Krīzes laika sociālās reformas – postošas ģimenei un bērniem

67

Komentāri (67)

dzerkaleliva 25.06.2013. 22.11

Ar pātagu šodien var izaudzināt tikai tīģerus cirkū, kuri pie izdevības pārkodīs Tev rīkli. Ar bērniem, kuriem to piemēro šodienas sabiedrībā rezultāts ir tāds pat. Iespējami ātri aizmukuši no mājām, klaiņošana, savu vecāku nīšana un pārējo sišana – vardarbība un verga domāšana. Gudriniekiem par psihoterapiju iesaku painteresēties cik maksā vienkārši terapijas seansi, kādi tie ir, ko tas dod un, kuri to var atļauties. Nav arī bagāto vecāku bērni tie lielākie varmākas. Ja bagātie vecāki nav atsaldēti, tad viņi parūpēsies, lai bērns par varmāku neizaug, bet pārsvarā viņiem tomēr ir dažādas problēmas, tiem bērniem, viņi arī ir dažādi. Savukārt, kuri ir varmākas autore pareizi raksta, tiem, kuriem tās problēmas ģimenē un komunikācijā ar sabiedrību ir ļoti lielas, un kur tās neviens nav risinājis, gan bagātie, gan nabagie. Iedomāties, ka bērna psihi var sakārtot ar siksnu var tikai cilvēks, kurš ir tikpat nelaimīgs, kā šie nelaimes putni bērni, gan varmākas, gan upuri. Te mēs arī esam, kārtējais bezceris – grozies kā gribi. http://static1.businessinsider.com/image/51c4ac7aeab8eaa23e000019-800-/lions-tigers-cats-circus-choir-chorus.jpg

+1
-2
Atbildēt

0

Zigurds 25.06.2013. 19.35

Šeit arī Sandras Veinbergas raksts, kas paskaidro manu viedokli. Pilnībā piekrītu S. Veinbergas viedoklim. Un pamatā jau nevajag uztvert to visu kā aizvainojumu, bet rosinājumu pārdomāt, kas mēs esam kā sabiedrība, kur mēs ejam un kur vēlamies nokļūt….
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/469190-kura_bus_nakama_mamina_ar_berniem_uz_ventas_tilta_ligo_nakts_pardomas

+4
-1
Atbildēt

0

dzerkaleliva 25.06.2013. 18.20

Diez, kāpēc jūs domājat, ka jūsu bērnus tas viss neskar un neskars? Skars un, kā vēl skars, ne jau uzreiz viņi tiks uz ārzemēm aizsūtīti, būs kāds laiciņš arī te jāpadzīvo, ja arī pēc tam izdomās mājās no Londonām nebraukt. Vispār tas viss ir drausmīgi, uzrakstīts vēl ļoti maigi, paliek arvien vēl drausmīgāk. Savukārt jenotu komentāri, kā vienmēr rāda, ka mūsu partijniekiem par to visu nekādas poņas, galvu smiltīs, un čurā biksēs, jo pašiem silti un akmens laikmeta risinājumi, kas mūsu sabiedrībā ir utopiski.

0
-3
Atbildēt

0

dzerkaleliva 25.06.2013. 18.06

Ak, jenoti, jenoti? Jūs vispār rakstu izlasījāt? Piemēram šo daļu? – Atbalsts ģimenēm no valsts puses ir tik minimāls, ka var teikt – tā vispār nav. Šķirto ģimeņu īpatsvars ir milzīgs, bet atbalsta tām nav kaut vai tādā līmenī kā Lielbritānijā. Tepat kaimiņos Skandināvijā valsts ģimenēm nodrošina milzīgu atbalstu, un caur to valsts rāda darbos: „Ģimenes ir mūsu pamatvērtība”.

Latvijā ģimenēm atbalsts ir katastrofāli zems, rezultātā vecāki jūtas izmisuši, bērni – nepilnvērtīgi un nederīgi, meklē destruktīvas kompensācijas: meitenes meklē sev vērtību attiecībās ar vīriešiem, kur bieži tiek izmantotas un kļūst suicidālas pēc pieredzētā, bet puiši kļūst par atstumtajiem, varmākām, izsmietajiem, piekautajiem, sāk klaiņot, ielaiž mācības.

+2
-3
Atbildēt

1

    dzerkaleliva > dzerkaleliva 25.06.2013. 18.12

    Interesanti, kas tur neatbilst patiesībai? Un to visu, tagad var ar siksnu un atgādināšanu, ka bērniem ir arī pienākumi, nevis tikai tiesības atrisināt, ja? Un psihoterapeiti, psihiatri un psihologi, kurus, jūs, diemžēl, vienu no otra neatšķirat ir vainīgi pie tā, ka ir tā kā ir, ja? Vainīgi, ka nevis bučo jums dupsi, bet vēlreiz pasaka, ko ir vērts jūsu veiksmes stāsts, ja?

    0
    -4
    Atbildēt

    0

Signija Aizpuriete 25.06.2013. 16.22

——-Inta Zīle:”(..)
Varbūt ir pienācis laiks nolikt kara cirvi, apsēsties ap ugunskuru un tā vietā, lai vainotu un uzbruktu, blakussēdētājam pajautāt: „Kā es varu tev palīdzēt?”.”
============================================================================
Kad tādi mier-laiki Latvijas vēsturi ir bijuši, kad latvietis latvietim bijis “biedrs, draugs un vistuvākais?”. Oi,oi, ne bez pamatota iemesla kultūrsocioloģe D.Beitnere ieteica:
“Domāju, ka esam tādā posmā, kad ir derīgi atskatīties uz veiksmes brīžiem, lai saprastu, kas bija tā pamatā.A.Deglava triloģija „Rīga” (īpaši otrā daļas 11. nodaļa) ir viens pret viens ar šodienu.” http://www.ir.lv/2012/12/24/no-jauna-macities-ka-veidojas-nacija

– p.s. Tādā sistēmā/iekārtā, kurā valda nežēlīga konkurence aicināt nolikt cirvjus var tikai..(..)savas cunftes pārstāvjus. Lai psihoterapeiti u.c. “galvu speciālisti” parāda priekšzīmi – kas zin’, varbūt sanāks kā A.Deglava “Rīga” otrās daļas 13.nodaļā aprakstītais:
“….Mēs liekam labprāt savu rublēnu vai pusotrs rublēnu uz tautas altāra…
Šādi ļaudis mūsu biedrības vīriem ļoti patika…Tie visi arī bija taisni tādi cilvēki, kuriem jau diezgan laba pārtikšana.”

0
0
Atbildēt

1

    Jana > Signija Aizpuriete 25.06.2013. 16.41

    “Lai psihoterapeiti u.c. “galvu speciālisti” parāda priekšzīmi”
    Tu pat iedomāties nevari, kāda cīņa jau gadiem notiek psihologu vidū, t.sk. saistībā ar Psihologu darbības likumprojektu. Ja nu kāds var rādīt priekšzīmi par sadarbību, tad psihologi to noteikti nevar.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

dro 25.06.2013. 12.45

Galvenais atrast vainīgo. Pēc tam atkal var gaidī palīdzību, jo visa pasaule tev parādā jau ilgi pirms dzimšanas.

+9
-2
Atbildēt

1

    ilmisimo > dro 25.06.2013. 15.05

    visa pasaule tev parādā jau ilgi pirms dzimšanas.
    _____________
    Nuja.

    polšu un trīs aliņus.

    Kur ir?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Zigurds 25.06.2013. 11.47

Piekrītu laurazan! Un patiesībā ļoti labi saprotu to sievieti, kas ielēca Ventā. Un to patiešām saprot tikai tad, kad tiek šķirta ģimene, kur bērni paliek ar māti, kad finanses ir/ nav tik, cik tās ir. Bērna tēvi turpina skriet riņķī un maksāt valsts noteikto minimumu, ar kuru nevar samaksāt rēķinus un nopirkt paēst. Tad arī saproti, ka patiesībā bērns un māte Latvijā ir aizsargāti uz papīra, bet ne realitātē… Un kur nu vēl tiesām saprast tiesas procesā tādu jēdzienu, kā emocionālo vardarbību ģimenē- tas ir par daudz prasīts. Bet tāda ir mūsu sabiedrība kopumā. Un man patika tā doma par 2. pasaules karu un sabiedrības problēmu- pilnībā pievienojos.

+2
-11
Atbildēt

12

    Jana > Zigurds 25.06.2013. 11.53

    Tātad tu arī esi gatava slīcināt mazus, neaizsargātus bērnus?! Savā prātiņā uzskatot, ka tādā veidā protestē pret emocionālo vardarbību ģimenē?!
    Lai dies’ nogrābstās!

    +11
    -3
    Atbildēt

    0

    andris902 > Zigurds 25.06.2013. 12.47

    ….notikums Ventspilī nebūt nav tik viennozīmīgi skaidrs – ļaunā valdība un laulības šķiršana, kas novedusi sievieti afekta stāvoklī…medijos izskanējusi informācija, ka naktī pazudušo sievieti un viņas bērnus meklējuši vecvecāki – tātad, bija cilvēki, kuriem rūpēja mazbērnu liktenis un kas varēja sniegt palīdzību un atbalstu….kāpēc sieviete izšķīrās par tik neadekvātu soli, to varētu paskaidrot tikai viņa….un sabiedrības minējumi situāciju neatrisinās….
    …ne katram pietiek dūšas, lai tikko dzimušus kaķēnus noslīcinātu, bet savus bērnus?….nu, piedodiet!….šeit nav attaisnojuma!….

    +8
    -3
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Zigurds 25.06.2013. 12.53

    Vēl nesen bija gadījums, kad Latvijas lepnums nodūra savu meitu, kad māte gribēja to viņam atņemt. Tā sāpe, kas dziļi gruzd, nav saprotama tiem, kuriem nesāp.

    0
    -6
    Atbildēt

    0

    Jana > Zigurds 25.06.2013. 13.01

    Tā sāpe, kas dziļi gruzd sociopātiem, nav saprotama tiem, kuriem nav patopsiholoģiskas vai pat psihopataloģiskas novirzes personībā. Tāpēc arī normāli cilvēki neslīcina un nedur bērnus, neslepkavo citus.

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

    Zigurds > Zigurds 25.06.2013. 15.29

    Paldies par vērtējumu. Vai es apgalvoju, ka šāda rīcība ir pareiza? Nebūt nē. Smagās situācijās, kādas mēdz gadīties, katra cilvēka rīcība var būt atšķirīga, arī neadekvāta. Dievs dod, ka jums smagi brīži nebūtu dzīvē jāpiedzīvo, jo jūs jau nezināsiet, cik adekvāti vai neadekvāti spēsiet rīkoties pavisam galējā situācijā.
    Un atcerēsimies- esam pelnījuši tādus valsts vadītājus, kādi esam mēs paši… Vispirms sāksim ar savām ģimenēm, lai mums aug bērni, kas nav piedzīvojuši smagu bērnību, ir ar veselīgu pašapziņu un izglītību, lai nākotnē viņi saprātīgi varētu vadīt mūsu valsti, mūsu sabiedrību… Lai mums visiem veicas!

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    tuba76 > Zigurds 27.06.2013. 09.05

    Mēs Jāņos, vainagus pīdamas gandrīz saplēsāmies tās mammas un bērnu traģēdiju diskutēdamas. Viena, kurai nav bērnu, uzsvēra cik cilvēks ir pats atbildīgs par savu dzīvi, saviem darbiem un lēmumiem utt., bet es, kas ir bijusi līdzīgā situācijā – smagos apstākļos viena audzināju un uzturēju divus bērnus, darbā kādu gadu situācija bija neizturama utt, – atcerējos kādu konflikta situāciju darbā, kur man viens priekšnieks šitādu penteri par atbildību lasīja – man galvā iestājās kaut kāds tuneļa skats – uz atvērtā balkona pusi. Vēl šodien atceros to sajūtu – kāpēc pirms skrējiena uz turieni pacēlu klausuli un uzspiedu laba drauga numuru – vēl šodien nezinu, bet runājot ar viņu – pareizāk – klausoties viņā, ienāca prātā doma par vēl kādu, kas man var palīdzēt. No sarunas atceros tikai vienu – tikai nedari neko dumju. Tie divi cilvēki mani izglāba. Tad un tajā brīdī.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Jana > Zigurds 27.06.2013. 09.11

    Tas, vai tu lec vai nelec pa balkonu, ir tava darīšana. BET NEAIZTIEC BĒRNUS! Bērni nav tavs īpašums. Punkts.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    tuba76 > Zigurds 27.06.2013. 10.23

    Vai tiešām? Kamēr tas bērns katru rītu un vakaru jābaro, jāģērbj, jāved uz skolu/dārziņu, laicīgi jāsavāc, jāaudzina – tikmēr viņš ir pilnīga tava un tikai tava atbildība – latviešu izpratnē. Dzemdēji? I audzini pati, ja muļķe biji un pie kārtīga vīra neprati iziet (cik nu viņu mums ir). Nevari – pati vainīga! Un kurā histērijas brīdī jāatmet tā atbildības sajūta un jāatstāj bērns pasaulei, kurā nevienam citam par viņu nav nekādas atbildības?
    Es zinu vecmāmiņu, kura savai smagi slimajai meitai tā arī pateica – i nedomā, ka es tavus bērnus audzināšu, ja tu nomirsi.
    Jums, tādām sirdsapziņām, ir tik labi un svēti principi katrai situācijai, tikai pilnīgi bezjēdzīgi ekstrēmām situācijām.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Jana > Zigurds 27.06.2013. 10.40

    NEDRĪKST NOGALINĀT BĒRNUS! Ko tieši tu šī teikuma nesaproti?! Kam tieši tu šajā teikumā nepiekrīti?! Ja tev ir grūtības saprast tik vienkāršu patiesību, tad tev ir jāatņem bērna aprūpes tiesības, bez variantiem. Un tava pārgudrā runāšana neko nemaina, pilnīgi neko. Dzīves patiesība ir vienkārša – nedrīkst nogalināt bērnus. Bez variantiem, bez attaisnojumiem un atrunām.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    tuba76 > Zigurds 27.06.2013. 23.57

    Žēl, ka nevēlaties/nespējat saprast, ka rakstu par to, kā cilvēki var rīkoties izmisumā, nevis par to, ko drīkst vai nedrīkst. Un kā apkārtējie – tajā skaitā es un Jūs – ar savu attieksmi un vārdiem gribot negribot varam ietekmēt notikumu gaitu uz vienu vai otru pusi.
    Lai Jums būtu pilnīgi skaidrs – jebkurš tīšs vai netīšs dzīvības apdraudējums ir izmeklējams un eventuāli sodāms, bet tas nenozīmē, ka sabiedrībai nebūtu jāmēģina noskaidrot un izzināt, kāpēc notiek tieši tā kā noticis un kas būtu veicams, lai šādus gadījumus novērstu. Sabiedrība vienkārši nevar atļauties būt akla un kurla pret procesiem, kas noved līdz traģēdijai un domāt, ka ar drīkst un nedrīkst pietiek, lai traģēdiju nebūtu. Katrā ziņā man būs ko pastāstīt maniem pieaugušajiem bērniem – kā man interneta komentāros draud ar vecāku tiesību atņemšanu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Jana > Zigurds 28.06.2013. 08.12

    Tieši tā – ar saviem vārdiem varam ietekmēt attieksmi sabiedrībā, tāpēc arī vajag lietot precīzus vārdus: nevis “eventuāli sodāms”, bet gan “sodāms saskaņā ar Krimināllikumu”; nevis “traģēdija”, bet gan “sevišķi smags noziegums”. Un nevajag interneta komentāros izteikties tā, ka citiem šermuļi noskrien, tad arī citi nenorādīs uz vecāku atbildību, proti – kriminālatbildību, ja ir nogalināts bērns.
    Ak jā, bērniem durt acis arī nedrīkst.
    http://www.apollo.lv/zinas/par-savu-bernu-sakroplosanu-un-nonavesanu-apsudzetajai-medmasai-prasa-muza-ieslodzijumu/574341

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Jana > Zigurds 28.06.2013. 08.25

    Paskaidrošu – ir apstākļi, par kuriem ir ētiski pieņemams diskutēt un par ko ir normāli, ja ir atšķirīgi viedokļi. Piemēram, par to vai skolēnu darba burtnīcas jāpērk vecākiem vai arī jānodrošina valstij. Taču ir tādi apstākļi, par kuriem pat diskutēt ir amorāli un par ko nekādā gadījumā nedrīkst būt kaut kāds individuāls savs viedoklis, kas atšķiras no vispārpieņemtā. Konkrēti – par to, vai var slīcināt vai citādi [izmisuma stāvoklī] nogalināt bērnus, vai arī citādi radīt bērniem kaitējumu. Par to spriedelēt ir vienkārši amorāli. Tāpēc es arī norādīju, ka tavi spriedelējumi šāda temata sakarā šermuļus uzdzen (” Mēs Jāņos, vainagus pīdamas gandrīz saplēsāmies tās mammas un bērnu traģēdiju diskutēdamas.”) Tā bija nevis kaut kāda traģēdija, bet gan divu mazu, neaizsargātu bērnu slepkavība. To sievieti nevis jācenšas “saprast”, bet gan jāliek cietumā vai psihiatriskajā slimnīcā. Jo nedrīkst nogalināt bērnus! Punkts.
    Un padomā varbūt arī par to – ja gan radi, gan priekšnieks darbā, gan pat sveši komentētāji internetā tev atgādina par atbildību, tad varbūt tieši ar tavu pašas attieksmi kaut kas nav kārtībā, nevis ar visiem apkārtējiem?!

    0
    0
    Atbildēt

    0

andris902 25.06.2013. 11.01

….izlasot rakstu – nostirpinājās pārliecība, ka no šādiem “psihoterapeitiem” jātur pa gabalu ne tikai pieaugušie, bet galvenokārt bērni….protams, vieglākais ceļš vainīgo meklēšanā un atrašanā ir – citi, apkārtējā vide, skola, sabiedrība, valdība un….laikapstākļi….
…taču…vēršos pie vecākiem – vai esat padomājuši, ko un kā Jūs runājat sava bērna klātbūtnē, kāda ir Jūsu attieksme pret notikumiem darbā, skolā, politikā, saskarsmē ar kaimiņiem, ar saviem ģimenes locekļiem?….cik bieži, neizvēloties izteiksmes līdzekļus apspriežam notikumus sava bērna klātbūtnē – stulbā učene atkal nez ko prasa!….zagļi deputāti un maitas valdībā būtu jāapšauj, kaimiņš parazīts, droši vien, sazadzies, jo jaunu mašīnu nopircis….par attiecībām ģimenē – nemaz nerunājot, jo strīdos cenšamies viens otru pazemot bērna klātbūtnē….
…bet mazais gudrinieks, kurš neuzkrītoši spēlējas ar savām mantām ir kā uztvērējs, vesela ierakstu studija, kā sūklis, kurš uztver Jūsu raidītos signālus, bet pēc brīža – atskaņo, rīkojas atbilstoši jaunapgūtajai pieredzei, kuru uzskata par normu, jo tā taču teikuši un rīkojušies viņa vecāki….bet pieaugušie smaida – redz, kāds malacis, tik smieklīgi pateica! un bērns jūt atbalstu, ka tā ir pareizi….
…vecāku pienākums nebeidzas ar to brīdi, kad mazulis ir nācis pasaulē un tā audzināšanu jāpārņem valstij…diemžēl, domājot par demogrāfisko situāciju, sabiedrība tiek tendēta uz bērnu ražošanu, ne uz bērna attīstību un vecāku atbildību…bet – tās pirmsākums ir ģimenē….

+13
-3
Atbildēt

2

    Signija Aizpuriete > andris902 25.06.2013. 11.52

    ——-zanE ….izlasot rakstu – nostirpinājās pārliecība, ka no šādiem “psihoterapeitiem” jātur pa gabalu ….
    ============================================================================
    Nevienam vien ir šāda “pārliecība”:

    “Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par bērnu stāvokli Latvijā atklāj drūmu ainu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vērsīsies pie premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) ar aicinājumu paskubināt tos ministrus, kuri vilcina pārskatu gatavošanu par bērnu stāvokli 
Latvijā. 

    Ziņojums par bērnu stāvokli valstī jāiesniedz reizi piecos gados. Latvija joprojām nav iesniegusi iepriekšējo ziņojumu, bet tūliņ jau jāsāk gatavot nākamais.”

    Ziņojums par bērnu stāvokli Latvijā – bēdu ieleja
    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=371687:ziojums-par-brnu-stvokli-latvij-bdu-ieleja&Itemid=436

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    efeja60 > andris902 25.06.2013. 12.49

    zagļi deputāti un maitas valdībā būtu jāapšauj
    ====================
    šo nu gan nevietā ieliki. Ne jau nabagu ģimenēs tie sadisti uzaug, bet bagāto, kuri citus saukā par lumpeniem, skolotājus uzskata par neveiksminiekiem utt. Viņiem lielākā daļa sabiedrības ir pabiras, tāpat kā mūsu valdībai un deputātiem, kuri uzskata, ka viņiem jārūpējas tikai par uzņēmējiem un investīcijām.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

lauma48 25.06.2013. 09.36

Depresija? Tas tak sen zināms, ka visu “smalko” kaišu sakne ir slinkums un negribēšana rīkoties kā kārtīgam cilvēkam. Tāpēc visādas depresīvas gražošanās ir ar rīkstēm jāaudzina ārā!

Bet, ja nopietni- tad mēs pašlaik jūtam Dižķibeles atbalsi. Kārtējo paaudzi, kam nelaime ir laupījusi vecākus. Ja senāk par viegli defektīvu vīriešu metienu parūpējās 2. Pasaules Karš, tad pašlaik omu+mammu ģimenes rodas darba emigrantu dēļ. Es vēl nereti smeju, ka mēs šūmējamies par viendzimuma ģimeņu impotento audzināšanu, kaut veselu baru audzināja mammas ar omēm kopā.

Vēl viens moments- nez kāpēc daudzi ir bērnību iedomājušies par kaut ko šķīstu un nevainīgu? Par bērnu, no kura mutes nāk patiesība un naiva labestība. Varbūt, ka es projecēju, bet man ir grūti iedomāties kaut ko ar tādu cietsirdības potenciālu, kā apjukušu un nobijušos bērnu.

+8
-4
Atbildēt

9

    Jana > lauma48 25.06.2013. 09.53

    Paga, paga – Jaunjelgavas gadījumā piektklasniekam nebija vis izjukusi vecāku ģimene, viņu lutināja gan māte, gan tēvs, nodrošinot gan augstprātīgu attieksmi pret citiem, gan visu nepieciešamo, lai sekmīgi nodarbotos ar motokrosu. Savukārt tēva atbalsts nebija tam pazemotajam pirmklasniekam. Taču viņu nu nekādi nevar saukt par nepareizi audzinātu, jo viņa audzināšanai tajā situācijā nebija pilnīgi nekādas nozīmes. Fiziski vājš un sociāli vēl ļoti nepieredzējis pirmās klases skolnieks ieiet tualetē, kur pēkšņi ieskrien trīs fiziski spēcīgi un visus sist pieraduši piektklasnieki, sagrābj viņu, norauj bikses un sāk spārdīt. Tā vienkārši bija bezizejas situācija, brutāls fizisks un psiholoģisks pārākums, kur pirmklasniekam nebija vispār nekādu variantu sevi aizsargāt no tā, psihoterapeitu vārdiem runājot, “depresijā” esošā motosportista agresijas. Pat ja tam mazajam bērnam būtu bijis tēva atbalsts, nu nav vienkārši iespējams tik mazu bērnu iemācīt tā kauties, lai ar nolaistām biskēm sevi aizstāvētu pret pēkšņu grupveida uzbrukumu. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā par vecāku atbalsta trūkumu nav korekti runāt.

    +20
    0
    Atbildēt

    0

    lauma48 > lauma48 25.06.2013. 10.11

    Tu esi veicis dziļo interviju tam spērējam un turētājiem?

    Lutināt var dažādi. Esmu redzējis pietiekami daudz gadījumu, kur vecāki cenšas sevi ar naudu izolēt no bērna. Še mocis, tik liec mierā.

    Un ir dažādi psiholoģiski kompleksi, kas ne vienmēr izpaužas depresijā.

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    Ainārs > lauma48 25.06.2013. 10.16

    Es Jūs apsveicu, ka Jūs nezināt, kas tā depresija tāda ir. Māte, kas nesen ielēca Ventā ar diviem maziem bērniem, bija totālā afekta stāvoklī un ar ielaistu depresiju tieši nabadzības un bezspēcības dēļ. Nosaukt to par smalku kaiti var tikai totāli dzīvi nepieredzējis cilvēks. Bet tā ir tāda vispārēja problēma Latvijā – cilvēki viegli pieņem vardarbību, daudzi vispār nezina, kas ir vardarbība, tāpat arī daudzi nezina, kas ir depresija un izplata dumjus mītus par smalkām kaitēm. Vienaldzība un pieaugušo neiejaukšanās ir dramatiska bērnam, un raksta autore pareizi norāda, ka daudzi pieaugušie Latvijā, pēc maniem novērojumiem, lielākā daļa, nav paši ar savām traumām tikuši galā un novada tās traumas uz saviem bērniem un citiem cilvēkiem. Bērnībai nav jābūt nebeidzamai rožu pļavai un cukurvatei, bet bērnība ieliek pamatu, stabilitāti un ticību sev, tā nu tas ir, un Latvijā ģimenēs tas visbiežāk nenotiek. Pēc tam ir smagi ar sevi jāstrādā, ko daudzi izvēlas nedarīt. Es Jūs apsveicu, ka dzīvojat ar tik vienkāršotu uztveri, tā tiešām ir vieglāk. Bet nenovēlu nevienam bērnību, kāda tā bija man.

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

    Jana > lauma48 25.06.2013. 10.24

    Jaunjelgavas kauslim nudien netrūka tēva uzmanības.
    “Tāpēc arī uz Ralfa motocikla ir numurs četri,” saka Ralfa tēvs un treneris Ainārs Ozoliņš. “Paldies maniem darba devējiem par atbalstu un izpratni. Bez viņiem šādus rezultātus mums nebūtu izdevies sasniegt.”
    http://staburags.diena.lv/news/article.html?xml_id=28435

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    lauma48 > lauma48 25.06.2013. 10.27

    Laurazan, es domāju, ka mana ironiskā atkāpe, kur vulgarizēju viduslaicisku uzskatu par psiholoģiskām problēmām bija jābūt saprotamai. Vēl jovairāk, es pat šīs problēmas saucu Ērika Ādamsona “Smalko Kaišu” (1937) vārdā! Katrs, kurš skolā ir iepazinies ar šo darbu sapratīs, ka šādi devalvējot es centos veikt hiperbolu!

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Jana > lauma48 25.06.2013. 10.28

    laurazan – Tu pats/pati galīgi neko nejēdz par šiem jautājumiem. Ventā ielekusī sieviete nekādi nevarēja būt afekta stāvoklī, jo afekts pēc definīcijas ir pēkšņa vētraina reakcija uz negaidītu apstākli. Lai pa nakti pamodinātu un pieceltu divus mazus bērnus, apģērbtu un aizvestu līdz tiltam vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lar par afektu nebūtu iespējams runāt. Nevajag te projicēt mītus!

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    lauma48 > lauma48 25.06.2013. 10.39

    Nevajag jau arī nolikt eksāmenu, kas nosaka, vai cilvēks ir derīgs bērna audzināšanai. Ja medijiem tiek stāstīta taisnība un bērnam ir vecāku uzmanība, tad, acīmredzot, bērns netiek pareizi audzināts. Vai tā ir lutināšana, kas zina. Tik pat labi tētis var būt tipiskais alfa tēviņš, kurš ja no mazām dienām audzina, ka ir ņurņiki, kam var darīt pāri, bet Tev dēļiņ ir jābūt stiprākajam. Kā man.

    Es gan te grābstos tumsā, jo situāciju pārzinu ārkārtīgi virspusīgi. Beigās izrādīsies, ka pirmklasnieks ar saviem draugiem bija mobojis motokrosistu vai kaut kā tā. Šādi gadījumi nekad nav vienkārši. Un medijiem patīk tos novienkāršot līdz stereotipiskām formām, kas labāk saprotamas patērētājam.

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    Jana > lauma48 25.06.2013. 10.53

    Rūdolfs: “izrādīsies, ka pirmklasnieks ar saviem draugiem bija mobojis motokrosistu”.
    Tu tiešām esi stulbs, vai tikai izliecies? Izlasi vismaz, ko Jaunjelgavas skolas direktore publiski pauž – tie piektās klases kaušļi ilgstoši, pastāvīgi terorizē (sit un pazemo) citus bērnus, skola netiek galā. Komentāros cilvēki raksta, ka tas agresīvais sīkais motosportists paspējis iedzīt bailes tikpat kā visam Aizkraukles rajonam.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    piziks > lauma48 25.06.2013. 18.36

    Paldies, Sirdsapziņa, par linku: saite uzrāda vienas problēmas klātbutni, — tēvs un treneris Ainārs Ozoliņš ar audzēkni mazklasnieku sitēju nestartē zem oficiālās un reālās Latvijas Motosporta federācijas karoga, bet gan .. parstāv kaut kādu Latvijas Arlternatīvo (motokrosa) federāciju. Tātad priecējošs apliecinājums, ka īstā federācija šõs fruktus — Ozoliņu ģimeni — jau sen atzinusi par sev nepieņemamiem. Ko neredzēha IZM viedās augšas, “tupie” īstās federācijas sportisti sapratuši jau bija sen! Savādi, vai ne?

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

aivarstraidass 25.06.2013. 08.50

Autore, manuprāt, vienpusīgi min tikai visādus ārējus apstākļus bērnu vardarbībai – vecāku depresiju, valsts sociālo palīdzību un daudz ko citu tamlīdzīgu. Tā ir atgriešanās “nature vs. nurture” diskusijas nulles punktā kā 18.gs. filozofa Žana Žaka Ruso laikos – sak, pats bērns ir “balta lapa”, visu nosaka tikai audzināšana.

Manuprāt, lielu lomu spēlē bērna paša raksturs – ko veido gan iedzimtība, gan arī pieredze (t.sk. agrā bērnībā), kas šo iedzimtību ievirzījusi noteiktā gultnē. Līdzīgos apstākļos var izaugt bērni ar ļoti atšķirīgu uzvedību. Raksturu var zināmā mērā koriģēt, ja, protams, pieaugušie ir ieinteresēti un apveltīti ar tuvākmīlestību – skaidrs, ka augoša bērna uzvedība ir elastīgāka nekā pieaugušajam, un pret viņu nevajag izturēties kā pret rūdītu ļaundari un recidīvistu. Bet vienlaikus jāsaprot, ka arī vislabvēlīgākajos apstākļos un pie visatbildīgākās valsts sociālās politikas būs izņēmumi. Pat Somijā ar visu viņu sociālo un izglītības sistēmu reizēm notiek ļoti sliktas lietas – vieni jaunieši piekauj vai pat nogalina citus. Un šādos gadījumos ir vajadzīgi nopietni sodi – ja problēma ir izveidota ar nekrietnu rīcību, tad no tās nevar “izrunāt laukā” ar veiklu mēles kulstīšanu un visu pārējo vainošanu.

+12
-2
Atbildēt

7

    piziks > aivarstraidass 25.06.2013. 09.25

    Kalvi, jā! Arī sodiem ir jābūt! Un, ja Jaunjelgavas šmurgulis piektklasnieks, kurs piekāva pirmklasnieku vēl skaitas motokrosa čempions, tad — pēc apstāklu preciza no0skaidrosanas, izmeklēšanas beigām — ir IZM jāpiespiež motokrosa federāciju necienigajam mazgadigajam čempionam atņemt titulus, VID-am jāliedz atvieglojumi degradējušamies čempiona sponsoriem uttt., — ir jābūt plasai sabiedribas pretestibai vardarbibai, ne tikai skolas sētā, un tādējādi ari iespejamā sakropļotaja vecakiem ir no visiem sturiem jāizjut savas bezatbildibas/pārspiletas “milestibas” sekas.

    +13
    -3
    Atbildēt

    0

    garausiitis > aivarstraidass 25.06.2013. 09.29

    OT – man tāds jautājums – kā Tu domā vai pēriens bērnam ir vardarbība vai arī tur ir kāds audzinošs faktors ? :)

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Jana > aivarstraidass 25.06.2013. 09.43

    Audzināšana jābūt pārdomātai un pastāvīgai. Salīdzināšanai vienkāršots piemērs ar suņu dresūru – ja kucēnu neradinās pie noteiktas kārtības, tad tas pieaudzis būs nevaldāms un pat bīstams cilvēkiem. Tomēr sist kucēnu vai kliegt uz to ir bezjēdzīgi un tāpat noved pie suņa agresijas. Vienmēr, kad kucēns ir izdarījis kaut mazāko pārkāpumu, viņš nekavējoties jāpaņem aiz čupra, jāpaceļ gaisā un jāpapurina, un viss. Tieši tā kucēnus audzina pieaugušie suņi, un tas ir dabisks respekta iedzīšanas veids, kas vienlaikus nevairo agresiju kucēnā. Līdzīgi arī cilvēkiem ir dabiski uzvedības modeļi, kas jāizmanto audzināšanas procesā, nevairojot agresiju. Protams, cilvēku uzvedība ir sarežģītāka, nekā dzīvnieku, taču priekš tam jau cilvēkam ir prāts, lai domātu līdzi, ko kādā situācijā darīt, uz ko pamudināt bērnu un kādu paraugu viņam rādīt. Jaunjelgavas gadījumā problēmas bija pašiem tā vardarbīgā piektklasnieka vecākiem – viņi paši visu laiku centās citu priekšā pašapliecināties ar diezgan primitīvām metodēm, tāpēc arī savā izlutinātajā bērnā to mērķtiecīgi ieaudzināja.

    +14
    0
    Atbildēt

    0

    garausiitis > aivarstraidass 25.06.2013. 10.10

    sirdsapziņa – visam ir jābūt samērojamam … Viens piemērs no dzīves ko man savulaik izstāstīja kāda advokāte pēc gadījuma , kad viņa bija braukusi pestīt savu kolēģi no policijas , kura to bija aizturējusi par “agresiju” pret bērnu. Stāsts sekojošs – šķirta ģimene , meita 14 g. dzīvo pie mātes . Meitai visādas vēlmes – tad tādas džinsas , tad tāda kabatsnauda, tad grib uz to tusiņu utml. un kad nē , tad ņēma un piezvanīja uz uzticības tālruni un vienkārši pateica, ka māte agresīva … – rezultāts – māte būrī un nez vai kādu īsti interesē ,kas tur notika :) tāds lūk pastāsts par bērnu tiesībām :)

    +14
    -1
    Atbildēt

    0

    efeja60 > aivarstraidass 25.06.2013. 12.37

    Paši vecāki vainīgi, ka atļauj uzkāpt sev uz galvas.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    juhans > aivarstraidass 25.06.2013. 19.50

    Kalvis Apsītis „…Manuprāt, lielu lomu spēlē bērna paša raksturs – ko veido gan iedzimtība, gan arī pieredze…”
    „….science shows that 50 percent of the variance in crime is under genetic control…” prof. university of Pensylvania Adrian Raine /http://www.scientificamerican.com/article.cfm?id=secrets-criminal-mind-adrian-raine/

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > aivarstraidass 26.06.2013. 01.41

    Kalvi, vienīgais iebildums, ka Jūs īstenībā apstiprinājāt „baltās lapas“ teoriju, jo arī dvīņiem taču nav identiski raksturi, vai ne? Ne-dviņu gadījumā atšķirības ārējos faktoros ir daudz lielākas, jo viens būs pirmais, otrs nākamais, trešais kārtējais, bet pēdējais pastarītis, kas jau pašos pamatos nozīmē, ka viņi uzaugs dažādās vidēs, lai arī it kā vienā vidē.

    Lai kāds nepārprot, gēniem ir pierādīta ar, šķiet, pietiekošu ticamības līmeni ietekme uz prāta attīstību, un tātad pastarpināti varbūt arī uz raksturu, jo augstāks intelekts var sniegt pozitīvu atgriezenisko saiti labvēlīgāku ārējo faktoru veidolā, taču pagaidām pierādītā gēnu ietekme ir bijusi no sērijas: „Negaidīti maza ietekme!“ Turklāt jāatceras, ka valdošais uzskats ir, ka personība nostiprinās jau 7 gadu vecumā, tātad kamēr bērni vēl ir bērni nevis sagrupēti pēc sasniegumiem.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Jana 25.06.2013. 08.11

Izskatās, ka “ārstu” psihoterapeitu (NB. Nav tādas ārstu specialitātes – psihoterapeits) asociācijas pārstāvji nav nekad redzējuši vardarbīgu bērnu. Kāda, ellē ratā, bērna depresija?! Par izlaistību audzināšanā vai pat sadistisku sociopāta personību neesat dzirdējuši?
Kādas, pie joda, “iekšējās sāpes” lika tam fiziski spēcīgajam piektklasniekam, kurš jau ir kļuvis par lolotu un cienītu Latvijas čempionu motokrosā (NB. dārgs sporta veids) spārdīt dzimumorgānus pirmās klases skolniekam, kamēr divi viņa drauģeļi to pirmklasnieku tur aiz rokām, turklāt tas viss notiek citu bērnu klātbūtnē un pirmklasniekam ir norautas bikses?! Kas tās par “iekšējām sāpēm”, kas tam fiziski spēcīgajam Latvijas motokrosa čempionam liek kopā ar drauģeļiem ilgstoši sist un pazemot vājākos bērnus, ka pat skolotāji un skolas direktore nespēj tikt galā ar viņu veikto teroru skolā?! Šie psihoterapeiti vispār ar galvu draudzējas?!
Nē, psihoterapeiti pat šāda temata sakarā turpina manipulēt ar sabiedrību, uzspiežot klišejisko priekšstatu par “depresiju” riņķī un apkārt. Jo tas taču vairo psihoterapeitu klientu skaitu. Lai tikai cilvēki nāk uz parunāšanos par maksu, kā pie garīdzniekiem savulaik. Psihoterapeits jau neatzīs un nevienam neteiks, ka tā parunāšanās būs bezgalīgs process, tātad bezjēdzīgs, kas beigsies vienīgi tad, kad cilvēks apjēgs, ka psihoterapeits viņu muļķo, izsūcot naudu.
Vardarbīgu bērnu problēma jārisina, nevis noveļot atbildību uz kaut kādu “depresiju” un “iekšējām sāpēm”, bet gan juridiskām metodēm palielinot sociālo atbildību ģimenē un skolā – lai, pirmkārt, vecāki bērnos neieaudzinātu visatļautību, agresīvu uzvedību kā ieradumu un pārākuma sajūtu pār citiem. Galvenais ir panākt sapratni sabiedrībā par to, ka bērniem ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi, turklāt bērna pienākumi ir saistīti ar citu bērnu tiesībām [uz drošu vidi], tāpēc visiem pieejamiem līdzekļiem jānodrošina, ka bērna pienākumi tiek izpildīti.
Bet šādu bezatbildīgu viedokli izsakošus psihoterapeitus jātur tālāk no šīs problēmas.

+27
-5
Atbildēt

6

    grislits > Jana 25.06.2013. 08.42

    sirdsapziņa: Galvenais ir panākt sapratni sabiedrībā par to, ka bērniem ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi
    ______________________

    Šī, manuprāt, ir viena no lielākajām šodienas problēmām, ka visi un visur runā un diskutē tikai un vienīgi par tiesībām, bet par pienākumiem aizmirst pilnībā.

    +11
    -4
    Atbildēt

    0

    sausins > Jana 25.06.2013. 13.10

    Nevajag mēgināt uz sarežģītiem jautājumiem rast vienkāršas atbildes, tāpat kā mēgināt vispārināt konkrētu gadījumu.
    Prakse citās problēmas jau pierāda ka ne jau formāla atbildības palielināšan vai kādu sodi ir kāda ” burvju nūjiņa”

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Jana > Jana 25.06.2013. 13.37

    Vai ar to tu gribi teikt, ka labākais risinājums būtu vienkārši sūtīt vardarbīgus bērnus pie psihoterapeitiem, kuri ar parunāšanās metodi centīsies viņos atrast “iekšējo sāpi”? Jaunjelgavas kausli jau arī sūtīja, pirms viņš piekāva to pirmklasnieki. Māte atteicās vest bērnu, neatzina, ka viņam tas būtu vajadzīgs. Kaut arī viņa vardarbība pret citiem bērniem jau ilgstoši bija kļuvusi par tās skolas problēmu.
    Ko tad tu citu piedāvā, ja noraidi ieteikumu nodrošināt, lai tiek izpildīti bērnu pienākumi?
    Neko?

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    kristaps_drone > Jana 25.06.2013. 14.26

    >sirdsapziņa
    Ļoti labs komentārs, atšķirībā no vāvuļojoša, tipiski psihoterapeitu stilā, raksta. Tikai gribas mazliet palabot: “Galvenais ir [panākt] ATJAUNOT sapratni sabiedrībā par to, ka bērniem ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi”.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > Jana 25.06.2013. 15.29

    Anglijā kaušļu vecākus soda ar diezgan lieliem naudassodiem, bet pašu kausli ar criminal record, kas nozīmē, ka pieklājīgu darbu viņam atrast būs grūti. Palīdz.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > Jana 26.06.2013. 01.19

    Nevajadzētu man to teikt, bet varbūt čempions negrib būt par čempi, taču viņam tajā sakarā nav teikšanas, tādēļ viņš skolā izlādējas, darot pāri citiem, projicējot savu nevarību un ciešanas uz vājākiem. Tikai tāda teorija, lūdzu, neapvainojieties, ja īstais cēlonis ir cits. Un risinājums ir noskaidrot, kas un kā viņam dara pāri un tad cēloni novērst, tikai tam vajag reālu darbu un deguna bāšanu tur, kur to nav pieņemts bāzt, bet tam jau sociālie darbinieki un psihologi eksistē.

    0
    0
    Atbildēt

    0

taxi64 25.06.2013. 08.05

Atkal pie visa vainīga mistiskā “valsts”… Tas, ka vecāki bieži šķiras tā vietā, lai strādātu pie attiecību veidošanas un mēģinātu saglābt ģimenes, ir cilvēku vērtību jautājums, nevis abstraktās “valsts” vaina. Bet tas, kas valstij noteikti jādara šajā kontekstā – jānodrošina psihologa un sociālā darbinieka klātbūtne katrā skolā, kas var palīdzēt bērniem un vecākiem risināt šīs situācijas.

+9
-5
Atbildēt

9

    grislits > taxi64 25.06.2013. 09.06

    gkn: Tas, ka vecāki bieži šķiras tā vietā, lai strādātu pie attiecību veidošanas un mēģinātu saglābt ģimenes,
    _______________________

    Šāda uzvedība ir vienas no sekām mūsdienu rietumu sabiedrības modelim, kur katra cilvēka ego un tiesības tiek noliktas nesalīdzināmi augstākā plauktiņā par pienākumiem un sabiedrības kopējām interesēm, kau visam būtu jābūt līdzsvarā – viena augstuma plauktiņos.

    +8
    -4
    Atbildēt

    0

    piziks > taxi64 25.06.2013. 09.20

    gkn…

    Ak, tad vara tik perfekta?! Kad pašu sabiedribas daļas norada uz valsts nevēlēsanos uzklausit, tad tik viegli uzbļaut, ka visur paši vainīgi!
    Toties, kad jātrīc par valsts drosibu, ieskaitot uzņemsanu eirozonā, tad gan beidzot vara saņemas un piespiež sevi noklausities ES un EK aizrādijumus, ka vara ar sabiedrību runā par maz, runā nemakulīgi, augstprātīgi vai nerunā nemaz.

    +9
    -7
    Atbildēt

    0

    gliters > taxi64 25.06.2013. 12.26

    Nesaprotu tos, kuri šim OT komentam liek “-“. Mūsu vara visus šos 23. gadus ir bijusi gan zem katras kritikas varēšanas un kompetences ziņā, gan arī ar spēcīgām kriminalitātes pazīmēm.

    +10
    -6
    Atbildēt

    0

    gliters > taxi64 25.06.2013. 12.33

    Agrāko laiku sabiedrības modelī, savukārt, indivīda vajadzības pārlieku daudz tika pakārtotas t.s. “kopīgajam”, kas faktiski bieži bija valsts varas un valdošās šķiras šauri egoistiskās intereses. 20 g.s. beidzot “saspiestā atspere” ir nākusi vaļā…

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    grislits > taxi64 25.06.2013. 12.55

    zirnekliene Šeloba: 20 g.s. beidzot “saspiestā atspere” ir nākusi vaļā…

    ___________________

    Un otrā grāvī esam iekšā…

    +8
    -3
    Atbildēt

    0

    gliters > taxi64 25.06.2013. 13.04

    Dabas likumi, un tikai – ja svārstu pavelk vienā virzienā un tad palaiž, tas nesasniegs līdzsvara stāvokli uzreiz. Sabiedrībā tas pats – nenoliedzami, ka “vecajos, labajos laikos” kopīgais pārsvarā balstījās uz sabiedrības mazāk ietekmīgo locekļu (sieviešu, bērnu, nabadzīgāko slāņu, dažādu minoritāšu utml.) interešu, tiesību, pašrealizācijas iespēju ierobežošanu, tāpēc nav brīnums, ka daudzus gadsimtus izsalkušie pēc brīvības to bauda pārlieku negausīgi.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > taxi64 25.06.2013. 15.23

    Kāpēc mistiskā valsts? Valstij ir pavisam konkrēti uzvārdi, kas saņem algu par to, lai rūpētos par tautas vajadzībām. Ja kāds antisociāls elements un viņa antisociālie vecāki var atļauties ilgstoši terorizēt skolu, tad kāds politiķis, ierēdnis savu algu nav nopelnījis.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    gliters > taxi64 25.06.2013. 15.29

    Kāds varas pārstāvis saņem nenopelnīto algu + vēl nekur neuzskaitītus papildienākumus kā “pateicību” par šādas situācijas pieļaušanu.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    ineta_rr > taxi64 25.06.2013. 21.17

    Robert, ja grasies pretendēt uz izglītota cilvēka viedokli, izlasi, ja vēl neesi izlasījis, un padomā: http://xkcd.com/1227/

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam