Aizverot zemes tirgu, aizvērsim lauksaimniecības attīstību
Saistītie raksti
Īsumā /
2. jūnijs
Latvija vienā lappusē
Īsumā /
7. aprīlis
Latvija vienā lappusē
Komentārs /
27. marts
Zaļie asni
Tēma /
2. aprīlis 2023
«Labāk maziņš, bet savs»
Intervija /
8. marts 2023
Jaunie ministri. Mūsu nākotne ir eksportā
Komentāri (49)
info 18.12.2013. 20.26
Buusim godiigi, aarzemnieki, kuri gribeeja – zemi nopirka….
A autores maize naak no shaadu aarzemju lauksaimnieku knsulteeshanas.
Un tie, kas uzskata, ka lauksiamniekam ir jaastraadaa ar PTZ vai MTZ, lai iet un nosveraas zaraa :)
0
Juris Dzelme 18.12.2013. 05.10
modernā lauksaimniecība – tā ir indēšanas saimniekošana !!! uzlies indi, sabērs minerālmēslus- tas viss satek upēs, to ieelpo cilvēki !!!
tad lai latviešiem ir tādi pat finansu resursi kā i tiem eiropiešiem – nevienlīdzīga attieksme !
0
brigita_damme_rtk_lv 18.12.2013. 00.57
Ar skaļiem saukļiem, bet apakšā šauras intereses
http://www.actusq.lv/?inc=22&menu=71
Variet šo nosaukt par kārtējo “ad hominem” ;)
0
Rita Lazda 17.12.2013. 16.56
Tak kas liedz sakārtot likumus? Piemēram ieviest papildlikumus, kur ja cilvēks nenodarbojas ar lauksaimniecību, kaut iegādājies ir lauksaimniecības zemi, lai viņš maksā sodu un zeme tiek atsavināta. Var tak apiet likumu, ka zemi var iegādāties, ja dzīvo uz vietas – lūdzu var pirkt, bet lai ir labums valstij. ES tāpat eksistē visādi knifi, kas saistās ar pašvaldībai maksājamajiem maksājumiem utt., kas ne visiem ir vienādi. Tajā pašā Gērnsijā vai Džērsijā tiem kas nav vietējie ir jāmaksā dubultā par īpašuma iegādāšanos. Ir tak vēl visādi piemēri – neviens tak nespiež latviešus darīt visu pilnīgi precīzi par sliktu sev.
Piemēram, UK joprojām eksistē muižnieki, kas tagad ir lielu zemes platību īpašnieki, kas iznomā zemniekiem zemi – viņiem tak arī eksistē tāda patvaļa, ka šie zemniekam kas iznomā zemi dod īres līgumu uz gadu(!). Tādas muļķības ES nekārto un pašiem ir jākārto tās lietas kā darāmas, jo UK daudzi zemnieki tieši šī iemesla dēļ ka zemes līgums nav pagarināts ir aizgājuši no dzīves pakaroties. Un pilnīgi noteikti ir jālikvidē maksāšana par zemes neapstrādāšanu – tā nekādu ekonomisko labumu valstij kopumā nedod – ja ir tāda vēlme atstāt zemi lai tur nenotiek lauksaimniecības darbība, lai zewme to iegādājas un atstāj sev, nevis maksā citiem. Ja nevar apstrādāt zemi un negrib būt zemnieks, lai pārdod – zemei tāpat kā nekustamajam īpašumam ir jāpelna – tas ir galvenais brīvā tirgus likums.
Jā, tur jau ir tā lieta, ka latvieši var zemi iegādāties citur un to neviens neliedz, bet visi pircēji zin, ka viņiem līdz ar īpašuma iegādāšanos ir kaut kādi pienākumi un tie var būt arī diezgan strikti un ierobežojuši, bet tikai Latvijā šādu noteikumu vietā tiek piedāvāts satraukums. Bez tam – nekustamā īpašuma aplikšana ar pašvaldības nodokļiem un pakalpojumiem ir lielisks pašvaldību un organizāciju kases papildinājums – ārzemēs dzīvojošie latvieši šos maksājumus maksā un ne jau mazos.
2
Inese > Rita Lazda 18.12.2013. 00.20
whateva Tak kas liedz sakārtot likumus? Piemēram ieviest papildlikumus, kur ja cilvēks nenodarbojas ar lauksaimniecību, kaut iegādājies ir lauksaimniecības zemi, lai viņš maksā sodu un zeme tiek atsavināta.
==========================
Ko nozīmē – “atsavināta”? Tu esi netīrs komūnists, vai?
http://www.soaphockey.com/images/kill-a-commie.jpg
0
Rita Lazda > Rita Lazda 20.12.2013. 05.18
Komunists zemi atsavinātu un īpašnieku vai nu pie sienas vai uz Sibīriju. Ja tev ir mazs bērns un tu viņu neaudzini ar pareizām metodēm, tad viņu arī atsavina mūsdienu sistēmā… un tas manuprāt, gan ir daudz drausmīgāks noziegums pret privāto īpašumu, kā kaut kādas zemes atsavināšana, ja cilvēks nepilda likumus, tā ka uztver normāli – šur tur autovadītājiem kas brauc dzērumā auto arī atsavina, tas nekas ka lielajam vairumam pēc tam jāmeklē jauna profesija.
Neko neteicu par vienīgās pajumtes atsavināšanu, kas Latvijā un citur no banku puses jau sen izskatās ka ir norma un maz cilvēku ir izglītoti attiecīgajos ES likumos. Migranti un bēgļi zin daudz vairāk par savām tiesībām, kā ES pavalstnieki.
Un būsim reāli – Latvijas zemes un nekustamā īpašuma tirgus jau sen izslīdējis no latviešu rokām dažādu iemeslu dēļ. Tālākā problēma nav par katru cenu dabūt to zemi atpakaļ(Un kam tas vajadzīgs? Ja cilvēks negrib saimniekot, tad nevar piespiest. Vienīgais ko varētu darīt ir dot kaut kādas nodokļu atlaides vietējiem cilvēkiem, kas ar to grib nodarboties, bet tam tak ir nepieciešamas arī valsts investīcijas infrastruktūrā, kas ne visur notiek), jo ne visiem ir nauda lai to apsaimniekotu, bet gan lai šī zeme no īpašnieka puses dod labumu vietējiem pastarpinātu nodevu un nodokļu veidā un arī ar saimniecisko darbību.
0
janis17 17.12.2013. 13.34
Latvijā jāveido normāls zemes nomas tirgus. Ja vietējiem vai ārvalstu lauksaimniekiem tik ļoti vajag manu “lieko” zemi, lai piedāvā atbilstošu nomas maksu – renti.
Citādi zemes pirkšana ir nevis lauksaimnieciskās ražošanas, bet nekustamā īpašuma investīciju spekulatīvs objekts.
Lauksaimnieciskās zemes cena Latvijā ir ārkārtīgi zema – aptuveni vienas ražas vērtē un tas nav īsti normāli no zemes īpašnieka viedokļa.
3
lebronj2356 > janis17 17.12.2013. 14.04
Redz pret to normālo nomas tirgu arī šīs likumprojekts arī ir – jo lielbaroniem netīk maksāt saprātīgas rentes, tā pēcāk nevar jaunus traktorus ik pa pāris gadiem pirkt un naudā peldēties ! Pati Straujuma izpļurkstējās, ka esot negatīva tendence zemes nomas maksām augt…..komentāri lieki – tāpēc davai liksim 3% NĪN, ja zāles stiebriņš pastiepies garāks kādām “dīvānzemniekam”, lai nemaisās lielbaroniem pa kājām !
0
janis17 > janis17 18.12.2013. 23.19
Krix, tieši tā! ZM ar straujumu priekšgalā strādā tikai baronu interesēs!
Vidējiem ir milz;igs birokrātijas slogs, mazajiem vispār 0% cerību uz attīstību.
Grūti konkurēt, ja lielajiem viss tiek par pusvelti dāvāts, bet mazajiem jāpērk viss pašam.
0
janis17 > janis17 18.12.2013. 23.22
nulle Kas tev traucē iznomāt zemi ārzemniekam.
Neviens nespiež pārdot.
_____________________________
Pareizi, bet normāla noma reti kuru interesē, gatavi maksāt kapeikas ap Ls 50-70 par ha jau skaitās labi. Zināšanai no 1 ha var novākt ražu ap Ls 1800 bruto, tas ir ap Ls 1500 netto (kad atskaitītas visas izmaksas).
Normāla nomas maksa būtu ap 20% no ražas vērtības, nu pats minimums 10%.
Tāpēc es uzskatu, ka pelnīšana ar lauksaimniecisko ražošanu nav viņiem prioritāte. Vairāk interesē finanšu shēmas (iznomātu nevar ieķīlāt), vēlāka spekulācija ar zemi. Saparcelēšana – lauksaimniecībā tas nozīmē minimāli 500 ha vienuviet.
0
Vera Moisejenko 17.12.2013. 12.27
Tā kā Latvija nav nedz Francija, nedz Zviedrija vai Vācija ne savas teritorijas, ne iedzīvotāju, nedz īpašas labklājības un pozitīvas ekonomikas izaugsmes valsts, tad vēl atlikusī vienīgā tās bagātība ir tās cilvēki, zeme, ūdeņi un meži.Ir pienācis pēdējais laiks domāt tautsaimnieciski, un raksta autore to cenšas darī, tikai, ievērojot iepriekšējo norādi, zemes iegādes vīzijas rakstā, manuprāt, ir nedaudz nobīdītas.Skaidrs ir viens, ar šo resursu- zemi neviens nedrīkst mētāties pa labi vai pa kreisi, jo sekas var izrādīties katastrofālas.Uzskatu, ka Latvijas zemi iegādāties- pirkt drīkstētu tikai Latvijas lauksaimnieki, kas ar šo saimniekošanas veidu nodarbojas, bet nebūtu arī prātīgi aizliegt iegādāties lauksaimniecības zemi tiem Latvijas iedzīvotājiem,kuriem nav lauksaimnieka izglītības, jo tas būtu tāds pats, kā aptieku iegādes un vadības princips, bet zeme nav veselībai bīstams objekts.Kā panākt, lai nepārkāptu starptautisko vienošanos par atļauju zemi iegādāties citiem ES`pilsoņiem? Domāju, ka būtu jāpieņem likums, ar kuru tiktu noteikts, ka šīs kategorijas zemes pircēji Latvijā var nopirkt zemi tikai uz ierobežotu laiku, piemēram 99 gadiem, pēc tam zeme, ja tās īpašnieks nav kļuvis par Latvijas pilsoni, tiek nopirkta no zemes īpašnieka ārzemnieka no valsts puses par Latvijas valsts līdzekļiem, iegādājoties zemi par tās kadastrālo vērtību, kāda tā būs pēc 99 gadiem.Ja gadījumā ārzemnieks ātrāk izdomā pārdot iegādāto zemi, valstij jānosaka pirmpirkuma tiesības par cenu, kas nav lielāka par zemes kadastrālo vērtību uz darījuma veikšanas brīdi. Nopirkto zemi valsts varētu pēc tam ievietot speciāli izveidotā Valsts zemes fondā, no kura to varētu nopirkt tikai Latvijas lauksaimnieki.
Par vietējo lauksaimnieku aprobežotajiem finanšu resursiem zemes iegādes jautājumā- lai stimulētu un atbalstītu vietējos lauksaimniekus zemes iegādes jomā, valsts varētu pārdot tādiem zemniekiem zemi no valstij piekrītošām zemēm , nosakot zemes nomu ar izpirkuma tiesībām uz 50 gadiem (piemēram).Nomas maksai un izpirkuma maksai ir jābūt adekvātai zemes auglībai un ekonomiskajai situācijai valstī, lai šāda veida zemes pirkums būtu izdevīgs un racionāls abpusēji.
0
Inese 17.12.2013. 12.08
Latvijai vajadzētu tuvināties ideālam. Un ideāls šajā gadījiena varētu būt Ziemeļkoreja. Tur nu pilnīgi noteikti neviens ārzemnieks nevar iegādāties zemi, ne lauksiamniecības, ne dajebkādu citu.
Par dzīvi Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, par tās tautas uzticīgo sekošanu diženajām Čuhče idejām vairāk var palasīt še – http://juche-songun.ru/
1
Rita Lazda > Inese 20.12.2013. 05.45
Ideāli ir tur kur tu neesi. Nonāktu ZKorejā pie interneta netiktu – un ne jau pārnestā nozīmē.
0
lebronj2356 17.12.2013. 11.33
Pilnībā neatbalstu autori, bet jāsaka, ka lielsaimnieku lobistu ZSA projekts ir pateisi idiotisks un izstrādāts savtīgu interešu nolūkos, kurus diemžēl aktīvi lobē gan ZM, gan arī LADs. Latvija nav ieinteresēta tajā, lai Latvijas zeme un NĪ kopumā būtu masveidā ārvalstnieku rokās, tur var tikai piekrist. Bet vēl mazāk Latvijas interesēs būtu, lai laukos veidojās vācu baronu laiku/kolhozu laiku milzīgas saimniecības, kas par lētu naudu nodarbina pāris mazkvalificētu darbinieku – tieši uz šādu modeli tiecas lielsaimnieki, jo arī parastam Latvijas pilsonim, kam nav zemkopības iemaņu vai firmas pēc pašreizējās redakcijas(kura paldies Dievam ir noraidīta) nebūs iespēju pirkt zemi, ja nu vienīgais citi zemnieki cēli no tās atkratīsies…Un jāatgādina, ka ne jau ārzemnieku dēļ šī visa jezga sākās – sākās tāpēc, ka lauku zemes un to nomas cena, daļēji to pašu spekulāciju, daļēji platībmaksājumu un lauksaimniecības produktu cenu pieauguma rezultātā, ir krasi pieaugusi – un tad nu tiem, kas to ir pieraduši nomāt par kapeikām vai vēl labāk baltu velti un/vai kas ir par lētām naudām sagrābušies milzu platības ar kuru palīdzību pumpē laukā ES fondus un platībamaksājumus ir mieles dalīties peļņā. Tad nu var sava lobija ietekmē esošajā ZM fiksi paģērēt, lai cilvēkiem caur paaugstinātiem NĪN un šādiem likumiem vienkārši piespiestu pārdot/iznomāt zemi “pa lēto”, jo zemnieku atbalsta pasākumi arī Latvijā ir maksimāli vērstu uz lielsaimnieu atbalstu….Paredzētie likuma grozījumi Latviju atsviež atpakaļ feodālismā un sociālisma kokteilī, jo pēc būtības neviens nevar likt man rīkoties ar savu īpašumu pret manu gribu, bet tas ir tieši tas ko nemitīgi vēlas ZM un LAD kladzinot par milzīgām neizmantotām platībām – kuras gan braukājot par Rietumlatviju un Vidzemi neizdodas ierudzīt. Drusku neomulīgi metas no ZZS atgriešanās….
11
Vit?lijs Platpirs > lebronj2356 17.12.2013. 11.38
Kolhozu pluss bija diversificēta saimniekošana, tie nodarbojās ar daudzām nozarēm tādējādi nodarbinot iespējami daudz darbinieku. Patreizējo lielsaimnieku mīnuss ir ka tie darbojas vienā konkrēta darbības sfērā, to maksimāli mehanizējot, kas ir labi no produktivitātes viedokļa, bet neder kā nodarbinātības radītājs. Tāpēc arī dažu lielsaimnieku alkatība ir jāierobežo. Limitēts apsaimniekojamās zemes daudzums būtu noderīgs.
0
lebronj2356 > lebronj2356 17.12.2013. 11.49
Kolhozi ir tikpat pretdabiski, kā tagad veidojošās latifundijas Latvijas laukos – kā vieni, tā otri spēj pastāvēt tikai ar dāsnu valsts atbalstu un protams abi, masīvi izmantojot ķimikālijas noplicina zemi – ja kāds netic, var paskatīties laukos, kā notiek mēslošana un miglošana, tiesa R Eiropā ir vēl trakāk, bet tur vismaz nekaunīgā kārtā netiek klaji lobēti lielsaimnieki, jo tur saprot mazo un ģimenes uzņēmumu/saimniecību nozīmi ! Nesaprast to Latvijā, kur zemes pret iedzīvotāju skaitu ir tik daudz ir vienkārši truli un tas viss rezultēsies ar latviešu ierastās lauku vides degradāciju un masveida imigrāciju !
0
Jânis Bankoviès > lebronj2356 17.12.2013. 11.55
Varu viedoklim pievienoties, BET
1. Lauksaimniecība ir industrializējies, bez variantiem, visā pasaulē( nu vismaz tajā tās daļā, kuru uzskatam par sev piemērotu), un gluži saprotami, ka mazs skaits cilvēku menedžē 1000 ha platības.
2. Biolauksaimniecība(mazo saimniecību prioritāte) ir tāda bagāto valstu izklaide( tie kas ir gatavi par tādu produktu maksāt tik cik grib (objektīvi protams) šis biolauksaimnieks, arī Rietumos nav daudz), blakusprodukts industriālajai lauksaimniecībai.
3. Neredzu iespēju, kā laukos, neradot lauksaimniecības, mežsaimniecības pārstrādes ražotnes-rūpniecību palielināt nodarbinātību.
Rietumnieku investīcijas lauksaimniecības zemēs neko kopējā bildē neuzlabos, tikai radīs lielāku spiedienu uz vietējiem “pelēkajiem baroniem”, kas lai vai kādi tomēr ir mūsējie, ar atbilstošām saistībām pret pārējiem mūsējiem.
0
esmeralda_se > lebronj2356 17.12.2013. 12.36
WAT >>>kas lai vai kādi tomēr ir mūsējie, ar atbilstošām saistībām pret pārējiem mūsējiem.>>>
Ha ha ha… Pamēģiniet pastrādāt mēnesi par strādnieku pie vietējā un mēnesi pie dāņa.
Tad redzēsi “saistības”.
Nesaku, ka vienmēr, bet vairumā gadījumu.
0
Jânis Bankoviès > lebronj2356 17.12.2013. 13.06
Tu Raiča esi strādājis pie LV lielsaimniekiem, vai drīzāk Tu domā mazos biolauksaimniekus, kuriem gluži objektīvi darbaspēka algošanai ir tikai vēdertiesa, vai maksimums sezonas darbam santīmiņš, jo tomēr mērogs prasa iesaistīt tikai ģimeni?
0
esmeralda_se > lebronj2356 17.12.2013. 13.10
Lielsaimniekus.
0
Ieva Klauberga > lebronj2356 17.12.2013. 13.15
Tas raksts, liekas, klaji lobē ES naudasmaisus. Būtu nepieciešama valsts atbalsta programa vietējiem zemniekiem kredītu, uz izdevīgiem noteikumiem, vai nomas veidā. Sevišķi atbalstot mazos un vidējos zemniekus. Mums visu laiku stāsta, ka zemnieks ar 5 ha zemes nevar pastāvēt. Muļķības. Izeja ir šaurā specializācijā. Kas liedz vietējam zemniekam pārtikt no piemēram 3ha ķiploku vai 2ha sparģeļu audzēšanas. Cita lieta ir lielie zemnieki – tiem arī 2000 ha būs par maz. Jāskatās ko valsts iegūst ilgtermiņā. Varbūt Dānijā ir augsti intensīva lauksaimniecība, bet zeme tur visur ir noplicināta un visa Dānija smird – burtiskā nozīmē, no lauksaimniecības ķīmijas. Tas varētu būt piemērs tam, kur varam nonākt mēs nākotnē, ja lauksaimniecībā sāk prevelēt klajas biznesa intereses. Vēljoprojām mums strādātgriboši cilvēki laukos ir – galvenais tos nepazaudēt nejēdzīgas lauksaimniecības politikas dēļ.
0
Alise > lebronj2356 17.12.2013. 14.11
Pievienojos gan krix, gan WAT.
Šis raksts, protams, ir vienos vārtos, bet arī lielsaimnieku lobija priekšlikumi ir kretīniski. Abas puses labas.
WAT un Raicha – tie mūsu lielsaimnieki, tāpat kā pārējo jomu uzņēmēji ir dažādi – ir kapeikpi..ji un ir kas maksā ļoti normāli. Ir pat tādi, kas labiem sezonas darbiniekiem maksā visu cauru gadu, pat ja nav konkrētā brīdī darbs ko iedot, lai nodrošinātu, ka būs darbaspēks vajadzīgajā laikā. Tā kā ir visādi ar tiem lielsaimniekiem (kā jau ar visiem cilvēkiem). Un arī ārzemnieki lauksaimnieki, kas te saimnieko, ir dažādi.
0
Ieva Aile > lebronj2356 18.12.2013. 18.43
Ar industriālo lauksaimniecību ir saistītas daudzas nopietnas vides problēmas. Latvijā veiktie pētījumi laikā no 1991. līdz 1998. gadam liecina, ka 38% zemju ir raksturīga augsnes paskābināšanās, 36% – organiskās vielas un barības vielu samazināšanās.
Palielinoties augsnes skābumam un samazinoties organiskās vielas saturam, augi mazāk izmanto barības vielas, toties pastiprinās piesārņojošo vielu uzņemšana, it sevišķi, ja lauki tiek apstrādāti ar dažādiem pesticīdiem. Vietumis meliorācijas sistēmu sliktas apsaimniekošanas rezultātā notiek augsnes pārpurvošanās un anaerobo apstākļu dēļ tiek veicināta augsnes paskābināšanās. Šo procesu veicinājusi lieljaudas tehnikas lietošana astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Turklāt tajos laikos lielākoties ara 24 cm un dziļāk, kaut zinām, ka aktīvākā mikroorganismu darbība noris augsnes virsējā slānī līdz 14 cm dziļumam. Mikroorganismi tika aprakti un nosmacēti. Mikroorganismus daļēji iznīcināja un augsni paskābināja bezūdens amonjaka un amonjaka ūdens iestrādāšana. Visas šīs darbības veicināja tā saucamās arkla zoles veidošanos.
Lietojot lielas minerālmēslu un pesticīdu devas, bet neņemot vērā augsnes īpašības, piemēram, augsnes adsorbcijas kapacitāti (AAK)*, minētās vielas lietus un sniega kušanas ūdeņu ietekmē ieskalojas augsnes dziļākajos slāņos.
R. Timbāres, L. Reinfeldes un S. Porietes pētījumu rezultāti liecina, ka 216,7 tūkstošos ha jeb 11% no lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Latvijā, no apkārtējās vides piesārņojuma viedokļa, agroķīmikāliju lietošana ir stingri ierobežojama, bet 1188,8 tūkstošos ha jeb 58% zemju to lietošanā jāievēro daļēji ierobežojumi. Cenšoties iegūt lielāku ražu daudzi lauksaimnieki neņem vērā, ka no augsnes izskalotās barības vielas un pesticīdu atliekas piesārņo gan virszemes ūdeņus, arī Baltijas jūru, gan pazemes ūdens krājumus. Pesticīdu un minerālmēslu atliekas ietekmē faunu un floru arī ārpus saimniecības teritorijas. Un rezultātā radās tagad jau zināmās problēmas – ūdeņu eitrofikācija, pesticīdu atlieku nokļūšana dzīvnieku barības ķēdē un arī to ietekme uz atmosfēru.
0
Ieva Aile > lebronj2356 18.12.2013. 18.48
Šobrīd Dānija ļoti rūpējas par ūdens tīrību. Bet tā nav bijis vienmēr. Agrāk liels lauksaimniecības un rūpniecības kaitīgo notekūdeņu daudzums tika izvadīts mūsu upēs, ezeros, ostās un apkārtējā jūrā. Bija jāizveido liela politiskā griba un daudzu gadu mērķtiecīga likumdošana, pētījumi, inovatīvas tehnoloģijas un investīcijas, kā arī tautas izpratne un vēlme uzņemties šo
pienākumu un ieviest izmaiņas. Bet tas ir atmaksājies. Mūsdienās mēs dzeram tīru ūdeni tieši no krāna. Un cilvēki var droši peldēties – pat galvaspilsētas Kopenhāgenas ostā!
Kvalitātes kampaņa
Dānijas ilgstošo kampaņu ūdens kvalitātes uzlabošanai veidoja vairākas atsevišķas iniciatīvas: notekūdeņu attīrīšana, mēslojuma izmantojuma noregulēšana un samazināšana
lauksaimniecībā, tādējādi samazinot to izplūdi, ķimikāliju, kas apdraud
gruntsūdeņus, izmantošanas aizliegšana, kā arī agrāko laiku bīstamo vielu nogulšņu attīrīšana.
0
Ieva Aile > lebronj2356 18.12.2013. 18.50
Intensīvās lauksaimniecības noriets uzlabo vidi
Pēdējos desmit gados Latvijā intensīvās lauksaimniecības ietekme uz vidi ir jūtami mazinājusies. Galvenokārt samazinājušās lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. No sarunām ar zemnieku konsultantiem pagastos var secināt, ka ar intensīvo lauksaimniecību, lietojot lielas minerālmēslu un pesticīdu devas, nodarbojas visai maz lauksaimnieku. Parasti ekonomisku apsvērumu dēļ minerālmēslu un pesticīdus lieto tikai atsevišķos gadījumos, lai mēģinātu labot kļūdas agrotehnikā.
Ļoti intensīvi ķīmikālijas lieto ārvalstu lauksaimnieki, kas iegādājušies zemi lietošanā Latvijā.
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=47&what=56
0
Jânis Bankoviès 17.12.2013. 11.04
Ja dāmīte pati nebūtu investoru starpniece, kas pelna no tā ,ka ienāk vairāk ārzemnieku, varētu vēl kaut ko diskutēt. Tagad tāda “vagariņa” ņaudēšana, par tautiešiem, kas muižniekam negrib pārdot savu zemi un sekojoši būt kalpi, zem šī paša”vagariņa”, neko daudz neatpaliek no mikrokredītistu, un TUA reklamētāju tautas “informēšanas”.
Patiesībā jau tāds ES stila TUA bizness, atšķiras tikai ar to ,ka ienāk Rietumu domāšanas veida cilvēki un to bizness, nevis Moskaļu “bezpredeļščiki”.
Latvijai ar pašas pārtikas un to balstošo lauksaimniecības nozari , kā reizi ir +- OK,tā ka baidīšana ,ka tagad nebūs ,kas investē lauksaimniecībā ir ironiska.Iespējams ,ka dāmītei gan bizness aptrūksies, vai nebūs tādā ,sev vēlamajā līmenī.
Lai arī paša ģimenei ir lauksaimniecības zeme, kuru paši neapkopjam, respektīvi , laikam dāmīte domāja nostāties mūsu aizstāvībai, dodot iespēju šo zemi notirgot pēc iespējas lielāku cenu Rietumniekiem, tomēr teikšu, paldies par kūkām.
Ne es esmu šo zemju īpašnieks( to īpašnieki ir mani senči, kas to izpirka no muižniecības, un mani pēcteči, kas iespējams, to kādreiz varēs izmantot saviem uzņēmējdarbības mērķiem), ne man ir kādas morālas tiesības, mirkļa labuma pēc, to kādam iepārdot.
Man ir tiesības, Dieva priekšā, tikai to saimnieciski izmantot, vai ļaut kādam citam to izmantot-izīrēt, ja to es kādu iemeslu pēc nevaru darīt pats.
Tā ka esmu pilnībā Zemnieku Saeimas pusē, lai arī to balstošā ZZS ir netīkama man.
0
tuba76 17.12.2013. 11.04
No sarunas ar reiz komjaunatnes aktīvistu tagad nacionāli orientētu mazpilsētas mākleri:
– valstij nav nekāda labuma no ārzemniekam pārdota īpašuma, ārzemnieks ar to tāpat neko nedara, pēc tam atkal pārdos un pazudīs…
– tātad nekas nemainās?
– Nē (pēc īsas vilcināšanās)
Tas nav nekas jauns, ka ideoloģiska iejaukšanās saimniecībā bremzē tās attīstību – šķiet PSRS to brīnišķīgi pierādīja. 1) nekustamo īpašumu padusē neiesitīsi un neaiznesīsi. 2) Jebkurš nekustamais īpašums prasa investīcijas un darbu, bez kā tas zaudē vērtību un iet postā. 3) ja īpašums kā kredīta ķīla „guļ” uz naudas, kas nepieciešama tā attīstībai, tad saimnieciska domāšana būtu sekojoša – atbrīvot naudu, īpašumu pārdodot kādam, kam tā ir un ar atbrīvoto naudu uzsākt ko citu. Pat, ja pircējs ir ārzemnieks, nauda paliek bijušajam īpašniekam, to atbrīvojot no iespējams citādi neizpildāmām saistībām un dodot jaunu iespēju.
Vai aizliegums pārdot zemi attieksies arī uz ES pilsoņiem? Zviedrijā zemes īpašumus labprāt iegādājas vācieši, norvēģi, dāņi, holandieši un aktīvi iesaistās saimniekošanā. Ja jā – kā reaģēs citas ES valstis, kurās šobrīd latvieši brīvi var iegadāties zemes īpašumus? Vai mani kā Latvijas pilsoni netrāpīs rikošets un man netiks liegts iegādāties ilgi kārotu īpašumu dienvideiropā?
Francijā piemēram ir noteikumi, kas ierobežo zemes apsaimniekošanas mērķi – piemēram nedrīkst apbūvēt vīnaudzēšanai izmantojamu zemi. Bet to iegādāties un nodarboties ar vīna audzēšanu gan šķiet var jebkurš.
Vēl – iespējams kļūdos, bet man ir tāda sajūta, ka šis aizliegums spēlē Latvijas turīgo labā, kuri tādā veidā atbrīvosies no naudīgiem ārzemju konkurentiem un finansu grūtībās nonākušos zemes īpašniekus piespiedīs „brīvprātīgi” atdot tiem savu zemi „par sviestmaizi”. Bet likumus taču vēlāk var atkal mainīt, pielāgot…
10
Vit?lijs Platpirs > tuba76 17.12.2013. 11.09
Tas, ka zeme netiek apstrādāta tās vērtību ne vienmēr samazina. Veidojas dabīgas ekosistēmas, atgriežas reti savvaļas augi, kukaiņi, putni, zīdītāji. Arī daba kļūst daudzveidīgāka. Mēs tak esam uz ceļa, kura mērķis ir zaļākā valsts pasaulē. Intensīvā lauksaimniecība šā mērķa sasniegšanu diez vai veicina…
0
tuba76 > tuba76 17.12.2013. 11.12
Tad tik jāpagūst iegādāties stelles, vērpjamie ratiņi, pirms Latvija pilnīgi pāriet uz naturālo saimniecību.
0
Jânis Bankoviès > tuba76 17.12.2013. 11.27
Lauksaimniecība un tai pakārtotā pārtikas ražošana, ir bijis izsenis vietējais vietējo bizness, tā ka tirgu sačakarēt ielaižot “draudzīgos jaunos muižniekus” būtu stulbi, nepietika ar sagrieztajiem zvejas kuģiem, cukurenēm? Lai investē rūpnīcās , konkurē ar vietējiem, vai vispār investē jomās ,kuras vēl LV ir bērnu autiņos, a nē gribas visu gatavu, ar cēlu žestu , bauriem pastāstot par viņu nespējību,iebāzt sev kabatā,reāli ilgtspējīgu nozari.
Latvija tikai tagad, lēnā garā tuvojas optimālajai (REiropā vērojamai daudz mazākajai nekā LV) lauksaimniecībā nodarbināto proporcijai no visa darbaspējīgo pulka, mūsdienu tehnoloģijas saproties, tā kā būs vien māņi, ka tagad nāks ārzemnieki un pēkšņi laukos radīsies darbavietas utt.. Nekas nepalielināsies, tikai lauksaimniecības tirgus no vietējo kontrolēta kļūs par Rietumnieku kontrolētu( akurāt cukurenes), un vēl ātrāk samazināsies lauksaimniecībā nodarbināto skaits, Rietumniekiem taču būs visas iespējas dabūt krītus iekārtām, tehnikām utt..
Draudi par to ,ka tagad sodīs, un sitīs, bija arī pirms cukurenes, zvejas kuģiem utt.., praksē bija tikai daži, kuriem tas no vietējiem bija rentīgi.
0
Vit?lijs Platpirs > tuba76 17.12.2013. 11.33
Naturālā saimniecība ir labāk nekā verdzība.
0
esmeralda_se > tuba76 17.12.2013. 12.19
>>>Naturālā saimniecība ir labāk nekā verdzība.>>>
Un kur naturālā saimniecība ņems naudu bērnu audzināšanai/skološanai? Jums ir zināma termina “naturālā saimniecība” būtība – visu, ko saražo, paši arī patērē…?
Ir gadījies sastapt cilvēkus, kas domā, ka “naturālā saimniecība” = “ekoloģiskā”, bet tā nav.
0
esmeralda_se > tuba76 17.12.2013. 12.23
Uģis >>> Tas, ka zeme netiek apstrādāta tās vērtību ne vienmēr samazina. Veidojas dabīgas ekosistēmas, atgriežas reti savvaļas augi, kukaiņi, putni, zīdītāji. Arī daba kļūst daudzveidīgāka. Mēs tak esam uz ceļa, kura mērķis ir zaļākā valsts pasaulē. Intensīvā lauksaimniecība šā mērķa sasniegšanu diez vai veicina…>>>
Diemžēl šodien cilvēkam ar dabas daudzveidību nepietiek. Gribas arī ēst, līdz ar to ir kaut kas jāražo, jāpārdod… vai jāpārdodas?
0
Gaisma; Enģelis > tuba76 17.12.2013. 12.42
:Raicha
“naturālā saimniecība” būtība – visu, ko saražo, paši arī patērē…?
——————-
Praksē tīra naturālā saimniecība ir reta ekonomikas parādība. Toties pensionāru pāri, kas lielu daļu patērētās pārtikas iegūst savā saimniecībai, ir visai parasta lieta.
0
Vit?lijs Platpirs > tuba76 17.12.2013. 12.48
es naturālo saimniecību salīdzinu ar verdzību, kas iestāsies pēc tam kad būsi pārdevies… Nevaig aiziet galējībās. Katram Latvijas pilsētniekam ja būs savi lauki, kur saražot daļu pārtikas un labi pavadīt atvaļinājumu, nebūs Latvijai nepieciešamības pēc ārvalstnieku labdarības lauksaimnieku izskatā. Un jādomā ir tā lai nevis tu strādātu pie dāņa vai latvieša, bet, lai strādātu pie tevis.. Ja tu domāsi pie kā strādāt, tad diskusija ir ar mazu pievienoto vērtību. Diskusijas pamatvārds ir saimnieks. Saimnieks ir tas kurš diktē noteikumus. Kļūsti par saimnieku un nosaki, kas un kā pie tevis strādās. Radi vidi, kura būs pārāka par dāņa vai angļa radīto.
0
esmeralda_se > tuba76 17.12.2013. 12.56
Uģi, Vai esi pamanījis, ka jaunās Zemnieku saeimas rosinātās normas liedz pirkt zemi tiem, kam:
– nav jau 3 gadus strādājoša saimniecība;
– nav l/s izglītības un ir 40 gadi un vairāk?
Kad man/Jums piegriezīsies sēdēt ofisā un izdomāsim pārcelties uz laukiem saimniekot, zemi pirkt nedrīkstēsim…
Šis ir tas, par ko cepjos es. Bagāti ārzemnieki un vietējie turpinās, šā vai tā, tam viņi juristus algo, bet parastais cilvēks ar šo no zemes tirgus tiek pilnībā izslēgts.
0
Vit?lijs Platpirs > tuba76 17.12.2013. 14.01
Tev pilsētā uz palodzes aug puķu pods – visticamāk kaktuss, kuru jālaista 1 reiz mēnesī. Ko tu darīsi ar 5 ha lauksaimniecības zemes? Pērc lauku sētu, kur 4 ha ir lauksaimniecības zeme un 50 mežs un krūmājs. Krūmāju likvidē un tev būs 4 ha plus no krūmāja attīrītā zeme. Bez tam tie nosacījumi ir koriģējami. Pašvaldībām ir brīvās zemes, laukos atradīsies īpašnieki, kas tev zemi iznomās. Nodibini šodien SIA. Vienojies ar pašvaldību vai īpašnieku, iznomā kaut 1000 ha, 3 gadus pastrādā aizej pa brīviem brīžiem pamācies par lauksaimnieku un pēc 3 gadiem visu to zemi un vēl citu nopērc, ja saskati tajā jēgu… Kur tu redzi problēmu? Ja tu gribēsi zemi apsaimniekot, tad atradīsi iespēju. Ja gribi pārdot savu senču zemi par maximālo cenu, tad cīnies pret šo iniciatīvu.
0
Vit?lijs Platpirs 17.12.2013. 11.00
1.Zemei, kā Latvijas resursam, pirmkārt, ir jānodrošina efektīva un ilgtspējīgga Latvijas pamatnācijas attīstība, nevis ienācēju labklājības nodrošināšana.
2.Regulas par brīvo zemes tirgu izstrādāja prāti, kurus, pirmkārt, nodarbina savu nāciju labklājība. Cik teikumus tais regulās esam ierakstījuši mēs, kas politisko intrigu spēļu placī esam nonākuši nesen. Vai svešu interešu radītu regulu varam uzskatīt par piemērojamu sev?
3. Vai ārvalstnieku īpašumā esošā zeme dos mums, pamatnācijai, iespēju attīstīties kā lauksaimniekiem vai laukstrādniekiem? Viss ko mēs varēsim darīt, pēc 20 gadiem atpirkt šo zemi par naudu, kas ļaus to līdzšinējiem īpašniekiem vadīt savu dzīvi pārtikuši vēl vairākās paaudzēs.
4.Latvijā cilvēkresursu netrūka, pietrukā makulatūras, ko saucam par naudu un mugurkaula, lai neklanītos pseidoinvestoru priekšā. Brīvā kapitāla plūsma Eiropā ir nodrošinājusi to, ka cilvēkresursi Latvijā kļuva par lētu eksporta preci, kas ir izpostījusi Latvijas tautsaimniecību.
5. Kā Latvijā ienāca pirmie lauksaimnieki? Ar dubulto subsīdiju standartu. Saņēma subsīdijas par to, ka aizvācās no savas dzimetenes un kolonizēja ārvalstis, un arī par to, ka apsaimniekoja mūsu zemes. Īsts paraugs “godīgai” konkurencei.
6.Bankas nedos vietējiem lauksaimniekiem naudu, jo Latvijā, pirmkārt, nav Latvijas banku un nebūs lauksaimnieku kā tādu, ja zeme nonāks ārvalstnieku rokās.
7.Ārvalstnieki, lai nes savas zināšanas uz Latvijas arodskolām, augstskolām un nomas zemēm. Zemi ļaujiet mums apsaimniekot pašiem – prakse visu zinību māte, un tieciet, mēs ātri mācamies. Paši šie investori savas dzimtenes plašās āres ir pārmēslojuši, ekosistēmas sačakarējuši un lauksaimniecības zemē audzē rapsi, kuru nekad neēdīs badā dzīvojošie planētas iedzīvotāji, jo tas tiks saliets auto degvielas bākās labklājības nodrošināšanai tepat cēlajā Eiropā. Un to atkal regulē kārtējie Eiropas gudro prātu regulējumi. Pārtikas ražošana nākotnē var būt vērtīgāks resurs par naftu un ieročiem, ja vien nesāksies vispasaules karš, tāpēc zemei jāpaliek Latvijas pamatnācijas rokās vai tur vai kas.
0
Andris 17.12.2013. 10.53
Eva Branta Nellemanne: „Bulgārijas parlaments šā gada oktobrī pieņēma lēmumu pagarināt ierobežojumus ārvalstniekiem lauksaimniecības zemju iegādē, bet pēc brīdinājuma saņemšanas no Eiropas Savienības par soda sankcijām, izlēma ierobežojumus pārskatīt.”
Autore vien piemirsusi piebilst, ka Ungārija, kaut arī saņēmusi ne vienu vien ES brīdinājumu, nolēma nepārdot savu zemi ārvalstniekiem. (Tāpēc, argumentus izvēloties, varbūt būtu ieteicams neminēt tikai sev vēlamos piemērus.)
„pieprasījumu pēc zemes kā ražošanas resursa noteiktu dabiska lauksaimniecisko ražotāju konkurence un zemes tirgus cenas, nevis pasē ierakstītā tautība.”
Nav glīti tik neveikli mēģināt sagrozīt faktus, cien. autore: Latvijas zemes īpašnieki ir gan līvi, gan igauņi, gan lietuvieši, gan (uzskaiti varētu turpināt), taču visi viņi ir Latvijas PILSOŅI. Latvijas, nevis x,y, z valsts, kuras pilsoņi mūsu zemi vēlas iemantot un izmantot.
„Lauksaimniecības kā tautsaimniecības nozares izaugsmei un tās ekonomiski sociālajam pienesumam jābūt nacionālajām ilgtermiņa interesēm.”
Pilnīgi piekrītu: mūsu valsts „lauksaimniecības (..) izaugsmei (..) jābūt NACIONĀLAJĀM ilgtermiņa interesēm.”
Un lēmumu pieņēmēji nekādā ziņā nedrīkst izmest no prāta Evas Brantas Nellemannes pirmo, vissvarīgāko tēzi –
„zeme ir viens no LATVIJAS vērtīgākajiem dabas resursiem”!
1
simpsons > Andris 17.12.2013. 20.28
Absolūti lielākā daļa Latvijas zemes atrodas Latvijas pilsoņu/valsts/pašvaldības īpašumā. Samazinot pircēju pieprasījumu, samazināsies zemes cena, līdz ar to ‘nacionālās intereses’ paliks mazākvērtīgas. Kāpēc? Lai, zemi un mežus par zemāku cenu varētu nopirkt ‘nacionālie kapitālisti’, kuri negrib maksāt pilnu cenu?
Un kāpēc ierobežojumus tikai zemes pārdošanai? Kadā nozarē stradā Tu? Celtniecībā? Aizliegsim pārdot ēkas/dzīvokļus ārzemniekiem, jo tie sadārdzina nekustamo īpašumu! Pārtikas nozarē? Neatļaut nekādu eksportu, jo Latvijas pensionāri un bērniņi mirst badā, kamēr pārtika tiek vesta uz ārzemēm!
0
inta_s 17.12.2013. 10.42
“Patlaban tiek plānots mākslīgi aizslēgt Latvijas tirgu ES pamatvērtībām – brīvai kapitāla, cilvēkresursu un zināšanu plūsmai.”
Sen jau kā netiek ievērotas šīs pamatvērtības, kaut paskataties uz Kipru kas ir EURO zonas valsts, tai ir liegums uz brīvu kapitāla plūsmu.
0
ligakalnina 17.12.2013. 10.18
Ja kāds to zemi gribēs iegūt, veidu, kā to izdarīt, tāpat atradīs, viss tas pupu mizas, visi tie aizliegumi, tikai, viss aizies ēnā.
2
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
@inta_s > ligakalnina 17.12.2013. 10.43
It kā piekrītu, bet tomēr – kā Singapūrai tas izdodas? Protams viņai nav ES saistības.
0
tuba76 > ligakalnina 17.12.2013. 11.10
Viedoklim
Iedzīvotāju blīvums
Singapūra 6 482,7/km2
Latvija – 36/km2
Zviedrija – 21/km2
Vācija – 229/km2
Holande – 395/km2
0