Naudu “Dvēseļu putenim” aicina iekļaut KM budžetā
Saistītie raksti
Redaktores sleja /
15. maijs
Kas neriskē, tas…
Intervija /
15. maijs
Mums jābūt drosmīgākiem
Analīze /
15. maijs
Miljonu vērts jautājums
Aktuāli /
18. aprīlis
Šķiltava nr.212: Saeima cīnās ar zaļo pūķi. Uzbrūk Loginai. Ārlietas pārņem Braže
Radars /
10. aprīlis
Radars Latvijā
Komentāri (18)
inesite15 31.10.2013. 01.34
A KAS MAKSĀ, TAS PASŪTA MŪZIKU vēlēšanu kampaņas budžetā slabo ?
Par atkatiem ( to visnožēlojamākajās izpausmēs ) utml. nerunājot .
0
ievuliitis 30.10.2013. 23.14
„Tas ir tāpat, kā atbalstīt vienu pacientu, nopirkt tam dārgas zāles, dārgas manipulācijas, ja ārstēšanu vajag simtiem un tūkstošiem,”
Līdz šim es domāju, ka filmas taisa skatītājiem, nevis, lai daži nozarē un ap nozari stradājošie gūtu ienākumus. Uzskatu, ka šai konkrētai filmai ir liela nozīme mūsu sabiedrības pastāvēšanai. Tā ir svarīga ļoti lielam valsts iedzīvotāju skaitam. Līdz ar to teikt, ka tās ir “zāles tikai vienam pacientam” ir pavisam aplami.
Man šķiet arī dīvains daļas kinoļaužu uzstādījums, ka uz nozari ir jaskatās, kā uz uzņēmējdarbības veidu. Līdz šim gan man šķita, ka mākslu, literatūru, mūziku, citus makslas veidus, arī kino godprātīgi mākslinieki rada ideju vārdā. Laikam būšu stipri vecmodīga.
3
aivarstraidass > ievuliitis 31.10.2013. 01.24
>>> Līdz šim gan man šķita, ka mākslu, literatūru, mūziku, citus makslas veidus, arī kino godprātīgi mākslinieki rada ideju vārdā. Laikam būšu stipri vecmodīga.
======
Kad vajadzēja būvēt Brīvības pieminekli, tad ar saviem projektiem pieteicās labākie tēlnieki – Kārli Zāli un Teodoru Zaļkalnu ieskaitot; un galu galā radās paliekošs meistardarbs. Vecmodīga pieeja šajā gadījumā būtu bijusi – izsludināt konkursu lielbudžeta filmai, kas būtu kāda klasiska latviešu literatūras darba ekranizējums. Nu un tad viens nāktu ar Grīna “Dvēseļu puteni”, cits nāktu ar Niedras “Zemnieka dēlu” vai Ontona Rupaiņa “Baltajiem Tēviem” vai Deglava “Rīgu”. Un dažādu kultūras cilvēku padome varētu uzklausīt viņus visus un dažādu kino ekspertu atzinumus un izvēlēties labāko. Un tad var iedot projekta pabeigšanai nepieciešamās finanses un ar aizturētu elpu gaidīt rezultātu.
Es nemaz nesaku, ka pašreiz deputāti būtu slikti izvēlējušies. Bet nav īsti “vecmodīgi”, ja ir vajadzīga politiķu iejaukšanās, ja nevaram uzticēties nozares ekspertiem. Mūsu acu priekšā nozare sašķeļas divās nesavietojamās daļās – “kino gardēžiem” un “kino vienkāršajai tautai”. Pietiek atcerēties kā gāja ar “Rīgas sargiem”. Manuprāt, par šādu naudu ir vērts vēlēties labāko no visa – lai būtu notikums latviešu kultūrā, lai filmai būtu ievērojami kases panākumi un lai filmu nebūtu kauns vest uz kādu kino festivālu.
0
juhans > ievuliitis 31.10.2013. 09.01
Nē, nu varbūt tā vienkārši ir tāda šīs nozares īpatnība – tās darboņi ir pārāk dziļi iekļāvušies savā īpatnējā pasaulē. Lasot par ļembastu ap „Dvēseļu puteni”, nez kāpēc nāk prātā aina no „Iluzionista”, kur Eizenheims atstāj ielas puikas plēšoties ap tiem pamesto monētu sauju.
0
ievuliitis > ievuliitis 31.10.2013. 09.47
Kalvi, tā tas varētu būt, kā jūs iesakāt, būtu pat ļoti labi. BET, kā mēdza sacīt mūsu pirmais pēc neatkarības atjaunošanas premjers, vai tad kāds to konkursu sludināja? Varbūt – taisījās sludināt? Attiecībā uz kinojomu līdz šim pastāvoša prakse bija, kā te ļoti tēlaini un uzskatāmi aprakstīja o_ja3_14. Arī Optiskā Tēmekļa citētie Kalnaeļļa argumenti, norāda uz kinojomas vadības nepadarītiem darbiem, lai padarītu šo procesu civilizētu un caurskatāmu un tadas situācijas neveidotos. Bija tak jau pagājušajā gadā precedents. Šinī situācijā mēs, zinot, ka filmas netaisās mēneša laikā, pat – ne gada, jo iespējamais valsts piešķirtais finansējums vienam gadam visai kinojomai ir bijis absolūti niecīgs, ko jūs ieteiktu cilvēkam ar patriotisku ideju, ko grib realizēt līdz valsts simtgadei? Viņš iet un meklē dzirdīgas ausis institūcijā, kas piešķir naudu. Kas cits atliek? Nav tomēr nekāds milzīgs pārsteigums, ka tanī institūcijā kādam vēl rūp, ko par mūsu vēsturi zinās Latvijas un citu zemju ļaudis, jo kino, kā esam mācījušies, IR iedarbīgākā no visām mākslām. :)
0
Rihard 30.10.2013. 23.10
Šāds lēmums nozīmē neuzticēšanās izteikšanu KM un konkrēti Kino padomei. Nešaubos ka Gatis Šmits uztaisīs labu filmu, labāku par KM atbalstītajiem sviestiem, bet nu būtu jau laiks kādam kļūt drosmīgam un sapuvušo sistēmu mainīt, nevis apiet šādā veidā…
0
Aivars Krauklis 30.10.2013. 19.14
Jādod, jādod! Patriotiski taču būs! Kā gan tauta iztiks bez vēl vieniem „Rīgas sargiem”?
0
buchamona 30.10.2013. 18.36
Tādas filmas, kā Dvēseļu putenis, vai arī nākotnē ceru, ka būs arī Deglava Rīgas ekranizējums utt, vajadzētu iekļaut valsts pasūtījumā. Bet šī ” kultūras cilvēku” rosīšanās jau pēc līdzekļu piešķiršanas ir vnk nožēlojama. Gribas pajautāt, kur jūs bijāt, kādēļ no jūsu puses nenāca šāds piedāvājums? Laikam jau Dvēseļu putenis īsti neatbilst šodienas intelektuāļu ” mākslas garšai” :).
Pasaulē ir prakse, ka radošus projektus atbalsta mecenāti, arī Latvijā. Tad lūdzu, rosieties šajā virzienā, nevis gaidiet brīdi, kad jums naudu lietošanai pasniegs no budžeta
1
janis17 > buchamona 30.10.2013. 20.12
Dvēseļu putenis īsti neatbilst šodienas intelektuāļu ” mākslas garšai” :).
_______________________________________________
Tur nāksies strādāt, veidot dekorācijas, efektus radīt, strādāt ar datoru, daudz filmēt, tas ir grūti. Tā nav ātrā nauda. Daudz vieglāk ir paņemt suņa sūdu, uzdot to par mākslu un kolektīvi to apbrīnot…
http://rsrc.psychologytoday.com/files/imagecache/article-inline-full/blogs/1987/2010/10/48843-37188.jpg
http://moderndogmagazine.com/articles/dog-poo-sculpture-takes-flight/548
http://weburbanist.com/2010/12/19/poop-culture-11-examples-of-excellent-excrement-art/
0
ilmisimo 30.10.2013. 17.09
tai foto- tas kāds štirlicu kongress?
1
Kaspars Špūle > ilmisimo 30.10.2013. 19.42
Nē, tas ir curiku seminārs
0
piziks 30.10.2013. 15.10
Komentāriem, vismaz no profesionāļu puses, pienāktos būt visvairāk par šo”:
“Kalnaellis stāsta, ka pērn, kad Saeima piešķīra finansējumu diviem projektiem, to nosodīja Latvijas kino producentu asociācija, taču šogad asociācijai nav vienprātības, jo gada laikā Nacionālais kino centrs nav izveidojis nolikumu par nacionālo pasūtījumu filmām, lai gan bijis uzdots to izdarīt mēneša laikā.”
Kādas tiesības sašust par Upmaļa meklējumiem — vēl vairāk, par atradumiem! :) –, ja pašu “profesionāļu” vide un pārstāvji nav veikuši savus pienākumus.
Politiski interesantāk, protams, ir krāšņi pababuļot par politiskajām iesnām, puņkiem un asarām un apbižotajiem snobiem ar šame’jo draudziņiem.
Interesanti, ka tieši Kalnaellim, kurš tiešām gana daudz ar latviešu kinoproduktiem pasaulē paveicis, arī šoreiz pietiek dūšas pateikt pašu galveno — atgādināt par jomas “vadītāju”/kinocentristu neizdarību.
IR-komandai varētu būt iemesls papurināt tādu rpofesionāļu viedokļis/izģērbt pašus slaistus. :)
0