru par atjaunojamo resursu (iespējams tāpēc, ka tas atjaunojas aprāk lēni) ! Tas noteikti rada zināmas problemas tās izmantošanā.
diemzēl rakstā neatrdau analizi par tiem riskiem, kas rada satraukumu t.s. “zaļajos” – kāds ir potenciālais patēriņs un ko tas nozīmē eksistējošam resursam un ieguves iespējām !
Cik zinu kūdru no purva nevar tā vienkārši izrakt -tēlaini sakot tas nozīmētu ezera izsmelšanu !
0
anna_svitina 20.12.2013. 10.22
Jā žēl, ka celulozes rūpnīcu neuzcēla ( bet tagad skandināvijā šīm rūpnīcām neiet viegli, jākonkurē ar enerģētisko malku, papīru sāk izmantot aizvien mazāk, un āzijas rūpnīcas izkonkurē)
0
esmeralda_se 20.12.2013. 09.37
Viennozīmīgi, mēs nedrīkstam ne mežu cirst, ne kūdru iegūt, ne vēja stacijas ierīkot. Mums Latvijas daba jāsaglabā neskarta par jebkuru, pat mūsu tautas izmiršanas cenu, lai tām tautām, kas te dzīvos pēc 100, 200 gadiem, kad latvieši būs sastopami tikai vēstures grāmatās, būtu šie resursi.
Svilināsim tik Gazprom gāzīti, tur protams, ar ekoloģiju viss ir vislabākajā kārtībā.
7
anna_svitina > esmeralda_se 20.12.2013. 09.49
visu vajag darīt ar apdomu. Un te neiet runa tikai par zaļu domāšanu… svarīgi visus resursus neizmantot uz reiz, lai arī mūsu bērni varētu nākotnē izmantot Latvijas resursus. (tautas NEizmiršanas jautājumā ir sarīga arī pēcnācēju nākotne)
0
esmeralda_se > esmeralda_se 20.12.2013. 09.52
Piekrītu, ka ar apdomu. Problēma tā, ka tas kas vienam liekas “ar apdomu” otram liekas “izsaimniekošana”.
Un neko tur nepadarīsi, pret “revolucionāro pārliecību” argumenti nestrādā, to pierāda kaut vai mīnusu skaits pie mana viedokļa nedaudz augstāk:)
0
anna_svitina > esmeralda_se 20.12.2013. 10.01
ja iet runa par mežiem… tikai 30% no papirmalkas, enerģētiskās malkas paliek Latvijā
Kāda jēga vairāk cirst, ja materiālu tirgojam prom, bez pievienotās vērtības.
0
esmeralda_se > esmeralda_se 20.12.2013. 10.06
Bet plānoto celulozes rūpnīcu tak ~2000.gadā paši “izēdām”?
Turklāt, cērtot baļķus zāģmateriālu ražošanai, kā blakusproduktu vienmēr sanāk iegūt tievo un nekvalitatīvo koksni – papīrmalku, malku no galotnēm, ietrupējušiem kokiem utt… Ko tad ar to darīt, atstāt mežā?
Protams, mazapstrādāta produkta pārdošana nav nekas labs, tomēr nesavākt to ir apmēram salīdzināmi ar zemnieku, kas novācot kartupeļus atstātu uz lauka visus, kas mazāki par, teiksim, 5 cm diametrā:)
0
anna_svitina > esmeralda_se 20.12.2013. 10.10
Tieši to es gribēju pateikt. Jāsāk kaut ko darīt ar to ko sazāģējam, nevis tirgot tālāk pliku materiālu. Ciršanu palielināšana radīs tikai lielāku materiālu pilnīgu neizmantošanu
0
esmeralda_se > esmeralda_se 20.12.2013. 10.20
Jūsu pēdējais ieteikums ir salīdzināms ar ieteikumu jau iepriekš minētajam kartupeļu zemniekam septembrī nenovākt kartupeļus, jo viņa rīcībā nav čipsu ražošanas līnija:)
0
ineta_rr > esmeralda_se 20.12.2013. 14.16
Čipsiem izmanto speciāli selekcionētas šķirnes, un „Ādažu Čipsi“, cik atceros, paši saražo vajadzīgo apjomu,varbūt sadarbojoties ar dažiem lielsaimniekiem, taču vidējais kartupeļu audzētājs pilnīgi noteikti ar to nenodarbojas, tādēļ salīdzinājums ir nekorekts un manipulējošs.
0
lebronj2356 20.12.2013. 09.35
Ja ZM neies uz totālo zemes apsaimniekošanu, kas ir idiotiski, tad tikpat labi varēs izmantot Latvijas krūmu resursus, kas atjaunojās krietni straujāk par kūdras rezervēm, turklāt vajag ņemt vērā, ka purvi ir dabas stabilizators un, ja vien tie neatrodas lielu apdzīvotu vietu tuvumā, tos tomēr vajag likt mierā un labāk audzēt tajos dzērvenes piemēram….
0
anna_svitina 20.12.2013. 09.26
Kūdra atjaunojas prāk lēni ( 1000 gados)
daļēji atjaunojams resurs… vinīgā iespēja izmantot, ja aprēķina , ka ņem katru gadu max vienu 1000 daļu no esošās kūdras
1
Alise > anna_svitina 20.12.2013. 11.07
Cik atceros lasījis, tad tas atjanošanās ātrums bija 500 gadu, nevis 1000. Un ja pareizi atceros, tad Latvijā pagaidām iegūst mazāk nekā atjaunojas.
0
gstrazds 20.12.2013. 08.20
Kā paliek ar Vāciju, kurā vieglprātīgas kūdras izstrādes dēļ praktiski nav palikuši augstie purvi?
0