Kara upuru piemiņas dienā brūces sāp, bet samierināšanos nesola

Neo (Ilmāram Poikānam) 23.maijā 10:00 Rīgas Centra rajona tiesā

(Abrenes iela 3) notiks tiesa, kuru tiesnese skatīs slēgtā sēdē.

Vairāk par tiesas sēdi var meklēt googlē, ierakstot –

“Tiesa noraida lūgumu izskatīt Neo lietu atklātā procesā”

Lieta tiek apzināti safabricēta pret viņu. Meklējiet googlē, ierakstot –

“Neo lietas izmeklētāja strādā cietušajā kredītiestādē?”

Neo vienkārši nosūtīja žurnālistei datus, kam uzdūrās internetā!!

Tas nebūtu noziegums demokrātiskā valstī.

Aicinu rakstīt e-pastus un zvanīt (vēlams laipni), lai izbeigtu lietu

un attaisnotu Neo!!!

Prokurore Vita Ozoliņa – [email protected]

Tiesnese Una Melameda – una.melameda@ zemesgramata.lv

Tieneses palīdzes telefons – 67077242 (darbdienās līdz 16:00)

Rīgas Centra rajona tiesa – [email protected]

Ģenerālprokuratūra – [email protected]

andrejs_gr
“(lai arī pirms tam nospārdījis savu konkurentu – citu izvarotāju)”

Citus “izvarotājus” par tādām darbībām tiesāja kara tiesa, sarkanai armijai izvarošanas, civiliedzīvotāju slepkavības un marodierisms bija kara vešanas taktika un par atteikšanos to darīt, komandieri šāva nost rotas priekšā.

Nekāda samierināšanās nevar notikt pirms izvarotājs (lai arī pirms tam nospārdījis savu konkurentu – citu izvarotāju) nav atzinis savu nodarījumu un lūdzis piedošanu. Ja izvarotājs izjustu kaut kripatiņu savas vainas, tad viņš izmantotu šo gadījumu un pieķertos šai iniciatīvai, jo tādājdi varētu sevi kaut nedaudz reabilitēt upura acīs. Tā vietā mēs joprojām dzirdam saucienus “fašistkije ņedobitki”. Skaidrs, ka šī Berziņa iniciatīva ir bezjēdzīga, pat kaitīga un zaimojoša. Lai varētu notikt samierināšanās ir jārada attiecīgais pamats. Tāda pamata nav un izkatās, ka arī nebūs.

Pieņēmums, ka uzvara karā ir svētku iemesls, faktiski ir kara propaganda. Tiešā pretrunā tam ir tēze par samierniecību, kas impēriskai propagandai kavē sabiedrības gatavošanu nākamajam karam un kremliniem galīgi nav interesanta.

Mazliet par “samierināšanu”. Izcēlumi mani.

(1)
“Pētniece Procevska gan norāda – vidējai un vecākajai paaudzēm vienoties par vēstures izpratni varētu būt vieglāk nekā jauniešiem, kuri nereti esot pat radikālāk noskaņoti. Tāpēc SVARĪGI BŪTU NEVIS UZSPIEST VISIEM PAREIZU VĒSTURES IZPRATNI, bet gan ORGANIZĒT DISKUSIJAS, NEDALOT CILVĒKUS FRONTĒS.”
08.05.2013
http://zinas.latvijasradio.lv/lv/zinas/latvija/otra-pasaules-kara-kritushos-pieminot-bralju-kapos-pulcejas-vair.a56199/

(2)
Ainārs Lerhis, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs:
“No ārpuses uzkurina diskusijas par tādiem jautājumiem, kas mums ir pilnīgi skaidri – to pašu okupācijas jautājumu -, bet IR MĒĢINĀJUMI, lielā mērā politisku iemeslu dēļ, un izmantojot varbūt to situāciju, ka 20 gadu laikā jauna paaudze jau izaugusi, kas padomju laikus nav pieredzējusi, IEVILKT mūs DISKUSIJĀS PAR MUMS SEN JAU IZPĒTĪTĀM UN SKAIDRĀM LIETĀM.
14. minūte

[…]

Piemēram, ja par vēstures jautājumiem izsakās mazāk profesionāli šajos jautājumos cilvēki, tie varētu būt arī žurnālisti, varbūt kaut ko neiedziļinās līdz galam, bet tā kā viņiem pieder, kā saka, rupors un mikrofons – bieži vien ir tā, ja nav līdz galam skaidrības līdz galam par vēstures jautājumiem, tad DAŽKĀRT NEPROFESIONĀĻI samērā viegli VAR NONĀKT savukārt PROFESIONĀLU POLITTEHNOLOGU PAVADĀ.

Te ir interesanti arī, ka, piemēram, Krievija pēdējos gados diezgan spēcīgi veido sava veida struktūras, pamatā uz nevalstisko organizāciju bāzes. Krievija arī citās kaimiņvalstīs rīkojas – tāpat Ukrainā, utt., nu, un veido šeit Krievijas polittehnologu valodā runājot, DISKUSIJU LAUKUMUS par vēsturi, kuros aicina, piemēram, Latvijas vēsturniekus piedalīties, bet, nu, tā kopējā noskaņa ir tāda, ka tajos pasākumos nereti tiek apšaubīta Latvijas vēsturnieku viedoklis par savu vēsturi, bet šis DISKUSIJU LAUKUMS IR ŠEIT PAT, LATVIJAS TERITORIJĀ.

Tātad šāda savas versijas jeb interpretācijas iznešana ārpus lielās valsts teritorijas un mēģinājums šeit ietekmēt ar vēstures palīdzību – kā jau šeit bija teikts, ka vēsture ir viena no nacionālās identitātes sastāvdaļām – un MĒĢINĀT arī MAINĪT šo VĒRTĪBU SISTĒMU, katrā ziņā ietekmēt šo vērtību sistēmu šeit, LATVIJĀ ar vēstures palīdzību.”
18. minūte

LR1, “Šīs dienas acīm”, 02.10.2011
http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/10/20111002.htm

Savukārt aizsardzības ministrs Pabriks izteicās, ka samierināšanos būs grūti panākt, kamēr Krievijas pārstāvji neatradīs laiku ierasties uz piemiņas pasākumiem.
=====
Dīvains secinājums, pašam ignorējot Dobeli. Būtu vēlme, gan viņš gan Bērziņš paspētu gan uz Lesteni, gan uz Dobeli, nav jau 25 km nepaveicams attālums.

Mūsu politiķi par naiviem muļķīšiem izliekas. Kāda var būt samierināšanās, kamēr drausmīgākais noziegums cilvēces vēsturē un tā vaininieki ir palikuši nesodīti. Kāda var būt piedošana, ja vainīgais to nemaz nelūdz?