Infografika: Vairāk nekā pusei skolēnu mācībās palīdz privātskolotāji
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. novembris
Vairāk dienasgaismas mācību iestādēs!
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Viedoklis /
7. novembris
Mācību līdzekļu trūkums rada milzīgu slogu pedagogiem
Viedoklis /
1. novembris
Skolotājiem ir jāstrādā ar bērniem, nevis valsts vietā jārisina mācību līdzekļu pieejamība
Komentāri (20)
ineta_rr 17.05.2013. 17.08
Principā augstskolas jau tagad māca faktiski no nulles 1. kursā, tad labāk pamatskolā visi mācās tikai matemātiku, valodas, tas ir, latviešu, angļu + vēl vismaz 1 ES valodu + dzīvei nodarīgas lietas, teiksim, mājturību, kaut kādu mācību par to, kā funkckionē sabiedrība un demokrātija, būtībā stipri līdzīgi tam, ko māca līdz kaut kādai 6. vai 7. klasei, tikai mazāk sociālo zinību un fiziku var pievienot matemātikai kā papildinājumu. Un tad kaut kur ap 9. vai 10. klasi klasi sākt uzreiz mācīt kā izvēles priekšmetus to, ko māca augstskolās pirmajā un otrajā kursā, protams, ja kaut kas pietrūkst, to pirms tam, piemēram, matemātika būtībā visiem eksaktajiem priekšmetiem ir identiska un no vidusskolas klāt nāk galvenokārt stereometrija. Ja neiet, tad pamaina izvēles priekšmetus, ja iet, tad skolotāja/pasniedzēja vadībā uztaisa kādu apjomīgāku darbu vai vairākus līdz tiek līdz kursadarba līmenim, tad mēģina tikt līdz gada projekta līmenim, ja izdodas, tad komplektā ar attiecīgajiem CE, kas nu jau būtu vismaz 1. kursa līmenī uz augstskolu aizstāvēt gada projektu, un 2. vai drīzāk 3. kursā iekšā. Lieki piebilst, ka vidusskola tad reāli sanāk vidus starp skolu un augstskolu, kurām būtu jāsadarbojas. Pie reizes nekam nederīgo projektu nedēļu arī ārā pa logu kopā ar tiem, kas to izmurgoja. Paralēli akadēmiskajiem kursiem vajag iekļaut arī arodizglītības kursus, un, ja tie padodas, bet akadēmiskie kursi nepadodas, tad var specializēties uz kādu no tiem un pēc tam doties uz arodskolu vai koledžu pēc attiecīgā diploma.
0
Verners Losbergs 17.05.2013. 16.35
Daļa bērnu protams nekad nebūs spējīgi mācīties vienā tempā ar pārējiem, bet biežāk vaina ir skolotājos, bieži vien nemīl sabalansēt teoriju pret praksi.
Pat pirmajā videnē učuki ir gan diletantiski teorijas atgremotāji, bez īpašas tendences mācīt praktiskos piemērus pirms saukt pie tāfeles, bet ir arī tādi kas ātri norauj teoriju (to var zubrīties mājās), labas 10-15min ar praktiskajiem piemēriem, un tikai tad sauc pie tāfeles, kas man arī liekas jēdzīgākā pieeja.
0
ineta_rr 17.05.2013. 16.14
Es pat varu pateikt, kas par vainu skolām – lai skola būtu laba, tai vajag naudu, bet naudu pie mums dod par skolēnu skaitu, tādēļ skolas uzņem tos, kurus tās normāli neuzņemtu. Viens no variantiem būtu noteikt ievērojamas piemaksas par sasniegumiem, kurus var salīdzināt ar citu skolu sasniegumiem, teiksim, vietas olimpiādēs, centralizēto eksāmenu sniegumu. Kaut kas līdzīgs ir jau tagad, bet ne pietiekoši. Arī Latvijas labākās skolas tādas ir tikai tāpēc, ka viņas spēj nokomplektēt veselas klases ar ļoti spējīgiem bērniem, tādēļ var iztikt bez viduvējību piesaistīšanas, kamēr pārējās skolas māca viduvējības, lai arī no tā nav jēga.
Piemēram, no manas skolas ķīmiju studēt aizgāja nevis labākie, bet gan tie, kam bija knapi C līmeņi, jo it kā interesēja ķīmija, tikai nav skaidrs, kāpēc tad tik slikti gāja eksāmenā. Reāli C līmeni ķīmijā var dabūt ar 9. klases zināšanām + īso ievadu organiskajā ķīmijā, kuru māca jau 9. klasē tiem, kas iet uz ķīmijas olimpiādi, tātad faktiski nākamajiem ķīmijas studentiem visa vidusskolas ķīmija bija kā pīlei ūdens, tad tikpat labi to varēja izlaist pavisam un uzreiz pēc 9. klases sūtīt uz RTU, lai taču sintezē pikrīnskābi.
Jau daudzreiz esmu to teicis, bet vajag arī vairāk izmantot skolēnu dalīšanu pēc spējām, lai tie, kam konkrētais priekšmets padodas, mācās ar līdzīgiem viņiem piemērotā tempā, bet tie, kas mācās lēnāk, var mācīties lēnāk un neskaitāmas reizes atkārtojot mācīto. Tas jau notiek tad, kad skolai vajag rezultātu, piemēram, mums tā mācīja vienu svešvalodu, jo labākie lika starptautisku eksāmenu, un skola tad reklamēja sevi kā spējīgu konkrēto valodu labi iemācīt, tāpat skola saņēma dāvinājumus no attiecīgās valsts (ES dalībvalsts, ja kas). Citur to nelieto tāpēc, ka skolu neinteresē rezultāts, kamēr vien centralizēto eksāmenu rezultāti kopumā nav pārāk krimināli. Iedomājieties, ja skolai piemaksātu, teiksim, 1000 latus par katru A līmeni un 200 par katru B līmeni, ui, kāda būtu direktoru interese nodrošināt kvalitatīvu rezultātu!
0
Kristīne 17.05.2013. 14.19
Turklāt, “lai apgūtu mācību vielu”, privātskolotāju izmanto vai ir izmantojuši 52% no minētajiem 46,7%, t.i. ~ 1/4 daļa.
0
Kristīne 17.05.2013. 12.43
Izskatās, ka “vairāk nekā puse” tagad ir 46,7% (sk. 2. attēlu, kurā ir parādīts, cik ir to “izmantotāju”)…
0
lebronj2356 17.05.2013. 08.40
Izteikšu viedokli, jo pašam ir neaudz sanācis mācīt privāti, skolotājs gan nekad neesmu bijis. Šī problēma daļēji rodas no tā, ka vielas tiek pasniegtas skrejot un slikti funkcionē konsultāciju process – maz ir tādu skolotāju, kas nesaprasto vēlas skaidrot vēlreiz, nostrādā bieži arī tas, ka skolotāji māca pēc klases labākajiem, nevis vidējā aritmētiskā…līdz ar to nepanākot maksimālu efektu, bet uztrennējot dažus skolniekus ! Otrs nenoliedami ir tas, ka daudzi skolnieki neseko paši līdzi, nepilda mājasdarbus, kas tomēr ir nozīmīgs palīgs vielas apguvē un nostiprināšanā ! Par to naudas trūkumu vai netrūkumu…..privātstundas reizi nedēļā, pa 1,5 h, menesim izmaksātu 20-30 ls, vismaz par tām cenām, kas bija kādu laiku atpakaļ – es neteiktu, ka tas ir kas astronomisks – viens ģimenes veikala apmeklējums weekendā :)
Bez tam – tā diemžēl ir tendence pasaulē, tajos pašos Rietumos, ka par velti vai budžetu saņemtie pakalpojumi nelīdzinās kvalitātē tiem, par kuriem jāpiemaksā – ņemiet par piemēru kaut vai mūsu bezizmēra rindu bezmaksas medicīnu :). Privātstundas ir sava veida privātskola un labas zināšanas laika gaitā atmaksājas, protams greizo spoguļu karaļvalstī šad tad gadās izņēmumi, bet…
4
Līga Lētiņa > lebronj2356 17.05.2013. 11.28
20 latiņi mums ģimenei ir ikdienas veikala apmeklējums.
nevajag muldēt par kvalitāti. nav viņai ne vainas, spriežot pēc maniem cetriem. varbūt vaina ir gribēšanā?
zini , ir tāda lieta kā atbalsta stundas. no drosiem avotiem dzirdēts, ka tās diezgan cītīgi apmeklē tie labākie. sliktākie , laikam , izmanto maksas pakalpojumus.
0
lebronj2356 > lebronj2356 17.05.2013. 11.38
Pēc cik skolām tu spried, lai izdarītu apgalvojumus ? Es par tādām atbalsta stundām dzirdu pirmo reizi, pieļauju, ka tā ir kāda pašiniciatīva kādās skolās, bet ne sistēma….sistēma ir konsultācijas ar lielu baru nezinīšu, jo klases ta lielas, bet jēga maza, jo skolotājs fiziski nespēj visiem gribētājiem paskaidrot vielu noteiktā laikā, tad tur arī rodas privātstundas ar privātu uz klienta orientētu pieeju, ļoti vienkarši ! Masu produkts vienmēr arī paliks masu produkts ! Nekad nav ienācis prātā, ka apmeklē labākie, jo skolotāji arī uz tiem labākiem koncentrējas, lai plūktu laurus, nevis mācītu plašākam lokam – nicinoša attieksme, utt. Jāņem arī vērā, ka LV skolās ir ļoti liels apjoms, krietni lielāks nekā analogi Rietumos, tā kā neko sliktu apstāklī, ka privātstundas ir cieņā nesaskatu.
0
ineta_rr > lebronj2356 17.05.2013. 16.00
Atkarīgs no priekšmeta, eksaktajos man vienmēr šķita, ka ātrums vismaz 3x par mazu, atkārtošanas arī bezjēgā daudz, piemēram, faktiski visu 10. klasi pavadījām atkārtojot 8. un 9. klases ķīmiju, pēc tam to atkārtojām vēl vismaz vēl vienu reizi 11. klasē, jo ne visi līdz tam bija sapratuši tik sarežģītas lietas kā neitronu skaita kodolā aprēķināšanu pēc periodiskās tabulas, lai arī tas pats bija jāmācās arī fizikā, un tad vēlreiz pirms ķīmijas centralizētā eksāmena, un tāpat tiem, kas ar pirmo reizi nebija iemācījušies, nevienam vairāk par C nesanāca arī pēc n atkārtošanas reizēm daudzu gadu garumā. Savukārt tie, kas saprata ar vēlākais otro reizi 8. klasē un pēc tam iecementēja atmiņā 9. klasē, kurā, protams, arī atkārtoja 8. klases vielu, neviens zemāk par B nedabūja.
Tikai kāda jēga bija no vidusskolas ķīmijas, ja faktiski tikai divi semestri no 6 tika veltīts pilnīgi jaunām tēmām kā kompleksie sāļi, organiskā ķīmija, bet pārējais pagāja atkārtojot pamatskolas vielu, līdz ķīmija man no mīļākā priekšmeta bija kļuvusi par vienu no nīstākajiem, kā garlaicīga un degradējoša laika izniekošana. Var tikai iztēloties, ko būtu bijis iespējams iemācīt pārējos 4 semestros, ja skolēnus sadalītu pēc spējām un labākie mācītos vienā grupā, bet pārējie varētu atkārtot pamatskolas kursu līdz pastardienai.
Piebildīšu, ka tas notika labā skolā, un klase bija ar novirzienu uz eksaktajiem un tehniskajiem priekšmetiem, tātad neviens ar varu nespieda iet un mācīties ķīmiju vairākas stundas nedēļā + laboratorija. Un līdzīgi gāja arī ar citiem eksaktajiem priekšmetiem. Starp citu, bija arī tādi, kas gāja uz visādiem eksāmenu sagatavošanas kursiem un mācījās pie privātskolotājiem; lieki piebilst, ka nevienam nebija vairāk par C līmeni.
0
nefratete > lebronj2356 18.05.2013. 22.45
ex-diena lasītāj, Tev pilnīga taisnība. Labākajiem klasē tā ir drausmīga garlaicība – atkārtot to, kas ir vienreiz iemācīts. Man līdzīgi vidusskolā gāja angļu valodā – zināšanas uz deviņi, bet gandrīz nepielaida pie eksāmeniem, jo vairāk kā trešā daļa stundu attiecīgajā priekšmetā ir brutāli neapmeklētas. Stundas savukārt neapmeklēju tāpēc, ka tas ir vājprātīgi garlaicīgi – klausīties to, ko tu jau no galvas zini, jo citi skolēni to nezina/neatcerās. Tai pat laikā vācu valodā skolotājs koncentrējās uz diviem/trim labākajiem skolēniem skolēniem klasē, kā rezultātā vācu valodu mācījās tie daži skolēni, kuriem bija priekšzināšanas, bet pārējie, mani ieskaitot, bolīja acis un neko neiemācījās.
Pats mācījos skolā, kuru uzskata par elitāru. Tai pat laikā, ņemot vērā, ka vidusskolas klases tika salasītas no ļoti dažādu skolu devītklasniekiem, līmenis viņu starpā sākot desmito klasi bija ārkārtīgi atšķirīgs. Un bieži tikai skolotāja individuālā prasme var izvilkt šādi salasītu klasi.
0
Līga Lētiņa 17.05.2013. 07.54
tad jau tās runas par nabadzību ir krietni vien pārspīlētas. vairāk kā pusei vecāku ir nauda ar ko apmaksāt privātstundas. un skolotājiem ir darbs. uz katru gandrīz 5 skoleni privātstundām. (skoleni ap 200t, skolotaju ap 20t) . bagātā valstī , bagāti skolotāji. ar ko arī apsveicam.
p.s. es jau nu stipri piedomātu , vai sūtīt bērnu skolā , kurā var uzcept šitādu pētijumu. ar galvu īpaši tuvās attiecības patņi nav.
0
Janka, Janic 17.05.2013. 07.50
kautkas ar to izgliitošanu laikam nav kaartiibaa , skolotaaji iespeejams nav speejiigi sagatavot skolniekus gala egzaameniem, diezvai , kas tad tos beernus maaca privaati? tie paši vien buus , bizness.
2
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Kristīne > Janka, Janic 17.05.2013. 15.50
Laikam jau nav gan īpaši labā kārtībā, ja nespēj kaut cik atbilstoši patiesībai interpretēt pētījuma datus.
0
Elina > Janka, Janic 24.05.2013. 09.04
Vajag paskatīties, kas un kā rakstīts mācību grāmatās. Valoda un skaidrojumi ir tik nesaprotami, ka tos nevar izprast ne vecāki, ne skolnieki… Tik pārgudri izklāstīta mācību viela neveicina zināšanu apguvi.
0