Pētījums: Latvijas skolēnu zināšanas ir viduvējas

26
⟵ Uz rakstu

Komentāri (26)

rencisv 04.12.2013. 02.14

Patikami parsteidza Latvijas sasniegumi, IR kludas interpretacija, zinatne zinasanas uzlabojusas pat par 2 punktiem! Tacu lai gan zinasanas uzlabojusas, equity (starpiba starp nabadzigiem un partikusiem) butiski pieaugusi un tas ir nepielaujami. Latvija gan matematika, gan zinatnes, gan lasisana, zinasanas butiski uzlabojusas. Tacu interesanti ir tas, ka mums ir salidzinosi maz to, kuru zinasanas ir 5-6 (augstakaja) limeni, un ari salidzinosi maz tadu kuru zinasanas zem 2 (zemaka) limena. Tas viss sasniegts ar tresam zemakam skolotaju algam starp valstim ka rada PISA http://www.oecd.org/pisa/keyfindings/pisa-2012-results-overview.pdf. Igaunija protams ir kaut kas fantastisks, un ir apsteigusi pat Somiju matematika, nerunajot par Zviedriju, Daniju, kaut kas vienkarsi neticams. Interesanti, ka gan Igaunija, gan Latvija ir vieni no “nelaimigakiem” skoleniem pasaule?.
Mans raksts par so temu http://www.ir.lv/2011/4/5/augstakas-izglitibas-reformai-jabut-radikalai-bet-racionalai

0
0
Atbildēt

0

Aivars Krauklis 03.12.2013. 20.44

Vai tiešām kāds vēl domā, ka IZM ir kaut kādas rūpes par izglītību? Kad jāapsaimnieko tādas naudas plūsmas un nekustāmie īpašumi?!
Laukos izglītība ir nevis vājāka, bet jau katastrofāla – nu un? Toties mums ir „valsts izglītības attīstības aģentūra” varenās telpās ar vēl varenākām algām par smagu darbu vaiga sviedros un, protams, nepārvērtējamu atbildību.
Lai resursu izmantošanu optimizētu vēl vairāk, nupat atklāts, ka pilnai laimei pie ministrijas nosaukuma jāpieliek vārds „sports”. Tas noteikti uzlabos skolēnu, atvainojiet, „izglītojamo” zināšanas.

+2
0
Atbildēt

2

    piziks > Aivars Krauklis 03.12.2013. 21.06

    Ķīšezera apkaimes lienošā “pārcelšana” IZM izpildījumā vien ko vērta! Tankists Slavix un viņa ekipāžas nav labojami, tas pats stils kā ar būvlikuma labojumiem un paklāšanos zem bankrotējušiem “ārvalstu investoriem”.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Aivars Krauklis > Aivars Krauklis 03.12.2013. 21.20

    OT – Ķīšezera epopeja laikam gan būs bijusi garāka, tikai uz laiku pieklusināta, kamēr labi ļaudis nogaidīja un sagaidīja izcili kompetentu Slaviku. Nu nevar taču palaist tādu izdevību.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Ieva 03.12.2013. 20.02

Rādītāji paši par sevi nav nekas ārkārtējs. Ārkārtējs ir fakts, ka pēdējās desmitgadēs esam stipri noslīdējuši uz leju. Tas izraisa pavisam vienkāršu secinājumu – Izglītības organizācija ar katru gadu pasliktinās.
Jeb citiem vārdiem sakot, Izglītības ministrijas reformas tikai degradē izglītības kvalitāti. Pēdejais piemērs – par cik iesniegtajā budžetā IZM bija pieļāvusi aritmētiskas kļūdas, budžetā joprojām trūkst vairāk par miljonu latu. Lai šo kļūdu novērstu, skolotākiem tiks samazinātas kompensācijas par papildus darbu…
Pie kam, pievērsiet uzmanību, IZM vainīgo nav – ierēdņi rullē!

+1
0
Atbildēt

3

    piziks > Ieva 03.12.2013. 20.19

    Vjačeslavs/Slavix Dombrovskis rullē, — vispirms samaitāja būvlikumu Saeimas/likumdevēja tautsaimniecības komisjā, nostiprināja Zolitūdes maxximas “ārvalstu investoru jeb Ostapu Benderu no Kanādas” Latvijā, un nu turpina Ķīļa iesākto izglītības ministrijas darbā, fatiski darba degradācijā.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    tuba76 > Ieva 04.12.2013. 08.57

    Ķīp, pilnīgi piekrītu, kas ir svarīgi reaģēt uz kritumu. Zviedri zvana visos trauksmes zvanos tieši par to – izskatās, ka tas būs viens no galvenajiem vēlēšanu jautājumiem. Kaut lejupslīde sākusies jau pie iepriekšējās – sociāldemokrātu valdības, bet pēc tam diezgan strauji turpinājusies.
    Nulle – es ar savu padomju vidējo izglītību jūtos diezgan stabili Zviedrijā. Tā deva pietiekami plaša spektra pamatu – jo matemātika, ķīmija, fizika, bioloģija bija visiem obligāta vienā līmenī, bet par vēsturi, sabiedrības mācību, pasaules literatūru gan nerunāsim – jūtos krāpta uz nebēdu.
    Manuprāt mūsdienu izglītībā lielākais mīnuss ir likt 15-16-gadīgiem izvēlēties profesiju un pēc tās attiecīgo vidusskolas programmu. Vairumam no viņiem ir no gaisa grābtas idejas un sapņi, kas pats par sevi nav slikti, ja vienlaicīgi pieaugušie pieskata, lai tiktu būvēti kārtīgi pamati, tad bērniem ir no kā atsperties, lai tiktu uz agušu. Bet atstājot viņiem pilnīgi brīvu izvēli – diemžēl liela daļa izvēlas programmas, kur nav iemaisīti smagie priekšmeti – matemātika, ķīmija, fizika. Cik daudz brīvmākslinieku var panest sabiedrība?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 04.12.2013. 09.17

    Ja paskatās rezultātus uzreiz pēc neatkarības atgūšanas- tie bija augsti, savukārt. pēdējos gados tajos pašos PISA rādītājos ir kritiens uz leju. Jā, uzskatu, ka izglītības kvalitāte ir faktiski vienīgā lieta, kas krievu laikos bija labā līmenī. Pēc neatkarības atgūšanas izglītības sistēmā ir bijusi viena vienīga putra. Kaut vai tā ņemšanās ar padomju bakalaura 5-gadīgās apmācības pielīdzināšanu šodienas četrgadīgajam maģistram… Beidzot izlēma- un tas prasīja tikai… divdesmit divus gadus. Katrā ziņā es nevaru nosaukt nevienu “reformu”. kas būtu cēlusi izglītības kvalitāti.
    Un uz Optisko Tēmekli. Te runa iet par sistēmu, ilglaicīgu procesu, ne atsevišķu ministru uzplaiksnījumiem. Vajčeslavs Dombrovskis amatā vēl ir tik īsu laiku, ka nav un visdrīzāk neatstās nekādas pēdas. Birokrātiskā sistēma ir pašpietiekama. IZM ierēdņi nāk uz darbu, saņem algas, producē atskaites.. rosās… tik rezultātos slīdam uz leju. Toties mums ir vesela ministrija, kas īstenībā pastāvīgi un sistemātiski degradē izglītības sistēmu gadu no gada. Var jau cerēt, ka nelielie uzlabojumi pēdejā statistikā ir jaunas tendences sākums, bet, manuprāt, tās ir tikai fluktuācijas kļūdas robežās.

    Ka jau esmu teicis – manuprāt, Izglītība ir pati sliktākā lieta Latvijā, jo stimulē jauniešus augstāko izglītību iegūt ārzemēs. Latvijā to izdarīt ir viegli- 3dienu apmācība nedēļā (labākajās ir pat! 4!), ntās augstskolas, kurās, ja samaksā, skaities un diplomu dabūsi.. Bet – to diplomu var uzkārt uz nagliņas. Un tāpēc jaunieši brauc mācīties uz ārzemēm. Jo viņi grib iegūt zināšanas, ne tikai diplomu. Un tā nu ir tā kategorija, kas labi iedzīvojas, samīlas, apprecas, ar attiecīgo izglītību viegli atrod labu darbu.
    Ja aizbrauc kāda trauku mazgātāja – labi viņai, nekas briesmīgs nav mums, bet, ja aizbrauc un neatgriežas “gaišais prāts” – tas Latvijai ir liels zaudējums.
    Jo viņš būtu bijis tas, kas arī trauku mazgātajai Latvijā darbu būtu nodrošinājis. Tagad tas notiek Īrijā, Anglijā, Džersijā, Vācijā un… trauku mazgātāja brauc uz turieni..

    Un tas, ja saliek visu pa plauktiņiem, ir tīrs IZM nopelns.

    Izdarīt jau tur īsti neko nevar. Jo nevar taču visus atlaist un pieņemt citus.
    Jo ierēdņi jau apzinīgi nāk uz darbu…

    0
    0
    Atbildēt

    0

andris_vasins 03.12.2013. 17.48

c’mon, “viduvējs”! Mēs esam vienā līgā ar UK, un pārspējam USA. Vai tas nav lieliski?

+4
-1
Atbildēt

2

    ARNO > andris_vasins 03.12.2013. 19.03

    Nu ja Latvija ir nonākusi ASV līmenī tad esam dimbā. Ir daži štati (Masačūseta vai Kolorado) kas ir izņēmumi bet ASV parastās skolas (ne privātās vai čarterskolas) ir ļoti vājā līmenī.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > andris_vasins 03.12.2013. 19.42

    USA jau sen pašiem nav savu vunderkindu – visi gudrie cilvēki kas dominē ASV izaugsmē ir savesti: ķīnieši, indieši, krievu ebreji un japāņi.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Ieva Leinerte 03.12.2013. 17.41

Te vel cits rakst “Pētījums: Skolēnu vidējie sasniegumi lauku skolās zemāki nekā pilsētas skolās”
http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/107197-petijums-skolenu-videjie-sasniegumi-lauku-skolas-zemaki-neka-pilsetas-skolas.htm
Bez tam, laukos Latvieshu ipatsvars ir lielaks neka Rigaa, no ta var secinat, ka latvieshu izglitoshana Latvija klibo iipashi.

+3
-1
Atbildēt

2

    Andris > 03.12.2013. 18.46

    Ja tas būtu saīstīts ar izglītības valodu, tad Krievija mūs apsteigtu. Bet Krievija ir zemāk visos rādītājos.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Leinerte > 03.12.2013. 18.58

    Piekritu, ka te nav sakara ar izglitoshanas valodu, bet gan ar lauku skolu atstashanu novartaa.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

inta_s 03.12.2013. 16.38

Zviedriem ļoti bēdīgs līmenis un pasliktinās.
Imigranti?

+2
0
Atbildēt

3

    sorrry > inta_s 03.12.2013. 16.42

    Visdrīzāk.. diemžēl

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Inese > inta_s 03.12.2013. 16.44

    Arī incanti:

    Most new jobs in Sweden go to immigrants

    Roughly 70 percent of the more than 200,000 jobs created in Sweden since 2006 have gone to residents born abroad, new statistics show.

    Since 2006, when the current centre-right government took power, around 230,000 new jobs have been created in Sweden, according to figures from Statistics Sweden (SCB).

    The figures reveal further that 160,000 of the newly created jobs have gone to people born outside of Sweden.

    Speaking with Sveriges Radio (SR) about the statistics, Integration Minister Erik Ullenhag added that at 100,000 of the new jobs went to workers born outside of Europe. http://www.thelocal.se/20131125/most-new-jobs-in-sweden-go-to-immigrants

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    tuba76 > inta_s 04.12.2013. 08.40

    Nē – ne imigranti. Bet gan “pārāk liela skolēnu atbildība pār savu mācību procesu” – apmēram tulkojums. Kas nozīmē piemēram, ka skolotāji pārāk maz māca un izglīto katru individuālo skolēnu, bet cita starpā ir aizņemti ar administratīviem pienākumiem – atskaitēm utml., bet skolēniem tiek likts pārāk daudz strādāt patstāvīgi.Ne jau par velti tiesi matemātikā un dabas zinātnēs kā fizika un ķīmija līmenis ir krities kā labākajiem tā arī vājākajiem skolēniem, kamēr lasītā izpratnē līmenis pārsvarā krities vājajiem skolēniem – no rīta ziņām.
    Nevajag kāpt uz grābekļa, visā vainojot imigrantus – tā var palaist garām problēmu patiesos cēloņus un līdz ar arī to risinājumus.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Inese 03.12.2013. 16.24

What is PISA?

0
-5
Atbildēt

4

    sorrry > Inese 03.12.2013. 16.30

    Programme for International Student Assessment

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Inese > Inese 03.12.2013. 16.34

    SSSP (vai SSVP) tad jau latviski, šķiet. Jo PISA visai nelabskanīgi tomēr.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    sorrry > Inese 03.12.2013. 16.44

    PISA vai nePISA, bet nav mūsu ziņā kāds nosaukumus ir piešķirts programmai. Nav jau pirmā reize, kad saisinājums skan ne pārāk labi.. vismaz mūsu ausīs.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Leinerte > Inese 03.12.2013. 17.44

    Ločmelis What is PISA?
    ————————-
    Linux Mmint kursh tagad saucas Ločmelis petijuma ieklauts netika.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 19. aprīlis
Kas patiesībā kavē skolēnus sasniegt labākus rezultātus matemātikā?
Viedoklis / 18. aprīlis
STEM nozare Latvijā: ar cerību nepietiks – jāinvestē cilvēkos
Viedoklis / 15. aprīlis
Ko mēs sagaidām no skolām?
Viedoklis / 10. aprīlis
Izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk
Viedoklis / 5. aprīlis
Vai publisko personu līdzdalības kritēriji kapitālsabiedrībās kavē Latvijas attīstību? 1