Cik liels ir Latgales budžets?

Komentāri (23)

Baiba Eglâja 30.10.2013. 19.47

Viļums tikai atklāti parāda, cik gudras ir tās tautas vēlētās gudrās galvas

-3

Atbildēt

ineta_rr 30.10.2013. 19.46

Un kā jūtas vidzemnieki nevienu neinteresē. Kā jau norādīts rakstā, no Vidzemes Saeimā tiek ievēlēti daudzi pie-rīdzinieki, rezultātā arī Vidzeme viņiem beidzas līdz ar Pierīgu, un no tālākiem nostūriem ievēlētie cieš klusu par to, cik maz investīciju aiziet uz īsto Vidzemi nevis Pierīgu. Piemēram, kāda saldā sieriņa pēc Jūrmala tiek pieskaitīta Vidzemei?! Tā taču ir otrā pusei Daugavai, un bez man zināmām vēsturiskām saitēm ar Vidzemi. Tad jau arī Talsus, Tukumu, Jelgavu un Liepāju var pieskaitīt Vidzemei.
Tomēr vidzemnieki nesūdzas par to, cik maz naudas aiziet uz Vidzemi, jo latviešu mentalitāte paredz būt lepnam.

-1

Atbildēt

Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 14.15

Diezgan precīzi varu pateikt – tā ir apmēram 1/10 daļa no Latvijas valsts kopējā budžeta, pie tam, t.s. “Latgales budžeta” krietnu daļu veido: 1) Rīgā un “Čiulejā” strādājošo latgaliešu nodokļi, kas nonāk deklarētajā dzīvesvietā kaut kur Latgalē; 2) valsts dotācijas, jo Latgalē apmēram 50% iedzīvotāju ir pensionāri un bērni, un vēl kādi 20% bezdarbnieki.

Jureit, tagad, kad zini budžeta lielumu, kā latkrievu tautas veidotājs un Latvijas iztirgotājs vari rakstīt nākamo “bļuznējumu”: “Lai palielinātu Latgales budžetu, tad latvijiešiem aktīvāk jāizpārdod savu zemi, mežus, kā arī uzturēšanās atļaujas”.
Ja nepiekrīti šādam sevis novērtējumam, tad saņemies un uzraksti ar skaitļiem pamatotu rakstu: “Kādus likumus un ko likumos jāmaina, lai Latgalē uzlabotos ekonomiskā vide un līdz ar to t.s. “Latgales budžets””. Piemēram, rakstā varētu apskatīt jautājumus – vai mikrouzņēmuma nodokļa maiņa no 9% uz 15% veicinās Latgales ekonomikas attīstību? Kā Latgales ekonomiku ietekmēs elektrības tarifa pieaugums? Kādi likumi kavē ražošanas attīstību? Kādus pašvaldībai piederošus uzņēmumus drīkst dibināt pašvaldības tajos pagastos, kuros dzīvo kūtri, slinki, nabadzīgi un bez starta kapitāla esoši latgalieši? U.c.

+11

-1

Atbildēt

Kārlis > Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 14.49

„Esiet (..) ciniski savstarpējā satiksmē, jo galu galā – nevis vara, bet gan tauta ar savu cilvēcisko kvalitāti izšķirs Latvijas nākotni.” / M.Zālīte

-5

Atbildēt

normundskr > Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 14.59

.
to:Juris
Mareka kritika, lai arī ir skarba, bet ir pēc būtības. Nav skaitļu, nav situācijas analīzes, nav sasaistes ar iespējamām lietām.
Tēma pati par sevi (Latgales attīstība) – ļoti svarīga, labi, ka kāds par to domā.

Atbildēt

Vita Vasiļjeva > Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 15.08

Kaida tauta izškirs Latvejis atīsmi? Voi latkrīvu, kuru nu augšys veidoj saeimā (speciali ar mozū burtu) sādūši integratori? I voi latkrīvu tautai var byut cylvieciskuo kvalitāte, ja tei atbilst klimpu i kiļkenu leimiņam?

Eh, lobuok pazaklausīs Līpeņu Edžys dzīsmi:

“ah ah ahahah
ah ah ahahah

Tad klimpa, klimpa kliedz
Ejam katrs uz savu pusi
Un ķēra aiz rokas bērnus
Ko bija dzemdējusi
Bet bērni katla dibenā
Bija saķepuši vienā galodā
Un runāja nesaprotami
Ne vairs klimpu ne ķiļķēnu valodā”

Tu laikam arī sirdī esi krīvs i sovaks.

-1

Atbildēt

Kārlis > Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 15.52

To: Kaspars
Taišni tai – byus juosalīk ari cyparu volūdā. Pie tuo niu raudziešu pīstruoduot.

-2

Atbildēt

ievuliitis > Vita Vasiļjeva 30.10.2013. 23.50

Mareks: “Rīgā un “Čiulejā” strādājošo latgaliešu nodokļi, kas nonāk deklarētajā dzīvesvietā kaut kur Latgalē;”
:( Re, kā “labais” Ušakovs jums tagad ieriebs – liek visiem strādajošiem piedeklarēties Rīgā. Kārdinot ar lētākām transporta biļetēm, arī šie nodokļi var aiziet Latgales pašvaldībām gar degunu. Bet “sliktā” Latvijas valdība nez kāpēc protestē un saka, ka Ušakovs to nedrīkst darīt.
Varbūt kaut kas jādara, lai arī pāri Krievijas robežai kursējošās robežsargu sievas, sāktu maksāt nodokļus no saviem ienākumiem?

-1

Atbildēt

normundskr 30.10.2013. 13.43

.
gan par rakstu, gan par komentāriem – vairākas piezīmes.
–
Analizējot to, kas Latgalē ir izdarīts līdz šim, nevar neņemt vērā tās demogrāfisko situāciju.
–
Pirmkārt, jau no sākta gala uzņēmīgākie cilvēki ir braukuši uz Rīgu studēt, tas iztukšoja Latgali jau visus padomju laikus. Es negribu teikt, ka tur ir palikuši tikai pasīvie un tie, kas neko negrib darīt. Es vispār negribētu teikt, ka latgalieši ir neuzņēmīgi, tieši otrādi. Katrā ziņā, Rīga var pateikties Latgalei par daudzām galvām, kuras ir šeit, nevis tur.
–
Otrkārt, tur arī pirmās Latvijas laikā bija daudz krievu, pārsvarā – vecticībnieku. Atjaunojoties Latvijas neatkarībai, šie cilvēki bija lojāli Latvijai, prata latviešu valodu. Vai viņi ir lojāli arī šobrīd?
—
Treškārt, padomju laikos tur tika ievesti rūpnīcu strādnieki, kas, sagrūstot PSRS un padomju ekonomikai, kļuva par nevienam nevajadzīgiem bezdarbniekiem. Viņi jūtas piekrāpti, viņiem ir atņemtas tās privilēģijas, kas bija padomju laikā, un, būtībā, padomju vara jau arī ir viņus piekrāpusi, bet viņi par to vaino Latvijas valsti. Man grūti teikt, cik daudzi no viņiem ir naturalizējušies, un cik viņiem ir vēlēšanu tiesības – jāpēta.
–
Domāju, ka lielu daļu no šiem bezdarbniekiem veido tieši šī trešā grupa.
Domāju, ka, ja Latgalē vēlēšanās parasti uzvar tāda vai savādāka interfrontes reinkarnācija, tad tas ir lielā mērā šīs trešās grupas iespaids. Jāpaskatās statistika, kāds ir pilsoņu sadalījums pēc nacionālā sastāva, jo skaidrs, ka tur arī daudzi latvieši balso par SC. Katrā ziņā, SC tur var justies droši, un nekādas motivācijas iespringt uz attīstību viņiem nav. Par problēmām – visur var vainot valdību, un trešā grupa atbalstoši mās ar galvām.
Rēzekne un Daugavpils ir saņēmusi lielus ES līdzekļus, pāris gadus atpakaļ manīju, ka viņi bija uzreiz aiz Ventspils šajā jomā.
–
Par Latgales budžetu var runāt tikai tad, ja ir atbildēts jautājums – kāpēc šo garo gadu laikā šis progress ir tik mazs? Ja pašvaldības netiek galā pašas ar sevi, tad kādas cerības, ka šo pašvaldību apvienojums tiks galā novada līmenī?
–
p.s. ļaudis, kas uzskata, ka ir atbalstāmi, ja Daugavpils domē tiek lietota krievu valoda, būtībā stiprina šīs trešās grupas pozīcijas.

-2

Atbildēt

Inese 30.10.2013. 11.44

Viļumam taisnība, Latgalei jādod autonomijas tiesības.

-10

Atbildēt

Juris Dzelme 30.10.2013. 09.24

Jureit, Jums būtu jāmana , ka katrai pašvaldībai jau ir savs budžets, kuru diezgan daudzas pašvaldības izcūko. un ja vēl Latgales struktūrās ievēl tādus padumjos dauņus, kā kazjolskis, tad ne par ko nebrīnos :PPPPPPPPPP nu nav intelekta Latgales vadībā, tikai tādi pašlabuma kantoru dauņi…

-1

Atbildēt

austrisv 30.10.2013. 09.07

Palasīju sākumu rakstam, un tad tikai paskatījos, kurš šo dižo domu darbu sarakstījis. Nu jā- Juris Viļums! tad jau nav ko brīnīties, jo šito stulbumu tākā arī nelasīju, jo īsta demogoģijas mācību stunda. Piemērs: visiem ir savs budžetiņš: valstij un katrai pašvaldībai, bet lūk- Latgalei tāds nav. Ak, nabadziņi un kā tad nu atsauce uz kultūrvēsturiski veidoto novadu. Vēlreiz atkārtoju, ka dalījums ir kultūrvēsturisks veidojums- Latgale un kāds tam ir sakars ar budžetu??? Tad jau varbūt Viļums gribēs vadīt šo kultūrvēsturisko novadu ar veselu baru ierēdņu, kuri tad arī mēģinās izplēst vēl vairāk naudu no citu kultūrvēsturisko novadu vadības(ja tādu izveidotu)
Tad strādā Viļum, un piesaisti vēl vairāk naudiņas no ES un pats veido savu Latgali ar saviem darbiem, pie tam praktiskiem, nevis sēdi saeimā, un visu laiku kaut ko muļķīgu izgudro!
Latgaliešiem laikam šādi tirliņi ļoti patīk, ja jau tāds sēž saeimā un tik dzied un tik pogo par grūto dzīvi Latgalē. uzcēla tikko to koncertzāli, kura būtu jāuztur Rēzeknei. Ak vai, bet nav ne gads pagājis, ka jau sāk prasīt no pārējiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem naudu piešpricei šim koncertzāles monstram , kuru gan jau maz apmeklēs.
Un prasības tik aug un aug, un brēc tik pēc naudas vēl un vēl…
Bet, kas par to maksās? Vai pārējie kultūr vēsturiskie novadi?
Kur Latgales iedzīvotāju prasme un vēlme pelnīt un maksāt nodokļus sava kultūrvēsturiskajā novadā? Kā Rēzeknei vēl ar bezdarbu? vai kontrabandu dzīt nav izdevīgāk, jo nodokļi nav jāmaksā. kas ar to tiks galā? Vai Juris Viļums?

-3

Atbildēt

normundskr > austrisv 30.10.2013. 14.15

.
to:Bet
par toni
Ieteiktu būt uzmanīgākam/-ai ar izteicieniem. Kasīšanās starp čiuļiem un čangaļiem ir bijusi ilgus laikus, un neko labu nav devusi. Ja šobrīd ir gana daudz latgaliešu, kas starp latviešiem(čiuļiem) un krieviem izvēlas krievus, tad te šiem iepriekšējiem apvainojumiem ir būtiska nozīme (un es nepārspīlēju. Iz dzīves zinu ne vienu vien šādu piemēru). Tā ir vēl viena lieta, ko aizmirsu pieminēt savā garajā palagā.

-4

Atbildēt

austrisv > austrisv 30.10.2013. 17.45

Kas gribēs apvainoties par izteikto kritiku, nav pieaudzis cilvēks, bet gan izlutināts bērns, kurš apzinās, ka var un grib sēdēt , tā sakot, uz diviem krēsliem. Vai arī tā, kas skaļāk brēc, tam vienmēr kaut ko iedod!

-2

Atbildēt

normundskr > austrisv 30.10.2013. 18.51

.
Latgalei tāds nav. Ak, nabadziņi…
Latgaliešiem laikam šādi tirliņi ļoti patīk …
Kur Latgales iedzīvotāju prasme un vēlme …
===
Bet, Tu vispārini, un dari gaužām aplam, jo mums nav jāstrīdas par latgaliešu mentalitāti. Tas, ko varu pateikt īsumā – ne mentalitātē ir problēma.
–
Par saturu es piekrītu – ES naudas ir bijušas daudz, un, pirms runājam par jebkādiem naudiskiem manevriem, es gribētu saprast, kāpēc līdzšinējie rezultāti ir, kādi ir.

-2

Atbildēt

Andris 30.10.2013. 08.46

Saeimas deputāts Juris Viļums, šķiet, nāk no Rēzeknes. Vai gadījumā Rēzeknē nav īpašā ekonomiskā zona, kas tika radīta (jā, arī krietnus līdzekļus iedalot un dažādus bonusus nosakot!), lai veicinātu tās puses cilvēku saimniecisko aktivitāti (skat. http://likumi.lv/doc.php?id=45469 )? Vai Rēzeknē gadījumā nav radītas biznesa atbalsta institūcijas? Deputāt Juri Viļum, kādi ir Jūsu puses reālie sasniegumi (arī tie, kurus Jūs pirms iesēšanās deputāta krēslā esat veicinājis)?
„pierobežā nav uzņēmējdarbības” – nepārspīlējiet, Viļuma kungs: vīri „sargā robežu”, sievas – atspoles kursē šurpu-turpu pāri robežai. Un ne vīri, ne sievas par dzīvi nesūdzas: abiem labi.

Ja Jūs šodien iestājaties par Latgales „pašpārvaldi”, atcerieties, ka automātiski nāksies atteikties no Latvijas ekonomiski stabilāko pašvaldību pārskaitītajām „izlīdzināšanas” dotācijām (ai, kā tas skars Latgali!), no krietni lielas Eiropas naudas utt. Pamēģiniet, ja Jums tas liekas interesanti. :-)

„atbilstoši Satversmei beidzot būs četri administratīvie reģioni” – kā gan cilvēkam tīk blefot (kaut arī vāji, neprofesionāli)! Satversme runā par četrām kultūrvēsturiskām nevis administratīvām Latvijas daļām.
Te nu var redzēt vienas „gudrākās galvas” „gudrību”. Samērā nožēlojami.

+11

-1

Atbildēt

ievuliitis > Andris 30.10.2013. 10.12

Stipri nožēlojami.
Izbraukājot šovasar Latgali un salīdzinot to ar Vidzemes laukiem, kur esmu bieži, biju pārsteigta, ka pretēji plaši izplatītām žēlabām par bārenītes vai pameitas likteni, Latgales laukos ir daudz mazāk sabrukušu māju, daudzām mājām ir jauni jumti un logi ielikti. Logi gan ir vienviru pretīgi balti plastmasnieki, kas disonē ar skaisti pelēko vecas guļbūves krāsu. Lētam plastmasas logam bieži vien ir pielikta veca koka mežģīņu aploda, kas vēl vairāk pasvītro un izcēļ to kontrastu. Bet, nu prāts un laba gaume jau neatnāk kopā ar naudu. Tā ir aksioma.
Braucot cauri ik uz soļa redzēju “šis objekts tiek renovēts par ES līdzekļiem”. Klausoties kultūras centru, muzeju, pulciņu darbinieku un dalībnieku, mācītāju un draudzes vecāko stāstus, tur bieži tika pieminēti ES, Valsts Kultūrkapitāla fonda, citu institūciju atbalstīti un finansēti projekti. Stāstīja arī par Pārrobežu sadarbības programmas finansiāli atbalstītiem projektiem. Kur nu vēl neredzama un neafišējama naudas straume, kas “maigas varas” izpausmēs plūst no Krievijas.
Apmeklēju šomēnes koncertu Rēzeknes koncertzālē. Jau vasarā mani pārsteidza koncertzāles ēkas grandiozie izmēri. Jums vienīgajiem valstī ir milzīga, moderna ar lielisku akustiku koncertzāle valstī. Vai tur valsts neko nav finansiāli palīdzējusi? Neticu. Ceru, ka ar aktīvu darbību kultūras celtnei izdosies segt ekspluatācijas izdevumus. Plašas stiklotas fasāžu virsmas, vairākmetru augsti griesti un plašas rekreāciju telpas vedina uz domām par lieliem apkures rēķiniem.
Līdzīgus piemērus var uzskaitīt vēl un vēl. Bet vai tad deputāta kunga žēlabas tas izbeigs? Nē. Viņš, tapat, kā Lindermans, ir par lielāku Latgales autonomiju. Tāds vinam darbs. Par to viņam maksā. Kā te neatcerēties par Atmodas pirmsākumos plaši izplatīto daudzu mēreno tēzi – “par lielāku Latvijas suverenitāti PSRS sastāvā”. Mēs tak zinām, par ko (Paldies Dievam!) mums tā “lielākā suverenitāte” izvērtās.
P.S. Neatradu rakstā nekādus aprēķinus. Vai deputāta kungs nevarētu izveidot tabuliņu – cik liela iedalīto finanšu līzekļu summa no dažādiem avotiem uz vienu iedzīvotāju iznāk Latgalē, citos reģionos, valstī kopumā? Laikam jau neveiks gan šādus aprēķinus, jo tie uzskatami pierādīs raudu dziesmas absurdumu. Un, ja vēl aprēķiniem piepluso ģimeņu ienākumus no aktīvas pārrobežu atspoļu kustības, ko minēja cinītis, tad iznāks, ka Latgalei jāsak likt naudu citu reģionu pašvaldību Izlīdzināšanas fondā.

+13

-1

Atbildēt

Kārlis > Andris 30.10.2013. 12.38

Naīzastuoju par Latgolys auonomeji (uorpus Latvejis).
Taišni ūtraiduok. Ka tū nasaproti nu ituo raksteņa, puorskait plašuoku izvārsumu: http://jureits.wordpress.com/2013/09/25/regionos-balstita-valsts/

-7

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Cik liels ir Latgales budžets?

Komentāri (23)

Saistītie raksti