Latvisku Ziemassvētku ievadvārdi par pierīšanās tikumu

Komentāri (36)

acabaricsocial 22.12.2013. 17.05

Tas, ko mēs esam raduši uzskatīt par latviešu virtuvi, patiesībā ir tikai šīs virtuves fragments – un nebūt ne tas veselīgākais. Jā – mūsu senčiem bija gan maize un putras, gan ”cūku bēres”, gan vēlāk kartupeļi, bet – līdzsvaram gan mellenes, brūklenes, dzērvenes un lācenes, gan zāļu tējas, gan krāsnī bez taukvielām ceptas bietes un kāļi, gan pirmās pieneņu un nātru lapiņas pavasarī, gan ar rūgušpienu, nevis krējumu gatavoti salāti vasarā, rīvēti rutki un burkāni ziemā. Tikai nezin kāpēc ”vidējam latvietim” tas piemirsies…

Atbildēt

Ludmila > acabaricsocial 23.12.2013. 07.31

Latviešu zemniekam patiesi ikdienas ēdiens bija Tevis nosauktais , proti liess . Plus samērā daudz strādāja , nedzēra , nesmēķēja , BET dzīvoja daudz īsāku mūžu par šeit pat blakus dzīvojošiem un labi ( trekni, piena , dzīvnieku tauki ) ēdušiem un dzerošiem vāciem . Vācu aristokrāti ja vien nenomira pirmajos dzīves gados , mierīgi aizvilka līdz 70

Atbildēt

ieva_berga 21.12.2013. 21.24

Piedod, Elīn, bet tu runā muļķības.
Kā tad ārstam nav jārāda piemērs? Gribi teikt ka tas ir normāli ka viens no vadošiem LV endokrinologiem ar BMI >35 lasa lekcijas par diabētu un svara samazināšanu un lekciju starplaikā zvetē iekšā Snikers batoniņu? Esmu Skadināvijā pavadijis gana laika lai zinātu viņu ārstus, par par taviem “novērojumiem” man nāk smiekli. Ķipa pastaigāju pa ielu, divām un man ir viedoklis. Ļoti latviski. Visu zinu. Mediķis neesmu, bet man ir VIEDOKLIS.:)
Zin, it teiciens – ja liekas – tad sasitās. Latvijā ir tāds Kardioloģijas Institūrs kas jau 30 gadus nevar pateikt kāpēc LV ir augstā KSS saslimntība. Toties Elīnai viss ir skaidrs :)
Nav ko salīdzināt UK izdevusmus medicīnai – viņiem ir tādas lietas kā bezmaksas hepatīta C zāles, jaunākās zāles onkoloģijā, visu pateiz aktuālo orgānu transplantācijas utt. Un pie viena ārsta izrakstītās zāles (cik atminos ar nelielu kopējo iemaksu) ir pa velti. Kā LV medicīnā savelk galus kopā? – vienkārši – neko neizmeklē, izraksta lētākās (generic) vai vēl labāk pacienta radi tos nopērk un atness uz slimnīcu. Māsiņu alga zem 200Ls mēnesī, laba ārsta alga zem 700Ls mēnesī utt. Pacients maksā līdzmaksājumu par katru pavadīto dienu slimnīcā 5-10 Ls (tas ir pensionāriem ar pensiju 180Ls/mēnesī), par katru izmeklējumu ar līdzmaksājums – 15% no izmeklējuma cenas utt.
Pag, pag, tu aizstāvi kuķuļņemšanu medicīnā? No sērijas – pacienti paši vainīgi ka dod? Novēlu tev pašai saskarties ar situāciju kad tavu radu neoperē gaidot kad samaksās. Tad tu citu dziesmu dziedāsi.
Labi, es metu šo sarunu pie malas, tā pat neko prātīgu neesi pateikusi.

Atbildēt

Ludmila > ieva_berga 22.12.2013. 08.07

Pirms gadi 10 ar TV pulti ieklīdu notievēšanas raidījumā pa RUS TV . Nu raidījuma formāts kā parasti kādi 20 ļaudis ar lieko svaru dzīvo kā kojās uz mājām neiet . Protams ,ka raidījuma sākumā viņus iepazīstina ar fitnes treneri , psihologu , dietalogu u t t . Ienāk zālē jauna sportiska sieviete , nu šova dalībnieki uzreiz uzmin tā mūsu trenere , ienāk zālē sirms kungs zelta briļu rāmī nu skaidrs psihologs . Tad kārta dietalogam …nu var jau nojaust ..viņš izmēros atpalika no sniķer ēdāja ,bet tāpat bij iespaidīgs . Man toreiz bij liels izbrīns par šova veidotājiem vai patiesi nevarēja visā RUS atrast kādu slaidu dietalogu .

PS Melnais humors . Bet varbūt sniķer ēdājā ir vērts ieklausīties , jo ilgstoši ar tādu masu un vēl atrasties kustībā . Tātad ļoti labi prot piemeklēt medikamentus lai visu kompensētu .

Atbildēt

toms_soiers > ieva_berga 26.12.2013. 01.33

Paldies par viedokli, es cenšos jūsējo saprast, bet jums pret manējo skiet klapītes uz acīm ir uzliktas :)

Pirmkārt, es nevienā mirklī neapgalvoju, ka ārstam nav jarāda piemērs. Tā vietā vien saku, ka Skandināvijas valstīs ārsti piemēru braucot ar riteni rāda tieši tikpat daudz cik elpojot gaisu- tā ir vispārpieņemta norma. Gadu nodzīvoju Dānijā ar viesģimeni, kurā tēvs bija viens no vadošajiem ārstiem palielā, reģiona līmeņa slimnīcā. OK viņš brauca ar riteni, bet brauca arī viņa tēvs, braucu arī es, mani brāļi, māsa un arī klasesbiedri. Šādai tradīcijai nav pilnīgi nekāda sakara ar profesiju. Arī izteikumi, ka uztura ziņā mana DK ģimene būtu priekšzīmīga būtu pārdroši. Atceros savu draugu sejas, kad tādu briesmoni-bumbuli viņi saņēma mani pēc gada Skandināvijā :)

Arī par kukuļdošanu es nevienā mirklī neiestājos vien norādu, ka tā ir sistēmas kopumā vaina, nevis specifiska veselības aprūpes vai ārstu biedrības problēma.

“? Esmu Skadināvijā pavadijis gana laika lai zinātu viņu ārstus, par par taviem “novērojumiem” man nāk smiekli. Ķipa pastaigāju pa ielu, divām un man ir viedoklis. Ļoti latviski. Visu zinu. Mediķis neesmu, bet man ir VIEDOKLIS.:)”

Jā, un? Uz viedokli tiesības ir jebkuram. Tāpat kā svarcēlājam nav jāsaprot mTOR aktivitāte, lai audzētu muskuļus, nav jābūt dakterim, lai saprastu, ka mūsu veselība slēpjas ieradumos. Arī otrādi- tikai tāpēc, ka saprotiet, kā darbojas vielmaiņa nenozīmē, ka šiem principiem sekojiet. No saviem studiju gadiem atceros, ka mani ķīmijas pasniedzēji, kuri mūs, rupji sakot, drāza, par teiksim cukuru vielmaiņu, bija viskārākie uz koka kolu un snikeriem :)Vai tapēc viņu nodotās zināšanas ir garām vai viedoklis nederīgs?

Man gan šī diskusija ir izrādījusies vismaz nedaudz produktīva un bez valodas atsvaidzināšanas esmu vismaz šo to jaunu dzirdējusi par LV veselības sistēmu. Paldies! :) Tomēr arvien vairāk un vairāk bažas jūsu argumentos rodas par jūsu background. Es turpinu runāt par savu pieredzi visās iepriekšminētajās valstīs (un norādu arī uz to cik tā ir ierobežota), bet neko vairāk par neskaidriem “pietiekosi daudz” un “pietiekoši ilgi” es no jums nedzirdu. Līdz šim nedzirdēju, ka pats praktizējāt UK vai Skandināvijā, labākajā gadījumā pazīstat tur pāris ārstus un esat pastaigājis pa “vienu, divām ieliņām”. Tieši tāpat kā es- labākajā gadījumā :) Es apšaubu, ka jums pašam ir lietā likta MD kvalifikācija, jo ārstiem nav laiks rakstīt šādus samazgu pilnus komentārus- pacienti gaida. :) Cilvēki, kas sevi ceļ citus zemojot, lielas runas bārsta, bet zemus darbus dara. Nē?! Ko tad jūs Skandināvijā darījāt? Jūs man neesiet devis iemeslu ticēt, ka nedarījāt to pašu, ko liela daļa jau jūsu minēto “latviešu”: mācījāties izglītības iestādēs, kas aizpilda savas kvotas ar A-Eiropas studentiem un/vai bijāt viesstrādnieks..

Atbildēt

ieva_berga > ieva_berga 27.12.2013. 01.44

He he, kurš tad te raksta to drazu?

Tas ka visi tā dara Skandināvijā ir labi, bet svarīgi lai to darītu tie kas “ārstē”. Akmenis tika mests Apiņa lauciņā, nevis tavā vai skandināvu. Tāpēc atslābinies. Pati tak voluntēji par Apiņa “brūti”.

Kā tad tu neaizstāvēji kukuļņemšanu – kurš tad te tā gudri izrunājās : būs aitas būs arī cirpēji. Man tev ar pirkstu parādīt kur tu to rakstiji?

Par viedokli. Zini, ir kaut kas arī jāsaprot tēmā par ko runā. Nevar būt par visu būt VIEDOKLIS. Principā jau var, bet tas ir dumji.

Nu kā tad ārsts nokļūst ārzemēs – vai nu stažējoties vai nodarbojoties ar zinātni vai pie radiem. Iespēju ir gana, nav jau vienmēr tā ka pa lēto brauc kāda cita maizi ēst.

Nu, nu, ko nozīmē gaida pacienti. Medicīna nav tas ko rāda “Čikāgas cerībā”. Pie tam ir gan atvaņinājumi, gan cilvēks pats var sēdēt mājās ar vīruseli vai kādu bacili :)

Labs ir, kravā koferi un brauc mājās, atpakaļ uz LV, savādāk jau tu tiešām atradis no latviešu viesmīlības.

Atbildēt

toms_soiers 21.12.2013. 04.40

Nemācēšu teikt par LV vadlīnijām, jo nekad mūžā nav bijusi saskarsme. Neesmu ārsts, bet no Eiropas valstīm, kur medicīna ir labā līmenī prātā nāk Vācija, jā arī Skandināvija- Zviedrija. Viņi gan arī attiecīgi tērē. No pasaules- pilnīgi noteikti jāskatās Singapūras, Honkongas, Japānas virzienā. Visās šajās valstīs gan medicīna ir labā līmenī, gan mūža ilgums augsts, gan arī izmantotā nauda, jo īpaši uz vidēja pilsoņa vecumu skatoties, salīdzinoši saprātīga. Ir bijis tas gods paviesoties katrā no šīm valstīm un es godīgi teikšu, ja pavēro vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu, mani šie rādītāji absolūti nepārsteidz.
Latvieši neēd veselīgi, bet ēd veselīgāk par R-Eiropu. Šis ir mans pilnīgi subjektīvais viedoklis, kas ir radies tīri empīriski novērojot ko cilvēki pasaulē ēd un kādas slimības konkrētajā reģonā ir izplatītas. Latvietis varbūt būs apaļš, bet nekad nepaliks klīniski aptaukojies, jo, lai sasniegtu discovery channel cienīgus apjomus praktiski bez variantiem ir jāsēž uz diezgan nopietnas fruktozes (+ tauku) diētas, kas mūsu reģionam un kultūrai ir neraksturīga. Latvijā ēdam kartupeļus, ar karbonādēm un trekniem piena produktiem. Mana intuīcija saka, ka sirds slimības mums ir no dzīvnieku izcelsmes taukiem, jo īpaši piena produktiem, kurus latvieši lieto izteikti daudz. Gan jau arī no sāls.. Bet jums jau apmēram ir saprašana par medicīnu un varat iedomāties, cik praktiski tas ir grūti pierādāms.
Par ārstu kukuļiem te atkal- būs aitas, būs cirpēji. Tāda valstī mums kultūra, tas ir kruti nemaksāt nodokļus un pieņemami maksāt ārstam aploksnē. Jebkurā gadījumā- nedomaju, ka ēnu ekonomika veselības aprūpē ir tikpat liela kā budžeta izdevumi, kas nozīmē, ka LV jebkurā gadījumā stipri atpaliek no UK. Tieši iedzīvotāju blīvuma dēļ piegādāt vienlīdzīgu veselības aprūpi ar esošajiem budžeta līdzekļiem ir manuprāt nereāli un par spīti visam arī reģionos slimnīcas turpina darboties. Godīgi sakot, es tiešām nezinu kā viņiem tas izdodas- tas tiešām ir apbrīnojami un mani pārsteidz.
Jebkurš risinājums sākas ar problēmas atzīšanu un man tomēr ir cerība, ka šāds raksts liks vismaz pārsimt cilvēkiem aizdomāties. Par piemēriem runājot- manuprāt sāls slēpjas ne tik daudz piemērā, bet izvēļu arhitektūrā. Veselīgs dzivesveids ir jāpadara universāli pieejams unseit ir 2 puses- infrastruktūra un izglītība. Skandināvijā ārsti nerāda piemēru braucot ar riteni, jo ar riteni jau tāpat pārvietojas lielākā daļa pilsētnieku. Ņujorka ierīkoja pāris veloceliņus un riteņbraucēji pēdējos gados saradās kā sēnes. Latvijā es neesmu pārliecināta, ka, ierēķinot traumu riskus, pārvietoties ar riteni ir veselīgi. Līdzīgi- Āzijā ir tiešām grūti pārēsties saldumus, jo saldumi tiek pārdoti nelielos iepakojumos- šokolādes arī 30g tāfelītēs, snikerus 2-pakās, sešpaku iepakojumos vai milzu turzās neredzēju vispār, lielākais saldējumu iepakojums 0,5l utt. Japāna kioskos sviestmaižu un hotdogu vietā to-go uzkožu stendā stāv svaigu dārzeņu salāti un zivju fileju gabaliņi, 0,5l pudelē, blakus kolai, var paņemt arī (nesaldinātu un bez konservantiem) zaļo ledustēju. Tas protams pats par sevi, ka ar piena produktiem un maizi viņi tur neaizraujas.
Šī realitāte un porciju izmēri stipri kontrastēja ar manu pieredzi ASV un R-Eiropā, kur 300g šokolādes tāfele ir pilnīga norma un apmeklējot teiksim biznesa pusdienas ir neveiklas situācijas, jo nekā, kas nesaturētu miltus (glutēna alerģija) uz galda vai ēdienkartē nav.

Atbildēt

ieva_berga 20.12.2013. 23.39

Aaa, skaidrs kādi vēji iepūtuši.
Nu pa punktiem:
>> Lai arī UK kā valsts iztērē vairāk no IKP medicīnai kā LV, tas nenozīmē ka naudas LV medicīnā nav. Milzu summas kas iespējams ir pat lielākas kā Valsts dotās nāk no pacientiem. Gan legāli, gan nelegāli. Daži labi Pētera draugi vada nidaļas kur ārsti var atļauties pirkt jaunus luksusa klases SUVus. Pa kādu naudu? Kur nu vēl tas ka milzu nauda aiziet kardioloģijai un citām lobētām specialitātēm.
>> nu man ir iespēja bijusi salīdzināt gan ierindas ārsta gan vadošo specialistu zināšanas gan LV gan UK – tai pašā specailitātē un tai pašā līmenī – teikim UK consultant un LV profesors. LV vēl ir ko mācīties. Tici man. Par ierindas ārstiem nemaz nerunājot. Tas ka UK/Iriju ir pārņēmusi indopakistāņu armija – ir cits stāsts. Darba ir par daudz, vietējie vairs nevēlas to darīt.
>> Pag, NICE ir slikts, ok. LV vadlīnijas ir labas? Un tās izpilda? Nopietni? Un kuras tad ir tās labās vadlīnijas bezmaksas veselības aprūpei?
>> Latvieši ēd veselīgu pārtiku, ir slaidi utt (pieņemsis ka tā ir) un tā pat mirst biežāk no sirds asinsvadu slimībām. Milzu nauda ko iegrūda sekundārā un terciālā kardioloģijā samazināja mirstību tikai mazliet. Tas kas notiek UK, notiek arī ASV, Kanādā uc. Cilvēki izlaižās.
>>Apinis par rakstīt savu dzeju, neviens tā pat viņu nopietni neņem. Velti tu viņu aizstāvi – varu atgādināt gadijumu ar Coca Cola naudu. Laiku atpakaļ Apinis stipri kritizēja saldinātos dzērienus. Saņēma “ziedojumu” LĀB kasē no Coca Cola un nav vairs dzidrēts ka saldinātie dzērieni ir ļaunums. Tagad cīnās ar treknām kotletēm un točkām – laikam cer ka kāds belašu tirgotājs no Stacijas Laukuma ieskaitīs naudiņu atkal. Gribi lai Apiņa kungs stāstītu ka esi labākā sieviete pasaulē – tas ir iespējams, vajag tikai ieskaitīt naudiņu.
>> nekur nu nekad no plikas runāšanas par to ka jādzīvo veselīgi, neviens pēkšņi nav sācis dzīvot veselīgi. Ir jārāda piemērs. Nav redzēts ka Apiņa kungs uz darbu brauktu ar velosipēdu, neesmu redzējis ka to darītu Kardioloģijas speciālisti, bet esmu redzējis kā to dara tāda paša līmeņa cilvēki Skandināvijas valstīs. Reāls piemērs un 101 debīlu raksteļu vērts. Nav redzēta neviena intervija ar Apini kur viņš stāstītu kā veselīgāk ēst, kurus spota veidus lietot lai mazinātu svaru, stresu un visu pārējo (un ne tikai stāstītu, bet arī pats tā dzīvotu). Tā vietā ir tukša pļurkštēšana par ziemassvētku vecīti kam deg bārda.
>> ak jā, UK slimnīcu ir mazāk uz cilvēku skaita, tas tiesa. Bet kāds ir iedzīvotāju blīvums UK un LV? Nevar uzbūvēt 2 slimnīcas Rīgā un tad visi no Liepājas brauks 3h pie ārsta.

Atbildēt

toms_soiers 20.12.2013. 22.13

Ne tik strauji! :)Daudziem jūsu pieņēmumiem un bažām nav pamata jo:

1) Latvijā pati nedzīvoju, daļēji tāpēc, ka neuzskatu, ka viss ir labi. Es nesaprotu, kur jums rodas priekšstats, ka salīdzinu UK ar Latviju, jo nevienā vietā neko tādu nerakstu. Tas vispirms būtu absolūti neadekvāts salīdzinājums, jo UK veselības aprūpei uz galvu tērē 3x vairāk kā Latvija. Norādu tikai, ka NHS un NICE noteikti neuzskatu par piemēru, kam vajadzētu sekot.
2) Esmu bijusi UK vairākkārt, tiesa ne pie “latviešiem” tā kā grūti iztēloties tās bedres par kurām runājat :)
3) Ar NICE un NHS esmu vairāk uz Tu, jo man par to maksā
4) Es neapšaubu jūsu kontaktus ar Latvijas ārstiem UK, bet jums nav iemesla apšaubīt manus ar ārstiem UK. Šonedēļ vien ar kolēģiem nointervējām veselus 5, savas specialitātes nodaļu vadītājus dažāda izmēra slimnīcās. Protams, NICE bija viens no sarunu tematiem :)
5)Nedaudz demistificēšu Latvijas reģionu problēmu un kāpēc ar UK salīdzināt nebūtu prātīgi. Vienīgais patient cohort skaitlis, ko esmu dzirdējusi visām UK reģionu slimnīcām ar ko tiktāl bijusi saskarsme ir 500’000 galvas uz 1 slimnīcu ar vidēji 600-800 gultām. Rupji rēķinot sanāktu 4 slimnīcas uz visu Latviju: 2 Rīgā un 2 citur. Es tiešām nepārzinu LV slimnīcu situāciju un veselības sistēmu kopumā, bet es esmu pārliecināta, ka LV ir vairāk slimnīcu

Un tagad atbildes uz jūsu jautājumiem:

” Neaizmirsti ka tur srādā vismaz 20 man zināmi latviešu izcelsmes ārsti kuru kompetence savā specialitātē krietni pārsniedz LV darboņus, gribi teikt ka viņi neko nedara, stūbi vazājas pa koridoriem un 14:30 pamet slimnīcas teritoriju? ”

Es nevienā mirklī neapgalvoju, ka ārsti UK slaistās apkārt. Tieši pretēji- slodze ir tik liela, ka pacienti tikpat ka ārstus neredz. [cita starpā, pretjautājums. Es, protams, neapšaubu jūsu paziņu kompetenci, bet kā gan jūs varat salīdzināt viņu kompetenci ar Latvijas vadošo ārstu kompetenci? Kādi ir kritēriji?]

“Beigu beigās – ja jau LV viss tik labi, kāpēc UK cilvēki dzīvo ilgāk? Ar visu aptaukošanos un visu citu ko minēji?”

Neapšaubāmi mūža ilgums UK ir lielāks, un tam ir dažādi iemesli. Kaut vai briesmīgā LV vīriešu mirstības statistika, kas man jau gribās ticēt saistīta ar vēlmi tēlot varoni- smēķēšana, alkohols, trekns ēdiens un traumas.
Un pat ja šī starpība ir statistiski būtiska, gribu vērst uzmanību uz to kāda ir vecāko paaudžu dzīves kvalitāte. Vidējais UK pacients ienāk nu piemēram ar artrītu savos 40-50 gados (diabētiķi vēl ātrāk), pateicoties savam dzīvesveidam. Pastāv reāla iespēja, ka viņš nodzīvos vēl 30-40 gadus un sēdēs uz zālēm par valsts naudu. Zāles, protams, pacienu apjoma dēļ lētākās, ko var dabūt, un līdz ar to arī savas problēmas. Es te pat nesākšu izvērsties problēmās, ko šādi hroniskie pacienti sagādā ārstiem gan laika izteiksmē, gan ar laiku noķerot citas hroniskās slimības, gan kad pret visām valsts sponsorēto zāļu kombinācijām jau ir izveidojusies tolerance.

_______________________

Manas pretenzijas pret NICE ir drīzāk idejiskas un ekonomisku motīvu vadītas, nekā praktiskas. Es piekrītu, ka veselības aprūpe tieši servisa un organizētības līmenī UK ir tiešām pārdomāta. Tomēr paskatoties uz viņu izdevumiem ir skaidrs, ka savu ievērojamu daļu varētu vienkārši izsvītrot, ja cilvēkiem vienreiz ieskaidrotu, ka fritēti Mars batoniņi NAV OK, konservēta Campbell zupa NAV veselīgas vakariņas un kāpiens 2 stāvus pa trepēm NAV sporta aktivitāte. Tās visas ir britu realitātes ar kurām es esmu saskārusies studiju laikā.
Manā skatījumā kā valsts veselības aģentūra NHS ir pilnīgi izgāzies, jo tā vietā, lai mainītu kaut ko pašās problēmas saknēs un agresīvi sakārtotu sabiedrības domu par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, viņi turpina meklēt alternatīvas lētākām zālēm, efektīvākām sistēmām. Un tas viss, lai uzlabotu dzīves miljoniem pacientu, kuriem tā vietā, lai mazinātu simptomus un padarītu vārtīšanos ar čipšu paku pie televizora atkal ērtu un nesāpīgu, vajadzētu mēnesi sēdēt tikai uz dārzeņiem, liesas gaļas un ūdens, dienišķās kontrastdušas un iesākumam vismaz 2 stundas vidējas fiziskās aktivitātes nedēļā. Es esmu gatava saderēt, ka pie šāda režīma pat 1 mēneša laikā pusei slimības simptomi atkāptos.
Tieši šī iemesla dēļ es uzskatu, ka šī raksta autors dara svētīgu darbu, atgādinot, ka veselība tomēr ir mūsu pašu rokās. Un ja mums kā sabiedrībai to biežāk iebāztu sejā, tad problēmas ar mediķu izdegšanu, veselības aprūpes budžetu pārtērēšanu un pat korupciju veselības aprūpē pašas no sevis samazinātos :)

Atbildēt

ieva_berga 19.12.2013. 16.52

Pievienojos visim kam jau līdz kaklam visas tās Apiņa verbālās caurejas. Nu cik var. Jā, ir problēmas, cilvēki maz kustās, neveselīgi ēd, pīpē un dzer utt utjp. Ir viss kur pasaulē būts, nekad un nekur neesmu dzirdējis ka medicīnas autoritīvākā iestāde – Ārstu biedrība, runātu šādā jefiņu stilā. Apiņa kungam vairāk vajadzētu grozīties VM un Saeimā – spiest uz to lai klapē ciet točas, liek vēl vairāk brīdinājuma zīmes uz cigaretēm, māca skolās veselības mācību, pārņem kaut vai britu NICE vadlīnijas slimību profilaksē (kur ģimenes ārstam maksā par katru labi kontrolētu diabētu un hipertenziju) utt. Kur tad vēl problēmas ar mediķu aizplūšanu no Valsts un kolēģu izdegšanu darba vietā. Tur vēl daudz darba, tā vietā cilvēks tērē laiku rakstot humoreskas. Ceru ka Apiņa kungs nesāks tās uzskatīt par citējamām publikācijām, ko pievienot savam “doktora” grādam :)
Un beidziet vienreiz Apini saukt par dakteri. Šis cilvēks jau vismaz 20 gadus nestrādā medicīnā un nevienu neārstē. Viņš ir politiķis, publicists da jeb kas cits tikai ne ārsts.

-1

Atbildēt

toms_soiers > ieva_berga 19.12.2013. 23.16

Es redzu no kuras puses jūs nākat- varam runāt par NICE kā labu piemēru organizācijas, pacientu informācijas un pacientu plūsmas menedžmenta ziņā. Tomēr es neskrietu saukt NICE par labu piemēru tieši valsts veselības politikas ekektīvā īstenošanā. Lielbritānijā ārstēties es neparakstītos.

1) Pacientu apjoma dēļ NICE vadlīnijas, jo īpaši liela apjoma zālēs, spiež uz cenu kvalitātes vietā. Pašlaik vēzis bieži vien 1. un 2. līnijā tiks ārstēts ar zālēm, kuras tika lietotas arī 15 gadus atpakaļ. Ar retām kaitēm situācija bieži vien ir vēl švakāka. Situāciju nakamgad ar reformām piežmiegs vēl vairāk.

2) Pat sirgstot ar retām, nopietnām kaitēm cerības satikt dakteri pavīd varbūt reizi, divas gadā. Ļoti daudz pacientu kontakta tiek uzgrūsts uz medmāsām un ģimenes ārstiem.

3) Tajā pat laikā sabiedrība UK ir slima un aptaukojusies. No savām mana vecuma (<25) britu paziņām, noprotu, ka izglītība par veselīgu uzturu un dzīvesveidu kopumā skolās netiek sniegta. NHS budžetā mazāk kā 5% tiek tērēts sabiedrības izglītībai. Man jau šķiet, ka britiem vajadzetu tādu Apini, kas paskalo smadzenes publiskā telpā :)

Atbildēt

ieva_berga > ieva_berga 20.12.2013. 01.24

He he, Apiņa brūte iečivinājās :) Kur tad pat Apiņa kungs? Vai nebūs satiražējis tik daudz rakstus (šitas starp citu 1:1 jau tika publicēts Apollo.lv), ka nespēj nokomentēt visus komentārus :) Man daudz vairāk gribētos dzirdēt Vadoņa domas par korupciju medicīnā, kukuļkiem, ārstu pārprodukciju, vadošo speciālistu darbošanos 10 iestādēs vienlaicīgi. Un ne tikai domas bet idejas ko darīt lai tā nebūtu. Tā vietā Vadonis raksta satīriskas komēdijas.
Meitiņ, aizbrauc uz to pašu UK un pati savām ačēlēm paskaties kas tur notiek. Ir ļoti labi reģioni ar bagātu NHS un ir visādas bedres kur medicīnas gandrīz nav. Un tie tavi “latvieši” pārsvarā pa tā bedrēm arī dzīvojās. Neaizmirsti ka tur srādā vismaz 20 man zināmi latviešu izcelsmes ārsti kuru kompetence savā specialitātē krietni pārsniedz LV darboņus, gribi teikt ka viņi neko nedara, stūbi vazājas pa koridoriem un 14:30 pamet slimnīcas teritoriju? Gribi redzēt ka LV nav medicīnas – aizbrauc uz Latgali kaut vai. Ir tādi ģimenes ārsti, kas pacientam ar neskaidru anēmiju, kas izraisijusi ģīboni, pasaka kā anēmija ir no nerviem un tālākos izmeklējumus neveic. Ja Rīgā vēl daudz maz kaut kas notiek, tad daudzos reģionos ir totāla bedre, neviens UK/Irijas reģions nestāv klāt.
Beigu beigās – ja jau LV viss tik labi, kāpēc UK cilvēki dzīvo ilgāk? Ar visu aptaukošanos un visu citu ko minēji? LV tak ir milzīga KSS saslimstība, zīdaiņo mirstība, ielaistie vēži utt.
Apinis par līdzīgām izdarībām UK sen sēdētu cietumā, tas ir kā bankā.

Atbildēt

Ieva 18.12.2013. 16.32

Pierīšanās, kā jau Apinis raksta, pieder pie latviešu tautas tradīcijām. Savukārt sistemātiska pārēšanās – ne.
Tāpēc jau nevajag nolikt Ziemassvētkus… Visi resnie ir tikai un vienīgi pašorganizētības trūkums. Var taču ēst drusku mazāk, neēst pēdejo maizes šķēli vai zupas bļodu vakariņās. Tāpēc visi resnie ir ar vāju raksturu- tā ir vislabāk redzamā vizuālā pazīme. Atrunas ar sirdi, ķermeņa uzbūvi, un ko vēl ne, ir tikai un vienīgi atrunas. Pie kam vieglāk ir kaut ko neapēst, kā lieki apēsto izsportot. Tie kas resni, nevar pat sevi savākt, kur nu runāt par pārejo.
Tā kā par šo piekrītu Apinim. Izēšanās ir viena no mūsu kolektīvi piekoptajām izvirtībām. Smuka ēdienu noformēšana, atmosfēra, sveces, muzika ir atribūti tam.
Bet būt pareizam un labam ir neinteresanti. Nevaru atcerēties autoru un citēt, bet doma bija, ka tikai mūsu netikumi padara dzīvi krāsainu. Un tāpēc varbūt pāris reizes gadā arī ir vērts kārtīgi pieēsties. Un iedzert drusku. Šampanietis ir alkohols un kaitīgs, bet iedzeršu gan to gadu mijā…
Un kā tai krievu teicienā bija – tas, kas nesmēķēs un nedzers, nomirs vesels…

Lasot Apiņa rakstu, īsti nav skaidrs, ko autors mēģina pateikt. Vai tādi esam? – jā tādi esam!

Atradu:
“Principi jāpārkāpj, citādi tie nedara nekādu prieku.”
Ē.M.Remarks

-2

Atbildēt

janis17 > Ieva 18.12.2013. 19.41

ķīps tas tāds pārāk vienkāršots un analfabētisks skats uz problēmu :)
piemēram, kas to zina, ko mēs ēdam? Kādus augšanas, ēstgribu veicinošus līdzekļus, hormonu preperātus utt. izbaro liellopiem, cūkām, vistām, pīlēm, graudiem, utt.? Tos mēs apēdam. Bez tam, cilvēks nav un nevar būt piemērots šādam dzīvesveidam ar šādu stresa līmeni, daba prasa kompensāciju…
Medicīna šodien min šādus galvenos
Aptaukošanās iemeslus:
Aptaukošanās jeb adipozitāte ir slimība, kas saistīta ar pārmērīgu tauku uzkrāšanos, kā rezultātā pasliktinās veselība. Visbiežāk liekā svara rašanās ir vairāku faktoru kopums.
Ģenētiskie faktori
Aptaukošanās var tikt nodota no paaudzes paaudzē, tātad tai ir ģenētisks pamats. Diemžēl mēs nezinām, kā gēni nodod resnumu vai tievumu. Zināms, ka gēni, ietekmējot smadzeņu daļas, kontrolē apetīti un sāta sajūtu un arī to, kā ķermenis uzkrāj vai sadedzina kalorijas.
Tomēr katrā ģimenē ir savi dzīvesveida un uztura paradumi, kas varētu būt liekā svara rašanās iemesls. Nereti ir grūti noteikt, vai konkrētajā gadījumā aptaukošanās iemesls ir ģenētiski veidojies, vai tomēr neveselīgu paradumu rezultāts.
Dzīvesveids
Dzīvesveids vistiešākā mērā ietekmē liekā svara rašanos. Ēšanas paradumi, ikdienas fiziskās aktivitātes, nodarbošanās un atpūtas veidi var veicināt vai mazināt tauku uzkrāšanos organismā. Vide visapkārt mudina ierobežot kustības, izvēloties pārvietoties automašīnās, darbu paveikt, sēžot pie datora, un iegūt informāciju, skatoties TV. Mūsdienu cilvēkiem ir tendence ēst vairāk, nekā patērē viņu organisms.
Psiholoģiskie faktori
Psiholoģiskie faktori ietekmē cilvēka ēšanas paradumus. Vieni sāk vairāk ēst brīžos, kad ir stress, negatīvas emocijas, pārdzīvojums, dusmas, nomāktība. Turpretī citi šo faktoru ietekmē atsakās no ēdiena. Nereti pašam ir grūti atzīt, ka ēšanas traucējumi ir psiholoģiska rakstura problēma, kas nepakļaujas kontrolei.
Fiziskas slimības
Dažas slimības var veicināt aptaukošanos un svara pieaugumu. Starp tām ir hipotiroīdisms, depresija, daži sindromi un atsevišķas neiroloģiskas atbildes reakcijas, kas var rosināt vēlmi ēst pārāk daudz. Arī ārstniecības līdzekļi – steroīdi un daži antidepresanti – var izraisīt svara pieaugumu. Ārsts zinās pastāstīt vairāk par slimībām, kas ietekmē svara pieaugumu vai rada papildus grūtības svara zaudēšanā.

Atbildēt

Ieva > Ieva 18.12.2013. 20.59

Atrunas, atrunas, atrunas! Var ēst, un var neēst. Iemesli ir tikai atrunas. Viss tas izskatās pēc pamatojuma meklēšanas, kāpēc ēst, un būt tuklam.

Un tukls esi, jo ir psiholoģiskie…ģenētiskie… faktori.
Tas neesi Tu, tas ir kaut kur ārpus!
Ēd, jo Tev tam ir attaisnojums!
Atvainojos, ka aizrādīju par Tavu (gastronomisko) izlaidību!

-1

Atbildēt

janis17 > Ieva 18.12.2013. 22.25

Ķīps, nu ja tas cilvēks, kuram ir, piemēram, ģenētiski noteikta tieksme uz aptaukošanos, piespiedu kārtā neēd, viņš bez tukluma iegūst virkni citu veselības problēmu, visupirms aknām…
Ar medicīniskiem spriedumiem vajadzētu tomēr speciālistiem runāt…

Atbildēt

Ieva > Ieva 19.12.2013. 08.50

Nu, tā ir populārākā atruna- māte vai tēvs tāda bija, man ar nav kur likties..
Vienam no 10 000 tā arī ir, bet 9 999 nav. Vai tas “kam ģenētiskā” iedzimtība ir pamēģinājis ēst mazāk? Nu, nevis diētu, bet vienkārši katru reizi ēst mazāk?
Atbildi zinu – “nē, nav vērts, jo man jau iedzimtība…”
Un ārsti reti kad tuklumu attaisno. Arī augstāk esošais Apinis. Tieši otrādi, saka, ka tas ir hipertonisko, sirds un asinsvadu, insulta pamats…

Lai ēstu drusku mazāk, pie ārsta nav jāiet. Vienkārši ir jābūt gribasspēkam.

-1

Atbildēt

toms_soiers > Ieva 19.12.2013. 09.10

Nav tādas lietas kā resnuma vai tievuma gēns, ir tikai dažādi vielmaiņas gēni. Teikt, ka aptaukošanās pamatā ir ģenētiska, būtu tāds pats absurds kā teikt, ka 2. tipa diabēts vai insulti ir pamatā ģenētiski. Zini, ka slikti panes kādu konkrētu pārtikas grupu vai ģimenē ir bijusi slimības vēsture? Tad nevis gaidi galu, bet izslēdz attiecīgos ieradumus, kas mēdz novest līdz slimībai.
Latvijā, piemēram, sirds slimības ir izteikti bieži sastopamas. Un jā, var jau būt daļai mums ir gēnu variants, kas nekaunīgi paredz, ka visi tie litri krējuma, majonēzes un kilogrami speķa pīrāgu nosēžas uz artēriju sieniņām, bet.. Vai tāpēc tas mūs atbrīvo no atbildības par savu veselību?

Atbildēt

janis17 18.12.2013. 15.28

Šāda šausmu stāsta vietā Apiņa kungs varēja uzrakstīt 10 ēdienu receptes veselīgiem Ziemassvētkiem, nevis pārpālī esoša krieva deadmoroza degošo bārdu censties pielīmēt visiem latviešiem…

+10

-4

Atbildēt

toms_soiers 18.12.2013. 15.28

Lai arii cik skarbi tas nebuutu, shis raksts ir pilns patiesiibu. Jo iipashi jau par uzturu.

Varbuut Dr. Apinis pats vareetu staadiit priekshaa kaut aptuvenu pacientu skaitu, kas kaut vinja pasha slimniicaa regulaari seezh uz zaaleem kaa Bipreterax vai Betaloc, kas paredzeetas asinsspiediena samazinaashanai.

Un tad varbuut arii pie reizes, cik nodoklju maksaataaji par shiim un citaam, liidziigaam “dziivesveida” zaaleem gadaa samaksaa.

-3

Atbildēt

Inese 18.12.2013. 14.41

Būtu svētīgi pārbaudīt Apiņa k-ga psichisko veselību.

-3

Atbildēt

lebronj2356 18.12.2013. 12.53

Pirmkārt pievienojos visiem, kam šī gaušanās un Apiņa konstantais un neiztrūkstošais negatīvisms ir apnicis. Otrkārt pirms kāda laika gadījās redzēt autoru uz ielas – nu neizstaroja propogandētais veselīgums no pīpošanas, taukainu ēdienu u.c. inžu apkarotāja, gluži pretēji….tas nozīmē tikai to, ka arī garīgi ir jādzīvo veselīgi, kas attiecas uz lielu daļu LV iedzīvotāju, ne vienu Apini vien !

-3

Atbildēt

Ojārs > lebronj2356 18.12.2013. 13.31

Starp citu, piekrītu, Apinis izskatās daudz vecāks par to vecumu, kas rakstīts viņa pasē.

-3

Atbildēt

dzintarz 18.12.2013. 11.41

Godīgi sakot, man Apinis ar saviem rakstiem jau ir galīgi..
===========
Pat Pleskavas Ceļa dakters beidzot sācis izprast..
Smagā šlurā esi iekļuvis, dakter.

-3

Atbildēt

kkristaps 18.12.2013. 11.29

Senie latvieši necentās saķēzīt citiem Ziemassvētkus ar glupiem rakstiem Apziņa, ka raksta autors ir vienīgā gaišā bāka tumsības jūrā, varētu būt pašam visai tīkama, taču pārējiem visai pretīga.

-4

Atbildēt

Gaisma; Enģelis 18.12.2013. 10.42

Zin, kam kam, bet Apinim tiešām derētu drusku ieraut, lai pasaule drusku košākās krāsās rādītos;)

+12

-4

Atbildēt

Alise 18.12.2013. 10.28

Godīgi sakot, man Apinis ar saviem rakstiem jau ir galīgi apnicis…

+11

-5

Atbildēt

Vaira Tempele > Alise 19.12.2013. 22.35

Visgaršīgākais 8.2% Labieša alus “Pēteris Apinis”. Prozit!

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Latvisku Ziemassvētku ievadvārdi par pierīšanās tikumu

Komentāri (36)

Saistītie raksti