Incidenta ar prāmi “Viking Line Amorella” mācības
Saistītie raksti
Analīze /
3. novembris
Aiziet pie citas
Viedoklis /
30. septembris
Radīt drošības sajūtu – ilgtermiņa ieguldījums darbiniekos
Viedoklis /
25. septembris
Pārslodze uz ceļiem vai šoferu nihilisms – kas rada lielākos negadījumu riskus?
Viedoklis /
23. septembris
Dabas stihiju biežums arī Latvijā rada lielākas bažas par postījumiem
Komentāri (37)
Danute Klaiva 20.12.2013. 22.46
Kaut ko nesapratu. Vai tad elektrību neražo kustību dzinēji ar? Un normāli jau ir kad navigācijas un vadības sistēmām enerģiju piegādā alternatīvs ģenerators un tikai krīzes brīdī to ņemtu no citiem avotiem. Laikam jau tomēr nav padomāts par drošību ja tik vienpusīga pieeja ir elektro enerģijas izcelsmei. Izlasot rakstu varu secināt kad kuģis ir peldējis ar kosmisku ātrumu, kad 3-5 minūšu laikā sadūrās ar klinti. Uz navigācijas radariem un jo īpaši uz eholota izgaismojas lielākā amplitūdē, kas nav 5 minūšu peldēšanas rādiusā, bet vismaz 10. Un šinī laika posmā pilnīgi pietiktu laiks lai sabremzētu kuģi un ieslēgtu reversu tā apstādināšanai. Un to kad apstājās arī dzenošie dzinēji neticu, jo tie tomēr ir būvēti kā dīzeļa tipa un darbojas ar smago fosīlijas degvielu. Te kāds vainu melo, vai ar nesaka visu kā ir. Un nav jau jāmaina kuģošanas noteikumi ja ir nepilnīgi nokomplektēti kuģi. Diezin vai viņiem lidmašīnas ar lido ar pusnokomplektētu tehniku? To kad nobruka klāja pacēlājs ir apkalpes noziedzīgs nodarījums un pasažieri un mašīnas nav pie vainas. Visticamāk Talling gribējās vairāk iekraut mašīnu un dabūja mācību. Bet ar to uzmešanos uz klintīm pasažieri var kompāniju apsūdzēt par tīšu kaitējumu viņu dzīvībām un piedzīt miljonus tiesas ceļā.
0
sausins 19.12.2013. 11.39
pievienojos Andra_rivaner viedoklim par instrukcijām logisko rīcību kā arī vispārējo ‘debilizāciju’ ko veicina IT ienākšana ikdienā – kam mums karte, spēja noteikt savu atrašnās vietu un loģiski reagēt uz ārkārtas situāciju, ja ir GPS un viedtālrunis ! Bet kāds pārsteigums visvajadzīgākā brīdī tas atsakās strādāt, bet rezerves variants tika uzskatīts par nevajadzīgu un lieku izdevumu, kas konkrētajā gadījumā mazina peļņu ! Nu neies tač tāpēc atcelt reisuu, ka kaut kāds rezerves ģenerātors ir remontā ! ! !
3
garausiitis > sausins 19.12.2013. 12.40
Elektriķa dēls – konkrētajā situācijā no kartēm nekas nebija atkarīgs . Te kuģis zaudēja vadību – nestrādāja stūre un kuģis gāja pēc inerces Ja klausītu stūre , tad tur bija pietiekami daudz navigācijas zīmju , lai aizietu līdz Marienhammenai vispār bez kartes . Tas , ka IT ienākšana debilizē lietotājus ir cits stāsts . Te pie vainas tas ,ka nebija nodrošināta rezerves sistēma avārijas gadījumiem .
0
sausins > sausins 19.12.2013. 16.02
un kāpēc Tavuprāt tā nebija nodrošināta !?!?!?!?!
0
garausiitis > sausins 19.12.2013. 16.06
Tapēc,ka vieglpratīgi attiecās pret darāmo darbu … , bet kartes tur nekādīgi nebija pie vainas .
0
Ojārs 18.12.2013. 23.34
Beidzamajās dienās Irsī parādās savādi raksti – par kāda angļu laupītāja nāvi, shodien par zviedru kuģi un tā problēmām. Latvijai pašai pat nav neviena prāmja
0
Evita 18.12.2013. 18.30
Vispirms gribetu zinat kas ir PABA, ta ari nesapratu ko raksta autors megina pateikt, ja runa ir par kartejo un nevienam nevajadzigo birokratisko instrukciju, un vel kadu parbauzu radisanu, tad drizak kugis uzskreja klintij tapec, ka kapteina paligiem tani laika ja tur tiesam atteica elektroniskas, kartes un nepalaidas avarijas dizelgeneratos, ta vieta lai ar vesu pratu,noteiktu kuga atrasanas vietu, izmantojot citas iespejas, veiktu vajadzigo manevru, un citas darbibas ja ir aizdomas par tuvosanos seklim vai bistamaj klintij, puisi drosi vien veica birokratiskas proceduras, ka kada (checklist) pildisanu, un esmu parliecinats ka tur uz tiltina ir tik daudz instrukciju, ka nezini kuru pildit, kuras radijusa apdrosinasanas kompanijas un to lobiji, kuras protams noder juristiem, bet kam ir maz kopeja ar realu kugosanas drosibu.
3
garausiitis > Evita 18.12.2013. 18.42
andris – kartēm tur nekādas nozīmes nebija , jo kuģiem ir arī papīra kartes pirmkārt , otrkārt zinu to reģionu , tur ir normāli kuģu ceļi ,kas iezīmēti ar bojām un tās 3 minūtes kamēr piešķīla rezerves ģenerātorus varēja būt liktenīgas , jo vietām tur tas kuģu ceļš ir tiešām šaurs un uz aci tur kuģi iet ar kādiem 10 mezgliem jeb nepilniem 20 km/h , kas 3 minūtes dod kādu pusjūdzi noieta ceļa … ja vēl ir pietiekami spēcīgs vējš , tad tas ievieš korekcijas … tas tev nav auto , kur nobremzē un tad apdomā ko darīt :) Kuģis vienkārši nestūrējās un gāja pēc inerces un vēja ietekmes …
0
Evita > Evita 18.12.2013. 18.54
Vispar jau, ja kugim ir oficiali apstiprinatas elektroniskas kartes kuras atbilst karoga prasibam,registra prasibam un ta talak, tad papira kartes noteikti vairak nav, un netiek izmantotas, es gribetu redzet to kompaniju kura maksa un uztur elektroniskas kartes, un vel papildus maksa un uztur papira kartes, ta ir tikai tur kur elektroniskas kartes ir papildlidzeklis papira kartem.
0
garausiitis > Evita 18.12.2013. 19.06
andris – runāja , ka kaut kas mainīsies un varēs atteikties no papīra kartēm , ja ir dublētas elektroniskās kartes , bet pieļauju ka spēkā vecie noteikumi un papīra kartes ir joprojām obligātas , bet atkārtošos – tur kuģu ceļš ir labi atzīmēts un 3 minūtes noteikti vart iztikt bez kartes , jo bija diena un nez vai daltoniķi stāvēja uz komandtiltiņa , kas nespētu atšķirt zaļo no sarkanās vai rietumnieci no austrumnieces :)
0
oktaavs 18.12.2013. 17.36
klusais
Noslīkt vienmēr paspēsi. Jo stulbāks esi, jo ātrāk tas brīdis pienāks. Tev ir visas iespējas.
3
garausiitis > oktaavs 18.12.2013. 17.50
west – kam Tu sauszemes žurka te stāsti :) Baltijā nopietnas vētras principā nav :) It sevišķi tādām konzervu bundžām :) Un Estonijas gadījums nebija nekas ārkārtējs tādas klases kuģim… Tur bija citas problēmas . 30 m/s vilnis uzceļ Baltijā 6 m vilni … kas ir 6 m vilnis tādam kuģim ?
0
Evita > oktaavs 18.12.2013. 18.46
Nu negribetu gan jums piekrist, ka Baltijas jura nav vetras, un pie 30 m/s vilnis Baltijas jura bus daudz bistamaks, ne ka Ziemeljura, vai atklata okeana, kapec, to jau jus laikam saprotat un spesiet mums paskaidrot.
0
garausiitis > oktaavs 18.12.2013. 19.01
andris – Baltijas jūrā vilnis ir īsāks , tas pirmkārt . Varetu teikt citiem vārdiem ,ka mazāk jaudīgs . Šitāda izmēra kuģis tādu jutīs mazāk kā analoģisku vilni Ziemeļjūrā vai Vidusjūrā, jo viņš viņu vienkārši sašķels . Vilnis ir asāks, bet viņš nespēj to kuģi pacelt , viļņa jauda ir mazāka . Protams kunģis ( precīzāk galva ) uz to reaģē asāk , bet pašam kuģim tas ir mazāk bīstams , varbūt vajag gadījumā kursu piekoriģēt , lai nav sānu vilnis, bet tas jau cits stāsts .
0
oktaavs 18.12.2013. 16.35
klusais
Nē, vētru Baltijas jūrā nav..
2005. gadā tas bija tikai tāds sīks pūtieniņš, kas rāva mājām nost jumtus, gāza kokus un applūdināja visas vietas, kur vien iespējams.
Tās konservu bundžas, ko sauc par prāmjiem, tikai brīnumainā kartā peld pa jūru bez vēl lielākiem upuriem, nekā tas bija “Estonia” gadījumā.
1
garausiitis > oktaavs 18.12.2013. 17.00
west – Tu esi vienkāršs mīzējs … , kurš pie tam neko daudz nesaprot no vētrām :)
0
oktaavs 18.12.2013. 15.20
Ir jābūt garīgi slimam, vai uz “bezmaksas” piedāvājumiem ķertam skopulim, lai rudens un ziemas vētru sezonā kāptu uz kaut kāda prāmja klāja. Tā ir čaumala jūrā, pat ja saka, ka kuģis ir ļoti liels un drošs.
Atpūtas braucieniem ir vasara, kad Baltijas jūrā vētru praktiski nav.
1
+4
-1
Atbildēt
@garausiitis > oktaavs 18.12.2013. 16.08
west – un kad ir vētras Baltijas jūrā ? :) :) :)
0