Ne visa ”zaļā enerģija” ir vienādi peļama
Saistītie raksti
Viedoklis /
15. novembris
25 gadu laikā visām ēkām valstī jābūt renovētām. Paspēsim?
Viedoklis /
12. novembris
Ar mākslīgo intelektu var samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 20% mēnesī
Pusdienās /
2. oktobris
Tas būs izaicinājums!
Viedoklis /
19. augusts
Neapdrošināts daudzdzīvokļu nams ir kā auto bez OCTA
Komentāri (32)
simpsons 06.09.2013. 22.38
varētu uzstādīt saules kolektorus bērnudārzos, slimnīcās, sporta kompleksos, sociālās aprūpes centros un citās iestādēs
—————————–
Šis teikums arī pasaka visu. Kāpēc gan autors savu produktu negrib pārdot it kā ideāliem klientiem – iepirkšanās centriem, viesnīcām, LMT, bankām? Viņiem ir ēkas, nauda lai nopirktu preci un cilvēki, kas var sarēķināt ekonomisko labumu. Atbilde vienkārša – tur cilvēki māk sarēķināt, ka nekāda labuma nav, bet tikai skaista pasaciņa.
Tā vietā jāpasniedz savs produkts kā vispārējs labums, kurš jāiesmērē bērnudārziem, slimnīcām un ‘citām iestādēm’. Kauna autoram nav?
1
simpsons > simpsons 06.09.2013. 23.38
Kā var saprast, bez mīnusiņu likšanas, citu argumentu nav? Padoms ‘Saules kolektora’ darbiniekiem – saraksts ar uzņēmumiem, kas nopirkuši jūsu iekārtas būtu vērtīgāks, nekā dumju rakstu rakstīšana.
Šobrīd Jūsu mājas lapā esošais objektu saraksts rada vēlmi lūgt VIDu un KNABi pārbaudīt ienākumu atbilstību ierēdņiem, kuri atbildīgi par infrastruktūru Rūjienā un Cēsu bērnudārzos.
0
juhans 06.09.2013. 18.04
Mazliet par to, kā sadalījās t.s. OIK pirms pāris gadiem (nezinu, vai šobrīd kaut kas ir izmainījies):
2011. gadā samaksātā kopējā summa par OIK 176 228 450 lati (t.i. pāri par 176 miljoniem).
No tās koģenerācijas elektrostacijām, kas par kurināmo izmantoFOSILOS* energoresursus samaksāti 149 187 344 lati jeb aptuveni 85% no kopējā summas, kamēr spēkstacijām, kuras izmanto ATJAUNOJAMOS energoresursus tikai 15% no kopējās summas.
* jautājums – kādi vēl fosilie energoresursi, izņemot dabasgāzi, šodien tiek izmantoti liela apjoma elektrības ieguvei un kāpēc importētai dabasgāzei būtu jābūt OBLIGĀTAI iepirkuma komponentei?
Avots: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Informācija par elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātajām summām 13.11.2012
http://www.em.gov.lv/em/2nd/?id=32866&cat=621
20
ineta_rr > juhans 07.09.2013. 13.12
Tāpēc ka koģenerācija, tādēļ šo brīnumu ieskaita pie zaļajiem. Stulbi, protams, kā jau visi zaļie murgi.
0
Eleonora Maisaka > juhans 07.09.2013. 15.08
ex-diena-lasitaji
“Stulbi, protams, kā jau visi zaļie murgi.”
Kas ir “zaļie murgi”? Lai kā nespirinātos pretī SC un ZP kremļjaģas, atjaunojamie resursi Latvijā nomainīs fosilos un augsta energoefektivitāte ari tiks sasniegta.
0
ineta_rr > juhans 07.09.2013. 16.10
Es esmu zaļš, kad varu būt. Veikalos maisiņus ņemu tikai tad, ja tiešām vajag – kam man viņus mājās? Krāsas, lakas un beices, kad vien varu (gandrīz vienmēr), ņemu uz ūdens bāzes – žūst ilgāk, toties pašam ērtāk strādāt, nomazgāt instrumentus, „nedod pa galvu“. Braucot ar auto, uzraugu degvielas patēriņu, jo augstāks patēriņš ne tikai vairāk piesārņo dabu, bet arī „cērt pa maku“. Tāpat cenšos lieki nebraukāt, lai gan ar to iet grūti, un dažkārt vienkārši vajag pabraukt pa šoseju, lai dzinējs no īso distanču braukšanas nesāk niķoties. Pat auto tika nomainīts, jo iepriekšējam, cita starpā, patēriņš bija uz pusi augstāks. Nesen pabeidzu hermetizēt logus, lai samazinātu siltuma zudumus – pašam siltāks un apkure lētāka, un plastmasas logi ilgāk kalpos, ja montāžas putām netiks klāt mitrums.
Gandrīz visas spuldzes mājās ir CFC vai LED, tādēļ kopējais apgaismojumam patērētais apjoms ir labi ja vienas 100W kvēlspuldzes līmenī, tajā pašā laikā vairāk nekā puse no spuldzēm katra spīd spožāk par 100W kvēlspuldzi. Arī datora patēriņu cenšos samazināt, bet ar to iet grūtāk, jo dzelži veci un jaudīgi.
Lieki piebilst, ka nekad neizmetam neko dabā, pat krāsu bundžas un tukšus baloniņus vedam uz šķirošanu, kur uz mums skatās kā uz citplanētiešiem – kā, Jūs bundžas, kur rakstīt „kaitīgs ūdens organismiem“, nemetat konteinerī, kura saturu mēs nešķirojam, bet pa taisno izgāžam poligonā? Nu tad mēs to izdarīsim Jūsu vietā, bet pirms tam piesmēķēšu pie Jūsu tukšā gāzes degļa baloniņa.
Reāli iz dzīves.
Būt zaļam ir izdevīgi. Savukārt, ja tas nav ekonomiski izdevīgi, tad ir jāpārskata resursu izmaksas, jo skaidrs, ka kaut kur rodas „braukšana par zaķi“, tas ir, kaut kāda daļa no reālajām izmaksām tiek pārbīdīta uz nākotni vides piesārņojuma veidā. Ja savestu kārtībā nodokļu sistēmu, uzreiz AES kļūtu nesalīdzināmi lētāks par fosilajām degvielām, bet daža laba „zaļā tehnoloģija“ var būt izrādīties ar negatīvu vērtību. Pirmām kārtām aizdomas krīt uz elektroauto ar baterijām un saules paneļiem.
0
juhans > juhans 07.09.2013. 17.12
„ … Pašlaik sabiedrībā tiek kultivēts maldīgs priekšstats, ka jebkura ”zaļi ražotā” enerģija sadārdzina elektroenenerģijas cenas. Kaut gan patiesībā tas tā nav…”
„Zaļi ražota” vai „zaļa” enerģija ir žargonvārdi bez seguma. Ir fosilie enerģijas avoti un atjaunojamie enerģijas avoti. Pie tam, VISI atjaunojamie enerģijas avoti ir Latvijas iekšzemes avoti, bet VISI fosilie: akmeņogles, naftas produkti, dabasgāze – jāieved no ārzemēm, kas padara to lietotājus (t.i., mūs) jutīgus pret piegādātājvalsts politisko spiedienu.(Izmantošanas veids, piemēram, dabasgāzes izmantošana tikai elektrības ieguvei, tikai apsildīšanai vai koģenerācijai – fosilo avotu NEPADARA par atjaunojamo.) Triju veidu atjaunojamiem avotiem: vēja, saules un ūdens enerģijai piemīt tāda lieliska īpašība, ka par enerģijas nesēja: vēja, saules starojuma un tekoša ūdens piegādi nav jāzdod ne santīms – tie spēkstacijai bez maksas pieplūst paši. Šobrīd neviena valsts pasaulē nedomā par visu, bet gan par iespējami lielākas daļas fosilo enerģijas avotu aizstāšanu ar atjaunojamiem. Tas ir katras valsts interesēs, jo:
– tas mazina atkarību no ārvalstīm,
– rada jaunas darbavietas.
Sākt kaut ko jaunu „plikā vietā” ir grūti un ar aicināšanu vien reti izdodas kādu pierunāt. Tāpēc pasaulē (piemēram, ES valstīs un ASV) sāka stimulēt šādu iniciatīvu, uz ierobežotu laiku (dažus gadus) subsidējot (piemaksājot „pa virsu” iepērkamai elektrībai), vai samazinot nodokļus. Šādas rīcības mērķis – palīdzēt spēkstaciju būvētājiem segt sākotnējos ieguldījumus un saīsināt atpirkšanās laiku. Tad, kad iekārtas ir atmaksājušās, šādi atvieglojumi tiek pārtraukti. Ja OIK atjaunojamiem avotiem var saistīt ar šādu mērķi, tad joprojām dziļā noslēpumā paliek tīts OIK fosilos avotus izmantojošām spēkstacijām.
0
Eleonora Maisaka > juhans 07.09.2013. 18.36
o_ja3_14
“Tas ir katras valsts interesēs, jo:
– tas mazina atkarību no ārvalstīm,
– rada jaunas darbavietas.”
+ Izmantojot atjaunojamos resursus, to tehnoloģijas attīstās un neizbēgami kļūst lētākas, sasniedzot pietiekoši augstu rentabilitāti.
+ Atjaunojamie resursi bremzē fosilo cenu aulekšošanu.
+ Mazina iespējamā agresora fantāzijas piem: “par zābaku mazgāšanu Indijas okeānā”. Lai sadūšotos iebrukt Gruzijā krievam bija vajadzīga naftas cena 140$, šodien tā varētu būt ap 180-200.
Mums nav pieejami neizsīktošie metāna hidrāta, ģeotermālās vai tādi solārās energijas, kā Sahāras vai Arizonas tuksnešos, krājumi, bet mums ir biomasa, kas attīstoties tehnoloģijām var padarīt Latviju par otro Kuveitu, bet jau šodien to racionāli izmantojot mūs pilnība nodrošināt ar elektrību, siltumu un transporta degvielu.
0
efeja60 > juhans 07.09.2013. 19.06
LTV 3.septembrī rādīja filmu par ekonomisko spuldžu kaitīgumu dēļ dzivsudraba. Labi, ka ir LED.
0
ineta_rr > juhans 07.09.2013. 22.16
Nu tad nevajag viņas sasist. Un tas apjoms ir salīdzinoši niecīgs, šķiet, kaut kādi mikrogrami, kas droši vien nav pat vienā tūkstošdaļa no tā, kas ir vienā vecā dzīvsudraba termometrā, kādu katrs gan jau vismaz vienreiz dzīvē ir sasitis. Un kaut kā šķiet, ka baltajām LED arī bija iekšā ne tie veselīgākie ķīmiskie elementi, protams, cietā veidā, bet tomēr arī būs jāutilizē uzmanīgi.
0
ineta_rr > juhans 07.09.2013. 22.24
Vajag palūkoties ārā pa logu, cik jau tagad, septembra sākumā, ārā ir tumšs jau 9 vakarā – biomasas ķīmiskā enerģija ir tā pati Saules enerģija, kas tikusi piesaistīta, un tiks atsvabināta siltuma veidā, biomasu oksidējot. Ja mums Saules enerģijas ir mazāk nekā pie ekvatora vai dienvidu puslodē (Zemes rotācijas ass ir sagāzt attiecībā pret tās riņķošanas ap Sauli plakni), tādā gadījumā arī gada laikā iegūtās biomasas enerģija būs zemāka, piemēram, tiks iegūts mazāks tās apjoms, audzējot citas sugas vai šķirnes īsāku laiku. Kaut kā šķiet, ka mums ar zaļo drudzi sasirgušie iedomājas, ka vismaz Latvijā iegūstamās biomasas apjoms ir bezgalīgs. Šis ir viens no manis pieminēto zaļo murgu veidiem, kurā uz pasauli skatās caur, nē, ne rozā, bet zaļām brillēm.
0
Eleonora Maisaka > juhans 07.09.2013. 22.42
ex-diena-lasitaji
Varens gan arguments Latvijas sēdināšanai uz Gazprom daikta!!!
Pietiktu vien pārīti izdzimteņu – Puķina pakalpiņu, Latvijas gazpromizatoru, publiski pamatīgi piepūst ar CH4/gaisa, 1/10 maisījumu un pie pakaļas pielaist uguni, lai tādi murgi vairs netiktu ražoti. Iedomājies tik savu elku, tūkstošiem fragmentos!
0
ineta_rr > juhans 07.09.2013. 23.11
Bet kā mēs varam būt par enerģijas eksportētājiem? Mums sasniegt pašpietiekamību jau būtu ārkārtīgi daudz. Neņemos pat apgalvot, ka iespējams, bet esam taču ES – nākotnē varēsim iepirkt no, piemēram, Spānijas, kur Saules starojuma un zemes netrūkst.
0
Eleonora Maisaka > juhans 07.09.2013. 23.38
ex-diena-lasitaji
Pie mums laukos malkas tiek nokurināts 10 un vairāk reižu vairāk, kā būtu nepieciešams pasīvo mājokļu nodrošināšanai ar siltumu, koģenerācijas režīmā, bet cik vēl tiek sadedzināts mežā, vai sapūst grāvjos? Tās kopīgais enerģijas apjoms nav pat aptuveni uzskaitīts, ja pat cienījamais Juris Ozoliņs to nespēja nosaukt. Tas viss var tikt pārvērsts gāzē, dīzeļdegvielā, metanolā vai etanolā.
Attieksme pret mūsu resursu līdzīga, kā Krievijā, kur naftas pavadošā gāze tiek sadedzināta un izgaismo tundras debesis simtu kilometru attālumā.
0
ineta_rr > juhans 08.09.2013. 00.10
Un cik tās pasīvās mājas ir reālistiskas? Cik dzirdēts, vajadzīgās akmens vates apjoms tādai vien esot ko vērts. Un kādus tur vajag logus! Vai maz trīspakešu ar vakuumu būs gana? Kā ar logu izmēru? Griestu augstumu? Vai siltuma taupīšana nepārvērtīsies par mākslīgā apgaismojuma spīdināšanu? Tad vēl vajadzīgas visādas tur siltuma atgūšanas (rekuperācijas) sistēmas. Ja tādu uzliek septiskajai sistēmai, ko, protams, svarīgi izdarīt, tad vēl jāuztraucas arī par to. Zaļajos murgos šī mirāža saucas par pasīvo, bet galu galā bez elektrības padeves vai kaut vai funkcionējošas HVAC [nezinīši pajautā Wikipedia] man bail, ka pāris mēnešos tāda sapelētu, jo pareiza gaisa cirkulācija tādā nevarētu notikt, tā teikt, pati no sevis. Un tad vēl rodas jautājums, vai sistēmai nevajadzētu filtrus, bet vismaz es no filtrēta gaisa mājās ļoti piesargātos, jo pastāv, manuprāt, pamatotas aizdomas, ka dažādas autoimūnās saslimšanas bērnos nereti izraisa imūnsistēmas „netrenētība“, tas ir, tā nav tikusi pakļauta pamatotiem kairinājumiem un rezultātā pārmērīgi reaģē uz sīkumiem.
0
Eleonora Maisaka > juhans 08.09.2013. 00.45
ex-diena-lasitaji
Nabaga muļķie norvēģi, kas gatavojas atļaut būvēt tikai pasīvās mājas, ja to visu zinātu, īpaši par “visādiem tur vēl” ventilācijas rekuperatoriem.
0
Ieva Aile > juhans 08.09.2013. 02.21
Arī gāze no notekūdeņu attīrīšanas iekārtu liekajām dūņām pie mums lielākoties tiek izlaista gaisā.
0
Eleonora Maisaka > juhans 08.09.2013. 10.47
Ēriks
Radušos metānu nekādā ziņā nedrīkt laist gaisā un tas diezgan bieži vienkārši tiek sadedzināts. Latvija dzīvo ārkārtīgi izšķērdīgi, tā nodrošinot Gazprom diktātu. Kamēr Latvijā būs “valstsvīri”, piedošanu, ko var izsaukt uz Maskavu, pazemot mūsu valsti, nekas nemainīsies.
0
ineta_rr > juhans 08.09.2013. 22.10
Pavei, ko atradu:
„Evaluations have indicated that while it is technically possible, the costs of meeting the Passivhaus standard increase significantly when building in Northern Europe above 60° latitude.[27][28] European cities at approximately 60° include Helsinki in Finland and Bergen in Norway.“
/ http://en.wikipedia.org/wiki/Passive_house#Construction_costs /
Manuprāt, Ziemeļvidzemes klimats no Helsinku klimata nemaz tik ļoti neatšķiras, varbūt nedaudz augstāka minimālā temperatūra un nedaudz vairāk Saules gaismas, bet ne jau ievērojami. Tikai nesajauciet Helsinkus ar kaut vai Somijas austrumiem vai centrālo daļu, kur ziemas ir vienkārši baisas.
0
Eleonora Maisaka > juhans 08.09.2013. 22.59
ex-diena-lasitaji
“Pavei, ko atradu:”
Man patiess prieks. Pasīvās mājas, nekas ārpus realitātes? Lai arī izmaksas pasīvām mājam ir augstas, tā ir vienreizēja investīcija, kas samērā ātri atmaksājas. Aiz polārā loka ziemā logus var vispār aizpakot ciet un pašu māju iepakot vēl sniegā.
0
ineta_rr > juhans 09.09.2013. 12.58
Nu, protams, kas tad ir būvniecības eksperti pret zaļajiem troļļiem.
0
Eleonora Maisaka > juhans 09.09.2013. 13.12
ex-diena-lasitaji
Ko saka “būvnieku eksperti”? Ka mums ir jābūve labi daudz cauru mājokļu, vai tie būtu kremļa slampu, ZP, piederošie?
0
ineta_rr > juhans 09.09.2013. 18.56
Nē, ka pasīvās mājas ziemeļos uzbūvēt ir nepraktiski dārgi. Absurdi nosauktās pasīvās mājas ideja ir aizstāt centrālapkuri ar HVAC, kas būtībā joprojām ir centrālapkure, tādēļ vēl tiek piesviesta klāt rekuperācija. Un rezultāts ir nevis pasīva, bet gan tieši aktīva māja, jo viss tas brīnums tiek kontrolēts ar SCADA palīdzību, kas ir jebkas, izņemot pasīvu nekā nedarīšanu. Diemžēl pie mums visdrīzāk tāpat vajadzētu kārtīgu apkuri, tātad daļa no pasīvās mājas idejas jau ir izčibējusi, turklāt, lai šis apkures veids būtu gana mazjaudīgs un atbilstu pasīvās mājas standartiem, siltumizolācijai būtu jābūt vienkārši absurdai – cik atceros viens inženieris bija sarēķinājis, ka Latvijā vajadzētu desmitiem centimetru. Salīdzinājumam patlaban māju renovāciju veic ar kādiem desmit centimetriem akmens vates. Pieļauju, ka mēģinājums nosiltināt māju ar kaut vai 30 cm akmens vates liks pārdevējam no smiekliem paģībt, bet strādniekiem Jūs uzskatīt par idiotu.
Un vēl viena lieta, ko pirms tam nebiju ievērojis – piesauktajā Norvēģijā ir maigais okeāna klimats, jo, tavu brīnumu, Norvēģija atrodas pie Atlantijas okeāna, turklāt Norvēģiju silda Golfa straume. Savukārt mums ir daudz ekstrēmākais kontinentālais klimats. Un vēl Norvēģijai ir daudz lētas elektrības, un valstij ienākumi no naftas, kas tai ļauj finansēt citādi absurdi dārgas idejas.
0
Ieva 06.09.2013. 17.26
Saule vasarā Latvijā dod gandrīz 2kw uz kvadrātmetru, ja arī tumšā ziemas dienā maz labuma, tad ekonomija rodas kaut vai no tā, kas jau izdabūts no saules vasarā… 2kw- tas ir kārtīgs gludeklis…
Un te nevajadzētu domāt par “aizstāšanu”, bet par izmaksu samazinājumu…
Reiz rēķināju saules bateriju(!) atmaksāšanos. Tur, tāpat, kā vēja ģeneratoriem, izmaksas ir dikti lielas, tā kā ir jākompensē saules vai vēja nevienmērīga darbība, vajadzīgi akumulatori, pārveidotāji utt. Nonācu pie secinājuma, ka Latvenergo ir lētāks… šie piemēri jau rada to secinājums, ka “zaļais ir dārgais”.
Citādi ir ar saules kolektoriem, būtībā, tas ir melni nokrāsots trubas līkums jūsu siltā ūdens pievadā, kuram saule tiek klāt. Protams, ne tik vienkārši, bet princips ir tāds. Otrs interesants secinājums- tā kā Latvijā mašinbūves rūpniecības nozares ir vadošajā galā (pēc statistikas), un visi veči māk salocīt kandžas aparāta spirāli, tad nebūtu nekādu problēmu saules kolektorus ražot Latvijā, kas nozīmētu, ka tie te būtu pietiekami lēti.
Tā kā vajag tikai gribēt…
1
simpsons > Ieva 06.09.2013. 22.20
Šim komentam, tāpat kā rakstam vajadzēja būt zem virsraksta ‘Reklāma’. Vai uz IR žurnālistu ētika neattiecas?
0
Eleonora Maisaka 06.09.2013. 15.19
Kuri kropļi ar dabasgāzi ražoto elektroenerģiju pasludināja par “zaļo”, kur ir izslavētais Ekonomikas ministrs, Pavļuts, kam tas jau sen bija jānovērš?
0
silvija_vitina 06.09.2013. 14.43
Atceros, pirms kāda gada vai vairāk VARAM izsludināja konkursu “vienkāršajiem mirstīgajiem”, proti, mājsaimniecībām par atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai – zem tā varēja piekabināt visu – saules kolektorus, grnaulu katlus, siltumsūkņus utt. Tikai viena bēda – projekta sagatavošanas termiņi īsi, nolikums sarežģīts, prasības uhhh kādas! Daudzi nepaspēja noorientēties, daudzi nobijās, daudzi tā arī nekad par šo atbalstu neuzzināja. Droši vien projektus sataisīja tie, kas savlaicīgi zināja un tie, kam projektu rakstīšana ir darbs.
lai vai kā, dažiem siltumsūkņu/saules kolektoru/utt. ražotājiem un piegādātājiem klientu pieplūdums bija ievērojams (droši vien arī raksta autoram).
Taču šis 1x pasākums beidzās, un kā dzirdēju, VARAM paziņoja, ka vēlamo efektu nav sasniedzis, tāpēc turpmāk nekas tamlīdzīgs vairs sludināts netiks. Kto opozdal, tot ņeuspel…
Bet es par citu. personīgi mani saules kolektoru atdeve tomēr īpaši nepārliecina. Es izsecināju, ka efektīvā darbība vasaras mēnešos (siltais ūdens teju par brīvu) man neko daudz nedod, ja pārējos 9 mēnešus no viņa lielas jēgas nav. Daudz vairāk mani kā mājsaimniecību interesētu uzstādīt uz jumta saules paneli un elektrību nodot tīklā. Taču latvenergo nevēlas daudz mazmazītiņu zaļas enerģijas ražotāju, latvenergo vēlas daudz patērētāju. Un ar to ir viss pateikts. Tāpēc Latvijā uz māju jumtiem paneļus neredzēt vēl n-gadus, jo problēma jau nav savākt enerģiju, bet gan to uzkrāt.
1
simpsons > silvija_vitina 06.09.2013. 22.17
Tam konkursam bija vismaz 2 kārtas (nevis 1), kopā 2 gadu garumā. Ja tas laiks ir par īsu, lai ‘noorientētos’, tad tāds cilvēks var pietiek sevi zinātniskiem pētījumiem – izskatās pēc cilvēka, bet patiesībā ir gliemezis.
Ko tikai neizdomā, lai attaisnotu savu slinkumu un nespēju!
0
maija_ancite 06.09.2013. 14.08
Neaizmirsīsim ka šī ir darba devēju un uzņēmēju valsts. Tas tik vēl trūktu lai šeit sāktu pelnīt jebkurš iedzīvotājs, apejot varenos un biezos. Un ja arī tas kaut kur izdotos, tad tiem tiktu uzlikti tādi nodokļi, kādi pašlaik, piemēram, ir jāmaksā strādājošajiem pensionāriem par iespēju saņemt gan pensiju, gan algu. Tas šeit nevienu neinteresē ka šāds pensionārs ir pratis saglabāt labu veselību un tāpēc var turpināt strādāt, nav izmantojis sociālos fondus lai ārstētos un ņemtu, bet ir tikai devis un devis pretstatā tiem daudzajiem kuri ir nodzēruši savu veselību. Tāds šajā valstī ir kā noziedznieks, kuram katru mēnesi ir jāsamaksā sods par savu atļaušanos. Tad ko var gaidīt no tādas valsts? Pamēģiniet tikai kāds iedrošināties sākt pelnīt no saules siltuma! Tieši tā šodien izskatās mūsu valsts tajā notiekošais šajā sakarā. Protams ka saules kolektori ievērojami palētinātu enerģiju, tikai pasarg Dievs ja tos atļaus lietot katram plebejam. Ne velti visiem līdzekļiem tiek bremzēta māju siltināšana. Tad tie milzu TECi kļūtu lieki.
0