Pašcieņa, atkarība un brīvība latviešu sabiedrībā ārsta skatījumā*
Saistītie raksti
Vēsture /
13. novembris
«Sirdskapitāls»
Viedoklis /
23. oktobris
Ar inovāciju pret ārstu deficītu: kā motivēt, nevis piespiest?
Viedoklis /
15. oktobris
Zinātne ir pieejama ikvienam, kurš gatavs izmantot iespējas
Viedoklis /
11. oktobris
Vēlreiz par paliatīvās aprūpes nepilnībām
Komentāri (33)
alekstapinsh 25.05.2013. 12.51
Es parasti izlasu visu līdz galam, bet šoreiz autore sarakstījusi kaut ko tādu, ka dusmas par muļķību mani piebeidza.
0
Zigurds 23.05.2013. 10.23
Pilnībā piekrītu raksta autorei.
0
Andris 23.05.2013. 10.05
Dīvaini… Es laikam neietilpstu „latviešu sabiedrībā” vai arī … šis referāts uzskatāmi demonstrē cien. ārstes slēptos kompleksus: vai „kalpu mentalitāte” mums būtu atstājusi mantojumā vēstījumu „Labāk mani karā kāva,/ Ne celiņa maliņā./Īstu vīru karā kāva,/ Suni – ceļa maliņā”; vai „kalpu” uz istapoņu sievietei senāk kapā līdzi tika dots duncītis – brīva un droša cilvēka simbols (par vīriem nemaz nerunājot); vai cilvēkam ar pakalpiņa mentalitāti būtu tik gaišs un skaidrs skatījums uz dzīvi („balts” – viens no tautasdziesmās visbiežāk lietotajiem vārdiem/simboliem/ētiskajiem kritērijiem)?
Un, ja runājam par mūsdienām, tad galīgi garām šķiet piemērs ar māti un sīcīti veikalā: vai tiešām, ārstesprāt, par mātes kompleksiem liecina tas, ka viņa jau kopš bērna mazotnes apzināti audzina ģimenes locekli, kurš, kaut arī vēl tikai sprīža garumā, ir tiesīgs paust arī savu viedokli, nevis veidoties par „karaļa/karalienes” pavēles truli uzklausošu/bezdomu izpildošu subjektu?
Manuprāt, šis autores referāts – greizo spoguļu karaļvalsts.
0
Egita 22.05.2013. 21.13
labs raksts.Es atcerējos Māras Zālītes dzejoli.
Tad kādu dienu ienaidnieks
Brūk virsū solī raitā,
Bet cīņā negrib iet neviens,
Jo ķeizars ir liels maita.
Bet kareivis – viņš nospļaujas,
Vai tikai tādēļ, vai tad
Lai savu zemi atdodu,
Ja ķeizars ir liels maita?
Un atkal cīnās kareivis
Ar sirdi karstu, jaunu,
Un atkal kalpo ķeizaram
Ar kaunu, ak, ar kaunu.
Līdz atrod viņu kārušos
Pie zara stiprā saitē.
Vējš viņu šūpo skandinot,
Ka ķeizars ir liels maita.
2
Signija Aizpuriete > Egita 23.05.2013. 00.10
——–rujienasmetals labs raksts.Es atcerējos Māras Zālītes dzejoli.
============================================================================
Cik tādu rakstu kopš 1988.g. jūnija nav bijis, cik vēl nebūs….
Prieks, kur tu rodies?
“Oligarhu dedzināšanas prieks izkūpējis”
http://nra.lv/latvija/95039-oligarhu-dedzinasanas-prieks-izkupejis.htm
0
Egita > Egita 23.05.2013. 02.59
varbūt tev taisnība- neveiksmīga izvēle. šis dzejolis saistās ar Zatlera teātri.
pietiktu ar divām rindiņām:cīņā negrib iet neviens
————————-jo ķeizars ir liels maita.
0
ilmisimo 22.05.2013. 17.13
Bailes no vainas izjūtas pārdzīvošanas …
___________________
no stukačiem darbā vietās un 1. daļas “psihiatriem”.
0
ilmisimo 22.05.2013. 17.08
No ārsta pozīcijas raugoties, gribētu uzsvērt psihiskās veselības nozīmi,..
_____________________________________
vai tāda?
A. Apsīte: “Tā nebija, ka slimniekiem uzlika diagnozi tikai tādēļ, ka viņiem bijusi ne tāda politiskā pārliecība. ……..
………….Neviens cilvēks nebija tāds, kam šī diagnoze uzlikta nepamatoti. Visiem bija lielāki vai mazāki psihiski traucējumi. Tas ir labi saprotams, jo, ja cilvēks psihiski ir pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo, zina, kā kurā vietā jārunā, zina, kāda ir dzīves īstenība.” …
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=343499:traks-uz-mu&catid=170:aktuli&Itemid=306
0
Signija Aizpuriete 22.05.2013. 17.01
——-Gunta Ancāne:”Plašākā nozīmē indivīda apdraudējums latviešiem ir bijis saistīts ar tēvu un iepriekšējo paaudžu tēvu nespēju nosargāt neatkarību un brīvību – svešā valodā runājošu iekarotāju varu pār pašu cilvēkiem.”
============================================================================
Šaurākā nozīmē 4.maija repubļikas cēlājiem nav daudz iepriecinošu ziņu, ko stāstīt 1.jūnijā un 5.oktobrī, kad “visa progresīvā LV intelektuāļu daļa” svinīgi atzīmēs 1988.g. Radošo Savienību plēnuma un Latvijas Tautas Frontes 25-o gadadienu?
Beidziet te “pīlītes pūst”, jo savējie var savējiem daudz vairāk pāri nodarīt!
Rīgas Dinamo fani izsvilpj Solvitu Āboltiņu
http://www.youtube.com/watch?v=J8gKRene9T4
0
maracecina 22.05.2013. 14.56
Kā arī, tā vergu mentalitāte ir tieši tas, ko izmanto dažādi politiķi – ulmaņfani, šķēl/lemberg/ušakov fani – viens super tētis visu mums sakārtos. Mēs paši – neko, tētis – visu. Lūzeri. Vnk lūzeri.
2
ilmisimo > maracecina 22.05.2013. 16.21
Lūzeri. Vnk lūzeri.
+++++++++++++++++++++
marlix”i.
0
Signija Aizpuriete > maracecina 22.05.2013. 16.50
——-
Vnk jāatzīst – var nohipnotizēt uz kādu laika sprīdī, taču pat extra klases speciālists nevar visu tautu vienā stāvoklī mūžigi noturēt.
http://www.youtube.com/watch?v=pWyST4SXz8w
“Kas tad ir šie «septiņi treknie gadi», ko izdomājusi V.Vīķe-Freiberga, līdz ar to, kā noprotams no Zatlera teiktā, radījusi ilūzijas gan lētticīgajam Kalvītim, gan Latvijas tautai kopumā?” Viesturs Reņģe, profesors
http://www.diena.lv/kalvisa-un-zatlera-treknie-gadi-aizmirstas-liesas-govis-643255
0
maracecina 22.05.2013. 14.47
Nu!? Re ku jums zinātniski/medicīniski pamatots viedoklis par to, ka latviešu tā saucamās tradīcijas, uz kurām te “patrioti” tā atsaucas, ir šodienas dzīvei nederīgas. Punkts.
5
Signija Aizpuriete > maracecina 22.05.2013. 16.40
——-
Šeku – reku, reāls apliecinājums arī “eiropeisko tradīciju” izpausmei:
http://www.youtube.com/watch?v=HJyR_JBvxgM
Trešajā grautiņu naktī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā nodedzinātas 30 automašīnas, bet nemieri no Husbijas nu izpletušies pa citiem pilsētas dienvidu un rietumu rajoniem, vēsta interneta ziņu vietne “The Local”.
http://www.delfi.lv/news/world/other/stokholmas-nemieru-tresaja-nakti-grautini-parmetusies-uz-citiem-rajoniem.d?id=43337029
0
maracecina > maracecina 22.05.2013. 19.59
Zviedri nopirks citas, noskaidros, kāpēc un kas organizēja grautiņus un visu atrisinās. Agrāk vai vēlāk. Un valst vēl kompensēs sadedzinātos īpašumus. Kā būtu šeit?
Un vispār es tā reāli pārsteigts esmu, kā mūsu “patrioti” izmanto tipisku padomju laiku propogandas modeli – nevis kaut ko uzlabot un sakārtot šeit, bet “re kā tur aiz robežas sapuvušie kapitālisti pūst lielos ātrumos, kāmēr mūsu lieliskajā zemē viss ir vnk super”.
0
Signija Aizpuriete > maracecina 23.05.2013. 00.04
——–marlix:”(..) Un vispār es tā reāli pārsteigts esmu,…….” ============================================================================ Es arī nesaprotu, – kāpēc mūsu mīļajā Dievzemītē vēl moderno, attīstīto Rietumvalstu “feinās” tradīcijas nav pieņemtas uz “urrā”. Būs vēl jāgaida, kas zin’, varbūt arī 2014.g.1.janvārī arī Rīgā sagaidīs kā Parīzē? Tad gan post-cilvēki/deģenerāti būs sajūsmā, bet ārsti-psiho Rīgu atkal varēs dēvēt par “mazo Parīzi”?
France’s New Year’s Tradition: Car-Burning http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1869392,00.html
p.s. Runā, ka “gudrie mācās no citu kļūdām”.
0
maracecina > maracecina 23.05.2013. 08.14
Perfekti. 1:1 krievijā (veiksmes stāsts, cilvēktiesību paradīze, ekonomikas uzplaukums, pilsoņi smaida visu dienu) plaši iztiražētā pieeja. Apzināta melošana. Jā, jums žēl sadedzināto mašīnu? Ai… Tas, ka visā, jūsu vārdiem runājot stulbajā rietumu pasaulē (asv neinteresē, pārāk tālu pārāk specisfiski) dzīves līmenis ir 2x augstāks par “pareizajām, tradicionālajām, konservatīvajām” zemēm, tas nevienu neinteresē. :)
Es tagad īsti nevaru saprast, vai šī propogandas aktivitāte nāk no ušakviešiem vai NA… Tas ka rietumos viss ir slikti, demokrātija ir pē, liberāla domāšana ir pē. Principā kāda nozīme, tāpat skaidrs, ka ka idejas, kuras pārstāvat jūs, nozīmē tikai vienu – stāvēšanu uz vietas, kas konkurences apstākļos ir atpalikšana.
0
ingunaapine > maracecina 23.05.2013. 11.21
ege-indran
Zviedriem tās ir tieši tās pašas problēmas sekas – pārāk daudz urlām ļāvuši savā valstī iebraukt.
0
Sanšains 22.05.2013. 14.05
Izvairīšanās jeb atteikšanās no atbildības vienalga kādā tās formā ir izvairīšanās jeb atteikšanās no brīvības un neatkarības. Diemžēl abās tās nozīmēs – kā ārējās, tā iekšējās – personīgās, eksistenciālās. Un, kā rāda vēsturiskā pieredze – atsevišķa indivīda un sabiedrības brīvība un neatkarība ir savstarpēji saistīti jēdzieni.
===============================
Piekrītu. Es vēl tikai papildinātu – arī ATTEIKŠANĀS VEIKT IZVĒLI ir atteikšanās no brīvības un neatkarības. Atsakoties izvēlēties, mēs pilnībā ļaujamies citu (“ārpus es”) veidotajiem spēkiem un procesiem.
Turklāt dažreiz viena “izvēlēšanās” un “atbildības uzņemšanās” īstenībā ir tikai tā visa šķitums vai surogāts.
Mēs kā sabiedrība, piemēram, esot “izvēlējušies” gan Latvijas pievienošanu Eiropas Savienībai, gan eurozonai, tomēr, manuprāt, tas nozīmē tieši ATTEIKŠANOS no atbildības un brīvības – jo pēc šīs vienas “izvēles” un “atbildības uzņemšanās” 2003. gadā nekādas turpmākas izvēles vai atbildības uzņemšanās mums, izrādās, vairs nedraud. Un tātad arī brīvība un neatkarība ne.
No Skalbes “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”:
Tad izdzirdu ap sevi balsis, un, galvu pacēlis, redzēju, ka ap mani lasās sārti, nobarojušies cilvēki mīkstos mētelīšos. Viņi sāka mani līdzcietīgi izjautāt, un es kā pa sapņiem tiem atstāstīju savus piedzīvojumus, pats gandrīz nezinādams, ko runāju. Tie klausījās manā stāstā, it kā tas viss viņiem jau būtu zināms, it kā viņi noklausītos to tikai tādēļ, ka tas apstiprināja viņu domas, it kā viss tas citādi nemaz nevarētu būt, un priecājās par mana ceļojuma gala iznākumu. Viņi manā nelaimē meklēja attaisnojuma savai dzīvei, atrada to un priecājās… Viņi esot izbraukuši tāpat un nonākuši tāpat šai Miera un Pieticības Malā, kur valdot pilnīga laime un miers. «Jaunības ideālisms!… karstas asinis… Neprātīgi sapņi!…» viņi viens caur otru runāja, un es noskumis sēdēju uz akmeņa.
«Labsirdīgais, Labsirdīgais!» aiz manis sačukstējās, kāds man sāka labvēlīgi plikšķināt uz pleca, un es ieraudzīju pavecu, apaļu sejiņu, apaļu vēderiņu un apaļu, mīkstu rociņu uz sava pleca.
«Nebēdā neko!» apaļais vīriņš runāja. «Dzīve te būs laba. Skaties, kādi te visi apvēlušies (viņš jautri pamirkšķināja ar acīm un parādīja uz apkārtstāvošiem). Es viņiem visiem esmu palīdzējis. Es mīlu jaunus cilvēkus, man patīk, ka viņi tiek uz priekšu. Nebēdā neko! Ja tev trūkst ko iesākt dzīvot, es došu šķiņķi gaļas, un kāpostu ņem no mana kubula, cik gribi.
[…]
Labsirdīgais pieliecās man pie auss un bijīgi čukstēja: «Pravietis Ruņģis!…»
«Godājamie tautieši un tautietes,» Ruņģis runāja, «Miera un Pieticības Malai ir atkal pienācis tas dārgais brīdis, kad viņa var svinēt savas lielās cūku bēres. Lielā cūka ir kauta, no katras bļodas mums patīkami uzsmaida viņas treknā miesa. Uz visām lūpām spīd tauki, uz visiem vaigiem pilnīgs prieks un laimība. Lai apceram tad nu, kam mums jāpateicas par šo laimību. Jau senie grieķi bij ievērojuši, ka siltā migla, kura apklāj mūsu zemi, dara ievērojamu iespaidu uz cūku barošanos; mūsu laikos gan katrs bērns zinās, ka šī migla ir mūsu labklājības avots. Kas tad nu mums uztur šo miglu? Tās ir mūsu zemās debesis, kas aptur gaisa kustēšanos un neļauj viņai izklīst. Un ne par to vien mums jāpateicas savām debesīm: mums jāpateicas viņām arī par savu mieru. Mums nekad nav bijis jāskatās nekur tālumā; mūsu debesis ir tepat acu priekšā, taisni, tā sakot, pašā deguna galā, kaut kurā vietā ar roku sasniedzamas (te runātājs pielika roku pie debesīm). Viņas ir tik praktiskas, tik parocīgas, ka neviens mirstīgs cilvēks labāku nevar vēlēties. Viss pie viņām ir tik viegli pieliekams un paņemams. Vai tev teļādiņa žāvējama, vai karote noliekama, — izstiep tikai roku. Kad kaut kas vajadzīgs, izstiep tikai roku un paņem. Tas izsargā mūsu dvēseles no veltīgām rūpēm un mūsu miesu no veltīgas kustēšanās. Lūk, caur to mēs esam paēduši un laimīgi. Tāpēc mīļosim un cienīsim savas debesis!
[…]
Bet es stāvēju un skatījos pie mājām augošos kokos. Tie visi bija bez galotnēm; zari izplētās gareniski kā polipu rokas, mīksti un eļļaini.
«Kādēļ jūsu koki tik īsi, kādēļ viņiem nav galotņu?» man paspruka.
«Kur t’ šiem jāstiepjas,» kāds vienaldzīgi atņurdēja.
2
Sanšains > Sanšains 22.05.2013. 14.56
nulle –
Nē, tā pirmkārt ir Jūsu ATTEIKŠANĀS NO ATBILDĪBAS turpināt uzlabot Jūsu senču – Jūsu radītāju – iesākto šeit, Latvijā.
Pieņemu, ka esat bijis gribēts bērns un vecāki par Jums ir rūpējušies, mīlējuši Jūs. Tāpēc šādā nozīmē un kontekstā neizbēgami ESAT ATBILDĪGS.
0
lismanis > Sanšains 22.05.2013. 16.51
Haris, labi, piekrītu, ka iestāšanās ES un pievienošanās eirozonai ir zināma atteikšanās no atbildības un no brīvības, bet ja mēs nebūtu šobrīd ES un ja negrasītos pievienoties eiro, vai tad brīvības būtu vairāk? Jautājums ir par alternatīvām. vai tiešām ir jāturpina kopt katram savu dārziņu, kad iela jau sāk applūst, vai varbūt tomēr labāk ir nojaukt savu žogu, kas norobežo no kaimiņiem, un no tā uzcelt dambi? tas tā līdzībās runājot.
0
buchamona 22.05.2013. 13.14
Nu, kas tas par tādu mazohisma uzplūdu te :))) Latviešu strēlnieki, 18. novembrī dibināta valsts (cik tad ir tādu tautu pasaulē, kurām ir sava valsts? ), mūsu spēja izturēt 50. gadu okupāciju, un nepazust no šīs pasaules, Atmoda. Vai daudz bijušos PSRS laika “brālīgo republiku” šobrīd ir NATO dalībvalstis? Mūsu māksla – pasaules mēroga mākslinieki.
Ir vērts atcerēties arī cariskās impērijas laikus. Latvieši vienmēr ir bijuši starp izglītotākajām, darboties spējīgākajām tautām cariskās Krievijas ” tautu cietumā”.
Vienmēr esmu skatījies uz psihoterapeitiem ar aizdomām :)), un šis referāts tikai apstiprina, ka mana neuzticība pret šiem ļaudīm ir pamatota :)
1
ilmisimo > buchamona 22.05.2013. 16.34
Vienmēr esmu skatījies uz psihoterapeitiem ar aizdomām :)), un šis referāts tikai apstiprina, ka mana neuzticība pret šiem ļaudīm ir pamatota :)
____________________.. pusglancētā žurnālīša redakcijas piemeklēti(abās nozīmēs) priekšvēlēšanu psihoterapeiti.
0
Sanšains 22.05.2013. 13.13
Vēsturiskā realitāte tāda bija – reāls spēcīga un gudra „tēva” jeb „karaļa” trūkums, pie kā vajadzības gadījumā iet meklēt izpratni, palīdzību un taisnību. Tās reālās vēsturiskās personas, pie kurām latviešu cilvēki gāja, runāja citā mēlē, jo bija citas tautas pārstāvji, un ar tām runāt un izklāstīt faktus dzimtajā valodā bija neiespējami.
==================================
Manuprāt, diezgan daudzām mūslaikos lepnām un pat iedomīgām Rietumeiropas tautām senatnē ir bijis tāpat.
Šķiet, daudz vairāk mūsu nācijas psiholoģisko stāvokli varētu būt ietekmējuši nesenāku laiku notikumi – pirms dažiem gadu desmitiem veiktā kolonizācija.
Autores apgalvotais, ka “pārāk bieža nedrošības, apdraudētības un pāridarījuma emociju atkārtošanās šai periodā deformē attīstību” visvairāk varētu būt attiecināms uz 20. gs. 60., 70., 80. gadiem, kad milzu apjomos notika svārstmigrācija – piemēram, kādā gadā iebrauc 60 000 krievu, bet izbrauc 30 000 iepriekšējos gados iebraukušie, kuri tātad neiesakņojas pat savā krieviskajā kolonistu vidē.
Esmu pietiekami vecs, lai atcerētos pamazām plašumā ejošo latviešu fatālo noskaņu – pret krievu jūru un krievu kārtību neko nav iespējams pasākt. Ne velti tajos gados kā skumjš joks izplatījās “ideja”, ka latviešiem nāksies emigrēt uz.. Lietuvu.
Domāju, ka tieši to, nevis senāku laiku trauma ir tā, kas mūs tā pārvērtusi – vēl tagad latvieši uzvedas tik kusli un nemanāmi (nevitāli), ka Rīgā, kur latviešiem it kā būtu jābūt ap 40%, brīžiem viņus nevar pamanīt (dzirdēt) vispār.
Protams, tos, kuri strādā pārsvarā virtuāli (ne saskarsmē ar cilvēkiem) un brīvo laiku nosit sociālajos tīklos, šāda veida “neērtības” uztrauc arvien mazāk. Šī tendence savukārt varbūt izskaidro “jauno liberāļu” skaita palielināšanos.:)
Darbs ar datoru; bieža filmu lejuplādēšana un to baudīšana oriģinālajā angļu valodā; rets pārbrauciens uz citu fizisku vietu (“darbs” vai veikals), austiņās skanot mūzikai; vēl retākas tikšanās ar šauru, izmeklētu (savējo) cilvēku loku kādā konkrētā krodziņā vai mājās. Cilvēkam ar tādu dzīvesveidu un prasībām pret apkārtējo vidi ir gandrīz vienalga, kurā pasaules stūrī eksistēt, un tāpēc arī viņa politiskās aktivitātes nesniedzas tālāk par virtuālu paburkšķēšanu par kārtējo “netaisnību” un “tumsonību” tur, ārā, vai arī – labākajā gadījumā – kādas “petīcijas” elektronisku parakstīšanu.
3
+6
-2
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
@putekliic > Sanšains 22.05.2013. 14.02
Par okupācijas laika ietekmi pamatā piekrītu – vergs var atražot tikai vergu. Tai pat laikā no otras puses, tie kuri piedzīvoja tos laikus, ļoti labi atceras, cik cildinoši par Baltiešiem izteicās citās “brālīgajās republikās” – nu, jā – jūs jau rietumi, jums tur viss tik tīrs un sakopts, jums tik skaistas sievietes, jums tur jūra, rietumu līmeņa apkalpošana utt. Lai arī nereti tam bija zināma nenovīdības un pat naida nokrāsa, to bija ļoti patīkami dzirdēt. Bet kas ir tagad? No vienas puses, jā – brīvība. Bet no otras ko mēs ikdienā dzirdam – Latvijā dziļākā krīze, mazākās pensijas, lielākā mirstība, zemākā dzimstība, zemākās algas, vecākās automašīnas, sliktākie ceļi utt. Pat attiecībā pret igauņiem nu jau mums ir komplekss izveidojies. Kādu tas iespaidu atsātj uz jaunāko paaudzi?
0
Sanšains > Sanšains 22.05.2013. 14.36
nulle –
Ja ikviens latvietis justos tik nesatraumēts un tik komfortabli, lai savā valstī uzdrīkstētos runāt savā valodā, tad jau pašlaik Rīgas ielas SKANĒTU pārsvarā latviski.
Bet nav pat līdzsvara situācijas. Joprojām lielais vairums latviešu pakļaujas krieviem un beigu beigās varbūt pat 80% sarunu norit krieviski.
0
Sanšains > Sanšains 22.05.2013. 14.55
nulle –
Nē, protams, latvieši savā starpā krieviski nerunā.
Kad izteicu pieņēmumu par 80% sarunām krieviski – es rēķināju šādi: visi latvieši (Rīgā ap 40%) savā starpā runā latviski, visi “krievvalodīgie” (ap 60%) savā starpā – krieviski. Un pēc maniem novērojumiem, joprojām gandrīz visas sarunas starp latviešiem un “krievvalodīgajiem” norit krieviski. Jā, jauniešu starpā tas tā gluži nav, bet proporcija tik un tā pat labākajā gadījumā arī šajā vecuma grupā nav sasniegusi līdzsvara punktu, kur nu vēl latviešu valodas dominējošu stāvokli.
Ja Jūs vienmēr runājāt latviski, tad izsaku atzinību. Arī es tā, protams, daru vienmēr – un tāpēc labi saprotu, kā jūtas zvirbuļi ar gaišu spalvu krāsu.:)
0