Latvijas paradokss
Saistītie raksti
Viedoklis /
25. oktobris
Rītdienas drošības riski jārisina jau šodien, centralizējot IKT pārvaldību
Viedoklis /
7. oktobris
IT nav viegls ceļš, bet galarezultāts ir tā vērts
Labs bizness /
6. oktobris
Iespēja izvilkt džekpotu
Komentāri (26)
Anita Priede - Pried 11.06.2013. 00.44
Piemēram, es piedāvāju testēt katram, kam nav slinkums.
Šobrīd ir spēkā piedāvājums uzlauzt serveri, uz kura darbojas pašvaldības elektronisko pakalpojumu sistēma: http://odo.lv/Blog/130604
0
Anna Gaigule 11.06.2013. 00.32
Man gan šķiet, ka Kolomenska kunga biznesa interese ir tajā, ka aprakstītā problēma ir izplatīta tieši Microsoft draugu lokā.
Piemēram, izmantojot atvērtā koda rīkus, tīmekļa sistēmām funkcionālos testus veic ar Selenium IDE (Firefox spraudnis, īpašām vajadzībām var izmantot arī Server), bet veiktspējas/slodzes testus ar ab (Apache Benchmark).
Bet tie nedarbojas ne ar MS Internet Explorer, ne arī Internet Information Server…
0
lebronj2356 10.06.2013. 10.27
Var daļēji piekrist, bet ar vienu bet – šo visu raksta viena privāta kantora pārstāvis – t.i. ieinteresēta persona. Otrkārt ir tā, ka pašas IT izstrādes firmas ražo štruntus(te gan vaina būtu akceptētājiem un specifikācijas izstrādātājiem no valsts sektora), manuprāt par ļoti lielu naudu – jo labojumi nāk par atsevišķu samaksu, versijas vēl par atsevišķu, ielāpi arī – nav jau arī ieinteresētības ko sataisīt pamatīgi, jo tāpat kā daudzās citās sfērās arī valsts IT pakalpojumu maize vienam otram izredzētam ir pat ļoti trekna, pietiekami, lai uz tā vien dzīvotu ! VID EDS ir atsevišķs stāsts….
1
lindapastare > lebronj2356 10.06.2013. 11.51
Nē – valsts IT pasūtījumi NAV trekni. Tie nodrošina tikai regulāru naudas plūsmu, bet reāli čakars krietni pārsniedz ienākumus. Ar privātajiem visu ko var sarunāt – ja redz, ka sistēma nebūs tāda kā vajag, var sarunāt un kaut ko pamainīt, lai tā būtu lietojama un klientam noderīga. Kādreiz par atsevišķu samaksu, kādreiz ar samazinātu kopējo funkcionalitāti.
Ar valsti NEKO nevar sarunāt – kā specifikācijā rakstīts, tā tas ir kā akmenī iekalts un viss. Jā – parasti izdevīgāki ir tieši labojumi (abām pusēm), jo tie ir tie, kas sistēmu reāli padara lietojamu.
0
Andris Jautriņš 10.06.2013. 10.24
90% izstrādāto IKT sistēmu netiek testētas. Šausmas! Ē, kas ir IKT?
0
normundskr 10.06.2013. 10.07
Domāju, lielā mērā rakstā minētajam par iemeslu ir projekta vadības metode, t.i., ūdenskrituma modelis. Tādējādi, testēšanas posms ir tas, kurā vienlaicīgi akumulējas visas iepriekš ignorētās problēmas, savukārt, projekta laiks beidzas (+ kāda ir pasūtītāja darbinieku ieinteresētība papildus strādāt testēšanai? Viņu esošo darba apjomu neviens jau nesamazina). Kā zināms, šos riskus var mazināt, izvēloties iteratīvas metodes, kurās projekts ir sadalīts mazākos posmiņos, kas katrs beidzas ar reālu nodevumu (pirms kura ir testēšana). šādi testēšana kļūtu par dabisku procesa sastāvdaļu.
T.i., es gribēju pateikt to, ka ja arī ar testēšanu ir problēma, un tad manuprāt problēmai kājas aug no ūdenskrituma metodes.
5
inta_s > normundskr 10.06.2013. 10.47
Bet ūdenskrituma metode tāpēc ka valsts iepirkumos nevar būt Agile, tā kā visam jābūt fiksētam pirms projekta: precīzas prasības, precīzs piedāvājums un beigās testēšana tam ko pasūtīja – pat tad ja projekta laikā saprot ka 60% prasību būtu jāmaina, bet to nevar paveikt, jo viss jau ir fiksēts.
0
normundskr > normundskr 10.06.2013. 10.52
Nu jā. Vispār jau bez agile ir vēl visādas variācijas, es gribēju teikt to, ka “viss dzelžaini nofiksēts” + “laikā garš projekts” ir tas, kas iedzen to projektu stūrī vēl pirms viņš ir sācies.
0
inta_s > normundskr 10.06.2013. 11.05
Tā nu tas ir.
Privātā biznesā var vienoties par galveno biznesa vajadzību un pamata funkcionalitāti un to summu un laiku kādā tas jārealizē – pārējo definējot/ precizējot iterācijās. Bet valsts iepirkumos tas nav iespējams.
0
normundskr > normundskr 10.06.2013. 12.08
Analītiķu vakariņās tieši gadu atpakaļ tika cilāts jautājums par ES finansētiem projektiem, skat http://latvia.iiba.org/index.php/aktualittes/dinners , prezentācijas no 30.05.2012. Tur izskanēja arī apgalvojums, ka piemēram, Norvēģijā agile IR oficiāli lietots valsts IKT projektos. Un arī bija doma, ka jāpapēta, kā to dara vecajā Eiropā, jo nevar būt, ka tikpat rigidā veidā kā pie mums. (pats otro neesmu darījis, bet par norvēģu projektiem ir pētīts mazliet)
0
Anna Gaigule > normundskr 11.06.2013. 00.40
Vispār jau mūsdienās nereti ūdenskrituma modelis ir tikai uz papīra. Tāpat sistēmas izstrādā pakāpeniski, un uzreiz atrāda pasūtītājam (bet pēc Kolomenska to nedrīkst saukt par testēšanu).
0
Ingoniite 10.06.2013. 09.45
Nevar nepiekrist – testēšana no pasūtītāja puses ir dramatiski zemā līmenī. Pats esmu redzējis gadījumu, ka sistēma tiek pieņemta akcepttestēšanā, noteikto laiku “testēta”, akceptēta, bet logfailos pāris ieraksti :) Testēšana laboratorijā valsts pārvaldes sistēmām būtu sabiedrisks ieguvums.
Šaubas tik māc par tas laboratorijas “neatkarību”, vai to neizdosies gadījumā izmantot, kā ieroci konkurences cīņā, kā papildus iespēja izslēgt nevēlamus piegādātājus no konkursiem.
Kā arī, šis raksts tomēr ierindojams reklāmrakstu kategorijā, un ir izvirzīts apgalvojums, ka, redz, ja mēs to būtu visu testējuši, nekas tāds (ar VID šļuru) nenotiktu. Būtu tomēr interesanti dzirdēt par atpazīstamiem smalkās laboratorijas sasniegumiem. Kā būtu atrast kādu caurumu piem. kādā valsts pārvaldes iestādes veblapā? Vai piem. Windows kļūdu vai ievainojamību? Tā, lai parādītu spēju ne tikai uz papīra :)
0
gstrazds 10.06.2013. 09.41
Autoram pilnīga taisnība.
Turklāt to var teikt ne tikai par risinājumu tehnisko pusi. Ja ņem tā paša VID mājas lapu – pat privāta firma ar pieciem darbiniekiem nekad neakceptētu sev tik nepārskatāmu un neintuitīvu mājas lapu.
2
Ingoniite > gstrazds 10.06.2013. 09.51
“Pārskatāms” un “intuitīvs” ir grūti izmērami lielumi, prasībās to iekļaut teorētiski var, bet piesieties (no pasūtītāja puses) grūti. Pie kam, patreizejā saskarne ir veidota krietni sen, un droši vien modernizēšanai nauda nav izdalīta. Tajā laikā, kad to visu padarīšanu veidoja, privātās firmas akceptēja ne to vien :)
0
gstrazds > gstrazds 10.06.2013. 09.55
Patiešām, 2005 gads. Hmm, laikam Tev taisnība, pat nespēju atcerēties, ko un kā 2005ajā taisīja web jomā.
0
ligakalnina 10.06.2013. 09.41
Diezin vai viņš iegūs kādu reālu labumu no šī raksta,var to uztvert kā interešu konfliktu, var kā specialista viedokli.
0
mediacloud_lv 10.06.2013. 09.31
Vai Ir.lv redakcija uzskata, ka galvenās portāla lapas augšā jāpublicē raksts, kurā “programmatūras testēšanas laboratorijas direktors” sūdzas par to, ka pārāk maz tiek testēta programmatūra?
Negribu ņemt rakstu par pilnu; tomēr pārāk liels interešu konflikta potenciāls.
0
ligakalnina 10.06.2013. 08.56
Tas nav nekāds paradokss, ierasta amatpersonu bezatbildība, savējo būšana, nekontrolējami naudas tēriņi, korupcija, normāla Latvijas ikdiena.
ņem kuru sfēru gribi, no ceļu būves līdz šai te, situācija visur līdzīga.
3
lindapastare > ligakalnina 10.06.2013. 11.47
Dzeri, te nu gan nošāvi greizi. Nepārzini drēbi, tā teikt.
Pats esmu programmētājs un esmu diezgan tuvu stāvējis dažiem valsts iepirkumiem (izstrādātāja pusē). 90% problēmu ir pasūtītāja nekompetence un neieinteresētība. Tas izpaužas vispirms jau prasību definēšanas laikā – parasti tās ir formālas un ļoti bieži pārāk detalizētas lietās, par kurām projekta sākumā nav īstas skaidrības. Kā arī reizēm pārāk vispārīgas un pretrunīgas tur, kur vajadzīgs kas konkrētāks. Tas bieži vien ir tādēļ, ka atbildīgās personas no pasūtītāja puses nav ieinteresētas rezultātā – īpaši, ja sistēma ir uzspiesta “no augšas” vai arī draud ar darbinieku skaita samazināšanu. Informāciju no tādiem izdabūt ir ļoti grūti, tādēļ specifikācija bieži ir nepilnīga un pretrunīga.
Rezultātā – IT firma visu dara “pēc burta” nevis pēc vajadzības, un sistēma beigās ir tāda kāda ir – tehniski atbilst prasībām, bet nav lietojama.
Par testēšanu tas pats – pasūtītāja cilvēki nemaz negrib sev lieki uzkraut pienākumus un testēt pēc būtības. Mazliet paspaida pogas, ja nekas uzreiz nenobrūk, tad ir OK.
Diemžēl testēšanas laboratorija nepadarīs sistēmu lietojamu. Jā – tā teorētiski var novērst drošības caurumus (bet arī tikai teorētiski). Tomēr arī viņi testēs tikai pēc specifikācijas un standartiem nevis pēc būtības.
0
ligakalnina > ligakalnina 10.06.2013. 14.09
Tik smalki nepārzinu, piekrītu.
Es te par to, ka ar tiem valsts pasūtījumiem mums vispār kaut kas nav kārtībā, vai nu tie noteikumi un likumdošana vainīga, vai nu tie pasūtītāji un izpildītāji, vai nu korupcija – neņemos spriest.
0
ineta_rr > ligakalnina 10.06.2013. 21.08
Izbeidz, ja kāds uzliks zieģeli, ka testēts, tad to pēc tam varēs kārt mastā, ja būs problēmas, un problēmas būs. Labāk, lai viss atbilst specifikācijai un darbs pieņemts, bet kvalitātes problēmas, ja nokļūst TV, var žonglēt līdz tauta aizmirst, kas notiek 3-5 dienu laikā pēc tam, kad žurnālisti beidz tracināt cilvēkus, jo uzradies jauns un karsts temats, bet vecie apnikuši.
0
Elina 10.06.2013. 08.38
Tas jau nav nekāds jaunums, ka mūsu zemē publisko naudu tērē bezatbildīgi. Ir ”speciālists” tuvākajā draugu vai radu pulkā un tā lieta aiziet… Kāda vēl testēšana! Tad būtu vajadzīgi tiešām īsti speciālisti…
0