Ko darīt ar Vācijas tekošā konta pārpalikumu?

23

Komentāri (23)

taxi64 21.11.2013. 08.27

“Vienīgais visiem izdevīgais risinājums ir nevis Vācijas eksporta iegrožošana, bet gan patēriņa, investīciju un importa pieaugums Vācijā.”

Slimā rietumu pasaules apsēstība ar ekonomiskās izaugsmes un patēriņa maksimizāciju kā galveno laimes avotu…

0
0
Atbildēt

2

    efeja60 > taxi64 21.11.2013. 14.08

    Ņemot vērā kopējo tirgu un eiro, atsevišķas eirozonas valsts ekonomikas ķidāšana kļūst mazproduktīva. Mēs ar Vāciju drīz dzīvosim kā viena valsts – viņi centrs, mēs perifērija. Latvijas nauda vairāk tecēs uz centru un ja Vācija mūs nebaros, kļūsim par depresīvo ekonomisko zonu bez iespējām uz gaišāku nākotni.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    taxi64 > taxi64 22.11.2013. 09.01

    Depresīvais latvietis. Ar gudru muldēšanu gaišāku nākotni protams neuzcelsi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Gaisma; Enģelis 20.11.2013. 11.48

:Haris
Četrdesmit rindiņu gaudu un neviena priekšlikuma. Nemaz nerunājot par konkrētiem priekšlikumiem.

0
-2
Atbildēt

7

    Sanšains > Gaisma; Enģelis 20.11.2013. 12.24

    morgenstern –

    Priekšlikums ir sākt saskatīt pasauli tā, kā minēju – ar centru šeit, un ar ambīcijām. Ja mainīsim savu domāšanu, varbūt ar laiku ievēlēsim tādus politiķus, kuri kaut vai tādu Rimševicu būtu piespieduši kaut cik darboties Latvijas labā.

    Ko konkrētu Jūs gribētu lasīt? Kādus likumus vajadzētu pieņemt un mainīt, lai, piemēram, atbalstītu Latvijas lauksaimniekus, mežsaimniekus un rūpniekus? Vai Jūs gribat, lai es pāris dienas no rīta līdz vakaram nodarbojos ar attiecīgo nozaru organizāciju jau sagatavoto, bet politiskās elites ignorēto konkrēto priekšlikumu kompilēšanu un tad JUMS par prieku te to publicēju, lai Jūs vienaldzīgi varētu noteikt: “nu, labi”? Smieklīgi.:)

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Gaisma; Enģelis > Gaisma; Enģelis 20.11.2013. 12.35

    :Haris
    Ko konkrētu Jūs gribētu lasīt?
    —————–
    Jūsu komentāros pilnībā iztrūkst pozitīvais, ir tikai noliegums.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Gaisma; Enģelis 20.11.2013. 12.49

    morgenstern –

    Jocīgi.. man tā nešķiet. Laikam manas problēmas. Vai man kāds konkrēts cilvēks bija jāpaslavē, tad būtu bijis “pozitīvi”?:)

    Man šķiet, mūsdienās Latvijā savā ziņā ir tāpat kā okupācijas laikos – pozitīvais pārsvarā notiek PAR SPĪTI “režīmam” vai neatkarīgi no “režīma”, nevis ar tā atbalstu.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Gaisma; Enģelis > Gaisma; Enģelis 20.11.2013. 12.57

    :Haris
    Ja nekā savādāk, tad paslavējiet kādu. Tad kļūs skaidrāka Jūsu pozīcija;) Citādi, ja mūsdienu Latviju nosaucat par “režīmu”, tas, ziniet, skan divdomīgi.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Gaisma; Enģelis 20.11.2013. 13.04

    Par režīmu es (aptuveni) dēvēju arvien augošo Eurobirokrātijas piramīdu, kurai pamazām arvien vairāk tiekam pakļauti arī mēs – Latvija. Un, piemēram, Dombrovska konkrētā valdība daudzās izpausmēs zināmā mērā ir pat vēl papildu, Latvijas mēroga “režīms”.

    Viens cilvēks, kura panākumi man pēdēja laikā ir sildījuši sirdi, ir “Mikrotīkla” Arnis Riekstiņš. Derēs?:)
    http://tv.delfi.lv/video/fusgxT4Q/

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Gaisma; Enģelis > Gaisma; Enģelis 20.11.2013. 13.30

    Riekstiņš derēs, tikai (un paldies Dievam) viņam nav nekāda sakara ar politiku.

    Kas attiecas uz eiroskepticismu, tad visādi frīki (tipa Paiders un Lūsis) to ir tiktāl diskreditējuši, ka šajā lauciņā zāle vēl ilgi neaugs.

    Par Dombrovska valdību: tā, neskatoties uz virkni neveiksmju, ir viena no sekmīgākajām.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Gaisma; Enģelis 20.11.2013. 19.17

    morgenstern,ko tas nozīmē?Ka 58% euroskeptiķu{Pretēji amatpersonu paustajām prognozēm, iedzīvotāju atbalsts eiro ieviešanai krītas – ja septembrī latu nomaiņu ar eiro vēlējās 24%, tad oktobrī to atbalsta vairs tikai 20% iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.Tāpat par 2% samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuriem pret eiro ieviešanu ir neitrāla attieksme, bet eiro pretinieku īpatsvars pieaudzis par 6%, sasniedzot 58% (septembrī tie bija 52%).} uz ziemu paliks bez siena?

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

ligakalnina 20.11.2013. 11.27

Tā vietā, lai, ar nepopulāru lēmumu palīdzību, palielinātu “neveiksmīgo”valstu konkurentspēju, eirobirokrāti vēlas samazināt Vācijas konkurentspēju, kuras ekonomika strādā brīnišķīgi, jo tur notika vajadzīgas reformas, piem., algas drīkst palielināt tikai, palielinotie ražīgumam, utt.
Absurds.

+5
-3
Atbildēt

2

    lebronj2356 > ligakalnina 20.11.2013. 16.06

    Izlasi rakstu vispirms, pēcāk komentē…Ne jau par Vācijas ražīgumu ir uztraukums, bet gan par to, ka veidojoties milzīgajai pozitīvajai bilancei Vācija pārāk maz patērē t.i. nelaiž naudu apgrozībā, kas noved pie tā, ka tirgu fiziski sāk trūkt naudas un ir pārāk maza tās apgrozība…un kas notiek pēcāk var patīt LV gadus 3-4 atpakaļ – milzīgs bezdarbs, kapitāli sagraizītas algas un milzīga emigrācija, jo pat to štruntīgi apmaksāto darbu ir par maz ! Vai Eiropai to vajag – domājams, ka nē ! Lielā mērā krīzes iemesls arī bija tas, ka ir valstis ar milzīgu pozitīvu saldo un valstis ar milzīgiem deficītiem….kas nav pareizi !

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    efeja60 > ligakalnina 21.11.2013. 13.59

    Ja iet runa par ražīgumu un algām, tad Latvijā no rītdienas algas jāpalielina par 40% pie pašreizējā ražīguma.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sanšains 20.11.2013. 09.45

Vakar klausījos LR1 “Zināmais nezināmajā”, kur Ojārs Spārītis stāstījas par Hanzas savienības laikiem. Fragments:

“Arī toreiz Hanzā pastāvēja tāda tirgus distribūcija – līdzīga mūsdienām. Baltija eksportē plankas, dēļus, baļķus, bet “feinās” mēbeles, ekskluzīvās stila mēbeles rātskungiem un aristokrātijai – tās izgatavoja tur, jo tā bija darba dalīšana, un lielā peļņas daļa diemžēl nogūlās nevis provinces Hanzas pilsētās, bet Lībekā, Brēmenē, Lineburgā, Rostokā, Štrālzundē.
Tas bija lobēts tirgus, kurā vienmēr bija centrs un perifērija.”
http://lr1.latvijasradio.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/riigas-osta-un-hanzas-savieniiba.a30798/ 43. minūte.

Un vēl:
“Lībekā notika Hanzas sapulces. Uz tām devās visu Hanzas pilsētu delegāti, ja šīs pilsētas spēja delegātus nosūtīt, jo, iedomājieties, lai no Hanzas pilsētas Limbažiem vai Hanzas pilsētas Straupes nosūtītu vienu delegātu uz Lībeku, viņam ir jāatraujas no sava darba vismaz uz pusotru nedēļu, kas jāpavada ceļojot vienā virzienā, dažas dienas sanāksmē, un pēc tam vēl pusotra nedēļa atpakaļceļš. Kurš var atļauties un – galvenais – kuram ir brīvi līdzekļi ceļot uz Lībeku un atpakaļ, un pavadīt šo laiku atrauti no sava biznesa? Tātad tikai lielo pilsētu ierēdņi vai kādi atbrīvoti cilvēki, kuriem bija brīvi līdzekļi, spēja šai Hanzas politikā piedalīties kā tādi deputāti, kā pārstāvji – nu, kā šodien teiktu: eiroparlamentārieši.
23. minūte.

It kā tas viss tieši neattiecas uz tēmu un it kā viss skaidrs arī bez papildu komentāriem.
Tomēr gribas mazliet pagausties.

Ja reiz šādi un līdzīgi vēstures faktus ir zināmi, ja reiz ir redzams, kā viss atkal un atkal atkārtojas – vai latviešu elite (ja tāda ir) nevarētu kaut vai pamazām censties pārmainīt savu pasaules redzējumu, domāšanu un līdz ar to savu rīcību? Beidzot izrauties no kuslās samierināšanās ar dzīvi “Hanzas provinces” statusā? Vai nekas nespēj iedvest AMBĪCIJAS sākt sevi saskatīt kā potenciālu centru – vismaz tādā nozīmē, ka SAVU interešu aizstāvēšana, savas labklājības intereses būtu liekamas visaugstāk?

+6
-4
Atbildēt

3

    Sanšains > Sanšains 20.11.2013. 10.18

    Vai ir kaut mazākā iespēja, ka, piemēram Dombrovskis, Rimševics & Co lietas redz tā, ka vissvarīgākais mums būtu veicināt zinātņ- un kapitālietilpīgas ražošanas attīstības veicināšanu, kam būtu tā AUGSTĀ PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA un līdz ar to resursi, ko pārdalīt un radīt labklājību visai sabiedrībai? Manuprāt, nav.
    Šie kungi “labākajā gadījumā” varētu būt “Lībekas delegāti”, kuri turklāt mūsdienās vairs pat nav tik ļoti atkarīgi no “savas pilsētas”, bet jau uzreiz no “Lībekas” finansējuma un tās šefu mājieniem.

    Protams, citi pie mūsu nosacītās politiskās un ekonomiskās elites piederīgie ērmi nav labāki, bet varbūt vēl sliktāki. Piemēram, Šleseram ir nenoslēpjams ķēriens un tieksme aizstāvēt SAVAS intereses – bet diemžēl vēl daudz, daudz šaurākā nozīmē.

    Manā, neprofesionāļa, izpratnē rakstā pieminētā “Vācijas problēma” ir tāda: Vācija ir vislielākā Eiropas ekonomika no tām, kas ir kaut cik veselīga. Un Vācijai tiek pārmests, ka tā ir pārāk nekaunīgi veselīga, jo no “neu-Lībekas” atkarīgās provinces tajā pašā laikā buksē. It kā Rēna Eiropas Komisijas vārdā izteiktie mudinājumi un centieni PRINCIPĀ ir pareizi – arī perifērijai, provincēm jāļauj attīstīties un eksportēt uz Vāciju.
    Bet, manuprāt, kopumā vēl neveselīgāk ir tas, ka Vācijai to mēģina ieteikt potenciāli vēl lielāks centrs (Eurosuperbirokrātija) par Vāciju, nevis to ar savu apņēmību un konkurētspējas veicināšanu dara pašas buksējošās provinces.

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    Alise > Sanšains 20.11.2013. 13.41

    Domāju, ka mēs Latvijā lēni, lēni, bet tomēr ejam virzienā uz lielāku pašpārliecību un domu par to, ka pirmām kārtām ir jārūpējas par savām interesēm. Un ka visādas starptautiskas organizācijas ir mums jāizmanto pirmām kārtām dažādu savu interešu realizēšanai – aizsardzībai, tikšanai pie noteiktiem eksporta tirgiem, inovāciju/tehnoloģiju iegūšanai izmantošanai savās interesēs u.t.t.

    Starptautiskās organizācijas ir radītas to biedru interešu realizācijai, nevis pašas sevis pēc un nevis kaut kādu pašas organizācijas (tās ierēdņu, birokrātu) interešu (kas bieži vien izrādās pretējas teju visu biedru interesēm) realizācijai. Un ES pamazām ir pārvērtusies par organizāciju, kas veido un mēģina realizēt kaut kādas savas, savu ierēdņu, savu birokrātu intereses, varbūt arī atsevišķu lielāko biedru intereses, nevis visu tās biedru (valstu) intereses, kuras biedriem sakrīt (ir kopīgas). Un tas arī ir iemesls, kādēļ ES kļūst arvien nepopulārāka visu Eiropas valstu iedzīvotāju vidū.

    To labi parāda arī atšķirīgā Eiropas iedzīvotāju attieksme pret NATO. NATO gan ir šaurāka loka interešu organizācija, tomēr tā kā organizācija neko lieku nepaģēr no biedriem, bet biedri šajā organizācijā realizē kopīgas intereses vienā noteiktā jomā uz saprātīgiem noteikumiem. Un tas darbojas, atšķirībā no smagnējā ES pasākuma, kur atsevišķi cilvēki mēģina realizēt savu sapni par kaut kādu vienotu Eiropas valsti un tautu un būt noteicējiem Eiropas priekšgalā.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Alise > Sanšains 20.11.2013. 21.40

    nulle, ja jautājums bija man, tad manā komentārā ar “mēs” bija domāts 64,5 tūkst. km2 pie Baltijas jūras, bet nevis 2mio iedzīvotāju sastāvā, bet gan 1,3mio, jo pārējie 700k neatzīst LR pašreizējā statusā.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam