FKTK: Vismaz 17% Latvijas iedzīvotāju varētu veidot uzkrājumus

Skaitot naudu iespējamo noguldītāju kabatās, baņķieriem un viņu lobētājiem vispirms derētu attapties, ka pēc krīzes laika makaroniem cilvēki, kam nedraud kaut cik nopietnas pensijas, vispirms savus niecīgos pēckrīzes papildienākumus ieguldīs (pat!) daudzveidīgākā pārtikā nevis katru santīmu alks nest uz banku, kuras piedāvātie procenti knapi sedz inflācijas procentus. Pēc pārtikas groza normalizēšanas nāks ieguldījumi labāku darbarīku un dzīvesvides uzlabošanā, sākot ar jaunu kafijaskannu utt., tādēļ baņķirieriem, kuru vārds kļuvis par lamuvārdu nevajadzētu pulka sacerēties.

Šis arī ir īstais Latvijas investīciju potenciāls – visdrīzāk, caur krājaizdevu sabiedrībām.

Uzkrājumus ta veidot var, bet kaut kur noguldīt ir diezgan bezjēdzīgi – banku % nesedz inflāciju, kur nu vēl komisijas, lai savu naudu atgūtu. Visādas uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas ir ar mežonīgiem “pārvaldības maksājumiem”, kas norij jebkādu ienesīgumu(ja tāds vispār ir), savukārt visādi ieguldījumu fondi bieži vien vēl vispār nav atguvušies no 4-5 gadus veciem zuadējumiem un arī tur ir ikgdējās komisijas. Secinājums – skandināvu banku rijībai nav robežu….sen bija laiks padomāt par kādas valsts krājkases izveidi, kura finansētu vietējos iedzīvotājus ar draudzīgiem procentiem – tad nu tur varbut varētu veikt uzkrājumus, nevis pie vietējiem šakālēniem, kas labi, ja piedāvā pusprocentu ieguvumu gada laikā !

Par uzkrājumiem – tādiem būtu jābūt gandrīz katram cilvēkam, nebaltai dienai !

Ļoti “vērtīga” aptauja