Prātnieks kāpa pēc viņa augšā un iesāka runāt jeb, skaidrāk sakot, skaitīt ātri no galvas, skatīdamies paslepen papīrā, tad, kad sajuka vai kad nevarēja atķert:
“Cienījamie kungi, godājamās valdības un mīļi viesi! Nevajadzēs nemaz vairs stāstīt un tulkot, bet to jau zinās ikkatrs no bērna kājas, ka Dievs radīja cilvēku daiļāku un augstāku par visiem radības priekšmetiem un atdeva tam valdīšanu par visu, kas rāpjas, skrien un peld, lai būtu ar ragiem, spārniem, kājām vai ausīm, lai būtu vai ūdenī, vai apakš debesīm. Tādi valdnieki un kungi esam arī mēs, slātaviešu un čangaliešu runas vīri līdz ar valsts valdībām. Mēs, runas vīri un valsts valdības, mēs padarām visu, visu, kas vajadzīgs valstīm pie viņu labuma un likumiem! Mēs gādājam par ienākšanām un izdošanām, mēs nospriežam par izmaksāšanu un pieņemam skolotājus, mēs uzliekam valstīm galvas naudas un apgādājam nabagus, mēs atlaižam galvas naudu tiem, kuri nespēj maksāt, un ceļam skolas, visas vienādā labumā, un nerūpējamies par vienu vairāk nekā par otru, mēs pavēlam magaziņā labu labību iebērt un nederīgo izņemt, mēs, jā mēs, mēs darām visu un valstīm pašām atstājam vienīgi tik maksāšanas un kalpošanas. Cienīgi Slātavas un Čangalienas saimnieku kungi! Kurš nezin mūsu valsts valdību krietnumu un runas vīru svaru? Kurš nezin, cik rūpīgi viņi – mēs – gādājam par valsts labklāšanos? Mēs nospriežam un liekam pat vasaru pievest materiālu pie valšķu jeb pagastu ceļamām ēkām. Kurš nezin, ka mēs neskatāmies nedz uz laiku, nedz uz dienām, bet tikai uz valšķu labumu? Kurš zin no jums, cienīgi čang… nē, slātaviešu un čangaliešu saimniekiem, ka pagasta likumos stāv, ka mēs, runas vīri un valšķu valdnieki, varam dabūt medaļu pēc tam, kad esam nostāvējuši divi laikus amatos? Man ir likumu grāmatiņa mājā, un to es varu parādīt kaut kuru dienu. Kurš nezin, ka mēs, abu slaveno pagastu amatu vīri, esam nogājuši gandrīz visi vairāk nekā divi laikus amatos, bet neesam neviens medaļu nedz prasījuši, nedz arī dabūjuši? Mēs gādājam tik par valšķu godu un labumu, bet nevis par savu. Kurš nezin, ka mēs, runas vīri un valsts valdības, esam nosprieduši dot mērnieka cienīgam tēvam pie mērīšanas no valsts dienas? Un nevis par velti, bet par maksu. To es daru zināmu, ka mēs, runas vīri un valsts valdības, esam rūpējušies ne vien par dienu izdošanu, bet arī par maksas saņemšanu. Tur būs naudas tūkstošiem! Apskaitat vien paši, Slātavas un Čangalienas saimnieku kungi, cik tur nesanāks par visiem kopā, kad ikkatrs būs nokalpojis kādu divdesmit dienu un dabūs divdesmit vienu un pus kapeikas par dienu maksas! Cik tur neiznāks par abām valstīm kopā un cik ikkatram saimniekam? Tur būs, ticat droši, nasta naudas! Tad redzat nu, kādu lielu naudu ir nopelnījušas abas valstis – Slātava un Čangaliena – caur mums, runas vīriem un valsts valdībām! Gods un slava mērnieka cienīgam tēvam, ka viņš izmaksājis visu uzticīgi, grasi pie graša un nav vis lūkojis tikpat slātaviešiem, kā arī čangaliešiem tā sapelnīto naudu kaut kā atmānīt. Bet par visām lietām atzīsim ar slavu mērnieka cienīga tēva goda prātu pie tā, ka viņš ir turējis cieti savu vārdu un izdevis goda maltīti visiem Slātavas un Čangalienas saimniekiem, kalpu runas vīriem, komitejai un dažiem no viņas uzaicinātiem mielasta pušķotājiem. Arī šis brangais mielasts ir valstīm nācis vienīgi tik caur mūsu, tas ir, runas vīru un valsts valdības gādāšanu. Lai arī ir laba daļa – un kad viņa būtu vai lielākā daļa – Slātavas un Čangalienas saimnieku, kas no šā jaukā goda brīža, kurš paliks mums visiem ilgi, ilgi piemiņā, atrāvušies, it kā mērnieka cienīga tēva žēlastību un mūsu, runas vīru, kā arī valsts valdību rūpīgu un laipnu gādāšanu nicinādami, tad par to tomēr nekas, jo mūsu pusē paliek viss svars un liegt neviens viņiem nav liedzis nākt; bet, kam būs pēc žēlums, mums par nākumu vai viņiem par nenākumu, to rādīs laiks, bet tomēr, cienīgi kungi un mīļi viesi, es iedrošinos jau tagad domāt, ka mūsu pusē nožēlošana nekritīs, tāpēc mums par viņu nenākšanu nav vajadzīgs nemaz noskumties.
Lai tad skan “augsta laime” mērnieka cienīgam tēvam tādēļ, ka viņš nav slātaviešiem un čangaliešiem pie mērīšanas nokalpoto dienu maksas kaut kā atmānījis, bet izdevis, kā solījis, arī goda maltīti, – tāpat mums, runas vīriem un valsts valdībām, kas esam ne tik vien tās dienas nosolījuši un goda maltīti pierunājuši, bet esam arī atbildīgi tikpat par tās pierunātās goda maltītes dabūšanu (jo to jau patlaban baudām), kā arī par nokalpoto dienu izmaksāšanu caur valsts valdībām, jo še tad īsti parādās valsts valdību krietnums un runas vīru svars, tāpēc “augsta laime” mērnieka cienīgam tēvam, slātaviešu un čangaliešu valsts valdību krietnumam un runas vīru svaram!”
Bisara pulks sita plaukstas un kliedza “bravo!”, “urā!”, Pietuka Krustiņš dziedāja ar citiem: “Augsta laime tiem – tām!” -kas viss sacēla negantu, mežonīgu troksni.
Vaabchee ne chitatelj, bet kaut kas aizķēra … ja GODĪGI-palagus NELASOT ( v-skolā viss bioja ok) – a tgd – prosta uz IZJŪTU :) ( iekš Vaards>Ēriks & naobarot ) – BAIGI FAINI :)
Tu laikam tikai savu dumā botu dziesmu zini.
PAteikšu skaidri – man Jūsu Maskavas pakaļas bučotāju gaudulīgi komentāri piem. riebjas, bet piem. Eiropa patīk.
Un iepūt kaķam bārdā, un paklausies kā skan!
Piekrītu Dombrovskim gandrīz visā ko viņš saka, izņemot vienīgi, varbūt, nevienlīdzības mazināšanas programmai.
Principā nevienlīdzība kā tāda pati par sevi ekonomiski nav nekas slikts, un liela nevienlīdzība nav valstu attīstības bremze. Piemēram, ASV tā ir daudz lielāka kā Latvijā (slavenais Gini indekss) un Kubā daudz mazāka. Vai man teikt, kura valsts attīstītāka? Nevienlīdzības mazināšanas lozungs ir kreiso tendenču atspoguļojums, sociālistiskās uravņilovkas principu atgriešanās, priekšvēlēšanu karogs. Jārisina ir nevis šī lieta, bet jāpalielina tā saucamā mobilitātes spēja. To labi izskaidro piemēram šis darbs http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=316504
Īsumā:
Identiski ienākumi visiem absolūti nestimulē darbošanās vēlmi (kāpēc man strādāt, ja “par velti” dabūšu to pašu naudu?), savukārt nevienlīdzība rada motivāciju no nabadzības izrauties, un mobilitāte šeit nozīmē spēju to izdarīt. Tātad jāinvestē būtu izglītībā, jaunu darbinieku piemaksās, kompensācijās utt. Naudai ir jāaiziet nevis sliņķim, bet tai ir jāpalīdz tiem, kas grib strādāt. Piemēram, bezdarbniekam nevajadzētu maksāt pabalstus tad, kad viņš ir bez darba, bet samaksāt pabalstu tad, kad viņš atrod jaunu darbu, pie kam samaksāt 3 mēnešu pabalstu arī tad, ja darbs tiek atrasts pēc mēneša. Citādi ar skaisto, pareizo ienākumu nevienlīdzības mazināšanas lozungu radam liekēžu slāni.
Ķips.tu garīgais invalīd!Cilvēki nav aunu bars,kurus pārdzīt no vienas vietas uz otru.Skaties,ka vēl nedabū ar sūdainu koku pa muguru par šiem murgiem!
Visu sapratu, bet ko nesapratu ir par nevienlīdzības mazināšanu, kas tieši nupat taču tika pārtraukta kad nepieņēma normālu neapliekamo min – vismaz LVL 100, kā arī nenosakot jēgpilnu minimālo algu – vismaz LVL 300.
Turklāt, ja nefinansē augstāko izglītību un zinātni līdzīgi kā to dara kaimiņu ES valstis, proti vismaz procents no IKP, tad man nav skaidrs par konkurenci vidējā laika griezumā. Kaut kas tur tomēr nerīmē.
Jūsu priekšlikumos neliela putra. Lai noturētu konkurētspēju, algām nemaz nedrīkst ļaut augt. To vakar savā runā teica pats Dragi. Jūs, savukārt, piedāvājat minimālās algas paaugstināšanu par visai lielu procentu.
Eirozonas vidējā produktivitāte jau ir ļoti augsta, diskusija ir par relatīvo konkurētspēju starp pašām Eirozonas valstīm, kur viena – Vācija – tur ļoti zemas algas, un spiež citām tās mazināt vēl vairāk vai turēt zemas kā Latvijā. Visa ideja ir tajā, ka, lai konkurētu ar Vāciju, cilvēkiem jāstrādā vēl vairāk par vēl mazāku algu.
Nevienlīdzības un nabadzības mazināšanas ietveršana dažu runās vakar, ņemot vērā to, ka visas idejas to darīt atmestas, bija vismaz dīvaina, lai neteiktu vairāk. Rēns tāpat kā Dragi atkal teica kaut ko citu un minēja pretējo, ka Latvijā tā ir liela problēma, un nekas netiek darīts tās risināšanai.
Produktivitāte vienmēr ir zema valstīs ar augstu korupciju, ko gan finanšu ministrs blakus rakstā min kā ne visai būtisku lietu, sak – lai jau zog, tā teikt – aug labklājība vismaz dažiem…
Tāpat visa sociālā politika uz to vērsta, citējot Harold James rakstu “Birth of Fiscal Unions” – An autocratic or corrupt regime has a strong incentive to spend in a way that benefits the elite. Labklājība neaug, ja ar pabalstiem un labumiem apbārsta bagātus cilvēkus, aug emigrācija.
Ja mēnesī nevar nopelnīt 300 ls, uzsveru 180 st 300 ls, tad tā ir nevis lga, bet gan fikcija par darba vietu. Tad jāiet reģistrēties par pašnodarbinātu personu vai jāmaina darba devējs. Baidos, ka vairumā gadījumu runa ir par nodokļiem aploksnē, bet pelēā ekonomika ir drauds galvenokārt uzņēmējdarbības kultürai.
Kāpēc tad es “pļurkstu”? Varbūt Tu drīzāk esi neaudzināts duriks, kas nav audzināts publiski izteikties?
Lai nu kā – Fui, mežoņiem!
Bet pasaulē dzīvoju reālā, un ļoti labi zinu, ka aiz minimālās algas slēpj nodokļu nemaksāšanu un darba imitāciju.
Es tiešām nesaprotu kas vainas pašnodarbinātā statusam, ja mēnesī pelna mazāk par Ls 300. 9 % no apgrozījuma, un dzīvo laimīgs. Tāpat jau efektivitātes darbā nav.
Savukārt aiz zemā neapliekamā minimuma savukārt maskējas milzīga VID daļa, kas strādā ar zaudējumiem – proti, nodokļos ievāc mazāk, nekā patērē tos savācot. Uzsveru, ka te runa ir par Mazo nodokļu pārvaldi. Līdz ar to paaugstināt neapliekamo minimumu ir acīmredzami izdevīgi, un lūdzu, izsakies pieklājīgi savādāk pats par sevi un savu aprobežotību varēsi turpmāk priecāties.
Tad gudrā,pieklājīgā un apgarotā Sniegaroze,pasaki,kā Tavs ”Ja mēnesī nevar nopelnīt 300 ls, uzsveru 180 st 300 ls, tad tā ir nevis lga, bet gan fikcija par darba vietu. Tad jāiet reģistrēties par pašnodarbinātu personu vai jāmaina darba devējs.”varētu attiekties,teiksim,uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoriem,kuri par 7 diennakšu dežūrām mēnesī saņem 175 latus uz rokas???????????!Vajadzētu likvidēt šīs darbavietas un neattīrītus notekūdeņus laist upē,ja jau neesot efektivitātes?Pieteikties par pašnodarbināto un ņemt notekūdeni attīrīšanai uz mājām?Varbūt esi dzirdējusi,ka pašvaldību uzņēmumi (siltumi,ūdeņi,namsaimnieki) nemaksā nodokļus un maksā algas aploksnēs?
Es parasti tā nereaģēju,bet nu šī te tava acīmredzamā muļķīgā paskvila mani aizvainoja.
nekā apgarota te nav – LVL 175 uz rokas sanāk uz papīra …, nedaudz matemātikas, un pats redzi ka virs LVL 300 minimālās vien esam. Vai ne tā? Bet tā taču ir ja neapsaukājas, bet mazlet padomā līdz, vai ne?
Tā tik vēl trūka,lai pašvaldības uzņēmums pārkāptu likumu un maksātu algu zem minimālās:D Bet zemu algu automātiski sasaistīt ar efektivitāti un nodokļu nemaksāšanu nav,smalki un pieklājīgi izsakoties,gudri.Ņemam piemēram atkal tās pašas modernās attīrīšanas iekārtas,dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtas,katlumājas,kuras uzbūvētas pēc visiem rietumu projektiem un standartiem.Pašvaldībai jāatpelna būvniecības līdzfinansēšanai ņemtie kredīti,tad nu arī darbiniekiem nemaksā normālas algas,bet iedzīvotājiem ceļ tarifus,bet pat pašu darbiniekiem nav naudas rēķinu nomaksai :D Jau daudzās vietās iedzīvotāji atsakās pievienot savas mājas jaunizbūvētai kanalizācijas sistēmai,jo viņiem tam nav naudas,bet uzņēmumi nevar atpelnīt kredītus,tāpēc nemaksā algas saviem darbiniekiem,jo iedzīvotāji nemaksā par pakalpojumiem,jo viņiem nemaksā normālas algas,jo uzņēmumiem nav …
Bet, Ērik… Es taču jau varu vienīgi atkārtoties – vajag mazināt nevienlīdzību, celt neapliekamo minimumu (šobrīd Ls 45/ mēn.) un minimālo algu (šogad Ls 200/ mēn), līdz kaut kam jēgpilnam. Tas viss jau tapa teikts. Cipari arī nosaukti. Diemžēl pagaidām nevenlīdzība tikai palielinās, jo tādi bija lēmumi, un daļēji uzspieda tos RP.
Es domāju, ka tas ir arī dēļ lielās naudas varas LR politikā par ko teica Sprūdžs. Te jāatceras NĪ superzemais nodoklis, as ļauj zemi turēt atmatā, un uzturēšanas atļauju tirgošana par sava mājokļa iegādi (sic!)
Kas netika teikts, ir ka to sliekšņu paaugstināšanu nedarot, ne tikai tiek maskēts statistiski zems darba ražīgums (atvainojos ja kādu aizskāru), bet arī motivēta pie mums zemu atalgota tomēr kvalficēta darbaspēka aizbaukšana. Piem., medmāsas brauks prom un tā tas turpināsies kamēr alga-dzīvokļa-uztura izdevumi puslīdz izlīdzināsies, piem. ar Vāciju. Šobrīd to bremzē tikai nepietekamās Eiropas valodu prasmes.
Par neapliekamā minimuma un minimālo algu celšanu man nav nekas iebilstams,bet tas NĪN …ja tur nebūs ierobežojumu par vienīgo mājokli un zemes platībām,kuras apstrādā ne sevišķi turīgi pilsoņi,lai papildinātu savu pārtiku,tad tas būs vēl viens ierocis iedzīvotāju padzīšanai no mājām.
——–
Es patiesi ceru, ka eiro ieviešana Latvijai kalpos kā atspēriena punkts kvalitatīvākai un iekļaujošākai izaugsmei nākotnē.
============================================================================
1:1 kā pirms 2003.g. referenduma par iestāšanos ES. Nav brīnums, ka 4.maija kliķe 2013.g. nekādus referendumus nerīkoja – par kādu NAP 2020 vispār neiepīkstējās.
الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسيسخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسيسخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي
الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسيسخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسيسخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي
yopcix, vai labāk ir šeit, kur nav “debīlas” arodbiedrības, kas neliedz ziviniekiem maksāt 2 santīmi par bundžiņu, pēcāk nekaunīgi karināt makaronus par to ka nepieciešamas investīcijas un visbeidzot investēt dārgos džipos – protams dalīties nav spiesta lieta, bet jāatzīst, ka valdošā mežonīgā, dzīvnieciskā kapitālisma vide ir daudzus aizbaidījusi prom. Un tas, ka nav pilsoniska līdzdalība(ja tāda būtu šaubos, ka Eiro ietu cauri) nav nekas slavējams un labs – tā ir iebiedētas, sanaidotas un nogurdinātas sabiedrības pazīme. Turklāt zemās algas neko citu kā vien darba paaudzes nodzīšanu, bez atražošanas iespējām nenodrošina, kas pēcāk nāks pa pieri atpakaļ tiem, kas to veidoja un tiem, kas to pieļāva !
Izlasīju. Rakstā nav ne vārda ne par labklājību, ne produktivitāti. Kā tās tiks sasniegtas un ko tas vispār premjera prāt nozīmē. Tas ir kaut kāds bla, bla, bla bez tēmas ūdens, tipa, kā mēs krīzi esam pārvarējuši un kā mēs nepārtraukti Jauno Gadu svinam, tas ir, visu laiku apņemamies sākt dzīvi pa jaunam.
Labāk vispirms padomā pirms kādam ko iesaki ! LV krīzes iespaidā produktivitāte auga griezdamās, jo daudziem sameta pa n-tiem pienākumiem par to pašu vai nereti mazāku naudu + vēl spieda kā citronus. Pamēģiniet kādu pakalpojumu saņemt vai preci nopirkt – visur rindas kā padomju laikos – nenormāli apgraizīti štati ! Produktīvam darbam ir jābūt, bet tam ir jānāk komplektā ar taisnīgu labumu sadali, nevis vienam sviedri, bet citiem procenti un augļi – LV ir tam ļoti skaidrs piemērs, bet kad ir jāsāk godīgi atlīdzināt MM sākas histēriska kviekšana par to, ka putinot laukā biznesmenīšus ! LV var būt piemērs pacietībai, bet nekādā gadījumā sabiedrības sociālekonomiskam modelim !
Jā un cik labs ir EURO apmēram šādi.
—————————————————–
reģionālā ekonomiskā integrācija ir būtisks priekšnosacījums valstu konkurētspējai nākotnē. It īpaši tas attiecas uz mazām valstīm un īpaši svarīgi tas ir Eiropā, kurā ir daudz relatīvi mazu valstu. Ir ļoti grūti iztēloties, kā sadrumstalota Eiropa ar desmitiem sīku valūtu, un dažādu stratēģiju konkurētspējas celšanai spētu veiksmīgi konkurēt nākotnē. Un tieši tāpēc, ka Eiropas nākotne bez eirozonas nav iedomājama, Latvijas interesēs ir kļūt par monetārās savienības daļu, tādējādi ievērojami uzlabojot savas ekonomiskās izaugsmes izredzes ilgtermiņā.
——————————————–
Tas spilgti raksturo premjera un visas šīs EURO ieviesēju varzas domāšanu.
Krix, un tomēr man kaut kā šķiet, ka mūsu izredzes ir daudz labākas nekā, piemēram, grieķiem. Mums vismaz ir aptuveni zināms, kas būtu jādara, lai dzīvi uzlabotu (tiesiskums, produktivitāte u.t.t.). Grieķijā… es pat nezinu, ko tur var izdarīt, pie tāda bezdarba neļaut samazināt algas un/vai štatus. Redzēji tak kā bija – sabiedrisko TV nācās it kā likvidēt un taisīt no jauna, lai apietu debilos likumus un arodbiedrības. Plus vēl nodokļu principiāla nemaksāšana (kas pat nav saistīta ar būt/nebūt situācijām).
Tā ka visu cieņu Dombrovskim un Vilkam. Protams, varēja izdarīt labāk. Bet varēja būt arī daudz, daudz bēdīgāk, ja pie varas tolaik tiktu kāds grieķveidīgs sociķis vai latviešveidīgs gāzētājs.
Drīz Briseli par lielo Dzimteni sauksim, bet Latviju par mazo Dzimteni. Drausmas. It kā visi šie Vilki un Dombrovski ir jauni cilvēki, bet tas domāšanas un argumentēšanas stils ir copy paste no sovjetu laikiem. Šie ekonomiskie argumenti par ES un EURO ne ar ko neatšķiras no tiem, kāpēc mums no PSRS ekonomiski izstāties nevajadzēja.
—————————————————————
Šie stagnātiskie banksteru āpši to vien ir darījuši, kā norakuši Latvijas konkurētspēju, pirmkārt jau ar Latvijas demogrāfisku iznīcināšanu, ar ko vispār viss sākas. Tagad šo konkurēt spēju iznīcina galīgi un neatgriezeniski ar EURO ieviešanu, bet paši dzīvo svētā pārliecībā par savu nekļūdīgumu un pareizumu. Un tādi muļķa naivuļi, jaunuļi jopciki no tā pārtiek.
Tādiem kusunokiem nav nekādas nojēgas par to, kas ir cēloņi un kas – sekas. Un nemitīgi jauc visu vienā putrā.
—–
He he, kopš kura laika PSRS tiek uzskatīta par ekonomisku savienību? Pašam kauns nav par tādiem tekstiem?
“Izlasi visu rakstu, pirms komentē! ”
===
Palasīju (izlasīt gan sevi nespēju piespiest). Gari, nekonkrēti un garlaicīgi. Birokrātiskais nekā nepateikšanas stils.
yopcix Krix, un tomēr man kaut kā šķiet, ka mūsu izredzes ir daudz labākas nekā, piemēram, grieķiem. Mums vismaz ir aptuveni zināms, kas būtu jādara, lai dzīvi uzlabotu (tiesiskums, produktivitāte u.t.t.)
=================
Nu ko tu tirs par to produktivitāti, salīdzini produktivitāti Latvijā ar ES produktivitāti un pēc tam salīdzini vidējo algu Latvijā ar ES vidējo algu. Te var pacelt produktivitāti pa 100%, bet algas pacelsies pa 10%. Labklājību var nodrošināt tikai ar streikiem, protestiem un stāšanos arodbiedrībās.
Latvijas konkurētspēja pēdējos 5 gados ir uzlabojusies tikai un vienīgi pateicoties algu samazinājumam un demogrāfijas iznīcināšanai, kas neizbēgami nozīmē ārkārtīgi strauju konkurēt spējas kritumu jau tuvākajā nākotnē. Algas jāceļ, bet darbinieku vienalga nebūs, līdz ar to jāceļ vēl vairāk = konkurētspējas kritums jau tā esošajā nekurienē. Citu instrumentu, kā algu samazināšana, lai uzlabotu produktivitāti/konkrētspēju – RIMI/MAXIMA, koku ciršanas un finansu/nekustamo spekulāciju ekonomikā mums nav. Algu palielināšanas šajā ekonomikā = produktivitātes/konkurētspējas kritums.
———————–
Latvijas cēloņ seku speciālists jopciks.
Interesanti, kopš kura laika ES ir tikai ekonomiska savienība? Tas gan ir jaunums. Lai tajā iestātos mums bija jāveic vesela virkne politisku un sociālu reformu. Un tā arī ir radīta pirmkārt kā politisks projekts, lai samierinātu Vāciju un Franciju, vēlāk piekabinot ekonomiku.
—————————————-
Pat EURO nav ekonomisks, bet politisks projekts, lai ko tur muļķa premjers buldurētu.
——————————————
EURO kā pirmkārt ir politisks projekts atzinuši, gan ECB Dragi, gan Merkele, gan Borozo, par Latvijas peškām nerunājot.
——————————————–
Jopciks – Latvijas putru speciālists.
“Drīz Briseli par lielo Dzimteni sauksim, bet Latviju par mazo Dzimteni.” – nē, tas neatbildīs ES labajam tonim, mums par Latviju būs jāsaka šādi: “zeme, kuru pazīstam vislabāk”.
“kristaps_freimanis “Izlasi visu rakstu, pirms komentē! ”
===
Palasīju (izlasīt gan sevi nespēju piespiest). Gari, nekonkrēti un garlaicīgi. Birokrātiskais nekā nepateikšanas stils.”
………………………………………………….
– Patiešām – tur nu gan uz visu galvu slimam jābūt, lai tā MAZĀS ZEMES VEIKSMESSTĀSTA autora garadarbus tālāk par virsrakstiem lasītu :P
Par to EIRO gan – nez kādam %-am no komentu rakstitājiem VISĀ PILNĪBĀ varētu būt skaidrs ( ir smagas aizdomas, ka pat Merkelei, piem., arī būt nevar ), un tas lats jau nu arī neko milzīgi kruta valūta nekur ārpusē nava nevienu brīdi nav bijis.
Komentāri (43)
Ieva Aile 13.09.2013. 23.21
Prātnieks kāpa pēc viņa augšā un iesāka runāt jeb, skaidrāk sakot, skaitīt ātri no galvas, skatīdamies paslepen papīrā, tad, kad sajuka vai kad nevarēja atķert:
“Cienījamie kungi, godājamās valdības un mīļi viesi! Nevajadzēs nemaz vairs stāstīt un tulkot, bet to jau zinās ikkatrs no bērna kājas, ka Dievs radīja cilvēku daiļāku un augstāku par visiem radības priekšmetiem un atdeva tam valdīšanu par visu, kas rāpjas, skrien un peld, lai būtu ar ragiem, spārniem, kājām vai ausīm, lai būtu vai ūdenī, vai apakš debesīm. Tādi valdnieki un kungi esam arī mēs, slātaviešu un čangaliešu runas vīri līdz ar valsts valdībām. Mēs, runas vīri un valsts valdības, mēs padarām visu, visu, kas vajadzīgs valstīm pie viņu labuma un likumiem! Mēs gādājam par ienākšanām un izdošanām, mēs nospriežam par izmaksāšanu un pieņemam skolotājus, mēs uzliekam valstīm galvas naudas un apgādājam nabagus, mēs atlaižam galvas naudu tiem, kuri nespēj maksāt, un ceļam skolas, visas vienādā labumā, un nerūpējamies par vienu vairāk nekā par otru, mēs pavēlam magaziņā labu labību iebērt un nederīgo izņemt, mēs, jā mēs, mēs darām visu un valstīm pašām atstājam vienīgi tik maksāšanas un kalpošanas. Cienīgi Slātavas un Čangalienas saimnieku kungi! Kurš nezin mūsu valsts valdību krietnumu un runas vīru svaru? Kurš nezin, cik rūpīgi viņi – mēs – gādājam par valsts labklāšanos? Mēs nospriežam un liekam pat vasaru pievest materiālu pie valšķu jeb pagastu ceļamām ēkām. Kurš nezin, ka mēs neskatāmies nedz uz laiku, nedz uz dienām, bet tikai uz valšķu labumu? Kurš zin no jums, cienīgi čang… nē, slātaviešu un čangaliešu saimniekiem, ka pagasta likumos stāv, ka mēs, runas vīri un valšķu valdnieki, varam dabūt medaļu pēc tam, kad esam nostāvējuši divi laikus amatos? Man ir likumu grāmatiņa mājā, un to es varu parādīt kaut kuru dienu. Kurš nezin, ka mēs, abu slaveno pagastu amatu vīri, esam nogājuši gandrīz visi vairāk nekā divi laikus amatos, bet neesam neviens medaļu nedz prasījuši, nedz arī dabūjuši? Mēs gādājam tik par valšķu godu un labumu, bet nevis par savu. Kurš nezin, ka mēs, runas vīri un valsts valdības, esam nosprieduši dot mērnieka cienīgam tēvam pie mērīšanas no valsts dienas? Un nevis par velti, bet par maksu. To es daru zināmu, ka mēs, runas vīri un valsts valdības, esam rūpējušies ne vien par dienu izdošanu, bet arī par maksas saņemšanu. Tur būs naudas tūkstošiem! Apskaitat vien paši, Slātavas un Čangalienas saimnieku kungi, cik tur nesanāks par visiem kopā, kad ikkatrs būs nokalpojis kādu divdesmit dienu un dabūs divdesmit vienu un pus kapeikas par dienu maksas! Cik tur neiznāks par abām valstīm kopā un cik ikkatram saimniekam? Tur būs, ticat droši, nasta naudas! Tad redzat nu, kādu lielu naudu ir nopelnījušas abas valstis – Slātava un Čangaliena – caur mums, runas vīriem un valsts valdībām! Gods un slava mērnieka cienīgam tēvam, ka viņš izmaksājis visu uzticīgi, grasi pie graša un nav vis lūkojis tikpat slātaviešiem, kā arī čangaliešiem tā sapelnīto naudu kaut kā atmānīt. Bet par visām lietām atzīsim ar slavu mērnieka cienīga tēva goda prātu pie tā, ka viņš ir turējis cieti savu vārdu un izdevis goda maltīti visiem Slātavas un Čangalienas saimniekiem, kalpu runas vīriem, komitejai un dažiem no viņas uzaicinātiem mielasta pušķotājiem. Arī šis brangais mielasts ir valstīm nācis vienīgi tik caur mūsu, tas ir, runas vīru un valsts valdības gādāšanu. Lai arī ir laba daļa – un kad viņa būtu vai lielākā daļa – Slātavas un Čangalienas saimnieku, kas no šā jaukā goda brīža, kurš paliks mums visiem ilgi, ilgi piemiņā, atrāvušies, it kā mērnieka cienīga tēva žēlastību un mūsu, runas vīru, kā arī valsts valdību rūpīgu un laipnu gādāšanu nicinādami, tad par to tomēr nekas, jo mūsu pusē paliek viss svars un liegt neviens viņiem nav liedzis nākt; bet, kam būs pēc žēlums, mums par nākumu vai viņiem par nenākumu, to rādīs laiks, bet tomēr, cienīgi kungi un mīļi viesi, es iedrošinos jau tagad domāt, ka mūsu pusē nožēlošana nekritīs, tāpēc mums par viņu nenākšanu nav vajadzīgs nemaz noskumties.
Lai tad skan “augsta laime” mērnieka cienīgam tēvam tādēļ, ka viņš nav slātaviešiem un čangaliešiem pie mērīšanas nokalpoto dienu maksas kaut kā atmānījis, bet izdevis, kā solījis, arī goda maltīti, – tāpat mums, runas vīriem un valsts valdībām, kas esam ne tik vien tās dienas nosolījuši un goda maltīti pierunājuši, bet esam arī atbildīgi tikpat par tās pierunātās goda maltītes dabūšanu (jo to jau patlaban baudām), kā arī par nokalpoto dienu izmaksāšanu caur valsts valdībām, jo še tad īsti parādās valsts valdību krietnums un runas vīru svars, tāpēc “augsta laime” mērnieka cienīgam tēvam, slātaviešu un čangaliešu valsts valdību krietnumam un runas vīru svaram!”
Bisara pulks sita plaukstas un kliedza “bravo!”, “urā!”, Pietuka Krustiņš dziedāja ar citiem: “Augsta laime tiem – tām!” -kas viss sacēla negantu, mežonīgu troksni.
3
elza aleksandra > Ieva Aile 14.09.2013. 21.45
Piedod, visus komentārus izlasīju, bet tavējo nē.
0
Ieva Aile > Ieva Aile 14.09.2013. 22.04
Vaards Nu nekas,varbūt ”Mērnieku laikus” esi redzējis filmā.
0
inesite15 > Ieva Aile 24.09.2013. 20.39
Vaabchee ne chitatelj, bet kaut kas aizķēra … ja GODĪGI-palagus NELASOT ( v-skolā viss bioja ok) – a tgd – prosta uz IZJŪTU :) ( iekš Vaards>Ēriks & naobarot ) – BAIGI FAINI :)
0
kristaps_drone 13.09.2013. 11.20
Šos un daudzus citus labumus mums solīja arī tad, kad mums bija jāiet uz referendumu par iestāšanos ES. Kur ir tie solītie labumi?
1
marchaeva > kristaps_drone 14.09.2013. 00.15
Tu laikam tikai savu dumā botu dziesmu zini.
PAteikšu skaidri – man Jūsu Maskavas pakaļas bučotāju gaudulīgi komentāri piem. riebjas, bet piem. Eiropa patīk.
Un iepūt kaķam bārdā, un paklausies kā skan!
0
Ieva 13.09.2013. 11.09
Piekrītu Dombrovskim gandrīz visā ko viņš saka, izņemot vienīgi, varbūt, nevienlīdzības mazināšanas programmai.
Principā nevienlīdzība kā tāda pati par sevi ekonomiski nav nekas slikts, un liela nevienlīdzība nav valstu attīstības bremze. Piemēram, ASV tā ir daudz lielāka kā Latvijā (slavenais Gini indekss) un Kubā daudz mazāka. Vai man teikt, kura valsts attīstītāka? Nevienlīdzības mazināšanas lozungs ir kreiso tendenču atspoguļojums, sociālistiskās uravņilovkas principu atgriešanās, priekšvēlēšanu karogs. Jārisina ir nevis šī lieta, bet jāpalielina tā saucamā mobilitātes spēja. To labi izskaidro piemēram šis darbs
http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=316504
Īsumā:
Identiski ienākumi visiem absolūti nestimulē darbošanās vēlmi (kāpēc man strādāt, ja “par velti” dabūšu to pašu naudu?), savukārt nevienlīdzība rada motivāciju no nabadzības izrauties, un mobilitāte šeit nozīmē spēju to izdarīt. Tātad jāinvestē būtu izglītībā, jaunu darbinieku piemaksās, kompensācijās utt. Naudai ir jāaiziet nevis sliņķim, bet tai ir jāpalīdz tiem, kas grib strādāt. Piemēram, bezdarbniekam nevajadzētu maksāt pabalstus tad, kad viņš ir bez darba, bet samaksāt pabalstu tad, kad viņš atrod jaunu darbu, pie kam samaksāt 3 mēnešu pabalstu arī tad, ja darbs tiek atrasts pēc mēneša. Citādi ar skaisto, pareizo ienākumu nevienlīdzības mazināšanas lozungu radam liekēžu slāni.
1
Ieva Aile > Ieva 13.09.2013. 19.21
Ķips.tu garīgais invalīd!Cilvēki nav aunu bars,kurus pārdzīt no vienas vietas uz otru.Skaties,ka vēl nedabū ar sūdainu koku pa muguru par šiem murgiem!
0
dace_ampermane 13.09.2013. 02.39
maskavas algotu latvijas ienaidnieku bars kā no ķēdes norāvušies suņi plosās pa IR portālu
1
efeja60 > dace_ampermane 13.09.2013. 07.35
Tava atzīšanās tiks uzskatīta par vainu mīkstinošu apstākli.
0
marchaeva 12.09.2013. 23.46
Visu sapratu, bet ko nesapratu ir par nevienlīdzības mazināšanu, kas tieši nupat taču tika pārtraukta kad nepieņēma normālu neapliekamo min – vismaz LVL 100, kā arī nenosakot jēgpilnu minimālo algu – vismaz LVL 300.
Turklāt, ja nefinansē augstāko izglītību un zinātni līdzīgi kā to dara kaimiņu ES valstis, proti vismaz procents no IKP, tad man nav skaidrs par konkurenci vidējā laika griezumā. Kaut kas tur tomēr nerīmē.
9
kreëstliv > marchaeva 13.09.2013. 08.36
@sniega_roze
Jūsu priekšlikumos neliela putra. Lai noturētu konkurētspēju, algām nemaz nedrīkst ļaut augt. To vakar savā runā teica pats Dragi. Jūs, savukārt, piedāvājat minimālās algas paaugstināšanu par visai lielu procentu.
Eirozonas vidējā produktivitāte jau ir ļoti augsta, diskusija ir par relatīvo konkurētspēju starp pašām Eirozonas valstīm, kur viena – Vācija – tur ļoti zemas algas, un spiež citām tās mazināt vēl vairāk vai turēt zemas kā Latvijā. Visa ideja ir tajā, ka, lai konkurētu ar Vāciju, cilvēkiem jāstrādā vēl vairāk par vēl mazāku algu.
Nevienlīdzības un nabadzības mazināšanas ietveršana dažu runās vakar, ņemot vērā to, ka visas idejas to darīt atmestas, bija vismaz dīvaina, lai neteiktu vairāk. Rēns tāpat kā Dragi atkal teica kaut ko citu un minēja pretējo, ka Latvijā tā ir liela problēma, un nekas netiek darīts tās risināšanai.
Produktivitāte vienmēr ir zema valstīs ar augstu korupciju, ko gan finanšu ministrs blakus rakstā min kā ne visai būtisku lietu, sak – lai jau zog, tā teikt – aug labklājība vismaz dažiem…
Tāpat visa sociālā politika uz to vērsta, citējot Harold James rakstu “Birth of Fiscal Unions” – An autocratic or corrupt regime has a strong incentive to spend in a way that benefits the elite. Labklājība neaug, ja ar pabalstiem un labumiem apbārsta bagātus cilvēkus, aug emigrācija.
0
marchaeva > marchaeva 14.09.2013. 00.11
Ja mēnesī nevar nopelnīt 300 ls, uzsveru 180 st 300 ls, tad tā ir nevis lga, bet gan fikcija par darba vietu. Tad jāiet reģistrēties par pašnodarbinātu personu vai jāmaina darba devējs. Baidos, ka vairumā gadījumu runa ir par nodokļiem aploksnē, bet pelēā ekonomika ir drauds galvenokārt uzņēmējdarbības kultürai.
0
Ieva Aile > marchaeva 14.09.2013. 11.14
Tādas sniegarozes laikam dzīvo paralēlā pasaulē.Drusku painteresējies,cik saņem pašvaldību uzņēmumu vienkāršā darba darītāji,un pēc tam pļurksti!
0
marchaeva > marchaeva 14.09.2013. 18.24
Kāpēc tad es “pļurkstu”? Varbūt Tu drīzāk esi neaudzināts duriks, kas nav audzināts publiski izteikties?
Lai nu kā – Fui, mežoņiem!
Bet pasaulē dzīvoju reālā, un ļoti labi zinu, ka aiz minimālās algas slēpj nodokļu nemaksāšanu un darba imitāciju.
Es tiešām nesaprotu kas vainas pašnodarbinātā statusam, ja mēnesī pelna mazāk par Ls 300. 9 % no apgrozījuma, un dzīvo laimīgs. Tāpat jau efektivitātes darbā nav.
Savukārt aiz zemā neapliekamā minimuma savukārt maskējas milzīga VID daļa, kas strādā ar zaudējumiem – proti, nodokļos ievāc mazāk, nekā patērē tos savācot. Uzsveru, ka te runa ir par Mazo nodokļu pārvaldi. Līdz ar to paaugstināt neapliekamo minimumu ir acīmredzami izdevīgi, un lūdzu, izsakies pieklājīgi savādāk pats par sevi un savu aprobežotību varēsi turpmāk priecāties.
0
Ieva Aile > marchaeva 14.09.2013. 20.32
Tad gudrā,pieklājīgā un apgarotā Sniegaroze,pasaki,kā Tavs ”Ja mēnesī nevar nopelnīt 300 ls, uzsveru 180 st 300 ls, tad tā ir nevis lga, bet gan fikcija par darba vietu. Tad jāiet reģistrēties par pašnodarbinātu personu vai jāmaina darba devējs.”varētu attiekties,teiksim,uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoriem,kuri par 7 diennakšu dežūrām mēnesī saņem 175 latus uz rokas???????????!Vajadzētu likvidēt šīs darbavietas un neattīrītus notekūdeņus laist upē,ja jau neesot efektivitātes?Pieteikties par pašnodarbināto un ņemt notekūdeni attīrīšanai uz mājām?Varbūt esi dzirdējusi,ka pašvaldību uzņēmumi (siltumi,ūdeņi,namsaimnieki) nemaksā nodokļus un maksā algas aploksnēs?
Es parasti tā nereaģēju,bet nu šī te tava acīmredzamā muļķīgā paskvila mani aizvainoja.
0
marchaeva > marchaeva 15.09.2013. 22.19
nekā apgarota te nav – LVL 175 uz rokas sanāk uz papīra …, nedaudz matemātikas, un pats redzi ka virs LVL 300 minimālās vien esam. Vai ne tā? Bet tā taču ir ja neapsaukājas, bet mazlet padomā līdz, vai ne?
0
Ieva Aile > marchaeva 16.09.2013. 00.33
Tā tik vēl trūka,lai pašvaldības uzņēmums pārkāptu likumu un maksātu algu zem minimālās:D Bet zemu algu automātiski sasaistīt ar efektivitāti un nodokļu nemaksāšanu nav,smalki un pieklājīgi izsakoties,gudri.Ņemam piemēram atkal tās pašas modernās attīrīšanas iekārtas,dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtas,katlumājas,kuras uzbūvētas pēc visiem rietumu projektiem un standartiem.Pašvaldībai jāatpelna būvniecības līdzfinansēšanai ņemtie kredīti,tad nu arī darbiniekiem nemaksā normālas algas,bet iedzīvotājiem ceļ tarifus,bet pat pašu darbiniekiem nav naudas rēķinu nomaksai :D Jau daudzās vietās iedzīvotāji atsakās pievienot savas mājas jaunizbūvētai kanalizācijas sistēmai,jo viņiem tam nav naudas,bet uzņēmumi nevar atpelnīt kredītus,tāpēc nemaksā algas saviem darbiniekiem,jo iedzīvotāji nemaksā par pakalpojumiem,jo viņiem nemaksā normālas algas,jo uzņēmumiem nav …
0
marchaeva > marchaeva 16.09.2013. 23.21
Bet, Ērik… Es taču jau varu vienīgi atkārtoties – vajag mazināt nevienlīdzību, celt neapliekamo minimumu (šobrīd Ls 45/ mēn.) un minimālo algu (šogad Ls 200/ mēn), līdz kaut kam jēgpilnam. Tas viss jau tapa teikts. Cipari arī nosaukti. Diemžēl pagaidām nevenlīdzība tikai palielinās, jo tādi bija lēmumi, un daļēji uzspieda tos RP.
Es domāju, ka tas ir arī dēļ lielās naudas varas LR politikā par ko teica Sprūdžs. Te jāatceras NĪ superzemais nodoklis, as ļauj zemi turēt atmatā, un uzturēšanas atļauju tirgošana par sava mājokļa iegādi (sic!)
Kas netika teikts, ir ka to sliekšņu paaugstināšanu nedarot, ne tikai tiek maskēts statistiski zems darba ražīgums (atvainojos ja kādu aizskāru), bet arī motivēta pie mums zemu atalgota tomēr kvalficēta darbaspēka aizbaukšana. Piem., medmāsas brauks prom un tā tas turpināsies kamēr alga-dzīvokļa-uztura izdevumi puslīdz izlīdzināsies, piem. ar Vāciju. Šobrīd to bremzē tikai nepietekamās Eiropas valodu prasmes.
0
Ieva Aile > marchaeva 17.09.2013. 16.47
Par neapliekamā minimuma un minimālo algu celšanu man nav nekas iebilstams,bet tas NĪN …ja tur nebūs ierobežojumu par vienīgo mājokli un zemes platībām,kuras apstrādā ne sevišķi turīgi pilsoņi,lai papildinātu savu pārtiku,tad tas būs vēl viens ierocis iedzīvotāju padzīšanai no mājām.
0
eva1831 12.09.2013. 22.51
Šī monetārā sistēma pasaulē sabruks.
0
Signija Aizpuriete 12.09.2013. 20.06
——–
Es patiesi ceru, ka eiro ieviešana Latvijai kalpos kā atspēriena punkts kvalitatīvākai un iekļaujošākai izaugsmei nākotnē.
============================================================================
1:1 kā pirms 2003.g. referenduma par iestāšanos ES. Nav brīnums, ka 4.maija kliķe 2013.g. nekādus referendumus nerīkoja – par kādu NAP 2020 vispār neiepīkstējās.
Izrāde “Nacionālais attīstības plāns”
http://www.youtube.com/watch?v=y_G8exJefhc
Ceļojošais cirks par Eiropu klīst….
0
inesite15 12.09.2013. 20.00
… kaļu, kaļu – ko es kaļu ??? …. O ! …. Rīmes kaļu, rīmes kaļu !
0
dace_roze_lmt_lv 12.09.2013. 17.06
Когда Ушаков возглавит Латвию, он будет говорить совсем другие речи: для народа, чтобы народу было понятно.
А так сразу видно, что за человек рот открыл: туманно, сумбурно и ни о чём.
2
marchaeva > dace_roze_lmt_lv 12.09.2013. 23.47
sajauci klaviatūru?
Moš uzraksti ušakam?
0
kristaps_drone > dace_roze_lmt_lv 13.09.2013. 11.28
الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسيسخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسيسخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي
الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسيسخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسيسخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي سخيفة الروسي
0
lebronj2356 12.09.2013. 17.01
yopcix, vai labāk ir šeit, kur nav “debīlas” arodbiedrības, kas neliedz ziviniekiem maksāt 2 santīmi par bundžiņu, pēcāk nekaunīgi karināt makaronus par to ka nepieciešamas investīcijas un visbeidzot investēt dārgos džipos – protams dalīties nav spiesta lieta, bet jāatzīst, ka valdošā mežonīgā, dzīvnieciskā kapitālisma vide ir daudzus aizbaidījusi prom. Un tas, ka nav pilsoniska līdzdalība(ja tāda būtu šaubos, ka Eiro ietu cauri) nav nekas slavējams un labs – tā ir iebiedētas, sanaidotas un nogurdinātas sabiedrības pazīme. Turklāt zemās algas neko citu kā vien darba paaudzes nodzīšanu, bez atražošanas iespējām nenodrošina, kas pēcāk nāks pa pieri atpakaļ tiem, kas to veidoja un tiem, kas to pieļāva !
0
Kristīne 12.09.2013. 16.21
Produktivitāte nav pavisam tieši saistīta ar labklājību, pa vidam vēl ir vajadzīga pietiekami solidāra ienākumu sadale.
15
+2
-9
Atbildēt
+8
-3
Atbildēt
+11
-2
Atbildēt
+4
-5
Atbildēt
+6
-5
Atbildēt
+4
-6
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+6
-3
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+6
-2
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@lindapastare > Kristīne 12.09.2013. 16.23
Izlasi visu rakstu, pirms komentē!
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 16.33
Izlasīju. Rakstā nav ne vārda ne par labklājību, ne produktivitāti. Kā tās tiks sasniegtas un ko tas vispār premjera prāt nozīmē. Tas ir kaut kāds bla, bla, bla bez tēmas ūdens, tipa, kā mēs krīzi esam pārvarējuši un kā mēs nepārtraukti Jauno Gadu svinam, tas ir, visu laiku apņemamies sākt dzīvi pa jaunam.
0
lebronj2356 > Kristīne 12.09.2013. 16.33
Labāk vispirms padomā pirms kādam ko iesaki ! LV krīzes iespaidā produktivitāte auga griezdamās, jo daudziem sameta pa n-tiem pienākumiem par to pašu vai nereti mazāku naudu + vēl spieda kā citronus. Pamēģiniet kādu pakalpojumu saņemt vai preci nopirkt – visur rindas kā padomju laikos – nenormāli apgraizīti štati ! Produktīvam darbam ir jābūt, bet tam ir jānāk komplektā ar taisnīgu labumu sadali, nevis vienam sviedri, bet citiem procenti un augļi – LV ir tam ļoti skaidrs piemērs, bet kad ir jāsāk godīgi atlīdzināt MM sākas histēriska kviekšana par to, ka putinot laukā biznesmenīšus ! LV var būt piemērs pacietībai, bet nekādā gadījumā sabiedrības sociālekonomiskam modelim !
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 16.36
Jā un cik labs ir EURO apmēram šādi.
—————————————————–
reģionālā ekonomiskā integrācija ir būtisks priekšnosacījums valstu konkurētspējai nākotnē. It īpaši tas attiecas uz mazām valstīm un īpaši svarīgi tas ir Eiropā, kurā ir daudz relatīvi mazu valstu. Ir ļoti grūti iztēloties, kā sadrumstalota Eiropa ar desmitiem sīku valūtu, un dažādu stratēģiju konkurētspējas celšanai spētu veiksmīgi konkurēt nākotnē. Un tieši tāpēc, ka Eiropas nākotne bez eirozonas nav iedomājama, Latvijas interesēs ir kļūt par monetārās savienības daļu, tādējādi ievērojami uzlabojot savas ekonomiskās izaugsmes izredzes ilgtermiņā.
——————————————–
Tas spilgti raksturo premjera un visas šīs EURO ieviesēju varzas domāšanu.
0
lindapastare > Kristīne 12.09.2013. 16.41
Krix, un tomēr man kaut kā šķiet, ka mūsu izredzes ir daudz labākas nekā, piemēram, grieķiem. Mums vismaz ir aptuveni zināms, kas būtu jādara, lai dzīvi uzlabotu (tiesiskums, produktivitāte u.t.t.). Grieķijā… es pat nezinu, ko tur var izdarīt, pie tāda bezdarba neļaut samazināt algas un/vai štatus. Redzēji tak kā bija – sabiedrisko TV nācās it kā likvidēt un taisīt no jauna, lai apietu debilos likumus un arodbiedrības. Plus vēl nodokļu principiāla nemaksāšana (kas pat nav saistīta ar būt/nebūt situācijām).
Tā ka visu cieņu Dombrovskim un Vilkam. Protams, varēja izdarīt labāk. Bet varēja būt arī daudz, daudz bēdīgāk, ja pie varas tolaik tiktu kāds grieķveidīgs sociķis vai latviešveidīgs gāzētājs.
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 16.43
Drīz Briseli par lielo Dzimteni sauksim, bet Latviju par mazo Dzimteni. Drausmas. It kā visi šie Vilki un Dombrovski ir jauni cilvēki, bet tas domāšanas un argumentēšanas stils ir copy paste no sovjetu laikiem. Šie ekonomiskie argumenti par ES un EURO ne ar ko neatšķiras no tiem, kāpēc mums no PSRS ekonomiski izstāties nevajadzēja.
—————————————————————
Šie stagnātiskie banksteru āpši to vien ir darījuši, kā norakuši Latvijas konkurētspēju, pirmkārt jau ar Latvijas demogrāfisku iznīcināšanu, ar ko vispār viss sākas. Tagad šo konkurēt spēju iznīcina galīgi un neatgriezeniski ar EURO ieviešanu, bet paši dzīvo svētā pārliecībā par savu nekļūdīgumu un pareizumu. Un tādi muļķa naivuļi, jaunuļi jopciki no tā pārtiek.
0
lindapastare > Kristīne 12.09.2013. 16.51
Tādiem kusunokiem nav nekādas nojēgas par to, kas ir cēloņi un kas – sekas. Un nemitīgi jauc visu vienā putrā.
—–
He he, kopš kura laika PSRS tiek uzskatīta par ekonomisku savienību? Pašam kauns nav par tādiem tekstiem?
0
Kristīne > Kristīne 12.09.2013. 17.16
“Izlasi visu rakstu, pirms komentē! ”
===
Palasīju (izlasīt gan sevi nespēju piespiest). Gari, nekonkrēti un garlaicīgi. Birokrātiskais nekā nepateikšanas stils.
0
efeja60 > Kristīne 12.09.2013. 21.06
yopcix Krix, un tomēr man kaut kā šķiet, ka mūsu izredzes ir daudz labākas nekā, piemēram, grieķiem. Mums vismaz ir aptuveni zināms, kas būtu jādara, lai dzīvi uzlabotu (tiesiskums, produktivitāte u.t.t.)
=================
Nu ko tu tirs par to produktivitāti, salīdzini produktivitāti Latvijā ar ES produktivitāti un pēc tam salīdzini vidējo algu Latvijā ar ES vidējo algu. Te var pacelt produktivitāti pa 100%, bet algas pacelsies pa 10%. Labklājību var nodrošināt tikai ar streikiem, protestiem un stāšanos arodbiedrībās.
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 21.24
Latvijas konkurētspēja pēdējos 5 gados ir uzlabojusies tikai un vienīgi pateicoties algu samazinājumam un demogrāfijas iznīcināšanai, kas neizbēgami nozīmē ārkārtīgi strauju konkurēt spējas kritumu jau tuvākajā nākotnē. Algas jāceļ, bet darbinieku vienalga nebūs, līdz ar to jāceļ vēl vairāk = konkurētspējas kritums jau tā esošajā nekurienē. Citu instrumentu, kā algu samazināšana, lai uzlabotu produktivitāti/konkrētspēju – RIMI/MAXIMA, koku ciršanas un finansu/nekustamo spekulāciju ekonomikā mums nav. Algu palielināšanas šajā ekonomikā = produktivitātes/konkurētspējas kritums.
———————–
Latvijas cēloņ seku speciālists jopciks.
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 21.28
Interesanti, kopš kura laika ES ir tikai ekonomiska savienība? Tas gan ir jaunums. Lai tajā iestātos mums bija jāveic vesela virkne politisku un sociālu reformu. Un tā arī ir radīta pirmkārt kā politisks projekts, lai samierinātu Vāciju un Franciju, vēlāk piekabinot ekonomiku.
—————————————-
Pat EURO nav ekonomisks, bet politisks projekts, lai ko tur muļķa premjers buldurētu.
——————————————
EURO kā pirmkārt ir politisks projekts atzinuši, gan ECB Dragi, gan Merkele, gan Borozo, par Latvijas peškām nerunājot.
——————————————–
Jopciks – Latvijas putru speciālists.
0
dzerkaleliva > Kristīne 12.09.2013. 21.31
To ka lācītis savā runā buldurē 100% Brežņeva stilā var tikai jopcik – putru un cēloņ/seku speciālists nepamanīt.
0
kristaps_drone > Kristīne 13.09.2013. 11.25
“Drīz Briseli par lielo Dzimteni sauksim, bet Latviju par mazo Dzimteni.” – nē, tas neatbildīs ES labajam tonim, mums par Latviju būs jāsaka šādi: “zeme, kuru pazīstam vislabāk”.
0
inesite15 > Kristīne 13.09.2013. 13.07
“kristaps_freimanis “Izlasi visu rakstu, pirms komentē! ”
===
Palasīju (izlasīt gan sevi nespēju piespiest). Gari, nekonkrēti un garlaicīgi. Birokrātiskais nekā nepateikšanas stils.”
………………………………………………….
– Patiešām – tur nu gan uz visu galvu slimam jābūt, lai tā MAZĀS ZEMES VEIKSMESSTĀSTA autora garadarbus tālāk par virsrakstiem lasītu :P
0
inesite15 > Kristīne 13.09.2013. 13.14
Par to EIRO gan – nez kādam %-am no komentu rakstitājiem VISĀ PILNĪBĀ varētu būt skaidrs ( ir smagas aizdomas, ka pat Merkelei, piem., arī būt nevar ), un tas lats jau nu arī neko milzīgi kruta valūta nekur ārpusē nava nevienu brīdi nav bijis.
0