Jāmaina veselības budžeta plānošanas uzstādījumi

Piekrītu raksta autorei, jo faktiski iedzīvotāju lielākais vairums nesaprot šo % sadalījumu no IKP!!!
daudzi domā, ka šis termins atspoguļo valsts budžeta izdevumus , piemēram, veselības aprūpei3.5%.
Ja salīdzinātu ar citu valstu izdevumiem veselībai, tad uzskatāmāk būtu rādītājs izdevumiem no valsts budžeta- tas būtu vairāk saprotams.
Bez tam mēs tomēr nevaram tik vienkārši visu nostādīt, jo Latvijas iedzīvotāju līdzmaksājumi par veselības aprūpi ir daudz lielāki nekā citās valstīs! jautājums, kur tā nauda pazūd!
Bez tam daudzās ES dalībvalstīs ir obligātā veselības apdrošināšana, cik es zinu, tad vismaz vienā valstī katrs iedzīvotājs katru mēnesi iemaksā pat 300EUr veselības apdrošināšanai- pie tam obligāti.
Gan jau arī Latvijā veselības aprūpei būs vairāk naudas, ja izdosies Circenes virzītā reforma par papildus piesaisti veselības aprūpei no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa!Tā kā viss virzās uz labāko pusi, kā Igaunijai un Lietuvai!
Ja piesaistīs pie nodokļiem, tad arī tos būs jēgas maksāt!
Tā sakot, kas nemaksā, tam nebūs ēst.

Tas, ka mums budžets arī samērā neliels % no IKP, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, jādomā, liecina par mūsu nodokļu sistēmu un nodokļu iekasēšanu.
Latvijā vismazākais finansējums veselībai ES valstīs, rēķini, kā gribi, vai % no IKP, vai % no budžeta, kāda tam, vispār, nozīme.
Un šogad ves. aizsardzībai naudas iedots nevis vairāk, bet, mazāk.
Valdība jau plānojot budžetu zina, ka naudas pietiks tikai līdz pusgadam, vēlāk sāksies caurumu lāpīšana.
Un citādāk jau nemaz būt nevar, ja mums ves. budžets apmēram divreiz mazāks, % no IKP, nekā vidēji ES.
Tas ir attieksmes un valsts prioritāšu jautājums, Latvijā ves. aizsardzība ir pēdējā viretā, prioritātes mums visiem zināmas – birokrātija, administratīvai aparāts, dažādi zelta tilti, utt.
Lietuva un Igaunija neko tādu nebūvē, to IKP samērojami ar Latvijas IKP, bet, medicīnai tur tiek atvēlēts daudz vairāk, un med. palīdzība ir visiem pieejama un, praktiski, bezmaksas, kaut, Lietuvasun Igaunijas modeli atšķiras.
Latvijā slimnīca izmaksā 9,50 dienā, plus vēl tev papildus jāmaksā par visiem izmeklējumiem, ja tevi neatved ar ĀP.
Daudzi to var atļauties?
Praktiski visas operācijas, izņemot neatrliekamās, ir par maksu, jo valsts finansēto ir tikai neliels %.
Tāpēc patreiz slimnīcās, faktiski, sniedz tikai neatliekamo palīdzību.
Kompensējami medikamenti mums tiek apmaksāti daudz mazākā mērā.
Nu, bet “sasniegumi” mums arī ir, ja igauņiem par medicīnu atbild daži cilvēki pie sociālo lietu ministrijas, neskaitot aģentūras, tad mums ir vesela ministrija ar milzīgu aparātu, neskaitot aģentūras, uhn administratīvais aparāts apēd diezgan lielu % no med. budžeta.
Intersanti būtu salīdzināt Igaunijas, Lietuvas, un Latvijas budžeta sadali, jo budžeti visām ir samērojami.
Ja pirmās divas spēj atrast naudu gan medicīnai, gan armijai, tads Latvijā nespēj normāli nofinansēt ne medicīnu,ne armiju atbilstoši NATO standartiem.
Tad kur mums paliek nauda, ko tādu mēs finansējam daudz dāsnāk, kā Igaunija un Lietuva?
Mums, it kā, IKP kaut kur virs 50 % no Vācijas IKP uz vienu iedzīvotāju.
Nu tad jau mums būtu jādzīvo tikai divreiz sliktāk, kā Vācijā, att. uz algām, pensijām, utt., vai tad tā ir, nu tad kur paliek tā nauda, kā tā tiek iekasēta, kam novirzīta, kā sadalīta, uzreiz atkal rodas daudzi jautājumi, iespaids, ka tās naudas mums nemaz nav tik maz, problēmas ar to izlietošanu un prioritātēm.