Pārdomas par struktūrfondu un budžeta fabulām

36

Komentāri (36)

Kristīne 13.11.2013. 23.33

Tuvredzīga / īstermiņa politika nav nekas neredzēts. Tas ir raksturīgi LV, tas ir raksturīgi, piem., lielai daļai finanšu sektora visā pasaulē (un to ļoti labi demonstrēja LV pārstāvētās ārvalstu bankas, kad ventilatorā trāpīja sūdi), jo naudas īpašnieki no pārvaldītājiem prasa ātru naudu u. tml.
==
Politikas gadījumā ļoti daudzas lietas nosaka pieprasījums, un pieprasījums pēc skaļas retorikas joprojām ir augsts, cita lieta, ka šo pieprasījumu var mazināt, (tālredzīgi) mazinot nabagu īpatsvaru.

+1
-1
Atbildēt

0

ligakalnina 13.11.2013. 19.36

Viss pareizi, bet, nekas nemainīsies, kamēr nebūs konkrēto atbildīgo, un mums būs tāda VP, kāda ir tagad, un kamēr valstī valdīs absolūta bezatbildība un nesodamība.
Nauda vienkārši tiek izniekota, virzīta nevis tur, kur to vajadzētu darīt, bet, kur vieglāk “norakstīt, kur vieglāk saņemt “otkatu”, utt.

+1
0
Atbildēt

1

    Kristīne > ligakalnina 13.11.2013. 23.34

    Ļautiņi vairumā gadījumu nav jāsoda, bet ir jāapmāca.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Ieva 13.11.2013. 13.02

Krīzes laikos viens no veidiem, kā ekonomēt budžetu, bija apcirpt algas. Tā kā Valsts to varēja izdarīt tikai ar savām iestādēm, tad algu apcirpšana un vienlaicīgi štatu samazināšana notika valsts iestādēs. Arī ministrijās. Rezultātā spējīgākie speciālisti (jo tos neatlaida, bet tikai samazināja algu) apvainojās, un no valsts iestādēm aizgāja. Palika tie, uz kuriem pilnā mēra var attiecināt vārdu “ierēdnis” – valsts iestāžu darbinieks, kas izvairās no atbildības, kafiju dzer vairāk, kā strādā, raksta atskaites laikā un pareizi, zin terminoloģiju, bet arī nepretendē uz lielu algu. Papīru pārbīdītāji, kas aizpilda štatu vietas. Pie kam tas viss notika ar sabiedrības atbalstu – krīzes laikos pirmais kritērijs bija alga. Sliktais bija tas, kam tā lielāka, neskatoties uz atdevi, profesionalitāti utt. Kā sekas tam ir tas, ka šie ierēdņi nespēj pieņemt lēmumus, jo tam vienkārši trūkst kompetences. Lai kaut kā to kompensētu ierēdņi aizsedzas ar demokrātiju – rīko konkursus, dibina darba grupas, komisijas. Un rezultātā – mums ir rosīšanās, nav darba, bet laiks iet..
Piemēram, autora minētajā IZM, rosīšanās ir panākusi to, ka izglītības rādītājos slīdam uz leju no gada uz gadu. Bet IZM taču reformē, maina, auditē, pārbauda, diskutē, kašķējas. Principā dara visu, tik kaut kā uz vietām skolās labāk nepaliek, paliek tikai sliktāk. IZM sešas reizes iesniedz budžetu, bet ar aritmētiskām kļūdām. Prasa skolotājiem algu pielikumu, bet paši nezin par cik- tāpat kā nezin skolnieku skaitu. Sešu miljonus kaut kur pazaudē, nezin kur, un neviens nav vainīgs…Un, ja man jānosauc kaut viens pēdējā laika IZM lēmums, kas ir nesis pozitīvu rezultātu, tad es tādu nosaukt nevaru. Ir tikai darba imitācija, rezultātu nav nekādu.

Tā nu ir tā bilde, kur patreiz esam. Faktiski esam panākuši to, ka ministrijās darbu dara profāni, tur vairs nav profesionālisma, ekspertīzes. Nav lēmumu pieņemšanas, ir papīru pārbīde. Pat ministru algas, piemēram, ir vienkārši smieklīgas. Andris Vilks saka, ka tēva mājai jālabo jumts, bet ar ministra algu to nevarēs izdarīt, tāpēc darbs jāmaina… Absurds!
Tāpēc, kamēr ministrijās neatgriezīsies profesionāļi, nekas nemainīsies. Uravņilovka turpinās uzvaras gājienu.
Un pelēcība līdz ar to.
Visur.
Krāsas pie apvāršņa neredzu.

+1
-2
Atbildēt

1

Sanšains 13.11.2013. 12.09

Manuprāt, mums pietrūkst valstiskas attieksmes visos līmeņos. Nav iespējams izveidot nedz sakarīgu valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu struktūru, nedz arī pieņemamu un jēdzīgu ES fondu izmantošanas stratēģiju, ja lietas tiek skatītas fragmentāri
====================================
It kā nu šāds secinājums nepavisam nav kas jauns un nedzirdēts. Tomēr pieņemams kopā ar autora pamanījumiem un dažu aspektu analīzi.

Paldies par rakstu kopumā!
Lūdzu, uzrakstiet, ko Jūsuprāt vajadzētu/būtu iespējams mainīt (acīmredzot) valsts pārvaldē, tās uzbūvē! Ko ir iespējams veikt mūsu deformētās demokrātijas (SC faktora destruktīvā klātbūtne) un valstiskas/”nācijiskas” domāšanas tradīciju deficīta situācijā?

0
-1
Atbildēt

1

    Digna > Sanšains 13.11.2013. 23.35

    Labi apzinos, ka vieglu varoņdarbu nav, tāpēc nepiesakos atjāt baltā zirgā un uzrakstīt dažos teikumos valsts pārvaldes reformu plānu. Vajadzīgs kopīgs saskaņots darbs, un tajā vienlīdz nepieciešamas gan zināšanas un prasmes, gan pareiza attieksme. Nelaimīgā kārtā cilvēki parasti nepamana vai nevēlas zināt, kā viņiem pietrūkst. Tie, kuri pamana, parasti arī iegūst to, kas vajadzīgs. “Klauvējiet, un jums taps atvērts.”

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Aleksejs Dimitrovs 13.11.2013. 09.22

“…Ja godīgi, valstī nav nevienas institūcijas, kas vērtētu valsts attīstības vajadzības un mērķtiecīgi censtos virzīt valsts attīstību.”
Ja godīgi, tad kādas funkcijas ir tā saucamajai Zinātņu akadēmijai? Vai tā nevarētu pildīt šo funkciju vismaz zinātnes jomā, vai gaidīs, ka IZM ierēdņu gaišie prāti to paveiks.

0
-2
Atbildēt

3

    Digna > Aleksejs Dimitrovs 13.11.2013. 14.39

    Kamielim.
    Jums taisnība tai ziņā, ka zinātniekiem pienāktos domāt un spriest un ieteikt, kā valstij būtu jāattīstās, un kāda loma tajā ir zināšanām un zinātnei, iet tautā un ietekmēt sabiedrisko domu, kaut vai tādēļ, lai kliedētu tur iegūlušos miglu.
    Bet par ZA kā institūciju… Tai nekāda tāda mandāta nav, un to var vērtēt tikai kā nelielu sabiedrisku organizāciju vai klubu, kas valstī neko nenosaka. Pat ja no tās kā institūcijas nāks kādi priekšlikumi, IZM nav pienākuma tos izskatīt vai ņemt vērā. Ja pamanījāt, starp IZM sociālajiem partneriem publiski parasti tiek pieminētas LDDK, LTRK, LIZDA, bet ne ZA.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva > Aleksejs Dimitrovs 13.11.2013. 16.38

    Ja gribat kaut kam kaut ko pārmest, sakiet ka nav kopīgas vīzijas, plāna, globāls stratēģijas utt. Un jums būs taisnība, jo tādas nav un īsti nevar nemaz būt, jo tad ir jābūt pārcilvēkiem, lai saliktu kopā visas ekonomiskās varēšanas, vajadzības, resursus, tehnoloģijas, finanses utt.
    NAPs to labi parādīja. Pirmkārt, tikko sāk domāt par detaļām, tas vairs nav konceptuāls, otrkārt, ja runā globāli, tad tas šķiet nepārdomāts utt. Tā kā no vienas puses kopīgā stratēģija ir, no otras tās nav, jo tā ir pārāk virspusēja.
    Un tā nav tikai Latvijas nelaime. Ja būtu gudri pārcilvēki, kas to var uztaisīt, nebūtu pēdējās krīzes ne Amerikā, ne Eiropā. Ekonomiskie procesi ir tikai daļēji prognozējami, it sevišķi pie mūsdienu attīstības tempiem.
    Tāpēc tiem, kas pārmet kopīga plāna neesamību, saku – ejiet un uztaisiet to. Un tad izrādās, ka to nevar vis, jo tas nav tas pats, kas pārmest tā neesamību…
    Burkšķēt aiz stūra ir viegli. Darīt – grūti.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    ZA nav mandāta, tas tiesa, bet kas tai ir? Kādas funkcijas, ja nieka stratēģiju zinātnes attīstībai Latvijā nespēj izstrādāt. Divas reizes gadā sanākt kopā seniliem večiem, lai papliķētu uz pleca, redz cik mēs gudri, žēl, ka tā valdība tik stulba.

    Bet par tiem plāniem vadības sistēmās pastāv teiciens: Plāns bez darbības ir sapnis, darbība bez plāna – murgs. Varbūt kādam noder.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

piziks 13.11.2013. 08.49

Kamēr visu valsts virzību izšķir politekonomisko interešu pulciņu pašreklāmas apjoms veiksmes, cerēt uz loģiku virzībās nav objektīva pamata. Un tā ir vienīgi sagadīšanās, ja, kādam procesu iekšpusē esošajam, izdodas pavērt muti un ziņot sabiedrībai par procesu patiesajām norisēm, pašreklāmisti mazliet iesnaudušies un nav laikus atgādinājuši, ka LV ir ir labākais finanšu ministrs, protams, pat neiežagojoties par viņa faktiskajām iespējam būt loģiskam un (LV labā) valstiskam.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam