Trimdas dziesmu svētku tradīcijas Eiropā
Saistītie raksti
Intervija /
24. aprīlis
Gājusi tālāk, nevis atgriezusies
Intervija /
21. februāris
Dzīvība vienmēr atgriežas
Recenzija /
27. decembris 2023
Sadzirdēts
Recenzija /
27. oktobris 2023
No Baltijas valstu skatpunkta
Recenzija /
31. augusts 2023
Mūsdienu skats uz trimdas centieniem
Komentāri (21)
Agnese Cimuška 08.07.2013. 14.07
Apbrīnoju ,cik var kultivēt naidu ?
”Optimisms spēj peldēt,pesimisms grimst.Tādēļ laiku pa laikam der atbrīvoties no nevajadzīgā skepticisma balasta.”
0
dace_roze_lmt_lv 07.07.2013. 11.20
Zinām mēs šo kultūru, kāmēr pārējie strādā vaiga sviedros, šie lēkā un auro pilnā kaklā.
1
inta_s > dace_roze_lmt_lv 07.07.2013. 11.27
Atkal ar saviem ogļuračiem? Nu tad ej pastrādāt – ko te dari?
0
inta_s 07.07.2013. 10.07
Vakardienas vakara ģenerālmēģinājums Mežaparkā ar gaismām bija lielsks – vienīgi žēl, ka dejotāju nebija. Laikam taupās šodienai. Ir jau arī ko turēt slodzi. Rīta mēģinājums gāja no 10:00 – 15:30 (daudzi krita kā mušas no tā karstuma un bezgaisa), vakara no 19:00 ~ 00:00
2
grislits > inta_s 07.07.2013. 11.12
Dejotāji divās vietās vienlaicīgi būt laikam tomēr nevar :), jo viņiem tak bija lielkoncerts – Tēvu laipas. Pie tam, divas reizes dienā – gan pa dienu, gan vakarā.
0
inta_s > inta_s 07.07.2013. 11.17
Ā, nu skaidrs. Pareizi, viņiem taču tur bija jāuzstājas. Ehhh un man bija tik labas vieta, domāju tad nu vakarā kārtīgi noskatīšos, jo pa dienu sanāca patālāk būt tai brīdī.
0
buchamona 07.07.2013. 09.55
Un to visu paveica cilvēki, kuri bija spiesti sākt jaunu dzīvi svešā vietā, ar personīgo ” mantību”, kuru bieži vien varēja iesiet vienā sainī.
Tad jājautā ar kādu motivāciju viņi to darīja? Uz kādām vērtībām viņi balstījās, ja jau juta nepieciešamību pēc tik iracionālām lietām trimdā, kādaiir latviešu dziesmu svētki, latviešu svētdienas skolas utt.
Viņi balstījās un vēl joprojām balstās uz to latvisko apziņu, kura tika ieaudzināta Latvijas Republikā pirms okupācijas un kuru šobrīd atjaunotajā Latvijas Republikā dažādi “latvju gaismenši” cenšas izdzēst no mūsu garīgo vērtību saraksta, latviskās apziņas vietā liekot karojošu kosmopolītismu uc līdzīgas ” vērtības”
Un tas jocīgākais ir tas, ka tagad, kad varam jau sākt plūkt augļus šādai visa latviskā noniecināšanas politikai, pēkšņi šie paši latvju gaismneši sāk runāt par to, ka ir nepieciešams nākošajām Saeimas vēlēšanām piesaistīt pēc iespējas vairāk pēdējos gados no Latvijas izbraukušos latviešus, lai viņi tagad kā LR pilsoņi ar savām vēlētāju balsīm glābtu Latviju no kremliniem :)
Tikai jājautā, kādēļ lai viņi to darītu? Mūsdienu emigranti taču ir ” mūsdienīgas Eiropas cilvēki” , bez tādas šaurpieru nacionāla pamata, kuru lika ” ulmaņlaiku skolās”, piemēram :)
1
0
-3
Atbildēt
@eva_o > buchamona 08.07.2013. 10.03
Neteikšu, ka man dziedāšana un dejošana ir tuva un prasmes lielas. Patīk skatīties, kā dejo, un klausīties, kā dzied. Droši vien ir atšķirība starp “peldēties pašam” un “skatīties, kā citi peldas”… Ar cieņu un atzinību izlasīju stāstījumu par dziesmu svētku svinēšanu trimdā. Tas bija VIŅU, trimdinieku, svešas varas padzītu cilvēku ceļš mājup, uz Latviju.
Bet… arī šodien ĻOTI DAUDZ CILVĒKU IR SVEŠAS VARAS PADZĪTI no dzimtās Latvijas. Arī pats 1996. gadā jutu neizturami smacīgu gaisotni Latvijā, kad “savējie” līda pa visām spraugām pie varas. Gribēju emigrēt uz Kanādu, bet apstākļi neļāva to izdarīt.
Pa 22 neatkarības gadiem esam izmēģinājušies darīt visādas mulķības. Esmu pārliecināts, ka vislielākā muļķība ir svinēt savus svētkus kā sāpi ienaidniekam, kurš dzīvo blakus. Tas nerada svētku sajūtu, nerada drošību un gaišumu. Jāsadzīvo un svētki jāsvin kopā, jo dzīvojam kopā un strādājam kopā, strādājam savu klientu-pircēju-kaimiņu labā. Tāpēc svētki lai kalpo cilvēciskai saskaņai, ne naidam!
0