Mans karoga stāsts

Signija Aizpuriete > dro 07.12.2013. 23.23

——–

“pusPaldies” Judinam u.c. šodienas cīnītājiem, jo ” Saeima atceļ steidzamību likumprojektam par PSRS simbolikas aizliegšanu.(..)
Pašreiz liegums vērsties pret Latvijas valsti vai izmantot PSRS simboliku attiecas uz likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” ietvertajiem pasākumiem. Tomēr šie ierobežojumi nav attiecināmi uz izklaides, svētku, piemiņas, sporta un atpūtas pasākumiem.”

http://www.la.lv/saeima-atcel-steidzamibu-likumprojektam-par-psrs-simbolikas-aizliegsanu-3/

0

0

Atbildēt

0

Vineta > dro 07.12.2013. 23.46

edge_indran ——–
Ja pareizi sapratu, neviena smirdīga fašistu cūka, nolādēts kroplis – staļinists nevarēs dirst, kad cilvēki 16 martā dosies pie Brīvības pieminekļa ar senseno baltu svētuma simbolu, kāškrustu, ko izmantoja arī Hitlers, aplaužot absolūtā krieva, drausmīgākā izdzimteņa cilvēces vēsturē un viņa aziātu-cilvēkēdāju ordas plānus, noslīcināt Eiropu asinīs vēl 1941. gada vasarā.

+1

-1

Atbildēt

0

Andris > Vineta 07.12.2013. 22.47

> General Patton Fan Club
Par OMONa mašīnu – fakts (fiksētas arī OMONa lietā). Bet par M.Z. “bandītismu” un 15+5 lūdzu avotu.

+2

0

Atbildēt

0

Vineta > Vineta 07.12.2013. 23.25

ciniits
Avotu nevaru iedot, man nav pieejas. Kamēr neesmu pieķerts melos, tici tāpat vien. Bija piecu cilvēku grupa, kuru 1988, vai 89. notiesāja. Mārtiņš dabūja 15 + 5 nometinājuma, labi vēl ne augstāko, nākošajam tika 12, cilvēkam, kurš bija tikai dzeju rakstījis, iedeva 6. “Bandītisms” loģiski, jo Brežņeva laikā politieslodzīto nebija, visi tikai kriminālie.
p.s. Mārtiņš bildē augšā pa kreisi.

0

-1

Atbildēt

0

Inese > Vineta 08.12.2013. 01.31

Stāstījums par Mārtiņa Zilberta bandas aizturēšanu 1978. gada aprīlī lasāms šeit – http://pastebin.com/prCFGbuu

Pāris fragmentu:

(…) Pārskatā par notikumiem aizvadītajā naktī (runa ir par 1978. gada 21. aprīli) figurēja gaužām neparasts gadījums: Jūrmalā garām pilsonim S. piederošajai mājai pabraucis balts žigulis un no mašīnas uz māju vairākkārt izšauts no šautenes un revolvera. Pirms tam mājas īpašniekam nezināms cilvēks zvanījis pa telefonu un pieprasījis 10 tūkstošus rubļu.

— Vismaz par vienu cilvēku jau esam skaidrībā. Tas ir kāds Mārtiņš — Raitis Zilberts, dzimis 1957. gadā.

— Gandrīz vai puišelis, — ģenerālis sadrūma.

— Pēc gadiem, jā, bet pēc darbiem? 1975. gadā, tas ir, astoņpadsmit gadu vecumā, viņš jau sodīts. Pie tam uzreiz par diviem pantiem: pēc kriminālkodeksa 85. panta otrās daļas par sabiedriskā īpašuma izlaupīšanu un pēc 139. panta otrās daļas – par personiskā īpašuma izlaupīšanu lielos apmēros. Zilberta tēvs bijis kulaks, aktīvi sadarbojies ar vācu fašistiem.

(…) Tuvākais Zilberta rokaspuisis bija kāds Arnis Kanders, kas arī nekur nestrādāja, bet pārtika no laupīšanu un zādzību «ienākumiem». Nākamais — Roberts Tinte, gluži vēl zēniņš, nule kā saņēmis pasi, taču izdarībās neatpalika no minētajiem. Tālāk — Hardijs Skribanovskis, jau guvis pirmo «skolu» labošanas darbu kolonijā, visbeidzot — Vladimirs Šatrovskis (tobiš, Valdis Atāls – piez. Ločmelis N.), kas arī pabijis apcietinājumā par sabiedriskā īpašuma izlaupīšanu, nekur nestrādāja, uzdevās par dzejnieku.

Bandas vadonim Zilbertam naudas netrūka. Lai radītu savu «bāzi», viņš pat nopirka lauku mājas Tukuma rajonā, un starpbrīžos starp zādzībām un laupīšanām visa banda tur dzīvoja, cepures kuldama, demontēja un pārmontēja nozagtās automašīnas, rīkoja orģijas, pie tam ne sevišķi ievērodami piesardzību. Apkārtējo iedzīvotāju acu priekšā!

0

-4

Atbildēt

0

Inese > Vineta 08.12.2013. 05.05

Žurnālā “Liesma” 1992. gada martā Zilberts sevi ar līdzgaitniekiem sauc par mežabrāļiem jeb “pilsētas brāļiem”. Viņu darbība esot balstījusies uz pēckara cīnītāju pieredzi. “Zobs pret zobu — tāda bija mūsu devīze attiecībās ar ienīsto iekārtu,” sacījis Zilberts.

1977. gadā, saņēmis iesaukuma pavēsti okupācijas armijā, Zilberts devies pagrīdē. Cēsīs “partizāni” pirms 7. novembra (boļševiku apvērsuma diena 1917. gadā) sarīkojuši ugunsgrēkus pie izpildkomitejas un kompartijas ēkas. Mēģinājuši arī nolaist no sliedēm naftas vilcienu, bijusi pat iecere nolaupīt Augustu Vosu, tā laika komunistu vadoni Latvijā.

Patriotisms, īpaši Latvijas tumšākajos laikos, ir apsveicams, taču uz jautājumu, kur ņemta nauda ieroču iegādei un citām lietām, Zilberts pats atklāti atbildējis: “Komunisti teiktu — ekspropriējām. Tolaik domājām: skaisti padzīvosim (ne naudas, politiskās cīņas ziņā) un… ar troksni aiziesim.”

Latvijai atgūstot neatkarību, Zilberts saņēma amnestiju un pēc pārdesmit gadiem iznāca brīvībā. Uz “Vakara Ziņu” jautājumu, par ko tad īsti bijis ieslodzījumā, Zilberts pavēstīja: “Nacionālie partizāni.” Cīņas pieredzi vasarnīcu izzagšanā un izspiešanā “partizāns” tomēr nevēlējās iztirzāt: “Negribu ne lepoties, ne lielīties.”

VZ izziņa:

Slokā Mārtiņš Raitis Zilberts ir iemantojis iesauku Partizāns. Septiņdesmito gadu beigās Zilberts vadīja bandu, kas zaga automašīnas, ielauzās vasarnīcās un dzīvokļos un pat nodarbojās ar reketu. 1978. gadā, žigulī traukdamies garām kāda jūrmalnieka mājai, “gangsteri” to apšaudīja. Lodes ieurbās sienās un mēbelēs. Reketieri mājas saimniekam pieprasīja desmit tūkstošus rubļu. Pirms boļševiku apvērsuma svētkiem 7. novembrī Cēsīs viņi sarīkoja ugunsgrēku pie izpildkomitejas un komunistu partijas ēkas. Mēģinājuši arī nolaist no sliedēm naftas vilcienu. Tiesa Zilbertam piesprieda 15 gadu cietumsoda. Latvijai atgūstot neatkarību, viņš amnestēts. 1992. gadā intervijā žurnālam “Liesma” par naudas ieguvi ieročiem un citām lietām Zilberts atklāja: “Komunisti teiktu — ekspropriējām.” Pirmoreiz Zilberts tiesāts 1975. gadā 18 gadu vecumā par īpašuma izlaupīšanu, toreiz viņš saņēma divus gadus nebrīvē.

http://pastebin.com/J6aHv3ZJ un http://pastebin.com/VtSz44eZ

+1

-4

Atbildēt

0

Inese > Vineta 08.12.2013. 06.22

Un, lai pieliktu punktu Zilberta keisam, citāts iz Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 20. sējuma:

Tā sauktā Zilberta banda bija vienīgā grupa, kas organizēja bruņotas akcijas laikposmā no 1977. gada rudens līdz 1978. gada maijam. Grupas pamatā bija trīs jaunieši: Mārtiņš Raitis Zilberts (dz. 1957. g.), Roberts Tinte (dz. 1959. g.) un Arnis Kanders (dz. 1956. g.). Viņi līdz savam arestam izdarīja bruņotus uzbrukumus valsts iestādēm un uzņēmumiem, tos dedzināja, spridzināja un apšaudīja, izlaupīja valsts mantu, uzbruka atsevišķām personām, izdarīja personiskās mantas zādzības, nelikumīgi aizbrauca automašīnas.

1978. gada aprīlī Zilberta grupa aizturēja Cēsu rajona laikraksta “Padomju Druva” korespondentu Valdi Tērmani. Viņu aizveda uz Straupes ciemu, kur žurnālistu pazemoja, viņam draudēja un pratināja par sakariem ar Valsts drošības komiteju. Neilgi pēc tam cieta arī izdevniecības “Liesma” vecākais redaktors Jānis Sirmbārdis. M. Zilberts, uzdodoties par VDK darbinieku, izmānīja redaktoru no darbavietas un aizveda uz mežu Rīgas rajona Garkalnes ciema teritorijā. Tur J. Sirmbārdim draudēja ar dunci un revolveri, un viņš bija spiests uzrakstīt atlūgumu, pretējā gadījumā tika piedraudēts izrēķināties ar viņa ģimeni.

1978. gada 25. aprīlī pēc iepriekš izstrādāta plāna, ar nolūku izraisīt vilciena katastrofu Zilberta grupa ieradās Līgatnē pie dzelzceļa līnijas Rīga–Valmiera. Uz sliedēm novietoja paštaisītu spridzekli, kas sabojāja sliežu savienojumu. Mērķi nesasniedza, bet tika nodarīts kaitējums. 30. aprīlī bija paredzēts izraisīt vilciena katastrofu Cēsīs vietā, kur dzelzceļa tilts šķērso K. Marksa ielu. Pēc “mežabrāļu” metodes bija ieplānots uz sliedēm uzmaukt trīs zirga pakavus, tomēr tas netika īstenots, jo grupas dalībniekus aizturēja.

Ir būtiski noskaidrot, vai par bruņotu jauniešu grupu drīkst runāt nacionālās pretošanās kontekstā. No vienas puses, tā bija nacionāli noskaņota cīnītāju grupa, kas vēlējās mainīt sabiedrisko iekārtu valstī, no otras puses, teroristiska banda, kas ar ieročiem rokās šantažēja padomju pilsoņus. 1992. gadā žurnāls “Liesma” publicēja interviju ar M. Zilbertu, kurā viņš raksturoja savas grupas darbību un mērķus. Radās iespaids, ka Zilberta grupa ir politiska cīnītāju grupa, kas “balstījās uz pēckara mežabrāļu cīņas pieredzi”, un tās galvenais nolūks bija “nevis radīt materiālos zaudējumus, bet tajos mēmajos pesimisma laikos parādīt, ka kaut kas tomēr notiek”.

2000. gadā M. Zilberts rakstīja Latvijas Republikas Augstākajai tiesai iesniegumu,
kurā lūdza viņam piešķirt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Viņš izdarītos noziegumus attaisnoja ar nepieciešamību iegūt līdzekļus spēcīgas pretpadomju organizācijas izveidošanai. Tomēr prokurore Inta Upmace, izskatot iesniegumu un krimināllietu, konstatēja, ka M. Zilbertam nekādu politisku mērķu nekad nav bijis, jo viņš tikai vēlējies iedzīvoties naudā nestrādājot. Ņemot vērā gada laikā izdarīto noziegumu apjomu, ne M. Zilberts, ne pārējie grupas dalībnieki tiesiski netika atzīti par nacionālās pretošanās dalībniekiem.

Jānis Rimšāns
Jaunatnes pretošanās izpausmes komunistiskajam režīmam
Latvijas PSR (1965–1985)

http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1643_Vesturnieku_komisijas_raksti_20_sejums.pdf

+1

-5

Atbildēt

0

Andris > Vineta 08.12.2013. 10.58

„ģenerālis sadrūma”, „šļupstēja Mārtiņš Zilberts”, „atnācēju nopētīja šaudīgas, neuzticības pilnas acis” ir beletristika. Tikpat labi par krimlietas avotu var norādīt Skalbes pasaku par kaķīša dzirnaviņām. Parasti nosauc arhīva lietu. LVK raksti – jau reālāks pieturas punkts.

+6

-1

Atbildēt

0

Kaspars Špūle > Vineta 08.12.2013. 12.44

> ciniits
Jums taisnība par beletristiku, bet atļaušos piebilst, ka Morda a.k.a. Ločmelis arī baidās norādīt sava čekistu varoņdarbu apraksta avotu. Laikam zina, ko ēdis :)

+5

0

Atbildēt

0

Inese > Vineta 08.12.2013. 13.36

Jums, Cenīti, ir labāki avoti? Un tā kā beletristiku, izrādās, nelasāt, tad saiti uz 1992. gada Liesmas interviju ar Zilberta k-gu nedošu. Kam jums tā. Ņemiet labāk saiti uz tiesas spriedumu par Zilberta k-ga maksātnespējas pasludināšanu – https://dl.dropboxusercontent.com/u/49058034/zilberta_maksatnespeja.pdf

p.s. A stāsts par to, kā Zilberta k-gs, iespējams, izkrāpa mantu no Šternheima k-ga, nemaz neieinteresēja? ;)

0

-1

Atbildēt

0

Inese > Vineta 08.12.2013. 13.38

Fretkas k-dze, pirmais citāts ir no “Ugunsgrāmatas”.

0

-1

Atbildēt

0

Kaspars Špūle > Vineta 08.12.2013. 14.20

Mordas kundze, skaidrs pagaidām ir tikai tas, ka kaut kāda ugunsgrāmata mordām ir tas pats kas Malleus Maleficarum – viduslaiku inkvizitoriem.

+4

0

Atbildēt

0

Andris > Vineta 08.12.2013. 14.23

> Ločmelis
Paldies! – respektēju reālus avotus.
Tikai vēl joprojām neizprotu a) kāds sakars 1978. g. krimināllietai ar 2013. g. civillietu; b) vai uz fizisko personu („Ločmeli”) neattiecas likums par personas datu aizsardzību? – publiskojumam paredzētajos spriedumos tiesas izdzēš procesa dalībnieku personas datus, Jūs savukārt 2013. gada 23. aprīļa tiesas spriedumu publiskajā telpā izplatāt pirmvariantā (tā var iedzīvoties nepatikšanās, taču tā nav mana rūpe).
Joprojām izsaku cerību, ka Jūsu rīcībā varētu būt arī spriedums M.Z. 1978. g. krimināllietā.

+4

0

Atbildēt

0

Inese > Vineta 08.12.2013. 14.28

Cinīša k-gs, šādā variantā šos papīrus izplata Lursofts, nevis es. A kāds sakars? Laikam jau nekāds, vnk raksturo Zilberta k-ga personību. Un Zilberta k-ga dati (adrese, par piemēru, ieliku zvaigznītes, lai jūs būtu mierīgs) brīvi pieejami arī Latvijas Vēstnesī, lūk 27. septembra pulikācija:

MĀRTIŅŠ RAITIS ZILBERTS, dzim. 1957.gada 26.janvārī, deklarētā adrese: Sparģeļu ielā *** Rīga LV-1009, tiek aicināts ierasties uz tiesas sēdi 2013.gada 7.novembrī plkst. 11.00 Tukuma rajona tiesā Tukumā, Pils ielā 16, LV-3101, kā atbildētājs civillietā Nr. C37069413 Rīgas bāriņtiesas prasībā pret Mārtiņu Raiti Zilbertu par aizgādības tiesību atņemšanu. Ja Mārtiņš Raitis Zilberts neieradīsies uz tiesas sēdi, lieta tiks izskatīta bez viņa klātbūtnes.

0

-2

Atbildēt

0

Inese > Vineta 08.12.2013. 14.32

Fretkas k-dze, Ugunsgrāmata: stāsti par čekistiem. Jānis Lapsa, Nikolajs Kokorevičs, Laimonis Vāczemnieks. “Avots”, 1987

http://s1.bild.me/bilder/060112/724192745.jpg

0

0

Atbildēt

0

Vineta > Vineta 08.12.2013. 16.26

fretka
Autoru kolektīvs “Ločmelis” par krimināllietu labi informēts, pasniegts gan no čekistu, padumjās miļicijas, padumjās prokuratūras un padumjās tiesas redzesloka. Lai ko arī nedirstu padumjā prokurore, Inta Upmace, lieta, viennozīmīgi bija politiska un to izskatīja Stabu ielā. Ar to cīņas sparu un uzņēmību miljonus varēja nopelnīt.
Naivi bija jaunieši, bet īsti patrioti bez ierunām, gan.

+2

-1

Atbildēt

0

Inese > Vineta 08.12.2013. 16.51

Jums, dženerāli, kā īstenam latvietim noteikti patiks šis fragments no manā pirmajā citātā jau pieminētā Vladimira Šatrovska aka Valda Atāla intervijas:

Padomju laikā mani notiesāja. Par kolektīvismu. Tas viss izskatījās pēc politiskā pasūtījuma. Stāsts būtu jāsāk ar to, kā mēs kopā ar Haraldu Sīmani un Arvīdu Ulmi Cēsīs restaurējām Jāņa baznīcas torni. Kādam radās vēlme atsūtīt mums palīgus, kas paklausās arī, ko runājam. Mēs, kā jau brīvi ļaudis un pārāk slinki, lai pētītu visus sovetiskās ideoloģijas pamatpostulātus, arī izpaudāmies diezgan brīvi. Un es tiku zem preses. Mani netiesāja krievi. Mani nenodeva krievi. Visu izdarīja tie paši latvieši. Latviešu kolaboracionisti. http://pastebin.com/169FB3yC

0

-1

Atbildēt

0

Inese > Pauze 07.12.2013. 19.12

Sakiet, lūdzu, par ko jūs īsti izslēdza no Rīgas Latviešu biedrības?

0

-5

Atbildēt

0

ilmisimo > Pauze 07.12.2013. 19.58

Ieva Nikoleta Dāboliņa Paldies, ka nopublicējāt šo stāstu!
_________________
Pievienojos.

+7

0

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > Evita 06.12.2013. 13.44

——
Labi gan, ka IR-šu redakcijā ir tādi Dzeris49/PaulisR., kas arī visus bij.disidentu rakstus nepublicē – atstāj (pārsūta-?) arī citiem portāliem:

“Pupurs pauž uzskatu, ka LTF savu mērķi sasniegusi – “pataisot mūsu tautu un zemi par pliku un nabagu, piespiežot cilvēkus masveidīgi braukt prom no savas dzimtenes”.
Tautas Frontei – 25: Pupurs un sarkanbaltsarkanais karogs – simbola nesēja atmiņas
http://www.delfi.lv/news/national/politics/tautas-frontei-25-pupurs-un-sarkanbaltsarkanais-karogs-simbola-neseja-atminas.d?id=43706947#ixzz2mh6uZKVw

0

-4

Atbildēt

0

Ilgonis > Evita 06.12.2013. 16.57

5. decembrī laikrakstā Vidzemes novadiem “Druva” bija publicēts Māra Niklasa raksts “1963. gada 5. decembris”, kurā viņš stāsta par Bruno Javoiša varonību pirms 50 gadiem.

+6

0

Atbildēt

0

Kaspars Špūle > Evita 08.12.2013. 07.39

Zel ka IR ir vienigais izdevums, kas nopublices so rakstu
—-
Nebūs vis tiesa.
Šo rakstu vienlaikus publicē gan curiku centrālā orgāna IR vietne IR.lv, gan Latvijas Nacionālās Frontes avīze DDD.
Bet žurnāla IR satura rādītājā to neredzu.

+1

-1

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > Andris 06.12.2013. 16.14

——–
“Leģendārais kultūras nams ‘Draudzība’ pārtop par lielveikalu”
http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/legendarais-kulturas-nams-draudziba-partop-par-lielveikalu.d?id=43791768
============================================================================
Kad lasīsim par leģendārā Kara muzejā “brīnumaino” pārvēršanos Rietumu demokrātijas un kapitālisma apstākļos?

0

-9

Atbildēt

0

Inese > Andris 06.12.2013. 18.34

T.s. kultūras nami ir nolādētā padomju režīma izgudrojums/mantojums.

0

-6

Atbildēt

0

Evita > Andris 06.12.2013. 20.56

Vispar jau daudzus kulturas namus uzcela lidz 1940.gadam. Ja jau gribas but objektivam.

+4

0

Atbildēt

0

Inese > Andris 06.12.2013. 21.00

Runa ir par to, ka pate institūcija – “kultūras nams” – ir komūnistu izdomājums. Ja runā par konkrēto ēku, jā, to projektējis Pēkšēns.

+1

-6

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > Andris 06.12.2013. 22.35

——
Kultūras nami, Radošās savienības, o – būvinspekcija un vēl papildus kontroles birojs:”Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas šodien konceptuāli atbalstīja ieceri pastiprināt valsts kontroli pār būvniecību, atjaunojot Valsts būvinspekciju.Tāpat komisija atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus par izmaiņām Būvniecības likumā, paredzot izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju.Tāpat komisija atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus par izmaiņām Būvniecības likumā, paredzot izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju.”

Ja šitā turpināsies, tad tāda hibrīd-iekārta/sistēma izveidosies – 100 gadus saprast nevarēs, uz jautājumu “Kas notiek Latvijā?” atbildēt jēgsaturīgi nevarēs.
Dīvainas lietas notiek – 1911.g. celtajam Doles tautas namam pielipina “kaut ko” – rezultātā bizness neiet….

http://www.youtube.com/watch?v=4KW7b3wO02s

+1

-1

Atbildēt

0

Inese > Andris 06.12.2013. 22.55

Tas tikai Latvijā iespējams:

1995.gadā atjaunojas Doles Saviesīgā biedrība, kuras statūtos ir noteikts, ka tā ir 1907.gadā dibinātās Biedrības tiesību, darba un tradīciju pārņēmēja un turpinātāja.

0

-1

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > Andris 07.12.2013. 00.07

——–

Kopš 1721.gada (zviedri vainīgi)

Прецедент. Не по закону, а по понятиям
http://www.youtube.com/watch?v=vFgJnmoPSAc

0

0

Atbildēt

0

Signija Aizpuriete > lebronj2356 06.12.2013. 13.37

——Krix Ļoti aizkustinošs stāsts, tādiem būtu jābūt vēstures grāmatās ! Un ir neizsakāmi žēl, ka šādu cilvēku nav pie mūsu valsts stūres – …. ============================================================================ Jā, baigi žēl, ka “šāvām komunismam/pad.Latvijai, bet trāpījām….” Arī Rietumu demokrātijas speciālisti, kam padomju Latvijā bija nacionalizētie īpašumi – arī tie sadarboties ar disidentiem (Helsinki-86) kaut kā “dziesmotā jampadrača” laikā īpaši nealka:
“(..)Izrādās, Rolandam [Silaraupam] atbildēja, ka visu naudu pārņem PBLA un viņš neko nedabūs. Nēģeris savu bija padarījis, nēģeris varēja būt brīvs… Drīz Berlīnē notika PBLA vadības tikšanās ar Latvijas kompartijas CK sekretāra Anatoliju Gorbunova komandu, un visa nauda aizgāja citos virzienos. Šie notikumi Rolandu pilnībā sagrāva.”
Jānis Rožkalns: Sliktajiem vajag, lai godprātīgie klusē
http://nra.lv/latvija/96764-janis-rozkalns-sliktajiem-vajag-lai-godpratigie-kluse.htm

+1

-3

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam