Par budžeta pieņemšanu, latvieti un naudu
Saistītie raksti
Radars /
6. novembris
Radars Latvijā
1 no 2 miljoniem /
6. novembris
Tils Dembeks, vācietis ar Latviju sirdī
Instrumenti /
3. novembris
Digitālās cūciņas
Izklaide /
3. novembris
Divas galvas gudrākas
Izziņa /
3. novembris
Savas naudas saimnieks
Komentāri (34)
Lalalaima 28.10.2013. 19.28
Nevajag mani zombēt ar “populārāko” viedokli pēc noklusējuma.
0
vērtīgs relikts 24.10.2013. 19.26
Raksts ir labs, patiess. Citāts”skatoties no grieķu vai itāliešu pozīcijām, kur visu nosaka mašīnas marka un jauda, latviešu lielākā daļa atbilst vidusšķirai.” Šī ir viena būtiska problēmu raksturojošā pazīme. Ja Latvijā pēdējie 20 gadi nebūtu tik drausmīgi izkropļoti ar degvielas un auto tirgoņu lobēšanu, visa mūsu ekonomika būtu attīstījusies jēgpilnāk. Latvija ir tik maza, nu nav mums ASV milzu platību un nav arī ASV degvielas cenu, bet ir ASV filmas, kuru iespaidā katram tīnim liekas, ka jābrauc ar limuzīnu. Pie tam, ne jau par nopelnīto naudu pērkot, bet galvenokārt visas personīgo auto izmaksas ieliekot uzņēmumu izmaksās. Tas veicinājis sabiedriskā transporta iznīkšanu, Baltijas dzelzceļa nerašanos, vismaz 50% iedzīvotāju nespējai vispār kaut kur nokļūt vai kaut ko redzēt. Un otra galvenā problēma, protams, ir no ārpuses iniciētais NĪ burbulis.
1
ineta_rr > vērtīgs relikts 26.10.2013. 21.10
Atkal, Latvija nav tikai Rīga, kur vienalga sabiedriskais ir vulgāri un prātam neaptverami dārgs. Laukos iedzīvotāju blīvums ir viens vai divi cilvēki uz kvadrātkilometru, ja atmiņa neviļ, tas ir apmēram ASV lauku nostūru rādītājs, tā kā personīgais auto, universālis vai pikaps, ar paaugstinātu caurgājamību un vēlams ar pilnpiedziņu, ir kā reiz pareizais transporta veids, jo nu nekursēs autobusi vai nelegāli maršruta taksometri uz katru viensētu četrreiz dienā, un jauno gāzes plīti ar kravas taksometru vest būtu neprāts – pa ceļam sasitīs, turklāt tāme tām firmām ir tāda, ka nevari saprast kā viņi vēl nav bankrotējuši. Pavasarī gribēju paņemt kravas taksometru, bet pilsētas robežās cenrādis bija kaut kādi 20 lati uz kilometru, cik prasītu ārpus pilsētas pat nepajautāju, jo jau līdz pilsētas robežai piegādes cena pārsniegtu preces cenu, beigās braucu ar neaizvērtu bagāžnieku un ietaupīju desmitiem vai pat pāri simtam latu.
0
Lalalaima 24.10.2013. 18.35
Papriekšu iemācieties taupīgi un pareizi izmantot nodokļus un tad lejiet krokodila asaras, idioti!
0
Baiba Eglâja 24.10.2013. 11.54
Šoreiz pateicība Apinim, tikai uzrakstīts kaut kā veikli – var taču uzskatīt, ka autors te ir nokritis no marsa, ja raksta – Lai cik tas liktos dīvaini, latvietis kā naudas pelnītājs un tērētājs joprojām nedzīvo kopējā Eiropā, bet kaut kādā īpašā sistēmā, ko sauc par postsociālistisko domāšanu. Piem. vēl daži teik. beigās – ja mīl savu valsti, tad ir bagāts. Autoram tas neesot izdevies. Mīlestību pērk par naudu? Ir tādi, kas uzskata, ka, lai siev būtu mīlēta viņai jākopj sevi – jāvalkā labas drēbes, jāapmeklē kosmetologs, labi jāsmaržo, tas maksā. Vai tad kādu vecā ķitelī kāds mīlēs un kļūs bagāts no tā?
0
ritvars_kl 24.10.2013. 05.29
Paldies Apiņa kungam par sabiedriskās domas pacelšanu principiāli citā līmenī. Tā nu tas ir ar ekonomisko pusi Eiropas kontekstā. Bet tik pat ja ne aktuālāka problēma ir mūsu uzvedības ētiskā puse pirmkārt politikā un arī žurnālistikā. Par ko runāt, vai runāt un vai mūsu cilvēciskākās problēmas var un vajag risināt politiskā tirgus līmenī? Bet cita līmeņa jau nav. Vienīgi garīdzniecība atļaujas vērtēt politiku no cilvēcības puses.
Jā, jā, visaktuālākais paliek jautājums – ko darīt. To, kas latvietim ir visgrūtāk – nākt kopā un sadarboties. Es visiem, šo rakstu komentējušajiem lūdzu darīt pieejamas savas e-pasta adreses lai satiktos un risinātu problēmas praktiski.
0
Agnese 23.10.2013. 23.09
Atmetot visas liriskās atkāpes un “pelnu kaisīšanu” nācijai uz galvas, neapšaubāmi svarīgākā un īpaši izceļamā tēzē rakstā ir šī: “Ja mēs vēlamies, lai valsts varētu vairāk tērēt izglītībai, Dziesmu svētkiem, operai, slimnīcām, policistu algām utt., tad mums valstij jāļauj vairāk nopelnīt, proti, vairāk iekasēt no nodokļiem.” ….jācer, ka ne tikai Apinim vienam tas ir skaidrs. Citādi jau šķērma dūša paliek no tām “homos sovieticus” masām, kas pieprasa mazākus nodokļus un lielākus sociālos pabalstus. Fantasti :)
2
Rita Lazda > Agnese 24.10.2013. 01.51
Ja ES pilsonim Latvijā ir jānodrošina neatliekamā BEZMAKSAS MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA, bet Latvijas pilsonim Latvijā šī pati palīdzība nav bezmaksas – tad jau izdevīgāk Latvijas pilsonim iegādāties kādu īpašumu Latvijas pierobežā un dzīvot tur, nevis cerēt uz laimīgu “gadījumu” – saslimt ārzemēs…
PS Jūs laikam sevi pie homo soveticus nepieskaitiet… kaut visus latviešus par tādiem uzskatiet :) Diez pie kā tad jūs sevi pieskaitiet? Jums tāds latvisks vārds… droši vien tāds saglabājies dzīvojot ķenguru zemē(vismaz te vienam tādam publicistam neko sovjetisku nevar pārmest)?
0
Agnese > Agnese 30.10.2013. 20.58
Nepieskaitu gan. Un arī latviešus kā etnosu-nē, tā vien Jūsu paša interpretācija. Ja kas,dzīvoju Rīgā (kas pagaidām vēl Latvijā),par visu maksāju pati un, jā-lasu starp rindām. Tāds darbs.
0
Ojārs 23.10.2013. 22.44
Kas ir “latvietis” šī raksta kontekstā?
0
Juris Dzelme 23.10.2013. 21.11
lielisks raksts ! gribu piebilst, šādā domāšanā strādā daudzas pašvaldības, uc kantori…
0
Una Grinberga 23.10.2013. 20.30
Tas viss jau ir sen zināms – viens un tas pats pateikts citiem vārdiem. Jautājums paliek, ko darīt?
1
Leons Rapiņš > Una Grinberga 23.10.2013. 21.25
Elementāri – 40 gadus staigāt pa tuksnesi. Šmaucoties, nemaksājot nodokļus, pļumpējot 7% aliņus un visas pārējās mīļnodarbes piekopjot. 41. gadā kā taurenis no kūniņas izrāpsies Jaunais Latvijas Pilsonis. Laimes zemes cēlājs.
0
ivetao2007 23.10.2013. 19.55
Dr. Apiņa diagnoze ir precīza.Reiz Vācijas kanclers Korāds Adenuers pateica – Vacieši – katram, ka bijs NSDAP biedrs- iz jāiziet filtrācija, pierādot nevsibunoziegusmos. Filtraciju neisturējušiem darbs Vācijā nebūs. Vakar jums bij reihsmarkas. No šodienas tās ir pilnīgi nederīgas. Katrs godīgs vācietis saņems 100 deičmarkas un sāksim strādāt. Lieki teikt, ka nacisms Vācijā bij radikāli iznīcināts, bet miljonāriem atņēma visu kara laikā salaupīto. Kaut kas līdzīgs notika arī Čehijā un Polijā. Latvijā un citas sovku zemēs noziedzīgā komunisma pārstāvji un viņu kolaboranti joprojam ir pie varas. Viņu sludināta politiskā atbildība ir blefs. Uz zagšanu un blēdībām tā neattiecās. Tā kā dakteris to aprakstījis.
0
ligakalnina 23.10.2013. 15.59
Latvijas iedzīvotājus, skatoties no Vācijas pozīcijām, var iedalīt četrās kārtās: ļoti bagātie – 1%, bagātie – 2%, vidusšķira – 4%, visi pārējie – nabagie un ļoti nabagie – 93%. Bijušajā postpadomju telpā atšķirība starp pirmajām divām un pēdējo kārtu ir daudz lielāka nekā analoģiska atšķirība citās pasaules valstīs.
Šī atšķirība postpadomju telpā radās aptuveni 10 gadu laikā, taču otrajos 10 gados arvien pieauga.
Vismaz finansistu, politiķu vai varasvīru vidū vienīgie mēģinājumi izveidot vidusšķiru bija radīt daudzmaz paēdušus iztapoņas ierēdniecībā.
—————————————————-
Un tā arī ir Latvijas lielākā problēma, nevis latviešu slinkums vai kas cits, nez kāpē ārzemēs strādājošie latvieši neskaitās ne slinķi, ne muļķi.
Otra lielākā problēma šai valstī ir neefektīgā, toties savtīgā un korumpētā valsts pārvalde un ierēdniecība ar dažādām shēmiņām budžeta naudas pārpumpēšanu savās vai “savējo” kabatās un izvairīšanos no jebkuras atbildības, ko sekmē attiecīgi “sakārtotā” likumdošana.
Trešā problēma ir socialā sfēra un medicīna, kurai šogad atkal atvēlēts gandrīz miljons latu mazāk.
Lietuvā un Igaunijā ir, faktiski, bezmaksas medicīna, katrā ziņā, tā ir sakārtota sfēra, Latvijā, ja tu saslimsti un nokļūsti slimnīcā, tu vari bankrotēt, summas, ko prasa pat par vitāli svarīgām operācijām ir ne vienmēr paceļamaas, un valsts apmaksā tik niecīgu skaitu, ka savu rindu tu vari arī nesagaidīt.
Ceturtā problēma ir absolūti bezjēdzīgi naudas tēriņi, kas tik nabadzīgai valstij būtu pilnīgi lieki.
Mums it kā IKP uz vienu iedz. ir kaut kur 50 vai vairāk % no Vācijas IKP, tātad, principā, mums būtu jādzīvo tikai divreiz sliktāk, kā Vācijā, vai tad tā ir?
Tad kur paliek nauda?
Acimredzot, “zelta tiltos” un “ierēdņu apmācībās”.
Piektā problēma ir ministru nekometence, nesen Aizputē viesojas VIņķele, kauns bija viņu klausīties.
4
Leons Rapiņš > ligakalnina 23.10.2013. 21.15
Problēma ir tikai viena: homo sovietikus. Visas tevis uzskaitītās it tikai sekas.
Kur izeja? Vairāk tusēt ES ziemeļu pusē. Varbūt, ka kaut ko varam ari mācīties. Pēc 50 gadiem sāksim drusku skandināviem vai vāciešiem līdzināties…
0
Rita Lazda > ligakalnina 24.10.2013. 01.48
guste, te nevar vainot homo soveticus un rādīt pirkstu uz visiem, jo tas ir nepieklājīgi un nepatiesi – ne visi Latvijas pilsoņi bija kompartijas nomenklatūras darboņi, bet Latvijas valsts ierēdņiem gan ne mazums ir tāda pieredze un tāda arī ir saņemta mantojumā. Latviešu tautai nav ne vainas – ticiet nu man – briti ir stulbāki un depresīvāki par latviešiem ja abus noliek vienos un tajos pašos apstākļos, bet ierēdniecība gan viņiem pagaidām darbojas un ir orientēta uz nākotni lai valsts pelnītu – tur gan ir daudz kas atkarīgs no vēsturiskās sistuācijas, bet dotajā gadījumā – Lietuva un Igaunija mums ir priekšā, kaut sāka tāpat.
Skandināvija un Rietumi dzīvo komunismā – jūs to nespējiet saskatīt, jo PSRS nekad komunisms netika uzbūvēts un bija aiz kalniem, bet aiz kalniem šo komunismu uzcēla – mājas par brīvu, sievietes staipa iepirkuma maisiņus pašas(Latvijā nereti ir dzirdēti nostāsti, ka sieva atstāj maisiņus skapītī un vīrs atbrauc un savāc no veikala) valsts iejaucas visur un veido homo eu-novus – tas ka jums nesaistās multikulturālas un iecietīgas sabiedrības veidošana ar komunismu, tas vienkārši liecina par to ka jūs ne tad ne tagad nemaz neiedziļinājāties ko jums sola un kas tika dots. PSRS bija neveiksmīgs komunisma eksperiments – viņi tā arī netika garām Rietumiem sociālā ziņā un ES ir komunisms kas ietver ne tikai to kas solīts bet arī to, kas netika paredzēts un kas jums ar nepatiktu. ES tak tagad nav vairāku kārtu cilvēki un lielākā daļa cēlušies no strādniekiem… nezinu kā Skandināvijā, bet UK nav retums ar ciematiem vai mazpilsētām, kuras radušās dēļ kaut kādas ražošanas un šai ražošanai bieži vien saistība mūsdienās ir tikai ar uzstādītajiem pieminekļiem…
0
ligakalnina > ligakalnina 24.10.2013. 06.32
Piekrītu, leiešiem un igauņiem vēst. pieredze ir lidzīga, toties VP tādas lietas, kā Latvijā, nenotiek, tā ka vaina nav tautā, bet, mūsu birokrātijā un VP, kurai gan ir absolūti sovjetisas tradīcijas un darba stils.
0
Mārtiņš > ligakalnina 24.10.2013. 21.54
Piekrītu. Latvijas problēma ir nevis homo-soveticus, bet tieši anti-soveticus. Pieminētā Zviedrija, un patiesībā jau lielākā daļa Rietumeiropas valstu ir dziļi sociālas, pat vairāk nekā PSRS. Tur ir pareizi sabalansēta privātā uzņēmējdarbība ar sociālajām garantijām. Nav pareizi teikt, ka Latvija vēl nav pietiekami pārticīga un to nevar atļauties, jo Rietumeiropā šīs sociālās garantijas tika ieviestas uzreiz pēc kara, kad ekonomika bija sagrauta.
Latvija diemžēl ir kritusi otrā kapitālisma galējībā – katrs pats savas laimes kalējs, un tas traucē sabiedrībai balansēti attīstīties.
0
Rinalds Krûklis 23.10.2013. 14.26
Esmu patīkami pārsteigts! Labs raksts. Vakar arī Liepniekam bija raksts līdzīgās noskaņās
0
Andis 23.10.2013. 12.57
Super raksts, paldies! Tagad strādāšu, nevis sēdēšu Irā :)
0
Ieva 23.10.2013. 12.48
Šoreiz Apinim piekrītu. Sovjetiskā domāšana, divkosība, slinkums, ir tās smagāķās okupācijas sekas, kaut gan paši to negribam atzīt un narcistiski uzskatam, ka esam gudra un čakla tauta. Bijām, jā, bet sen jau vairs neesam.
Mūsu galvās ir sociālistiskā uravņilovka, gaidam, ka mūs apgādās, nodrošinās, pienesīs, maksās, bet negribam paši strādāt, pelnīt, mācīties. Lietojam “man nemaksā”, nevis “es nespēju/nemāku/negribu nopelnīt”. Gribam Īrijas algas, bet aizmirstam, ka Latvijā darba ražīgums ir trīs reizes mazāks. Mazāks tāpēc, ka esam sliņķi. Atpirkšanos no policista vai pateicību ārstam neuzskatam par korupciju, valsta pārvaldē nepiedalamies, bet brīnamies, ka vēlēšanās vinnē SC. Pagalmā tehnika zālēs ieaugusi, bet teļiem dodam seriālu varoņu vārdus. Un piedodam Kamparam, Zaķim viņu neētisko rīcību, bet gribam, lai politiķi ir godīgi…
Un tā kā paši nedaram, tad braucam prom uz turieni, kur to dara…
Sevi aiz matiem no purva neizvilksi..
6
+2
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@ineta_rr > Ieva 23.10.2013. 15.25
Jā, tikai Minhauzens spēja sevi izvilkt no purva aiz matiem, tikai sanāk, ka Jūs sakāt, ka mēs paši sev nevaram palīdzēt. Kaut kā skita, ka gribat tieši pateikt pretējo.
Un, lūdzu, nekaisiet pelnus cilvēkiem Latvijā uz galvas, ja tiešām būtu tā, kā stāstāt, tad arī ārzemēs neviens latviešiem daudz nemaksātu, taču maksā, tātad viņu darbu tur novērtē ar attiecīgu naudas summu, kamēr Latvijā tā paša cilvēka darbu novērtē daudz zemāk, un droši vien darba vide arī sliktāka, tādēļ arī cilvēki aizbrauc un atpakaļ brauc pamatā jaunie, kas Latvijā nav gana dabūjuši „aknās“. Starp citu, tas nozīmē, ka vainu latvieši maģiski sāk strādāt kā citi cilvēki, kad aizbrauc no valsts, vai arī tomēr pie mums valda citas vērtības nekā tur.
Kaut kā grūti noticēt, ka mazs veikaliņš varētu tik ļoti atšķirties no, teiksim, Anglijas – cenas līdzīgas, ja ne zemākas Anglijā, sortiments līdzīgs un darbinieku pienākumi nevar atšķirties. Zeme maksā līdzīgi un Latvijā pēc mūsu standartiem neganti dārgi. Vienīgās atšķirības varētu būt, ka tur pašizmaksa precēm ir zemāka, jo optimālākas piegādes, tādēļ uzcenojums ir lielāks vai arī mazāk darbinieku, kas ļauj peļņu sadalīt uz mazāk galviņām, taču kaut kā neticu, ka tā ir pareizā atbilde. Vai arī Anglijā mazam veikaliņam ir krietni vairāk klientu? Vai arī līdzīgs skaits klientu, taču tie izvēlas dārgākas preces, no kurām absolūtā peļņa ir lielāka (salīdziniet 0.5% uzcenojumu mazajai „Laimas“ šokolādītei ar 0.5% stiprajam alkoholam). Labi, nesmīdināšu Jūs vairāk ar 0.5% uzcenojumu vai naivumu, ka visām precēm ir vienāds uzcenojums.
0
Leons Rapiņš > Ieva 23.10.2013. 21.08
>nulle
Izskaidrojums vienkāršs: tu parazitē uz citas nācijas ilgā darbā iekrātā kapitāla. Par šo faktu no manas puses – tikai atzinība. Bet vismaz apzinies.
0
Rita Lazda > Ieva 24.10.2013. 01.15
Rakstā pausts uzsvars, ka nodokļus ir jāvāc arī no biezā gala – tas gan tā kā būtu vismaz lielas daļas “laupi salaupīto” izmisumā paustās domas pamatā – Latvija tak ir feodāla valsts, kur bagātnieki par savu savākto bagātību nodokļus nemaksā – nedalās ar pārējo sabiedrību, nodrošina sev sociālo atbalstu un drošību no pārējās sabiedrības, kā tas notika gadsimtiem ilgi pārējā Rietumeiropā. Jā, mūsdienās šī sistēma brūk, bet tas tikai tāpēc, ka nākamajai pārvaldes formai – korporācijai nav ienācis prātā, ka par viņu pilsoņiem ir jāizjūt kaut kāda atbildība un ir sagrauta pieķeršanās un uzticības kultūra – tai tak vairs nav nekādas vērtības mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē.
Lumpenizētā tauta gan neko vairāk no tā ko pelna nevar vairs dot valstij – staipiet kā gribiet, bet tiem 1-3% ir jāsāk maksāt nodokļus, ja viņi joprojām grib dzīvot valstī, kur nav jāalgo bruņotas apsardzes lai sevi pasargātu no pārējiem un arī nerezidentiem sapirktās zemes un nekustamā īpašuma īpašniekiem ir jāsāk maksāt nodokļi, jo šis ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā tak nav jēgas nodarboties ar biznesu, jo pagaidām uz visiem neattiecas vieni un tie paši biznesa likumi.
0
Ieva > Ieva 24.10.2013. 09.44
Un te atkal vien mīts tiek kultivēts – latvieši esot labi ārzemēs. Bet nāk ziņas, ka atkal kādu policija iesēdinājusi, stāsti par latviešu skvoteru gaitām Londonā, par pedofīlu Miķelsonu, par veiklu zagļiem Spānijā, stasti no apvienotās Karalistes, ka Jāņos latvieši atkal sakāvušies, ka izlikti plakāti arī latviešu valodā, lai nečurā uz ielām. Vai nopietnāki raksti par Vācijā esošo latviešu darba tikumu:
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/473287-loti_neglaimojoss_viedoklis_par_latviesiem_dala_ir_gurka_ripinataji
Otrs ir neizpratne par mūsu darba ražīgumu. Protams, darba ražīgums lidmašīnā nemainās, bet runa jau ir par valsts darba ražīgumu, mūsu, nevis individuālo.
Pārraujies vai saraujies Rimi kasē sēžot vairāk nenopelnīsi, jo viss ir atkarīgs no darba organizācijas, loģistikas, motivācijas, darba kultūras utt. Bez tam pie mums var apzagt māti pensionāri, lai naudu nodzertu, padzīvot uz radu vai draugu rēķina pāris dienas, gatera priekšnieks piever acis , ja darbā esi dzēris. Ārzemēs tā nav- tur IR jāstrādā! Ir jāpieņem viņu darba kultūra. Un kad IR jāstrādā, tad arī nauda IR. Nu, sanāk gandrīz visam, tik zobi uz Latviju jābrauc labot. Savukārt, lai MUMS darba ražīgums būtu lielāks, ir jādod savas artavs. Jādod katram! Tas ir-jāpiedalās valsts pārvaldē. Jā, tā tas skan. Praksē tas nozīmē pavisam vienkāršu lietu – iet vēlēt.. Jo Latvija ir mana un Tava valsts, mūsu valsts. Tā nav “VIŅU” valsts. Mēs, mēs paši jau vien tā valsts esam. To daudzi nesaprot.
Ir tik patīkami skatīties spogulī, kasīt vēderu un domāt, cik mēs labi, gudri un skaisti. Patīkami vai ne? Bet var uz lietām paskatīties objektīvi.
0
Ieva Aile > Ieva 24.10.2013. 22.38
Autors Aleksejs Lukjaņenko nesenā pagātnē bija veiksmīgs Latvijas uzņēmējs, kurš, tāpat kā daudzi citi, cieta krahu 2008. gada krīzē. Viņš bija spiests doties uz Lielbritāniju un sākt visu no jauna.
Sākt nācās ar zivju rūpnīcu tālā Skotijas salā Ziemeļjūrā. Spriežot pēc internetā atrastajām ziņām un balvu skaita viņu mājas lapā, tā ir viena no labākajām lašu pārstrādes rūpnīcām Eiropā. Interesanti, kas tādā gadījumā notiek citās?
Man paveicās, ka cehā bija lietuvietis, kurš tur strādāja pēdējās divas nedēļas. Viņš man visu pastāstīja un ierādīja. Parasti neviens nevienam neko nemāca. Pats skaties un ‘iebrauc’ darāmajā darbā. Sākumā, ja tavas nezināšanas dēļ notiek avārija un apstājas ražošana, pārējie klusējot visu izlabo, bet neviens nesaka ne vārda.
Tas pats notiek arī ar vietējiem. Viņiem arī neviens neko nemāca, bet mēs paši par sevi mācāmies ātrāk. Tāpēc mēs esam vērtīgāki strādnieki. Turklāt starp mums ir daudz tādu, kas patiešām ‘rukā’. Lai gan daži no mūsējiem, ja vien rodas tāda iespēja, ātri pārkārtojas un sāk strādāt pēc vietējo principa. Proti, cītīgi vairīties no darba, izmantojot jebkādu aizbildinājumu. Sēdēt tualetēs ar “iPhone”, slēpties uz ielas, vārdu sakot, atrasties tur, kur nav kameru un nav iespējams pierādīt, ka tu neko nedari. Ja dīkdienis tiek pieķerts, tad galvenais pārvaldnieks lasa viņam lekciju, bet viņš atbild: “Piedod.” Tas ir viss.
http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/pasaule/aculiecinieks-tas-ko-jus-negribetu-zinat-par-angliju.d?id=43563093
0
Ieva Aile > Ieva 24.10.2013. 22.43
Viens vietējais strādāja pie iekraušanas kopā ar mums. Viņu sauca Deivids. Taču viņam bija izziņa. Šurp varēja atnākt tikai slims vietējais. Normāls šurp nenāktu neparko. Deivids bija unikāls darbinieks. Pirmkārt, mēs nekad nezinājām, vai no rīta viņš ieradīsies vai nē. Kavēšana bija normāla prakse. Bija dienas, kad mēs ar lietuvieti cehā bijām vienīgie, kas ieradās laikā.
Mēs nācām pulksten 7.50 un sagatavojām cehu darbam. Ap pulksten 8.00 ieradās darbu pārvaldnieks un ieslēdza robotus. Vēlāk viņš to iemācīja darīt man un sāka nākt vēl vēlāk. Deivids atvilkās piecas pāri astoņiem, dažreiz pusdesmitos, bet citreiz neieradās vispār. Pārvaldnieka palīgi varēja nokavēt desmit līdz 15 minūtes. Taču viņus nevarēja atlaist. Palīgi prata vadīt robotus. Un tas bija galvenais arguments. Patiesībā visa sistēma izskatās tā, ka jebkāds vietējā darbinieka pārkāpums tiek noklusēts un neviens tam nepievērš uzmanību. Nav nekādu pārmetumu, nekādu piezīmju vai rājienu.
0