Valdība atbalsta jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu

Komentāri (23)

ligakalnina 19.11.2013. 21.58

Varētu saprast Vilka iebildumus pret ves. budžeta paliwelināšanu ar likumu, bet, Viņķeles pozīcija, kas arī pret to iebilst, ir vairāk kā dīvaina, nu nav mums LM, ir parodija, kura par savu galvemo funkciju uzskata naudas taupīšanu.
Pie kam ar dīvainiem un neadekvātiem argumentiem, cilvēku veselība nav “pārējās nozares”, un tai Latvija atvēle aptuveni divreiz mazāk, kā vidēji ES valstis.
Izskatās, “geņialā” Viņķele par savu galvemo uzdevumu uzskata nevis labklājības nodrošināšanu, bet, cenšas, pēc iespējas, izkalpoties V ģenerāllīnijai, un tai nauda ves. budžetam nekad nav bijusi proritāte, nu, gan jau, par to kādu labu amatiņu dabūs, pat, ja netiks Saeimā, uz ko es loti ceru.
Bet, Circenes likumprojekts, principā, solis pareizā virzienā, slikti tikai, ka mūsu valdība ir tik liekulīga, un tai ir tik noraidoša attieksmre pret medicīnu, ka “uzskata”, ka ar 3% no IKP medicīnai var sniegt adekvātu med. palīdzību, tāpēc, beigu beigās, tāpat sanāks čiks, naudas pietiks līdz pusgadam, tāpat, kā tagad, taisni valdības, ieskaitot “Labklājības” ministra, dēļ, Circene izdarīja, ko varēja.

-3

Atbildēt

Una Grinberga > ligakalnina 19.11.2013. 23.11

Nav adekvāti salīdzināt nozares valsts budžetu no IKP – tā vietā būtu jāsalīdzina nozares budžetu no valsts budžeta – jo dažādās valstīs atšķirās nodokļu slogs un deficīta līmenis. Loģiski, ka tās valstis, kas iekasē vairāk, arī vairāk tērē no IKP, pat ja proporcija valsts budžetā ir mazāka. Latvijā veselībai netērē daudz mazāk kā vidēji Eiropā – vienkārši lielāko daļu samaksā paši pacienti nevis valsts!
Un lielais pārmetums Finanšu vai Labklājības ministram ir gluži nevietā, jo tas, ko viņi saka ir tas, ka konkrētas proporcijas “iezīmēšana” jebkurā budžetā nozīmē to, ka ministrijas vairs nespēj elastīgi pielāgoties situācijai.

Atbildēt

ligakalnina > ligakalnina 19.11.2013. 23.26

“Elastīgi pielāgoties situācijai” mūsu valdības izpratnē nozīmē atrast naudu visam, tikai ne medicīnai, kurai finsnsējums reāli samazinās gadu no gada, un reāli pieiek tikai pusgadam, tālāk sākas caurumu lāpīšana.
Taisni tāpēc jau bija vajadzīgi tie likumā iestrādātie 4,5%, vai att.. bet, noteikts % no budžeta, uz ko jāvirzas, nevis jāatstāj viss valdības ziņā, kāda valdībai attieksme pret veselības aizsardzību, sen zināms.
Un tas, ka mus, beigu beigās, sanāk tas pats, kas citur, tikai, to samaksā pacienti – nu tas ir ļoti nomierinoši, īpaši tiem, kas tās operācijas un izmeklējumus apmaksāt nevar, un tādi ir ļoti daudzi.
Dabiski, neatliekamo palīdzību viņi saņem, to lēkmi nokupē, un tas arī viss, piemēram, žultsakmeņu operācija maksā vidēji 800 līdz 1000 ls, un ar katru lēkmi, ja tos akmeņus neizoperē, aknas tiek bojātas arvien vairāk, un cilvēks nolemts lēnai nāvei, pat, ja viņš sagaida valsts apmaksātu operāciju, bieži vien, to vairs pat nav nozīmes veikt.
Un ne visi var dabūt tādu naudu, pats tādus pazīstu, kuri kļuvuši par hroniskiem slimniekiem, jo valsts apmaksā niecīgu skaitu operāciju.
Tas ir tikai viens piemērs, katrā med. nozrē ir tādi piemēri.

Atbildēt

Līga Kalniece > ligakalnina 20.11.2013. 11.02

Tur jau ir tā traģēdija, ka lielu daļu veselības izdevumu jāsedz pacientiem. Savukārt iedzīvotāju ienākumi vispār mums vieni no zemākajiem ES, pie tam tie paši ir sadalīti visnevienlīdzīgāk. Rezultātā – lielākā daļa iedzīvotāju vispār neko nevar samaksāt, un veselības aprūpe, kam 21.gadsimtā būtu jābūt vispārpieejamai, Latvijā kļūst par elitāru preci.

Atbildēt

Inese 19.11.2013. 16.53

no 2015.gada 1.jūlija valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt TIKAI IIN maksātāji vai brīvprātīgie iemaksu veicēji, kā arī valsts apdrošinātās personas
=======================

Vnk palielināsies mirstība. Latvija, 21. gadsimts, Dombrovska laiki.

-2

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam