Šķietama skolu autonomija vai vienlīdzīgas iespējas?
Saistītie raksti
Personība /
13. novembris
Trāpīt mērķī
Dzīve /
6. novembris
Gribu visus pamodināt!
Viedoklis /
19. augusts
Skolās ir aizvien mazāk koru – vai nākotnē spēsim piepildīt Mežaparka estrādi?
Slavenība /
7. augusts
Nelabi labais
Dzīve /
19. jūnijs
Silmaču Zelta zirgs Jāņu nakts krāsā
Komentāri (22)
toms_soiers 04.07.2013. 07.43
Samēra nesena vidusskolas absolventa viedoklis: mūzikas stundas pēc 4. klases bija pilnīgi velta laika izšķiešana. Pateicoties šīm un citām bezjēdzīgām stundām, varu tagad kost pirkstos, jo, par spīti matemātikas novirzienam vidusskolā, augstskolā bija jālāpa robi matemātikā (lineārās algebras un matanalīzes pamati, kas citās Eiropas valstīs ir norma) un argumentācijā (jums vajadzetu palasīt vidējā Latvijas skolēna esejas). Nesaprotu kāpēc šīs un tādas vispārējās zinības kā ģeogrāfija, literatūra, vēsture, bioloģija utml. nevar atstāt pamatskolai un tālākai pēc izvēles padziļinātai apguvei vidusskolā. Tajā pat laikā es neredzu jēgu mocīt humanitāro virzienu vidusskolēnus ar matemātiku, tādējādi pazeminot latiņu tiem, kam šis priekšmets tiešām interesē. Ļoti gaidu kādas reformas izglītības sistēmā, jo 25 priekšmeti uz vidusskolas atestāta (jā, tieši tik man viņu bija!), no kuriem neviens nav apgūts konkurētspējīgā līmenī, piedodiet, bet ir pilnīgs vājprāts!
0
ritvars_kl 04.07.2013. 03.23
Nepietiek jau tikai mūsu kora kultūru saglabāt kā kultūrvēsturisku mantojumu, tā arī jāizprot no mūsdienīga, ilgtspējīgas attīstības skatupunkta. Tikai tad tā būs dzīvotspējīga arī nākotnē.
0
ritvars_kl 04.07.2013. 00.20
Protams, jāizmanto katra iespēja nopietni pievērst valsts vadītāju uzmanību bērnu radošo spēju attīstības sasaistei ar kultūras procesu un tradīcjām kora dziedāšanas un arī citās jomās. Bet tikai macību satura pilna konceptuāla analīze var dot atbildes uz visiem jautājumiem tā vietā lai mūžīgi mētātos viedokļu svaru kausos starp mūziku, matemātiku, angļu valodu, datoru lietām u.t.t. Ir pēdējais laiks pievērsties šādai pieejai mācību saturam kopumā.Vismaz tos kas vēl Latvijā esam palikuši vajadzētu izglītot maksimāli pilnvērtīgi.
0
ilvijaz 03.07.2013. 21.52
šībrīža neefektīvajā izglītības sistēmā nav izšķiroši būtiski, vai mūzika tiek mācīta vienu vai divas reizes nedēļā, tādēļ nepiekrītu abstraktajām pļāpām par mācību stundu skaita saistību ar tradīciju saglabāšanu. tie, kas gribēs akadēmiski spēlēt mūzikas instrumentus, to turpinās. tāpat arī koristi turpinās dziedāt koros, bet nošu nepratēji tās nepratīs tālāk.
krietni konstruktīvāk gan būtu runāt par mācību kvalitāti un saturu kopumā, jo atkarībā no tādiem aspektiem kā pašu skolotāju izglītība un macību programmatiskais saturs, gan gluži tieši mainīsies sabiedrības izprante par mūziku.
tāpat arī jāsaparot, gluži kā valsts budžeta līdzekļi, arī kopējais mācību stundu skaits ir ierobežots, un mums nu ir jāizvēlas prioritātāras jomas, kurās izglītot pamatskolniekus. nožēlojama ir šīs aktivitātes motivu šaurība- diriģenti gluži vienkārši velk deķi uz savu pusi, kas gan ir saprotams, tomēr nopietni uztvert visai grūti.
0
Indra 03.07.2013. 19.08
Mūzikas stundu skaitu noteikti nevajag samazināt, taču mūzikas stundas pašas par sevi vajag pārveidot, jo pēc savas pieredzes varu teikt, ka manā gadījumā liela daļa mūzikas stundu skolā bija pilnīgi zemē metama laika tērēšana. Nezinu, kāda bija oficiālā priekšmeta programma, bet pamatskolas otrā pusē un vidusskolā stundas kopumā likās visai bezmērķīgas. Vajag vairāk mūzikas, mazāk runāšanas.
Bet izteicieni, ka mūzikai (sportam, vizuālajai mākslai u.c.) vajag būt kā brīvai izvēlei, jo, redz, daļai skolēnu nepadodas, nekam neder, jo tikpat labi matemātika vai angļu valoda gana lielai daļai nepadodas vēl vairāk.
5
brigita_damme_rtk_lv > Indra 03.07.2013. 20.45
Pilnīgi piekrītu. Vajag pašus mūzikas pamatus – iemācīt notis. Pārējo laiku būtu tieši jānodarbojās ar mūziku – jādzied, jāspēlē paši vienkāršākie instrumenti, utt., nevis jāzubrī mūzikas literatūra un vēsture. Tikai mūzika nodarbina un attīsta abas smadzeņu pusslodes vienlaicīgi un balansā. Tas pastarpināti palīdz apgūt arī citus priekšmetus, bet tikai tieša nodarbošanās ar mūziku, nevis datu atcerēšanās vai himnu vārdu iekalšana. Tie kuri nedzied var lieliski sist ritmu, pūst kaut vai stabuli u.c. Mūzika nav tikai tās vēsture un daiļskanīgas balsis, tai ir daudz vairāk izteiksmes veidu, un tā rada daudz vairāk sajūtu nianšu. Pedagogi, tā gan ir problēma, bet tas jau nekas svešs arī citos priekšmetos…
0
andris902 > Indra 03.07.2013. 21.09
…Mūsu alus…ak, Tu, palaidnis!….mūzikas literatūra un teorija arī IR mūzikas pamati….citādi, ka nesanāk kā vienam otram – nespēs atšķirt trompeti no klarnetes….vai akordeonu no bajāna…. :)
…galu galā – nevienam nav nācis par skādi, ja uzzinājis, kas ir Jāzeps Vītols un Volfgangs Amadejs Mocarts…
…bet par pedagogiem – piekrītu…jo vairāk skolās ienāks jaunie pedagogi, jo mūzikālās audzināšanas stundas kļūs atraktīvākas…
0
brigita_damme_rtk_lv > Indra 03.07.2013. 21.26
zanE, pie tā minimuma iespējamo stundu skaita jāapgūst iemaņas, nevis tām pakārtotas lietas. Lai iemācītos braukt ar divriteni ir jāmēģina to darīt, nevis jāzin, kas to izgudrojis un kādi ir to veidi, vai jāiekaļ satiksmes noteikumi. Mūzikas skolas sākumā taču arī ir tikai instruments + solfedžo, pārējo liek klāt krietni vēlāk. Nezinu vai zīmēšanā, tēlotājmākslā, vai kā to tagadiņās skolās dēvē, uzsvaru liek uz mākslas vēsturi un spriež par tehnikām, tās neizmēģinot…
0
brigita_damme_rtk_lv > Indra 03.07.2013. 21.37
zanE, piekrītu, ka papildus zināšanas nav par skādi, bet situācija ir tāda, ka principā dēļ viņām var pazaudēt iespēju bērniem iepazīties ar pašu kodolu, jo papildus stundas jau neviens nedos, bet, norādot uz pašu negatīvajām pieredzēm, kādas jau te augstāk komentāros izskanējušas – “lika ar varu dziedāt un iekalt vēstures datus”, nograuzīs tās pašas esošās. Vai mums to vajag?
0
andris902 > Indra 03.07.2013. 21.52
…manuprāt, šodienas “dziedāšanas stundas” nevar salīdzināt ar to laiku, kad paši mācījāmies….
…tāpēc arī svarīgi, lai dziedāšanu mācītu jaunie, kuriem ir pilnīgi cita apmācības metodika un šis nu ir tas priekšmets, kurā iespējams brīvs domas lidojums….
…jau šobrīd salīdzinot, kā strādā jaunie diriģenti, ar vecajiem korifejiem – tās ir divas pasaules, tieši tas pats notiek arī skolās….un par “rūcējiem” un masu kori – nevaru piekrist…masu korim skolā bija brīvais repertuārs un viss bija atkarīgs no skolotāja – kādas dziesmas izvēlējās apgūt….un no maniem “rūcējiem” ir izauguši lieliski kordziedātāji…tā balstiņa vienam otram mazajam brīnumbērnam atveras tikai 4.klasē, bet līdz tam laikam viņu atstumjot, nenovērtējot un uzliekot zīmogu “rūcējs” – varam zaudēt dažu labu talantu…viss atkarīgs no pedagoga attieksmes….diez vai arī šodienas pirmklasnieciņš spēj uzrādīt visus savus talantus un slēptās intereses….bērns ir kā māla pikucītis, kuru mēs – pieaugušie veidojam…. :)
0
Aivars Krauklis 03.07.2013. 15.10
Jā, matemātikas atbalstam tik skaļus parakstus nesavākt, kaut ar to skolās daudz sliktāk.
0
Janis 03.07.2013. 14.33
Cik var kladzināt vienu un to pašu?
Šis ir jau vismaz 3. raksts no šī autora par vienu un to pašu tēmu.
Nekādi jauni “argumenti” arī nav tikuši izgudroti.
Cilvēks, kas nesaprot, ka viņa neracionālās un stagnāciju rosinošās darbības kaitē ne tikai viņa paša bērniem, bet visai sabiedrībai.
7
andris902 > Janis 03.07.2013. 16.01
– “Cilvēks, kas nesaprot, ka viņa neracionālās un stagnāciju rosinošās darbības kaitē ne tikai viņa paša bērniem, bet visai sabiedrībai.”
—————————-
…Jāni….šo citātu varu attiecināt personiski uz Tevi – cilvēks, kurš nesaprot, ko runā….
…pievienojos virsdiriģentu vēstulē paustajam…
….diemžēl, attiecībā uz šeit rakstošajiemm – argumentēt savu viedokli, laikam, būtu bezjēdzīgi….
…lai visiem jauki un skanīgi Dziesmu un deju svētki!….
0
Janis > Janis 03.07.2013. 17.13
Kvēlākā Vienotības fane pārmet man neracionalitāti?
Tātad esmu uz pareizā ceļa.
0
Aivars Krauklis > Janis 03.07.2013. 17.30
Zane, būdams maigas dabas, argumentus meklēt nesūtīšu uz augstskolu (to, kuras nav tikai diplomu bodes) uzņemšanas komisijām, pietiks, ja apjautāsieties kādas arodskolas pirmā kursa pasniedzējiem. Būs tik izteiksmīgi argumenti, ka dziesma aprausies un deju solis sajuks.
0
andris902 > Janis 03.07.2013. 17.32
…Jāni….ar aprobežotību – nav jālielās…
0
andris902 > Janis 03.07.2013. 17.46
…J.Biotops….protams, mēs varam palikt katrs savas specialitātes ietvaros un uzskatīt, ka konkrētais mācību priekšmets ir pārāks par citu…tomēr, jāatrod līdzsvars…un stipri šaubos, vai samazinot vēl jo vairāk, vai vispār izslēdzot no mācību priekšetu saraksta muzikālo audzināšanu un vizuālo mākslu vispārizglītojošās skolās – matemātikas zināšanas pēkšņi sasniegs nebijušus augstumus….ko tad esam skolās jau “nomazinājuši”?….apgriezuši humanitāro mācību priekšmetu stundas, kā nelietderīgu laika kavēkli un brīnāmies par deformētu jūtu pasauli, bērnam pieaugot….
…nedrīkst mesties no vienas galējības otrā – iznīcinot vienu, varam iznīcināt arī otru….
0
Aivars Krauklis > Janis 03.07.2013. 18.16
Zane, nav te nekāda sakara ar savu vai citu specialitāti, ir – ar vispārējo izglītību un kultūras (jā arī tās!) līmeni. Tad gan jāvienojas, ka kultūra nesastāv tikai no muzicēšanas.
0
andris902 > Janis 03.07.2013. 18.52
…J.Biotops…Tev taisnība!….paskaties uz šeit rakstošo “nulli”…:)
…un salīdzini ar dejojošajiem un dziedošajiem jauniešiem….būsi pārsteigts….:)
0
Ieva 03.07.2013. 13.16
Nez vai dziedāt vai mācīt muziku vajadzētu spiest tiem, kam nav dotību, bet katrai skolai šo līdzekļus vajadzētu izmantot šim mērķim, stimulēt un organizēt talantīgo bērnu darbošanos.
Agrāk bija “rūcēju” kori. Pats biju tādā, bet atmiņā tikai nepatīkamas lietas, un no tā ir radusies zināma nepatika pret koriem. Tas noteikti nebija rūcēju kora mērķis, bet tāds ir reālais rezultāts. Tāpēc uzskatu, ka vajag stimulēt, ne spiest…kā to aicina diriģenti.
Ir teiciens- paēdušie neēdušos nesaprot. Domāju, ka šis ir tas gadījums
0