Vai nacionālā atmoda?

Es toties ceru,ka tādi kosmonulles tipa ”domātāji” būs mazāk par 8%.

E.Levits(Jurista vārds):

………. Valstsnācija ir valststiesisks jēdziens, un tas nenozīmē neko citu kā tikai to, ka tā ir nācija, kuras valoda un kultūra nosaka arī valsts nacionāli kulturālo identitāti. Valstij nav savas abstraktas, tehniski izveidotas valodas, ar ko tā sazinās ar saviem iedzīvotājiem (piemēram, esperanto). Tai vienmēr ir jāizvēlas kādas noteiktas, jau pastāvošas tautas valoda, tāpat, atbalstot kultūru, tai pamatā jāatbalsta kādas noteiktas tautas kultūra.

[36] Tā kā Latvijas valsti ir izveidojusi latviešu nācija ar īpašu virsmērķi – iespējami efektīvākā veidā nodrošināt savu, savas valodas un kultūras ilgstošu pastāvēšanu (skat. iepriekš 5.§, 12.§), tad loģiski, ka Latvijā tieši latvieši ir valstsnācija – tātad tieši latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda (un nevis angļu valoda kā starptautiski visizplatītākā valoda, krievu valoda kā valoda, kuru arī pārzina daudzi iedzīvotāji, vai ķīniešu valoda, kas ir dzimtā valoda vislielākajam cilvēku skaitam pasaulē), un tieši latviešu kultūra ir tā, kura valstij visvairāk ir jāatbalsta.

Latvija tātad nacionāli kulturālā nozīmē nav divu (vai vēl vairāku) etnisku kopienu valsts, tā konstitucionālā izpratnē nav daudznacionāla valsts (kā agrākās impērijas), tā nav arī nacionāli kulturāli “tukša”, bet tā ir latviešu nācijas nacionāla valsts (kurā mazākumtautībām kā līdzsvars ir garantētas īpašas tiesības kopt savu valodu un kultūru). Kā tāda tā ierindojas visu pārējo Eiropas nacionālo valstu vidū (gandrīz visas Eiropas valstis nacionāli kulturāli ir nacionālas valstis).

[37] Tomēr Latvijas nacionālās valsts modelim ir arī savas iezīmes. Latvijas tradicionālais modelis attiecībā uz valstsnāciju un mazākumtautībām ir krietni liberālāks nekā Rietumeiropas politiskās nācijas modelis. Rietumeiropā politiskā nācija parasti ir identiska ar valstsnāciju. Politiskai nācijai raksturīgi, ka tās piederīgie runā vienā valodā un tiem ir viena kultūra, informatīvā telpa. Ja kādai grupai – blakus kopējai valodai un kultūrai – ir vēl otra valoda, kultūra, tad tā ir šo cilvēku privāta lieta, valsts to īpaši neveicina. Tādēļ tur valstsnācijas jēdzienam – un ar to loģiski korespondējošam mazākumtautības jēdzienam – nav īpašas nozīmes.

Atšķirībā no Rietumeiropas politiskajām nācijām, kuras, kā jau norādīts, vieno nāciju ne vien politiski, bet jo sevišķi nacionāli kulturāli (tām ir viena valoda un kultūra), Latvija atzīst un pat veicina arī mazākumtautības (Satversmes 114. pants), kuras neuzskata sevi par piederīgām latviešiem, jo tām – vismaz līdz šim – svarīgāk šķiet saglabāt savu no latviešiem atšķirīgo valodu un kultūru…

> guste

Ja es mācētu tik labi pateikt, kā Jūs to izdarījāt, rakstītu pilnīgi to pašu.

Preambula, kāda tā ir, nekādā veidā nevienos sašķelto Latvijas tautu. Ja mēs, latvieši, vēlamies ieņemt īpašu stāvokli Latvijā, tad mums jābūt tiem godīgākajiem, ar stabilām ģimenēm, lai citi to pamanītu un respektētu. Atceros, ka lasīju par G.Astru,- viņu cietumā cienīja pat kriminālnoziedznieki tieši par viņa taisnīgumu.

Preambula nav nekāds glābējzvans, bet par to var arī teikt, ka labam neskādēs, bet sliktu nav ko žēlot.

——-Gatis Ozoliņš:”(..)
“Lai notiktu nacionālā kā visas sabiedrības atmoda, vai nav jāiziet no pretējā un jāsāk ar vispārcilvēcisku, humānu pieeju mūsu kopīgo samilzušo problēmu risināšanā?”
============================================================================
Viss nāk uz aiziet tālumā – un sākas viss no gala….

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūcija
(..)
6.nodaļa. Latvijas PSR pilsoņu pamattiesības, pamatbrīvības un pamatpienākumi
(..)
38.pants. Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesības uz darbu – proti, tiesības dabūt garantētu darbu ar samaksu…..
39.pants. Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesības uz atpūtu…
40.pants. Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesības uz veselības aizsardzību….
41.pants. Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesības uz materiālu nodrošinājumu vecumā, slimības gadījumā…..
42.pants. Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesības uz dzīvokli…
43.pants. Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesības uz izglītību….(..)garantējot iespēju mācīties skolā dzimtajā valodā…
( Latvijas Padomju enciklopēdija, 5/2, – 759.lpp.)

http://www.youtube.com/watch?v=XK0D5bxYWTs

nulle nevis nacionālais bet nac(ionāl)istiskais. Diemžēl krīžu laikā vienmēr palielinās visādu naciķu un tamlīdzīgo ākstu popularitāte
————–
precīzs noveerojums – SC ākstu popularitāte pieauga tieši krīzes laikā. Tam gan palīdzēja Rīgas Domes iepriekšējo vadību (Birka) laikā uzkrātie budžeta līdzekļi, kurus kolonistiem bija iespēja izšķērdēt

>WAT
“:Tāpēc jābūt ir drošinātājam-preambulai, lai ziepes nenotiek, pie slikta scenārija Saeimā.”

Tas jau ir tas, ko saku: pie slikta scenārija Saeimā graša vērtība būs sapņainu juristu sapņainam penterējumam.
Jāstrādā būtu, lai Saeimā slikts scenārijs vispār nebūtu iespējams. Vai izskatās, ka kompānija, kas še ganās (un gānās), ir varoša kādam reālam risinājumam? Neesmu manījis jelkādu stratēģiju.

Nacionālā atmoda ir krieviem, latviešiem ir nacionālā apātija…

Padomāsim loģiski.

ES budžets nākamajam 7 gadu posmam ir samazināts (mazāks par tagadējo). Kā var izveidot kaut kādu federāciju bez naudas?

ESV nespīd arī pašu Briseles birokrātu dēļ, jo viņi stipri piekopj to pašu politiku, ko Vienotība – māca visus dzīvot, dod visiem norādes, bet tās normas uz sevi neattiecina.

Tāpat veselā rindā R-valstu palielinās labējais, nacionālais un eiroskeptiskais noskaņojums. Reku uz EP vēlēšanām zem vienotas platformas jau sāk apvienoties eiroskeptiķi R-Eiriopā (Francija, Nīderlande) – Dutch Eurosceptic Wilders and France’s Le Pen unite – http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-24924372 , un šiem reitingi savās zemēs pašlaik visu laku aug.

Arī emigrācijas jautājumu nu jau sāk cilāt pat angļu leiboristi, paši savus lēmumus par A-Eiropas emigrantu ielaišanu tik plašās masās par kļūdām nosaucot.

Kur jūs, reāli izanalizējot situāciju, redzat iespēju Eiropā izveidot ESV? Es tādu scenāriju redzu tikai un vienīgi attālināmies.

Šis raksts ir mazliet precīzāks,nekā Beitnerei.
Pirmkārt nav koncentrēšanās uz balts un melns.Kristīgās vērtības un/vai latviskā dzīvesziņa -šo jautājumu var risināt līdz bezgalībai.
Otra problēma -visu spēku veltot juridiskām niansēm ,izpaliks diskusijas par
to- ar ko mēs atšķiramies no citiem.
Tie kas uzsāka kustināt jautājumu par preambulu-malači.
Bet vairāk pietrūkst tādu skatījumu,par kuru runā piemēram Kursīte.
Zinātnisks šķērsgriezums tam Brigaderes formulējumam.

Ne fiziskā, ne garīgā verdzība nevar ilgt mūžīgi….kādreiz latviešu pašapziņai ir jāsāk atkal celties, un šeit nav runa tikai par nacionālām dimensijām, šeit ir runa par to, ka jābūt saimniekiem savā zemē, ka jāizjūt pastāvošās varas cienījamu attieksmi, jo esam viņu darba devēji un nevis otrādāk ! Preambula ir ceļa sākums, vai labākajā gadījumā ceļa sākuma gals – turpinājumā vēl ir daudz jāizdara – jāatīra valsts vara no parazītiem, sovoku zagļiem un citu valstu pakalpiņiem, japanāk cilvēka cienīgi apstākļi strādājošiem un vienkāršajam cilvēkam valstī kopumā !

“Mesje, jūsu dāma jau ir aizgājusi…” (padomju laika anekdote)

Dikti daudz burtu, netiku galā ar tik garu tekstu. :(
Bet viens ir skaidrs: vajadzība pēc preambulas ronas no nespēka. Stiprai, veselīgai nācijai šādas problēmas nepastāv. Mēs acīmredzot neesam stipra, veselīga nācija. Un preambula kā risinājums ir – smuki retušēt pavītušas dāmas fotogrāfiju ar cerībām uz atgriezenisko saiti (ka attiecīgi oriģināls atplauks).

Patiesībā problēma ir taja, ka 45% pilsoņu (cipars aptuvens, imho) ir citas pamatvērtības. Un kad vinu skaits pieaugs līdz 51, nekāda preambula nelīdzēs.
Risinājums vajadzīgs REĀLS, nevis paķomkina sādža. Jānāk jaunām vienojošām idejām.

Piemēram, antiradaru kustība. Tā varētu saliedēt sab-bu. Teiksim, ierakstot preambulā, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana par 15 km/st pieder pie nācijas pamattiesībām. Atbalstīs sab-bas absolūtais vairākums, latvieši un krievi un tatāri. Un tad jau mums būtu realizējusies stabīla Politiska Nācija.

Nesaprotu, kādēļ mēs visu tik milzīgi sarežģām, taisnojamies par to, ka esam latvieši, pierādām to, ka mums ir tiesības būt latviešiem, pazemīgi pieļaujam to, ka mūs kaut kādi cūkas lamā par fašistiem, un reizē šiem zābakiem,kuri mūs lamā par fašistiem, vēl mēģinām paskaidrot zābakiem nesaprotamas lietas. Jeb mēs paši ar sevi meditējam par šādām cēlām lietām, kā tauta, Dzimtene utt?

Piekrītu autoram, ka konference – tas tiešām bija notikums, kurš atsauca atmiņā Atmodu utt, bet tās ir emocijas ar kurām nav jāspēlējas, kuras nav lieki jātērē, tās nav jādevalvē.

Reiz, kad biju vēl puika, Ļeņingradā sēdēju Ņevas krastā, biju tur aizbraucies baltās naktis lūkoties. Piesēdās man blakus viens večuks, kurš, kā par sevi stāstīja – bija dzimis Peterburgā un taisījās nomirt Ļeņingradā, un viņš man pajautāja, vai es Bībeli lasot? Atbildēju, ka nē. Tad viņš man teica, sapratis, ka es esmu no Latvijas, – tur ir stāstīts par milzu siseņu bariem, kuri savā ceļā noposta visu. Mēs ” perekaķi poļe” šie siseņu bari esam, citus negaidiet.:) Tā viņš man toreiz teica…

Laiku pa laikam atceros šo krievu veco vīru, kurš lepojās ar to, ka nav nekāds klaidonis un visu mūžu ir nodzīvojis savā pilsētā. Viņš toreiz pateica skaidru patiesību, pret kuru nav spējīga iestāties nekāda integrācijas programma uc gudrības. Latviju šobrīd ir apsēduši siseņu bari, kuri cenšas nopostīt mūsu nacionālo valsti līdz pamatiem un, lai to nepieļautu, mūsu Satversmei kā līdzeklis pret kaitekļiem ir jāuzliek preambula. Labi ja šādu preambulu varam uzrakstīt paši, ja nevaram – varam norakstīt no igauņiem, viņi neapvainosies :) Visa gudrība, bet tas ir jāizdara pietiekami ātri un tā, lai visiem būtu skaidrs, ka Latvijā valsts nācija ir latvieši ar visām šai aksiomai piederošām sekām.

Kā ļoti svarīgu gribu pieminēt Latvijas valsts un latviešu tautas, tās kultūras un valodas pastāvēšanu tēvu zemē. Jautājums par Latvijas Satversmes nostiprināšanu ar pievienoto Preambulu, kas ir izraisījis lielu “troksni”. Kliedzēji apšauba latvieti kā valsts nācijas pārstāvji, ko vajadzētu nostiprināt Satversmē. Redziet, netiekot pieminēti nacminoritātes. Kad Latvijas valsti dibināja 1918.g., tad to dibināja latvieši ar stingru redzējumu uz nākotni, kā latviešu nācijas valsti. Tas, ka Latvijas teritorijā dzīvoja neliela cittautiešu kopiena, jauna Latvijas valsts nelika viņiem izbraukt uz savu etnisko dzimteni. Tā bija Latvijas valsts humānā attieksme pret cittautiešiem.
Problēmas sākās pēc Latvijas valsts okupācijas no PSRS puses. Apzināti tika iepludināta milzīga massa civilokupantu, kā arī PSRS armijas virsnieku ar ģimenēm. Šī massa civilokupantu ļaunprātīgi izmantojot starptautiski pieņemtās normas, kā cilvektiesību konvenciju un nacminoritāšu konvenciju, lai ar spiedienu apliecinātu, ka šai massai ir tādas pašas tiesības kā pamatnācijai. Kāpēc tas tā ir noticis? Atbilstoši Ženevas konvencijai, par okupantu iepludināšanu okupētā teritorijā, šai massai nav nekādu tiesību atrasties atjaunotās Latvijas teritorijā. Tas netika risināts. Runājot par nacminoritāšu kopienām, tad atbilstoši starptautisko tiesību normām, par nacminoritāti nevar uzskatīt to massu cilvēku, kas iebrauca PSRS armijas aizsegā. Nacminoritātes ir tikai tie cilvēki, kas dzīvoja Latvijas teritorijā, līdz okupācijai. Šī problēma nav atrisināta un netiek risināta, bet tiek pieļauts tai iet konfliktu dziļumā, kas parktiski dzen postā latviešu nāciju savā zemē – vectēvu un tēvu zemē.