Radošo Savienību plēnuma 25. gadadienā
Saistītie raksti
Viedoklis /
24. jūlijs
Viedais simtgadnieks
Afiša /
3. jūlijs
Ir iesaka
Analīze /
5. jūnijs
Pirmā reize
Komentāri (23)
matissk 03.06.2013. 15.30
ļoti labi nomenedžēta atmoda – neviens architekts nav nošauts un sasniegumi uz sejas. Portretistiem darba pilnas rokas – ķipa – es ar draugu iekš Monako, es ar vīru pie džipa, draugu pulciņā sagaidam jaunsgadu Aspenā, utt.
0
Juris Dzelme 02.06.2013. 14.39
apskaidrojiet man kāds- kādas okupācijas sekas Latvijā ir novērstas ???? Krievijai un tās sabiedrotajiem līgumu slēgšanā, kuru sekas lika latviešiem ciest, ir jāatlīdzina un jānovērš , cik nu vēl iespējams, kaut tagad !!!!!!!!!!
0
Kalvis 01.06.2013. 21.56
Jā,cik atceros no Plēnuma, tas radīja pamatu, it kā zinamai, bet rūpīgi slēptās okupācijas izcelšanai “gaismā”. Un pārliecību, ka 18. novembra Latvija jātbrīvo no okupacijas sekām.
Tas, un ne jau desa, abstrakta demokrātija, nauda, un citas lietas bija gan mans, gan daudzu citu galvenais virzītājs Atmodas laikā.
Bija. Jo tagad mūsu vadoņi, šķiet, to aizmirsuši. Atstājuši, vai mēģina šo lietu “aizdzīt” vēsturē, pārvērš to par lielu joku, jo izrādas, ka lai kas tur bija, bet “okupantu nav”. Izgaisuši. Neredzami. Bet zāģē valsts pamatus uz velna paraušanu. Bet neredz to mūsu varas parstāvji. Tik leģimitē okupācijas sekas.
Tāpēc jau daudzi ir vīlušies 4.maija Repoblikā. Jo, kāda velna pēc, tad bija jāiet uz barikādēm un jāmocās ar latviešu valodas un kultūras un vestures un dzīvesziņas uzturēšanu. Varēja tak paprasīt uzreiz Rubikam ar Ždanoku kā mums te būs darīt.
Un tāpēc nav ko daudz filisofēt un atceroties 25 gadus, kad uzzinājām par okupāciju kā galvenai valsts prioritātei jābūt okupācijas seku likvidācijai.
0
jmaklakovs 01.06.2013. 16.41
Visu cieņu mūzikas vēsturniekam Arnoldam Klotiņam! Reti sakarīgas domas. Šķiet, ka viņa tēzes būs jāpavairo un jāpiespraiž pie saeimas, ministru kabineta un augstākās tiesas durvīm.
1
Signija Aizpuriete > jmaklakovs 01.06.2013. 17.53
——–
1988.g. – “Mēs esam pārdrošs sapnis un brīnums.” (J. Streičs)
2012.g. – “Latvija zūd, mīļie draugi.” (J.Streičs) ============================================================================ Visu cieņu kinorežisoram J.Streičam, kura teikto arī vajadzētu uz lapiņām uzdrukāt, lai varētu visas durvis aplīmēt:
“Kamēr nemitīgi atskatāmies vakardienā, pa to laiku zūd Latvija. “Zemi zaudējam, bezdarbs pieaug, cilvēki brauc projām, bet mēs tikmēr meklējam, kur gruzd, kas nav kārtībā… Latvija zūd, mīļie draugi. Zeme un cilvēki zūd. Tas ir galvenais. Ko mēs vēl kasāmies? To tikai no mums gaida. Gaida, lai kasāmies un nedarām neko,” intervijā Neatkarīgajā saka kinorežisors Jānis Streičs.”
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/streics-latvija-zud-milie-draugi-13937730
0
juhans 01.06.2013. 14.16
Daudz interesantu domu, bet sevišķi pārdomas ierosinošs man šķita vēsturiskā notikuma dalībnieku teiktais šodien. Kaut vai maza daļa no tā:
1. Akadēmiķis Jānis STRADIŅŠ – …Bet neatkarība nāca ar … pārspīlētu neoliberālismu. Plaisa starp varu un tautu šodien diemžēl ir dziļa, kā viņos laikos…
Jā gan, bet apzīmējums „neoliberālisms” visdrīzāk bija (un ir) vienkārši segvārds veidam, kā izvairīties no PERSONISKA RISKA: ērtāk ir būt „liberālam” un neiebilst kritizētājam nekā būt konservatīvam un aizstāvēt to intereses, kurus pārstāv „tautas kalpi”.
2. Akadēmiķis Jānis STRADIŅŠ – … Esam taču kungi savā dzimtajā zemē…
Cik būs tādu, kas šodien uzdrošināsies šos vārdus atkārtot, nemaz nerunājot par atbalstu to paustai jēgai?
3. Dzejnieks Jānis PETERS – … Brīvības sēkla bija iesēta 1988. gada 1. un 2. jūnijā Rīgā…
Nemazinot 1988. gada 1. un 2. jūnija nozīmi, jābrīnās, kāpēc dzejnieks Peters ir aizmirsis, ka viss sākās ar 1987. gada 14. jūniju – ar faktisko „sējas dienu”
4. Kinorežisors Jānis STREIČS: – … Jo, kā Latvija, kas okupācijas gados skaitījās visattīstītākā republika, tikusi brīvībā ir kļuvusi Eiropas nabadzīgākā valsts? …
Vai nevar būt tā, ka „visattīstītākā okupētā republika” toreiz bija nabadzīgāka par Eiropas nabadzīgāko valsti šodien?
1
Signija Aizpuriete > juhans 01.06.2013. 17.36
————–o_ja3_14 (..)
Vai nevar būt tā, ka „visattīstītākā okupētā republika” toreiz bija nabadzīgāka par Eiropas nabadzīgāko valsti šodien?
============================================================================
Ja par nabadzības rādītāju izvēlas oligarhiem un kampēju šlakai piederošos miljardus un miljonus, tad, protams, “okupētā republika” bija 1988.g. nabadzīga. Vērtējot pēc ANO izstrādātā Tautas Attīstības Indeksa/Human Development Index, kas balstīts uz paredzamā dzīves ilguma, lasītprasmes, izglītības un dzīves līmeņa, tad redzam, ka 1991.-1992.gg. Latvija bija 30. vietā. http://zagarins.net/sveiks/2001/120501viksnins.htm
– 20 gadu laikā pēc prihvatizācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas Latvija HDI skalā atradās 48.vietā. Kritienu no 30.vietas līdz 48-ai, protams, var neuzskatīt par neveiksmi, tāpat kā depopulāciju, emigrāciju, bezdarbu par būtiskām problēmām……
Sk. vairāk – 24 Years of Human Development Reports
http://hdr.undp.org/en/reports/
0
Sandris Maziks 01.06.2013. 13.33
Aļo, kur Jūs esiet tagad, kad nozombētiem organismiem vajag smadzenes ieregulēt?
2
inesite15 > Sandris Maziks 01.06.2013. 14.24
– kā uzkrīt tas … tā oberreguļirouščiku pavēles izteiksme nevietā – vells, no kādas R-eiropas va Oklahomas piemiskastes va kādu nocenotu vietēju politbiroju čuhņas tie falšie čistapļuji un tas viss epistolārais labums nāk – akurat atbilst visiem kursaišu tīrvalodas komisiongiem un druvaišu jaunvalodināšanas iņsķetutionga spraužņiem, diegņiem, kniebņiem un spiežņiem … pēc gara lidojuma augstuma, bet ne pēc elementārās – vnk-āršiem ļaužiem iemācītās … UN PAR DERĪGU PIEŅEMTĀS … pareizrakstības
0
kristrun > Sandris Maziks 01.06.2013. 15.32
Turpat vien jau, cien. articulus, viņi ir, tikai vārās savā sulā, jo prastiem lumpeņiem sen vairs nav pieejami.
0
ilmisimo 01.06.2013. 13.32
…tiek ignorēts 1948.gadā pieņemtās ANO Cilvēktiesību deklarācijas 29. pants, kura 2. punkts nosaka, ka „nav pieļaujama cilvēktiesību piemērošana, ja tiek kaitēts pamatnācijas interesēm”. (Šeit dots tulkojums no franču valodas; latviešu valodā ANO Cilvēktiesību deklarācija dīvainā kārtā publiski nav pieejama, savukārt krievu tulkojumā tikpat dīvainā kārtā vārdkopa „pamatnācijas interesēm” viļus neviļus aizvietota ar vārdkopu „citu interesēm”…). Rezultātā Latvijā joprojām pastāv plaša valstsnepiederīgo (t.s. nepilsoņu u.c.) kopiena, kas fiziski dzīvo Latvijā, bet garīgi (ar savu informatīvo telpu) atrodas bijušajā Padomju Savienībā
http://www.makslinieki.lv/aktualitates/210/
1
simpsons > ilmisimo 01.06.2013. 17.51
Article 29
2. Dans l’exercice de ses droits et dans la jouissance de ses libertés, chacun n’est soumis qu’aux limitations établies par la loi exclusivement en vue d’assurer la reconnaissance et le respect des droits et libertés d’autrui et afin de satisfaire aux justes exigences de la morale, de l’ordre public et du bien-être général dans une société démocratique.
———
Un kur ir rakstīts par ‘pamatnācijas interesēm’? Tas gan būtu dīvaini, ka viens dokuments dažādās valodās saka ko citu.
0
inesite15 01.06.2013. 13.17
da, būtu tak atslābūši – nu, cik var !?!
“Pēc šīm divām dienām Latvija bija kļuvusi citādāka.” – kā tad – brigada muļķuzemes inteligentistisku neštatnieku noveidoja pasaules sadalīšanas lietas un duris jubelis ar ruču … va ko tur vēl … salādēja Baltijas kara apgabala štābu mikriņā un uz mežu aizveda …
un buša saimnieki un gorbijs … tie jau neko … astes iežmiedza un brīnījās …
0
dro 01.06.2013. 12.04
Toreiz pēc raksta Skolotāju avīzē sapratu, ja reiz Vulfsons uzdrošinājies “nokaut” LPSR /Pugo/, tad vairs nav ne mazākā riska /Ēlerte par SC koalīcijā/:)
3
0
0
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@ligakalnina > dro 01.06.2013. 13.29
Iespējams, kļūdos, bet, vai tas nebija nopublicēts “Literatūrā un Mākslā”?
0
inesite15 > dro 01.06.2013. 14.17
:) – va ne – par to pirmo dalju – kas gan būtu šaubījies par Vulfsona varēšanu “nokaut LPSR” :))) – va šamējā darbabiedru – pārējo pasaules kārtības apgāzēju izcilo varēšanu :))) –
kā tur brāļiem Grimiem bija – “Septinji ar vienu sitienu” … un paša un tml. pēteru risku …
0
Signija Aizpuriete > dro 01.06.2013. 18.14
—–
“(..)Vulfsons par viņa pārdrošību satraukto sievu esot mierinājis ar vārdiem:”Neuztraucies, tas viss ir iepriekš saskaņots.”
(“Cik staru Vulfsona zvaigznei?”, Rīgas Laiks 1996/7,- 5.lpp)
http://www.rigaslaiks.lv/Read.aspx?year=1996&month=7&page=7
============================================================================= M.Vulfsons ar biedriem labi pastrādāja 1940.gadā, labi arī 1988.- 1991.gg., taču, ak, vai – “kažokmešanas” tradīcija tagad pārāk plašās masās iesakņojusies.
0