Kāpēc es nepiekrītu Mihailam Hazanam

22
⟵ Uz rakstu

Komentāri (22)

maija_ancite 09.05.2013. 08.06

Es nupat sakāros ar reālo Latviju, kad biju aizbraucis uz Talsu novada Jaunpagastu. Tur bija viena no Latvijas spirta rūpnīcām, tur bija uzņēmums “Jaunalko”, kurā arī bija darba vietas. Cik es uzzināju, tad spirta rūpnīca, jeb bioetanola ražotne, tika iztirgota leišiem, kuriem ir savas bioetanola ražotnes un šī bija viņu konkurents. Latvijas valstij leiši pieprasīja lielas dotācijas šīs rūpnīcas uzturēšanai, bet kad tās nedabūja, tad rūpnīcu likvidēja, tā radot veselu rindu bezdarbnieku, kuri tagad iztiek no pabalstiem un gadījuma darbiem. Savukārt “Jaunalko” tika izpārdots igauņiem. Viņi to nopirka tikai dēļ produkcijas zīmoliem, jo Igaunijā viņiem ir savas lielas ražotnes,kurās šos zīmolus var izgatavot, bet mazais “Jaunalko” tika slēgts. Un atkal aiz durvīm palika bariņš bezdarbnieku. Aktīvākie pamet valsti un meklē darbu citās zemēs, kur notiek ražošana. Šeit aicina atgriezties strādniekus no ārzemēm mājās, tikai valsts tiek izpostīta un iztirgota. Tad ko lai viņi šeit darītu. Atgriezties lai nomirtu badā? Latvijā ir saradusies daudz bagātu cilvēku, tikai tie savu naudu valsts attīstībā neiegulda, bet glabā to ārzonās un dzīvo no procentiem, kaut tā nauda ir sarausta šeit, Latvijā. Arī valsts nodokļu politika atbalsta tādu “saimniekošanu”, bet iznīdē tos kuriem tāpat nekā nav.

0
0
Atbildēt

2

inara_baumane_la_lv 09.05.2013. 07.46

oļegs nepiekrīt mihailam ,jo latvija ir par mazu diviem ekspertiem!

0
0
Atbildēt

0

Andris Jautriņš 08.05.2013. 21.09

Strukturāls vai haotisks bezdarbs? Atraduši par ko mērīties! Ja vakance par Ls 200 ar 60 stundu darba nedēļu nav aizpildīta, tad tas nav bezdarbs, tas ir vājprāts, ka ko tādu var legāli darba tirgū piedāvāt!

+7
-1
Atbildēt

0

marchaeva 08.05.2013. 20.45

Man gan liekas, ka nepamatoti netiek skatīta darba spēka efektivitāte, proti IKP/darba stundā. Es domāju, ka tā ir atslēga tam kāpēc pie mums pastāv tāds fenonemens kā Ls 200/mēn. minimālā alga, bet toties faktiski sezonālam/ nepilna laika darbiniekam apmaksāts atvaļinājums un bezdarbnieka pabalsts.

Otra lieta ir ka mums tomēr ir liels naturālās, ēnu ekonomikas kā arī pārsvarā ārzemēs ienākumus pelnošu darba ņēmēju īpatsvars, kurā, ak vai, arī cilvēki visos tiek nodarbināti daudz. Līdzīgi kā citur mūsu reģionā. Ignorēt to ir vienkārši aplami.

Šie abi faktori noteikti ietekmē kopainu, bet autors nav pat iezīmējis problemātiku. Līdz ar to pieņemu, ka arī rezultāts ir tāds papīra pūķis. Nu uzrakstīja. Nu labi. Malacītis. Ko nu.

+2
-1
Atbildēt

2

Rita Lazda 08.05.2013. 15.47

it sevišķi paturot prātā, ka patiesais vakanču skaits droši vien pārsniedz oficiālo.
—————–
Emm, man šis ļoti ļoti nepatīk – nezinu kā izteikties statistiķu žargonā, bet arī citās valstīs tad t.s. “patiesais vakanču skaits” droši vien pārsniegs oficiālo. Bet par pārējo – lai dzīvo diskusija! Galvenais lai patiesība pa vidu neiet bojā.

+3
-2
Atbildēt

0

Krišjānis 08.05.2013. 13.41

Komentārs par bezdarbnieku daudzumu ar pieredzi būvniecībā būtu pārskatāms, jo šāda “speciālistu” pārprodukcija radās būvniecības buma laikā, kad no vidusskolām u.c. mācību iestādēm būvuzņēmēji rāva laukā darbaspēku, kuri stūma ķerras un pārkrāva ķieģeļus. Tādi speciālisti tagad savos CV raksta – darbinieks ar pieredzi būvniecībā. Šādās diskusijās šāds aspekts būtu obligāti jāņem vērā, lai diskusijas rezultāts nebūtu tik pat nepareizs, kā izejmateriāls.
Tomēr jāņem vērā arī tas, kā tad veidojas mūsu speciālistu slāņi. Darba devēju pieprasījumu neņem vērā ne IzM, ne privātās augstskolas. Mācībspēki “ražoja” to, ko gribēja studenti (topošie studenti parasti gan izvēlas ienesīgākās profesijas), nevis to, kas bija nepieciešams darba tirgum un neviens to nekontrolēja. IzM subsidēja budžeta vietas mācību iestādēs “uz dullo” un pēc vecām tradīcijām. Tas notiek vēl joprojām. Pavisam nesen darba devēji novienojās ar valsti par šīs tradīcijas laušanu, bet neesmu neko dzirdējis par panāktajiem rezultātiem.

+9
-2
Atbildēt

3

    lebronj2356 > Krišjānis 08.05.2013. 13.59

    Kāds tad ir DD pieprasījums ?! Un ko viņi var piedāvāt pretīm ?! DD, kuriem tiešām vajag specus kooperējās ar mācību iestādēm, nevis gaida mannu no debesīm !

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Krišjānis 08.05.2013. 16.07

    Būvniecībā 90% ķerru stūmējiem nav nepieciešama augstākā un pat ne speciālā izglītība, jo tā jau ir liešana, jo visas nepieciešamās iemaņas pārsvarā ir apgūstamas pāris nedēļu kursos(kur jādarbojas ar tehniku) – savādāk UK ir pilns ar darbiniekiem kuriem šāda izglītība nav un viņi jūsuprāt neko nespētu uzbūvēt – ne Lamanša tuneli, ne arī debesskrāpjus, ne arī ciematus, kur lielākā daļa tiek būvēts ar cilvēku rokām. Augstākai izglītībai ir jābūt arhitektiem un vēl būvdarbu vadītājiem – visi pārējie, kas izpilda rīkojumus atbild tikai par savu galvu un par to vai pareizi izpilda instrukcijas un viņiem nav jādomā kaut kas papildus.

    Problēma drīzāk ir cita – UK par normālu uzskata ka firmu vadītājiem ir obligāti jābūt atbilstošai augstākai izglītībai(arī ģimenes uzņēmumā) – Latvijā kā fakts 50% gadījumos vēl joprojām cilvēks atrodas nepareizā nozarē pec iegūtām zinībām. Nu nevar vainot IzM, īpaši ja starp darba devējiem vēl joprojām gadās neaptēsti pamuļķi, kas darbojas pēc sulu spiešanas metodēm. Un vispār šī gaušanās ir neizprotama – ja darba devējam ir nepieciešams speciālists, viņš norāda konkrēti kādas prasības nepieciešamas un ja viņš nevar atrast tādu kas apguvis, viņš sūta savu darbinieku uz to augstskolu, kur māca šīs prasmes(radot pieprasījumu pēc šīm studijām), bet nevajag cerēt uz to ka kāds kas jau ieguldījis līdzekļus šajā profesijā vēlēsies saņemt neadekvāti zemu atalgojumu un tas nav iemesls lai apvainotos par to ka nespēj piesaistīt darbiniekus.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    Krišjānis > Krišjānis 11.05.2013. 00.27

    Tur jau tā lieta, ka neskatoties uz lielo “būvspeciālistu” bezdarbnieku procentu, būvuzņēmumi ar uguni meklē reālus celtniecības speciālistus. Šeit palikušie ķerru stūmēji bez jebkādas (ok – ar puspabeigtām vidusskolu, pirmā kursa augstāko utt.) izglītības veido to lielo bezdarbnieku slāni, bet tādi, kuriem ir saprašana un izglītība “Anglijā” būvē jūsu pieminētos “Lamanša tuneļus un debeskrāpjus”.
    Tas, ka pie mums ir daudz firmeļu ar nemākulīgu vadību (krīzes laikā lielākā daļa tādu jau nobankrotēja) neattaisno to, ka pie mums netiek koordinēta speciālistu skološana atbilstoši darba tirgum.

    0
    0
    Atbildēt

    0

dzerkaleliva 08.05.2013. 13.12

Nepiekrīti, nepiekrīti un katram redzams, ka ir strukturāls bezdarbs. Nekas drīz redzēsiet ko citu, skats rakstu zemāk.
—————–
Dziļš kritums martā – pārbaudījums
ražotājiem
——————
Nožēlojami, ka Eiropas baņķieri ir tik dziļi pret tautiski un reakcionāri konservatīvi noskaņoti. Rezultāts kā uz delnas, tikai aklie un sistie neredz. Visās valstīs, tomēr tā nav, ne ASV, ne Japānā, ne Ķīnā, ne Austrālijā.

+2
-7
Atbildēt

1

Janis 08.05.2013. 13.07

Labi, ka ir cilvēki, kas var atspēkot šos lētas popularitātes tīkotājus.
Hazana “pētījums” bija acīmredzami “baltiem diegiem šūts”.
Strukturālais bezdarbs Latvijā ir acīmredzams katram darba devējam, kas zina tā definīciju.

+3
-8
Atbildēt

2

    lebronj2356 > Janis 08.05.2013. 13.57

    Sturkturāls bezdarbs var būt tāpēc, ka par nespeciālista algu(sētnieka līmeņa reizēm) vēlas labus, pieredzējušus speciālistus – ja šādi brīnumi nenotiek un brīvais tirgu pavēršas pret pašiem darba devējiem, tad seko, atvianojiet, kviekšana avīzēs, ka darbinieki dumji, slinki, negrib strādāt, utt. Tikai pie šādiem rakstiem nekad neparādās darba devēja piedāvātais – laikam necilā piedāvājuma dēļ ! Zālītim nevajadzētu būt pašam galēji labējam(ekonomiskā ziņā) populistam un palasīt ko darba devēji vēlas – par šiem sludinājumiem zinātnisko fantastiku varētu sarakstīt. Arī par ārvalstu korporāciju filiālēm, kas atbraukušas pa lēto specus savākt(darbam šeit protams).
    Ja būtu strukturāls bezdarbs visi vēlētos jaunos specus pēc iespējas paturēt, bet nekas tāds nenotiek – izrādās, ka jauniem ārstiem nav vietas, jaunos inženierus neviens nevēlas iesaistīt(vecos ar pieredzi par kepeikām – jā lūdzu). Par tādiem gulagiem, kā Gamma un Maxima vispār nerunāsim…..

    Problēma ir tajā, ka zemā ekonomiskā aktivitāte + taupība + kapitāla trūkums ir sakropļojis darba tirgu = piedāvājums ir pārāk liels, bet nav pieprasījuma, līdz ar to cilvēki emigrē….

    Krasnopjorovs nevienā vietā nav pieskāriem speciālistu apmaksai un tās radītai sakarībai….

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Janis 08.05.2013. 16.15

    Hazanam gan nu nekādīgi nevar pārmest lētu popularitāti – izciest spļaudošo hiēnu barus, kas ap Hazanu savācas ir jāuzskata par smagu un nepateicīgu darbu.

    Ja nemaldos, tad pašā sākumā Hazanam piekasījās par to vien, ka viņš nosauca augstāku bezdarba ciparu, kāds bija oficiālā statistikā baltiem diegiem šūts. Tā ka nevajag turpināt apgāzto Orvela stila loģiku turpināt ieviest dzīvē. Nebūtu Latvijai problēmas, nebūtu arī Hazans nepieciešams – viss visiem būtu skaidrs, vai ne tā? :D Bet tagad izskatās pēc dūru vicināšanas pēc kaujas un es domāju, ka Hazanam un arī mums pārējiem tik ļoti nesatrauks vai bezdarbs tomēr ir strukturāls vai nē – jautājums ir pavisam cits: kā ar to tiks galā?

    +4
    -4
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 24. aprīlis
Darba interviju jaunā realitāte – kā to ir mainījusi cīņa par darbiniekiem?
Viedoklis / 19. marts
Streiku vilnis Eiropā – kāpēc mums, baltiešiem, tas varētu rūpēt?
Viedoklis / 12. marts
Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi? Cilvēkkapitāla spēcināšanas ceļš
Viedoklis / 26. februāris
Tuvojas papildspēki
Viedoklis / 12. februāris
Eiropa dilemmas priekšā un ķēdes reakcija – kas sagaida Baltijas valstis 2024. gadā? 1