Māra Zālīte: Satversmes preambula ir Latvijas vizītkarte
Saistītie raksti
Radars /
13. marts
Radars Latvijā
Radars /
23. augusts 2023
Radars Latvijā
Radars /
28. jūnijs 2023
Radars Latvijā
Aktuāli /
26. jūnijs 2023
“Šķiltavas” specizlaidums festivālā LAMPA: Prezidents, žurnālisti un tauta
Komentāri (30)
Ligiña Doniña 24.10.2013. 17.33
Jo ātrāk , jo labāk. Jo kā saka Ušakovs: es daru tikai to ko vēlas mans vēlētājs…Un, kas ir SC vēlētājs un kā šeit ieradies un ko grib, mēs lieliski zinam un jau nupat piedzīvojām!
0
Timurs Čuntonovs 24.10.2013. 16.12
Esmu par preambulu. Jo – vajag rīkoties pēc labāko rokmūzikas pārstāvju padoma: vajag tracināt tos ļaudis – Ja tā ir preambula – ok! Ja tā ir uzvaras pieminekļa nojaukšana- ok! Ja tā ir valsts izglītība tikai latviešu valodā – ok! Ja tā ir vārda “okupācija” skandināšana – ok! :)
0
Tamāra Nolmane 24.10.2013. 14.50
Divas galvenās lietas par ko ir diskusija vakar “Sastrēgumstundā” tika ļoti labi izskaidrotas. 1. par kristīgajām vērtībā – šāda termina pieminēšanas mērķis ir, lai jebkurš kurš izlasa Satversmi, saprastu kādas vērtības ir pamatā mūsu tiesību sistēmai. Preambulu izlasot, lasītājam vairs nebūs jāmeklē Civillikumā, vai Latvijā ir pieļaujama daudzsievība, vai Latvijā ir svarīga ģimene, kāda nozīme ir laulībai. Tieši tāpat šāds pamats jau ir Krimināllikumā un citos normatīvajos aktos.
2. Par valstsnāciju, tiks atrisinātas juridiskās problēmas, kā peimēram sodīt cilvēkus, kas klaji nicinoši attiecas pret Latvijas valsti (piem. slavina un publiski izmanto nevēlamu simboliku, utt). Satversmē beidzot būs noteikts, ka valstsnācija ciena valsti kurā dzīvo, tās kultūru, utt.
Kāpēc Endziņš ir pret preambulu? Tāpēc, ka preambula noteiks striktākas robežas kā izvērtēt kādas normas atbilstību Satversmei. Šobrīd ST var pateikt, ka balstoties uz Satversmes 1. pantu tirgū kartupeļi ir par dārgu. Palasot ST spriedumus bieži vien rodas šāda sajūta. Preambula noteikti noteiks robežas normu interpretēšanai nacionālos un valsts drošības jautājumos. Acīmredzot Endziņam vairāk interesē absolutā demokrātija, ar iespēju mainīt valsts pamatus, ja vien savāktos pietiekams skaits cilvēku. Es domāju, ka citās NACIONĀLĀS valstīs (Francija, Lielbritānija, Vācija, u.c.) tāds Endziņš tiktu izraidīts no valsts par saviem absurdajiem izteikumiem un apgalvojumiem.
0
ilmisimo 24.10.2013. 14.20
……………… E. Levita sagatavotajā preambulā teikts, ka mērķis ir “nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību”.
Tas ir dabiski un saprotami, jo “dotajos apstākļos” latviešu nācijas pastāvēšana un latviešu kultūras saglabāšana ir apdraudēta – īpaši, ja zināmām aprindām izdotos “iegalvot Eiropai”, ka Latvija ir divkopienu valsts, “kur runā divās valodās” – ar psiholoģiskiem secinājumiem, kas rodas “paši no sevis
http://m.la.lv/preambula-nav-neka-briesmiga/
0
ritvars_kl 24.10.2013. 11.35
Preambula īpaši nepieciešama tāpēc ka dažādi politikāņi iestājas PRET Latvijas valstisko identitāti, tās kulturālo un pat teritoriālo vienotību. Preambula nepieciešama viņu vēsturiskās un loģiskās neizglītotības dēļ.
0
Sanšains 24.10.2013. 10.49
DD1, žoržs –
Vai neesat “kristofobi”?:) Vai jūs uztrauc mūsu kultūras sakņu pieminēšana (arī “latviskā dzīves ziņa”)?
Neesmu ticīgs (nespēju būt ticīgs), tomēr ar pietāti izturos pret mūsu senču kultūras mantojumu, pat ja motīvi, kas radīja šo kultūru, mums varētu likt pasmaidīt.
Vai jūs arī savu konkrēto vecāku un vecvecāku dzīves pieredzi (un sapņus, mērķus, meklējumus, spriedumus) ne tik vien negribat uzklausīt, bet esat gatavi tos noliegt, aizliegt, izsvēpēt? Pieņemu, ka tāds nolieguma saasinājums varētu parādīties vecumā, kad “jāpierāda” sava patstāvība – piemēram, 15-16 gadu vecumā. Bet vai jums abiem nav mazliet vairāk gadu?
4
peerku > Sanšains 24.10.2013. 11.04
> Haris
Pirmkārt, es nevēlos atklāt savas attiecības ar Dievu.
Otrkārt, tāpat kā Jūs netaisos neko noliegt vai aizliegt, tomēr tāpēc, ka ticības vai neticības lietas ir tik individuālas, man nav pieņemams, ka viens modelis tiek izcelts.
0
Sanšains > Sanšains 24.10.2013. 11.14
DD1 –
Pat ja Jūs ar savu personīgo dievu kontaktējaties, piemēram, caur prīmusu, preambulā rakstītajam taču nekā nevajadzētu APDRAUDĒT Jūsu iespējas turpināt līdzšinējo praksi, vai ne?:)
0
peerku > Sanšains 24.10.2013. 11.30
> Haris
Tāda ironija jau robežojas ar savas prakses pārākuma apziņu, kādēļ es arī personīgi nevēlos, lai kristīgās vērtības tiktu izceltas.
0
Sanšains > Sanšains 24.10.2013. 11.44
DD1 –
Visbiežāk ir tā, ka gluži vai visvairāk iekaisušie kristietības jebkādas pieminēšanas apkarotāji ir tā dēvētie “ateisti”.
Redzu, ka Jūs tomēr tāds neesat – acīmredzot, esat ticīgais, bet tomēr ne kristietis. Tātad pat konkurents.
Atvainojiet, ja izsakot pieņēmumus, mazliet gadīsies Jūs aizskart, bet, ja, piemēram, esat musulmanis (“konkurējošai” ticībai piederīgs) un kristietības pieminēšanu (!) apkarojat no šādām pozīcijām, tad tas manī tikai vēl vairāk nostiprina pārliecību, ka kristietība ir jāizceļ īpaši.
Citiem vārdiem – ja kristietību apkarojat nevis tiecoties uz absolūti sekulāru valsti (liberoutopistu mērķis), bet gan tikai tāpēc, lai Latvijā atbrīvotos vieta kādām “jaunām”, “netradicionālām” ticībām, tad vēl jo vairāk ir pamats Jūsu iebildumus neuzklausīt.
P.S.
Kā jau minēju, man pašam nav nekādas “prakses”.
0
peerku 24.10.2013. 10.12
Es pilnīgi noteikti nevēlos, lai Satversmes preambulā tiktu jebkādā formā izceltas vai pat pieminētas kristīgās vērtības. Tas mani Levita piedāvājumā nepatīkami pārsteidz.
4
Vineta > peerku 24.10.2013. 11.35
DD1
Jums padlām, rusofīliem ļipmanu slavinātājiem, desmit baušļi un latviešu tauta, kā kauls rīklē. Nekas, vai nu norīsiet, vai arī sēdēsiet uz Staļina tērauda daikta ellē. Jūsu smirdīgā pasaulīte tiks izbeigta.
0
Alise > peerku 24.10.2013. 14.09
DD1, vai esat lasījis preambulu? Tur nav teikts, ka latvieši ir kristieši vai kas tamlīdzīgs vai ka Latvijā ir spēkā kristīgās vērtības vai ka valsts tās atbalsta vai noliedz vai vēl kaut kas līdzīgs.
Tur ir teikts: “- apzinoties, ka latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti, …”
Tā ir atsauce uz vēsturi un latviešu identitātes veidošanos. Un kurš var noliegt, ka šīs divas lietas un to mijiedarbība ir būtiski veidojušas latviešu identitāti?
Un ja ilgi vilcināsimies un mēģināsim noliegt sevi un latviešu nozīmi valsts tapšanā, tad drīz šīm divām minētajām lietām varēsim pievienot kā identitāti veidojošo trešo faktoru – kolonizatoru ienesto sovoku mentalitāti, no kuras arvien grūtāk ir tikt vaļā dēļ daļas latviešu absolūta pašapziņas trūkuma un pašpietiekamības neesamības.
0
ilmisimo > peerku 24.10.2013. 14.15
DD1 Es pilnīgi noteikti nevēlos, lai Satversmes preambulā tiktu jebkādā formā izceltas vai pat pieminētas kristīgās vērtības.
________________________________
Es pilnīgi noteikti nevēlos, lai manā CV būtu pieminēta X skola.
lai gan macījos tajā- ilgi mācījos.
0
ilmisimo > peerku 24.10.2013. 14.21
http://www.tautasforums.lv/?p=6697
0
mariam 24.10.2013. 09.46
Nu gan atraduši, ko citēt – bāriņu tautas proponētāju.
Oriģinālajā satversmē bija runa par Latvijas tautu, tagad nu ieviesīs dalījumu valstsnācijā un pārējos. Un kur vēl tā kristīgo vērtību un latviskās dzīvesziņas piesaukšana satversmē.
1
Alise > mariam 24.10.2013. 14.13
žorž, vai esat lasījis preambulu? Tur nav teikts, ka latvieši ir kristieši vai kas tamlīdzīgs vai ka Latvijā ir spēkā kristīgās vērtības vai ka valsts tās atbalsta vai noliedz vai vēl kaut kas līdzīgs.
Tur ir teikts: “- apzinoties, ka latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti, …”
Tā ir atsauce uz vēsturi un latviešu identitātes veidošanos. Un kurš var noliegt, ka šīs divas lietas un to mijiedarbība ir būtiski veidojušas latviešu identitāti?
Un ja ilgi vilcināsimies un mēģināsim noliegt sevi un latviešu nozīmi valsts tapšanā, tad drīz šīm divām minētajām lietām varēsim pievienot kā identitāti veidojošo trešo faktoru – kolonizatoru ienesto sovoku mentalitāti, no kuras arvien grūtāk ir tikt vaļā dēļ daļas latviešu absolūta pašapziņas trūkuma un pašpietiekamības neesamības.
0
silvija_vitina 24.10.2013. 09.44
Attiecībā uz “kristīgām vērtībā” M.Zālīte vakar tomēr sapinās pati savās pretrunās. Man ir grūti iedomāties, kā “apgaismības laikmets”, ko viņa vakar pieminēja kā opozīciju kristietībai, varētu būt pretrunā. Ja atmiņa mani neviļ, apgaismības laikmets nekādi neiziet ārpus kristietības laikmeta rāmjiem.
Ar kristīgajām vērtībām, manuprāt, ir jāsaprot bībelē ietvertās vērtības (tie paši 10 baušļi) – vai kādam ir iebildumi pret šīm morālām vērtībām? Lai arī pati es neesmu ne baznīcā gājēja, ne kādu reliģisko rituālu īpaša piekritēja, ar kristīgajām vērtībām es saprotu tieši to, nevis reliģisko rituālu piekopšanu.
Vēl es ar kristīgajām vērtībām saprotu to, ka Latvija bija, ir un būs mūžīgi mūžos KRISTĪGĀS (nevis, piem., musulmaņu) pasaules sastāvdaļa. Lai straujās globalizācijas apstākļos pēkšņi nenonākam pie fakta, ka sabiedrībā kāda cita reliģija ir kļuvusi par valdošo. Un tieši tas arī ir, manuprāt, preambulā ietvertā “kristīgo vērtību” panta galvenais mērķis.
2
Ieva Aile > silvija_vitina 24.10.2013. 15.10
Es gan gribētu nonākt pie fakta,ka valdošā reliģija Latvijā ir Dievturība.
0
ilmisimo > silvija_vitina 24.10.2013. 19.23
Ēriks Es gan gribētu nonākt pie fakta,ka valdošā reliģija Latvijā ir Dievturība.
________________________
Ja vien zināt ceļu…
lai gan- preambulā nav runa par “valdošo reliģiju”- bet gan par mūsu kultūras pamatiem.
0
PeterisVasko 24.10.2013. 09.41
Zālītei der zināt LR Satversmes rupjākos pārkāpumus – punktus, kuri nav ievēroti un tad runāt par to, vai ir jēga uz šāda pārkāpumu fona kabināt klāt jaunu preambulu:
Preambula – Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes Sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi.
1.p.
Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. p.
Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
3.p.
Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme, un Zemgale.
5.p.
Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem.
6.p
Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
7. p.
Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kuŗš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kuŗš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcioneli katra apgabala vēlētāju skaitam.
9.p.
Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kuŗš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
40.p.
Tuvākā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod šādu svinīgu solījumu: „Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas.
64. p
Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros.
79.p.
Tautas nobalsošanai nodotie Satversmes grozījumi ir pieņemti, ja tiem piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.
82.p.
Likuma un tiesas priekšā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi.
84.p.
Tiesnešus apstiprina Saeima un viņi ir neatceļami. Tiesnešus pret viņu gribu var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kuŗa sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.
86.p.
Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuŗiem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kaŗa tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.
0
lailabidzane 24.10.2013. 09.10
.
Viņai nevajagot, bet tiem citiem par okupāciju būtu labi.
Un vēl tā daiļāk izteikt vajadzētu.
Varbūt bliežam iekša “caur sudraba birzi gāju”, vai “meitenes baltās zeķēs”?
Vakardienas raidījums centās radīt iespaidu, ka vērš diskusiju plašumā. Bet sabrauca auzās. Zālīte nav pati dumjākā, bet vakar sagvelza gana daudz brīnumus…
Kas attiecas uz juristiem, viņiem vajadzētu pašiem sev skaidri atbildēt – jurista pienesums Satversmei, vai Satversme, kā jurista memoriālais piemineklis.
1
kastadtas > lailabidzane 25.10.2013. 05.23
Zālīte pati kādreiz bija liela komjauniete un komuniste.
0
kristaps_otersons 24.10.2013. 09.08
Preambulas mērķis ir stiprināt mūsu cilvēku valstisko apziņu, skaidri izceļot Latvijas valsts pamatus saturiskā un vēsturiskā ziņā. Priecājos, ka dzejniece Māra Zālīte šo ierosinājumu atbalsta un ceru, ka viņa un citi vārdu meistari pieliks roku visizteiksmīgāko formulējumu kaldināšanā.
1
lailabidzane > kristaps_otersons 24.10.2013. 10.01
.
Nezinu, kā ar jūsējiem, bet mūsu cilvēku valstisko apziņu neapšaubāmi stiprinātu izvēlēto priekšstāvju saprātīgs, atklāts un nesavtīgs darbs.
Darbs, nevis ļerkstēšana.
0
ievuliitis 24.10.2013. 08.59
“Savukārt tiesību eksperts Aivars Endziņš norādīja, ka preambula ir reakcija uz referendumu par valsts valodu. Viņaprāt, latviešu valoda kā valsts valoda ir pietiekami spēcīgi nostiprināta.”
Vēl pirms dažiem gadiem SC virzītais uz Latvijas prezidenta amatu Aivars Endziņš, nez’ kāpēc piemirsa, ka izņemot valsts valodu, IR jānostiprina citi ne mazāk svarīgi jēdzieni. Viens no tiem neapšaubāmi ir Latvijas (patiesā) vēsture, Latvijas valsts pēctecības princips, ko arī nostiprinās preambula.
1
Sanšains > ievuliitis 24.10.2013. 10.35
Endziņš “ļoti interesanti” uzvedās arī tad, kad valodas referenduma sakarā bija ideja dažus Satvermes pantus noteikt kā negrozāmus.
Stipra vēlme šādu priekšlikumu noraidīt kopā ar jēdzīgu argumentu trūkumu veidoja šādas viņa izteiktas pērles:
“Bet tik tiešām – ja izveidojas revolucionāra situācija? Nu, kaut vai 1934. gads – Ulmaņa apvērsums, Satversmes darbība tiek apturēta, Saeima padzīta, nodibinās autoritārs režīms.”
4 minūte 24. sekunde.
“Vai mēs šaubāmies par to, ka visi pilsoņi, latvieši, he-he, dosies pasaulē uz Īriju, uz Angliju, Vāciju un kaut kur citur vēl projām, un šeit paliks, nu, tikai krievvalodīgie Latvijas pilsoņi, lai mainītu Satversmi?”
5. minūte 14. sekunde.
“Ko tad, ja veidojas tādas situācijas kā arābu pasaulē, šīs revolūcijas […], kur būtībā tiek viss nomainīts? […] Kā tad ir ar to [Satversmes pantu negrozāmību – Haris]?”
18. minūte 8. sekunde.
“Acīmredzot, 1922. gadā nepastāvēja kaut kādas problēmas vai kaut kādas šaubas par to, ka šīs normas, kuras ir paredzētas 77. pantā, būtu apdraudētas.
Vai šodien ir šis reālais apdraudējums?”
21. minūte 20. sekunde.
http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/11/20111121.htm plkst. 18:30
Gluži vai izskatās – kāds viņu rīda virsū jebkurai iniciatīvai, kas kaut cik varētu nostiprināt latviešu tiesības.
0
buchamona 24.10.2013. 08.44
Viss jau ir pavisam vienkārši. Ir jāizvēlas viena iespēja starp divām. Vēlamies, lai Latvijas Republikā valdītu kaut nosacīts, bet tomēr miers jautājumos, kas skar sveštautiešu attiecības ar LR un latviešiem, tad preambulai ir jābūt.
Vēlamies ik rītu Cilēvičam un viņam līdzīgiem skaidrot, kas ir LR, tad preambula nav jāraksta.
” …Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (Saskaņas centrs) gan šim viedoklim iebilda, sakot, ka viņš nevēlas justies kā otrās šķiras pilsonis, ja reiz preambulā akcentēts, ka valsti izveidoja etniskie latvieši…”
http://www.lsm.lv/lv/zinas/latvija/eksperts-satversmes-preambula-aizpilda-nezinashanu-par-valsti.a67685/
0